Rēzeknes Augstskola
Ekonomikas fakultāte
Studiju darbs
makroekonomikā
Investīciju ekonomiskā būtība,
veidi, dinamika Latvijā
Saturs
Ievads …………………………………………………………………… 3
1. Investīciju būtība, veidi ……………………………………. 5
2. Investīciju piesaisti ietekmējošie faktori ……………. 10
3. Investīciju dinamika Latvijā 1999.-2003.g…………… 14
3.1.Valsts investīcijas un VIP ……………………………. 14
3.2. Ārvalstu tiešās investīcijas ………………………… 21
4. Investīciju loma Latvijas ekonomikā ……………….. 28
Secinājumi ……………………………………………. 31
Izmantotās literatūras saraksts ……………………… 33
Ievads
Ekonomikas funkcionēšana ir atkarīga no tā, cik ātri var mobilizēt naudas līdzekļus valsts, uzņēmējsabiedrību un privātpersonu vajadzību finansēšanai. Ekonomikas attīstības nepieciešamais nosacījums ir naudas līdzekļu pieejamība personām, kas prot pietiekami efektīvi rīkoties ar finansēm. Ārvalstu investīcijas ir viens no faktoriem, kas pozitīvi ietekmē šo naudas līdzekļu pieejamību.
Iedzīvotāju pašreizējo labklājības līmeni lielā mērā nosaka iepriekšējo periodu investīcijas, tāpat kā dzīves līmenis nākotnē ir atkarīgs no investīcijām, kas veiktas šodien. Investīcijas ne tikai ietekmē kopējo saimniekošanas efektivitāti un izaugsmes potenci nākotnē, bet arī tai pašā gadā iespaido IKP, nodarbinātības un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Investīcijas ir nozīmīgs faktors ekonomiskajai izaugsmei kā īsā, tā arī ilgā laikā.
Investīciju loma ekonomikā atklājas, dziļāk pētot investīcijas procesa struktūru, dalībniekus, investoru tipus.
Visnozīmīgākās Latvijai ir ārvalstu investīcijas, jo tās ir nozīmīgs kapitāla avots, ārvalstu pieredzes, tehnoloģijas un vadības prakses pārņemšanas līdzeklis.
Jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir svarīga mūsu valsts ekonomiskā attīstība. Tāpēc, lai varētu analizēt un izprast ekonomiskos procesus valstī, ir izvēlēta studiju darba tēma – investīciju ekonomiskā būtība, veidi, dinamika Latvijā.
Studiju darba mērķis ir izpētīt investīciju lomu Latvijas ekonomikā.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi ir noteikti sekojoši studiju darba uzdevumi:
1) noskaidrot investīciju būtību ;
2) raksturot investīciju veidus Latvijā;
3) izanalizēt investīciju piesaisti ietekmējošos faktorus;
4) izpētīt valsts investīciju un ārvalstu investīciju dinamiku Latvijā 1999.-2003.g.
5) izanalizēt valsts investīciju programmu.
Darbā izmantotas sekojošas pētījumu metodes:
1) ekonomiskās literatūras analīzes un sintēzes metodes;
2) grafiskās analīzes metodes.
Kā informācijas avoti izmantoti Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas ikgadējie ziņojumi par Latvijas tautsaimniecības attīstību, statistikas ceturkšņu biļeteni, ekonomiku analizējošie žurnāli un laikraksti, bet kā teorētiskai pamats – Latvijas un ārzemju speciālistu veiktie pētījumi valsts investīciju un ārvalstu investīciju jomā.
Darbam ir teorētisks raksturs.
Darbā ir ietverti 5 attēli un 7 tabulas, kas dotās informācijas apjomu padara uzskatāmāku.
1.Investīciju būtība, veidi
Jēdzienu „investīcija” var definēt kā ilgāka termiņa kapitālieguldījumu kādā uzņēmumā vai vērtspapīros, lai iegūtu ienākumus no ieguldītā kapitāla.
Ar investīcijām šā jēdziena plašākajā izpratnē saprot valsts, juridisko un fizisko personu naudas līdzekļus, materiālās un intelektuālās vērtības, kas paredzētas jaunu uzņēmumu veidošanai, esošo uzņēmumu rekonstrukcijai un tehniskā nodrošinājuma modernizācijai, kā arī īpašuma, akciju, obligāciju un citu vērtspapīru un aktīvu ieguvi ar mērķi gūt peļņu un citu labvēlīgu efektu. [4,135.]
Investīcijas ir kapitāla ieguldīšanas paņēmiens, kas nodrošina kapitāla vērtības saglabāšanu vai pieaugumu.
Pastāv dažādu veidu kapitāla izvietošanas formas- vērtspapīri, nekustamais īpašums, aizdevumi, akcijas un opcijas, kā arī lielāks vai mazāks risks. Līdz ar to, investīcijas tiek klasificētas pēc vairākām pazīmēm. [4,135.]
Investīciju klasifikācija atspoguļota 1.1. tabulā.
Investīciju klasifikācijas pazīmes 1.1.tabula
Pēc līdzekļu ieguldīšanas objekta Pēc piesaistīšanas rakstura
Pēc investēšanas perioda
Pēc investīciju procesa dalībniekiem
Pēc investēšanas reģiona
• finanšu
• reālās
(nefinašu) • tiešās
• netiešās • īstermiņa
• ilgtermiņa • valsts
• uzņēmējsabiedrību
• privātās • vietējās
• ārvalstu
Investīcijas uzņēmumā iedalās reālās (nefinašu) investīcijās un finanšu investīcijās.
Reālās investīcijas ir ražošanas un ne ražošanas sfēras attīstībai, t.i.
• rekonstrukcijai un tehniskā nodrošinājuma modernizācijai
• ražošanas paplašināšanai un jaunas produkcijas izlaidei
• produkcijas modernizēšanai un jaunu resursu apguvei
• dzīvojamo telpu celtniecībai
• sporta un rehabilitācijas objektu modernizācijai
• darba apstākļu uzlabošanai un drošības tehnikas līmeņa paaugstināšanai
Visas uzņēmuma investīcijas sauc par bruto kapitālieguldījumiem.
Investīcijas pamatlīdzekļos ir investīciju plašākā un svarīgākā daļa. Tā nodrošina ražošanas apjomu un ienākumu pieaugumu.
Latvijā atsevišķu uzņēmumu nefinanšu investīciju summa neatspoguļo nefinanšu investīciju summu valstī, jo pastāv pamatlīdzekļu pārpirkšanas un nodošanas plūsmas starp uzņēmumiem, tādēļ pat ārzemēs šo apjomu statistika nav precīza.
Valsts par nefinanšu (reālajām) investīcijām parasti uzskata tikai Latvijas uzņēmumu iegādātos jaunos pamatlīdzekļus vai pamatlīdzekļus, kuri izlietoti ārzemēs, bet viena uzņēmuma ieguldījumi otra uzņēmuma vērtspapīros netiek uzskatīti par reālajām investīcijām.
Valstij finanšu investīcijas ir Latvijas uzņēmumu ieguldījumi ārzemēs mīnus ārzemju uzņēmumu finanšu ieguldījumi mūsu valstī, bet uzņēmumam finanšu investīcijas- visi naudas ieguldījumi citu uzņēmumu vērtspapīros, t.i.
• citu komerciestāžu akciju ieguve
• obligāciju ieguve
• citu vērtspapīru ieguve
• ieguldījumi ražošanas uzņēmumu aktīvos
• ieguldījumi finansu-kredītiestāžu aktīvos
• ieguldījumi citu komerciestāžu aktīvos
Tiešās investīcijas – ieguldījumu veids, kas dod investoram tiešās īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai īpašumu.
Netiešās investīcijas- ieguldījumi portfelī, t.i. vērtspapīru vai īpašumu kopumā. Šajā gadījumā investoram ir tiesības nevis uz atsevišķiem uzņēmējsabiedrības aktīviem, bet gan uz ieguldījumu portfeļa daļu.
Investīcijas atšķiras pēc riska pakāpes. Risks ir saprotams kā iespēja, ka attiecīgais peļņas lielums būs mazāks nekā plānots. Investīcijas ar zemu riska līmeni nodrošina noteiktus, stabilus ienākumus. Investīcijas ar augstiem riskiem uzskata par spekulatīvām.
Investīcijas atšķiras arī pēc darbības termiņiem. Īstermiņa investīcijas parasti ir ieguldījumi līdz vienam gadam, ilgtermiņa investīcijas iegulda uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu vai vispār beztermiņa. [4,136.]
Tautsaimniecības mērogā investīcijas ir arī līdzekļu izlietojums:
• tautas labklājības līmeņa paaugstināšanai;
• veselības, izglītības, satiksmes uzlabošanai;
• vides sakārtošanai;
• sporta bāzu izveidošanai.
Iedzīvotāju investīcijas ir līdzekļi, kurus tie izlieto materiālo un nemateriālo vērtību iegādei, kas dod ienākumus (akcijas), vai kuru vērtība palielinās (mākslas darbi).
Uzņēmumu investīcijas kādu izstrādājumu ražošanā vai pakalpojumu veikšanā ir atkarīgas no peļņas, kādu tie gūst konkrētā darbības jomā. Pirms jebkuras līdzekļu ieguldīšanas tiek salīdzinātas nepieciešamās izmaksas ar gaidāmo rezultātu. Tāpēc par būtiskākiem investīciju noteicošiem faktoriem uzskata investīciju izmaksas un gaidāmo peļņu. Investīcijas pārsvarā ir ilgtermiņa ieguldījumi, kas atmaksājas pēc vairākiem gadiem, tāpēc investīcijām uzņēmēji parasti izmanto aizņēmumus. No tā izriet, ka investīcijas tautsaimniecībā ir atkarīgas no procenta likmes –augsta procenta likme sadārdzina investīcijas un samazina to pieprasījumu, savukārt procenta likmes pazemināšana stimulē investīciju apjoma palielināšanos.
Palielinoties investīciju apjomam, palielinās IKP pieaugums. Nosakot makroekonomisko līdzsvaru, ir svarīgi zināt, uz kādu IKP pieaugumu var cerēt, palielinot investīcijas, kā arī to, cik lielām investīcijām jābūt, lai sasniegtu konkrētu IKP pieaugumu. Kādā nozarē ieguldītās investīcijas nepaliek tikai tās robežās, jo nozares ir savstarpēji saistītas. Ražošanas paplašināšana vienā nozarē veicina ražošanas izvēršanu arī saistītajās nozarēs. Līdz ar to investīciju pieaugums rada daudz lielāku IKP pieaugumu, ko ekonomikā sauc par investīciju multiplikatora efektu. Investīciju multiplikators ir koeficients, kas atspoguļo ienākuma izmaiņas pret investīciju izmaiņām. Angļu valodā „multiplikators” nozīmē „reizinātājs”, tā izceļot ienākuma vairākkārtēju pieaugumu [6, 60] . Multiplikatora efektam praktiskajā dzīvē ir liela nozīme, izvēloties nozares, kurās kapitālieguldījumi spēs nodrošināt nepieciešamo IKP pieaugumu. Jāņem vērā, ka dažādās nozarēs investīcijām ir atšķirīgs multiplikatora efekts. Lielāks multiplikatora efekts investīcijām ir nozarēs, kuras tieši ietekmē gala patēriņu, piemēram, autorūpniecībā, dzīvokļu celtniecībā, elektronikā. Zemāks multiplikatora efekts bāzes nozarēm: metalurģijai, enerģētikai, jo tajās nepieciešami lielāki sākotnējie kapitālieguldījumi, bet atmaksāšanas periods ir garāks [6, 61] . Tātad nonākam pie secinājuma, ka nevar nodrošināt stabilu ekonomikas izaugsmi bez patēriņa nozaru attīstības. Aprēķinot multiplikatoru reālajā dzīvē, jāņem vērā, ka ne visi ienākumi nonāks savstarpēji saistītās nozarēs, jo daļa no tiem tiks izlietota nodokļiem vai arī preču iepirkumiem ārzemēs. Tas kopumā vājinās multiplikatora efektu.
Investīciju multiplikatora darbībai Latvijā šobrīd ir zināmas īpatnības, kas saistītas ar reālo situāciju valstī:
• Lielākās iedzīvotāju daļas ienākumu līmenis ir tik mazs, ka neļauj ietaupīt, savukārt tās nelielās iedzīvotāju daļas ietaupījumi, kas tos var veidot, bieži vien nonāk ārzemju bankās un mūsu tautsaimniecībā netiek izmantoti;
• Lielākā daļa investīciju Latvijā ienāk no ārzemēm. Būtībā tās ir ārējās investīcijas un nav saistītas ar pašmāju ietaupījumiem.
Latvijai šobrīd, lai nodrošinātu ilgspējīgu ekonomisko izaugsmi, svarīgas ir ārvalstu investīcijas- ārvalstu fizisko un juridisko personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā tiešo un portfeļinvestīciju veidā. [7,110] Saskaņā ar Latvijas likumdošanu ārvalstu investori ir ārvalstu juridiskās personas un personas bez pilsonības, kā arī ārzemju valstis un starptautiskās organizācijas. Gončarovs G. savā darbā „Finansu teorija”(2000.g.) ārvalstu investīcijas definē kā finansiālās, mantiskās un intelektuālās vērtības, kas tiek ievirzītas valsts teritorijā no ārzemēm kopīgai objektu būvniecībai vai tehnoloģiju izmantošanai.
Ārvalstu investīcijas iedala portfeļinvestīcijās (finanšu) investīcijās un tiešajās investīcijās.
Finanšu investīcijas tiek ieguldītas caur biržām-akcijās, caur bankām-depozītos, kredītlīnijās. Pozitīvais aspekts: uzlabo Latvijas uzņēmumiem pieejamību finansēm dažādu attīstības projektu realizēšanai.
Par tiešajām investīcijām sauc ieguldījumus uzņēmuma kapitālā, ja vienam īpašniekam pieder vairāk kā 10 % pamatkapitāla. Šādu investīciju gadījumā investors parasti piedalās uzņēmuma stratēģijas noteikšanā. Tiešās investīcijas raksturo ilgtermiņa attiecības starp vienas ekonomikas rezidentu( tiešais ieguldītājs) un citas ekonomikas rezidenta uzņēmumu( tiešo investīciju uzņēmums). Pie tiešajām investīcijām tiek uzskaitīta arī peļņas reinvestīcija uzņēmumā un ilgtermiņa kredītsaistības.[9,6]
Investēšanas process- mehānisms, kas apvieno naudas piedāvātājus, kuriem pieder līdzekļi un naudas pieprasītājus, kuriem ir nepieciešamība pēc tiem. Abas puses parasti satiekas finanšu tirgū. Dažkārt darījumos ar mantiskām vērtībām, piemēram, nekustamo īpašumu pārdevēji un pircēji tiekas nepastarpināti. Valsts, uzņēmējsabiedrības un privātpersonas ir investēšanas procesa galvenie dalībnieki, turklāt viņi var piedalīties šajā procesā kā pieprasījuma, tā piedāvājuma pusē. [4,135.]
Analizējot dažādu autoru dotās investīciju definīcijas, varam izdarīt secinājumu, ka jēdziens „investīcijas” dažādos zinātniskās literatūras avotos tiek definēts dažādi un tam ir plašs skaidrojums. Apkopojot definīcijas, var teikt, ka investīcijas ir kapitāla ieguldījums, lai īsākā vai garākā laika periodā gūtu peļņu. Investīcijas var būt dažādas pēc piesaistīšanas rakstura, pēc ieguldīšanas objekta, pēc investēšanas perioda un reģiona un līdz ar to notiek investīciju klasifikācija pēc šīm un citām pazīmēm. Investējot līdzekļus kādā nozarē, vienmēr jāsaskaras ar zināmu risku. Investīciju lielums atkarīgs no gūtās peļņas un procentu likmes.
Palielinoties investīciju apjomam, vairākkārt palielināsies IKP pieaugums, kā arī samazinoties investīciju apjomam- samazināsies IKP pieaugums.
Latvijas ekonomiskajai izaugsmei bez vietējām investīcijām, svarīgas ir arī ārvalstu investīcijas. Tāpēc otrajā nodaļā aplūkosim galvenos faktorus, kuri ietekmē ārvalstu investīciju piesaisti.
2.Investīciju piesaisti ietekmējošie faktori
Galvenie investīciju piesaisti ietekmējošie faktori: makroekonomiskā vide, valūtas risks, valsts regulējošā politika, konkurences apstākļi, infrastruktūra.
Lai investori veiktu lielas investīcijas Latvijā, ir jārada noteiktas priekšrocības, kas stimulētu to darīt. Tās varētu būt dabas un dabas resursu pieejamība un kvalitāte, darbaspēka kvalifikācija, labvēlīga uzņēmējdarbības vide, sakārtota infrastruktūra, valsts atbalsts. Par iespējām Latvijā izveidot savas ražotnes ir interesējušies tādi pasaulē lieli un pazīstami uzņēmumi, kā, piemēram, BMW, Bosch, Siemens, IBM, tomēr dažādu iemeslu dēļ šīs kompānijas ražotnes ir izvietojušas citur. Tālāk darbā autors, par teorētisko pamatojumu izmantojot Latvijas un ārzemju speciālistu veiktos pētījumus, pārskatus, centīsies noskaidrot, kāpēc pie samērā labvēlīgiem investīciju piesaistes apstākļiem, tomēr vairākos gadījumos ārzemju investori neizvēlas par savu ieguldījumu vietu Latviju.
Makroekonomiskā vide.
Latvija par vienu no nozīmīgākajiem investīciju piesaistes faktoriem min prognozējamo un stabilo makroekonomisko vidi. Ungāru ekonomists Gabors Hunya savā 2004.gada jūnija pētījumā „Ārvalstu tiešās investīcijas Baltijas valstīs” atzīst, ka pārdomāta ekonomiskā politika ir radījusi pievilcīgu investīciju vidi, un šādas investīcijas sastāda apmēram vienu piekto daļu no visām investīcijām pamatlīdzekļos. Tomēr Baltijas valstu ekonomiku nelielais mērogs tās padara mazāk atraktīvas tirgus orientētām investīcijām, salīdzinot, piemēram, ar Čehiju vai Poliju. Tāpēc investīcijas koncentrējušās zemās tehnoloģijas sektoros: pārtikas pārstrādē, kokrūpniecībā, pakalpojumu sfērā- banku un telekomunikāciju pakalpojumos. No vienas puses ieguldījumu koncentrēšanās pakalpojumu sektorā ir paaugstinājusi Latvijas tautsaimniecības efektivitāti, tomēr ieguldījumi rūpnieciskajā ražošanā ir vēlamāki, tie nodrošina pastāvīgākas darba vietas un rada vietējo pieprasījumu ilgākā laika periodā. Lai gan Latvijas makroekonomiskie rādītāji ir ievērojami stabilāki par, piemēram, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, tomēr reizēm mūsu valsts zaudē šīm valstīm tur pastāvošo zemāko izmaksu un lielākā tirgus mēroga dēļ.
Valūtas risks.
Izvērtējot izvēli par labu investīciju izvietošanai vienā vai otrā valstī, investori nopietni izvērtē investīciju risku. Riska faktori ietver valdības stabilitāti, politiskās korupcijas izplatību, dažādu konfliktu iespējamību. Sakarā ar pievienošanos Eiropas Savienībai, pēc kāda laika arī eirozonai, konservatīvu fiskālo politiku un drošu komercbanku uzraudzību, Latvijā valūtas risks samazinās. Samazinātie riski pievilina ārvalstu investorus, taču zemāki riski nozīmē arī garantētus, taču zemākus pelņas procentus. Līdz ar to investori, kas lielākas peļņas dēļ ir gatavi riskēt, neieguldīs savus līdzekļus Latvijā.
Nodokļi un to administrēšana.
Nodokļi visbūtiskāk ietekmē uzņēmumu konkurences spēju, izmaksu struktūru, kā arī attīstības iespējas. Salīdzinot ar valstīm, ar kurām Latvijā konkurē par starptautisko investīciju piesaisti, ārvalstu investori norāda, ka Latvijas valsts nodokļu atbalsta sistēma ir mazāk uzticama, caurspīdīga un paredzama, kā, piemēram, Spānijā vai Čehijā.
Arī nodokļu likmes kā nozīmīgs, valsts regulēts faktors figurē jebkura potenciālā investora finanšu modelī, salīdzinot alternatīvās vietas kapitāla izvietošanai. Lielākas likmes nozīmē lielākas uzņēmumu ienākumu daļas pārdali caur valsts budžeta, nevis brīvā tirgus mehānismu. Lai arī nominālā nodokļu likme pati par sevi nenosaka investīciju projekta likteni, tā var izrādīties nozīmīga, ja tiek salīdzinātas valstis ar līdzīgiem ģeogrāfiskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, Latvija un Igaunija. Igaunija ārvalstu investoru aprindās plaši reklamē savu 0 % uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi, kas piemērota firmu attīstībā ieguldītajai peļņai. Svarīgs aspekts ir arī nodokļu maksāšanas tendences. Visbiežāk investori rēķinās ar valstī pastāvošo nodokļu sistēmu, taču vienlaikus meklē legālas nodokļu optimizācijas iespējas. Investori arī rēķinās, ka citi tirgus dalībnieki un konkurenti kārtos savus likumā noteiktos nodokļu maksājumus.
Nodokļu maksātāju kopējais skaits lēnām pieaug, taču problēmas nodokļu administrācijā Latvijā saglabājas. Uzņēmēji pauž uzskatu, ka VID visbiežāk pārbauda uzņēmumus, kas strādā legāli, kurus iespējams viegli atrast. Pēc uzņēmēju domām, tiek pārbaudīti tie uzņēmēji, kuri strādā daudzmaz godīgi un kļūdās nejauši vai nezināšanas dēļ.
Nodokļus nemaksājošie uzņēmumi ir ārvalstu investoru lielākais bieds. Fiktīvi uzņēmumi kropļo tirgu un cenu struktūru, kā arī iegūst nepamatotas priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumu procedūrās.
Konkurences apstākļi.
Jo vairāk valsts regulē un iejaucas tirgū, jo lielāks ir korupcijas risks, ierēdņu subjektīvisms un valsts administrācijas smagnējums, kas rezultātā noved pie zemāka iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju jeb lielākas nabadzības. Piemēram, pasaules bagātākās valstis- ASV, Kanāda un Skandināvijas valstis, izceļas uz citu valstu fona ar nelielo birokrātisko slogu un efektīvu regulējošo procedūru administrēšanu, bet tādas valstis kā Haiti, Baltkrievija, kurās valsts kontrolē gandrīz vai visus ekonomiskos procesus, vienlaikus ir arī pasaules nabadzīgākās valstis.
Tomēr valstij tirgū ir jānodrošina godīgi konkurences apstākļi un jāuzrauga konkurences process. Valstī daudzās nozarēs joprojām nav pietiekami agresīvas konkurences, un atsevišķi uzņēmumi var diktēt preču un pakalpojumu cenas.
Investori, kas meklē zemākas cenas, vairāk būs ieinteresēti par tām valstīm, kur valda efektīvāka konkurence.
Infrastruktūra : nekustamais īpašums.
Daudziem investoriem ir nepieciešams iegādāties īpašumā, nomāt vai rekonstruēt nekustamo īpašumu- zemi un ēkas. Latvijā pastāv nedaudzi ierobežojumi nekustamā īpašuma iegādei. Lielākā daļa īpašumu, pēc Valsts Zemes dienesta pārskata datiem apmēram 62% , pieder privātpersonām vai juridiskām personām. Valsts un pašvaldību īpašumā atrodas apmēram 36% no visiem nekustamajiem īpašumiem. Investori lielākoties iegādājas nekustamo īpašumu no privātiem īpašniekiem.
Galvenā problēma, ir īpašuma kadastrālās vērtības neatbilstība tirgus vērtībai. Uzņēmēji, kas ikdienā saskaras ar likuma normām, atzīst, ka likumdošanas bāzei ir pagaidu statuss, šāds tiesiskās paredzamības un drošības trūkums destabilizē ikdienas uzņēmējdarbību un ilgtermiņa plānošanu. Netaisnīga un nesamērīga ir nodokļa maksāšanas atšķirība juridiskām un fiziskām personām. Juridiskā personā maksā no bilances vērtības, savukārt fiziskā persona- namīpašnieks- teorētiski gūst tādus pašus nomas vai īres ieņēmumus, bet nodokli par ēkām maksā no inventarizācijas vērtības, kas pašlaik ir ļoti zema, lai problēmu atrisinātu, nepieciešams sakārtot NĪN bāzi –kadastrālo vērtību.
Pēc visa augstākminētā par investīciju piesaisti ietekmējošiem faktoriem, var izdarīt secinājumu, ka Latvija pie samērā sakārtotas makroekonomiskās vides, tomēr daudzos gadījumos zaudē ārzemju investorus mazā tirgus mēroga dēļ. Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Baltkrieviju un Krieviju, pastāv augstākas izmaksas. Latvijā samazinās valūtas risks, taču līdz ar to, samazinās arī peļņas procenti. Ārvalstu investorus dara piesardzīgus tas, ka Latvijā vēl pastāv daudzi nodokļus nemaksājoši uzņēmumi, daudzās nozarēs joprojām nav efektīvas konkurences, nekustamā īpašuma tirgū pastāv kadastrālās vērtības neatbilstība tirgus vērtībai.
3.Investīciju dinamika Latvijā
3.1.Valsts investīcijas, VIP
Valsts investīcijas var aplūkot no diviem galvenajiem aspektiem. Pirmkārt kā budžeta izdevumu posteni. Šajā gadījumā valsts investīcijas ir tā kopbudžeta izdevumu daļa, kas tiek izmantota pamatlīdzekļu iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai un kapitālajam remontam. Kopbudžeta izdevumos pēc ekonomiskās klasifikācijas tās ir izdevumi kapitālieguldījumiem.
Otrkārt kā investīcijas pamatlīdzekļos (Bruto pamatkapitāla veidošana) kā tās tiek definētas Nacionālajā kontu sistēmā (NKS), ja tās tiek veiktas par budžeta līdzekļiem.
Kaut arī abi valsts investīciju definīciju veidi runā par vienu un to pašu, t.i. par investīcijām pamatlīdzekļos, tomēr to apjomu noteikšanas metodoloģijas ir atšķirīgas, kas gala rezultātā veido atšķirības to apjomu novērtējumā, izmantojot vienu vai otru pieeju. Vairumā gadījumu budžeta izdevumi investīcijām vienmēr ir lielāki nekā tie ir nacionālo kontu izpratnē, ir vairākas pozīcijas, kas budžeta izdevumos ir iekļautas kā investīcijas, bet tās tā netiek uztvertas NKS.
Kā vienu no valsts investīciju efektivitātes kritērijiem izvirza nosacījumu, vai tās veicina ekonomiskās aktivitātes, privātās investīcijas un produktivitātes pieaugumu. Tomēr praksē ne vienmēr ir tieša saistība starp valsts investīciju apjomu pieaugumu un izaugsmes un produktivitātes palielinājumu.
Piemēram, valsts investīcijas transporta infrastruktūrā – ceļos, ostās, dzelzceļā uzlabo apstākļus transportēšanai, kas tiešā veidā pozitīvi ietekmē privātās ekonomiskās aktivitātes un gala rezultātā palielina produktivitāti. Taču investīcijas infrastruktūrā, kas nodrošina tīru gaisu vai ūdeni, investīcijas veselības aizsardzībā, nepalielina produktivitāti, bet gan uzlabo dzīves apstākļus.
Valsts vēl arī veic investīcijas, kas domātas, lai novērstu tirgus mehānismu nepilnības – pirmkārt, kas saistītas ar tirgus darbības blakus efektiem, piemēram, apkārtējās vides piesārņojums, ražojot kādu produktu, otrkārt, kas saistītas ar tīklu infrastruktūru monopolstāvokli (elektoenerģijas piegāde, telekomunikācijas), treškārt, kas saistītas ar nepietiekoši labi funkcionējošiem finansu tirgiem (privātais
sektors neuzņemas veikt liela riska projektus ar apjomīgiem ieguldījumiem, jo nav atbolstošas apdrošināšanas un riska kapitāla).
Ar valsts investīcijām tiek veidotas drošas investīciju perspektīvas, kas arī ir valsts investīciju galvenais uzdevums. Valsts investīciju efektivitāti nosaka ne tik daudz to apjoms, bet gan ieguldījumu virzieni un veids.
Tālāk darbā aplūkosim kopējo valsts investīciju dinamiku no 1999.-2003.g.
3.1.tabula
Latvijas konsolidētā kopbudžeta izdevumi
1999 2000 2001 2002 2003
Milj. latu
Kopā izdevumi 1732,6 1744,0 1801,1 2022,0 2435,8
uzturēšanas izdevumi 1555,0 1567,8 1619,3 1805,6 2194,5
izdevumi kapitālieguldījumiem 177,7 176,1 181,8 216,5 241,3
% pret IKP
Kopā izdevumi 44,5 40,1 37,4 38,9 41,5
uzturēšanas izdevumi 40,0 36,1 33,6 34,8 37,4
izdevumi kapitālieguldījumiem 4,6 4,1 3,8 4,2 4,1
Kapitālieguldījumi % pret visiem izdevumiem 10,3 10,1 10,1 10,7 9,9
Kā redzams pēc 3.1.tabulas datiem, valsts investīcijas (izdevumi kapitālieguldījumiem) pēdējos gados Latvijā vidēji ir 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un aptuveni 10% no kopbudžeta izdevumiem.
Ņemot vērā Latvijas infrastruktūras problēmas, it īpaši tas attiecas uz Latvijas ceļiem, valsts investīciju apjoms varētu būt vismaz par 10% lielāks nekā tas ir patreiz. Šāds investīciju palielinājums visticamāk, ka arī būs nākošajos gados, jo pieejamie ES fondu līdzekļi ļaus palielināt valsts investīciju līmeni vismaz līdz 4,5% vai pat līdz 5% no IKP, kas būtu optimāls mūsu ekonomikai, jo tāds tas caurmērā ir valstīs, kuras tiek vērtētas kā valstis ar vidēju attīstības līmeni.
Finansējums valsts investīcijām veidojas dažādos budžetos – valsts pamatbudžetā, valsts speciālajā budžetā, pašvaldību pamatbudžetā un pašvaldību speciālajā budžetā.
Budžeta izdevumi investīcijām attēloti 3.2. tabulā.
3.2..tabula
Budžeta izdevumi investīcijām
Kopā no konsolidētā tajā skaitā:
kopbudžeta Valsts konsolidētā budžeta Pašvaldību konsolidētiem budžetiem
milj. Ls % no budžeta izdevumu kopējā apjoma milj. Ls % no budžeta izdevumu kopējā apjoma milj. Ls % no budžeta izdevumu kopējā apjoma
1999 177,7 10,3 103,1 7,9 74,6 17,6
2000 176,1 10,1 84,6 6,6 91,5 20,1
2001 182,7 10,1 79,6 6,1 102,1 20,7
2002 216,5 10,7 98,5 6,7 118,0 21,5
2003 231,3 9,5 126,2 6,9 105,1 17,5
Pēc 3.2.tabulas datiem redzam, ka izdevumi investīcijām no kopbudžeta katru gadu pieaug, izņemot 2000.gadu, kad vērojams neliels samazinājums. Lielākie budžeta izdevumi valsts investīcijām vērojami 2002.gadā, kurā salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi investīcijāmpalielinājušies par 33.8 milj.latu. Salīdzinot izdevumus investīcijām budžetu šķērsgriezumā redzam, ka izdevumi no valsts budžeta visa analizējamā perioda laikā samazinās, izņemot 2003.gadu, turpretī izdevumi investīcijām no pašvaldību budžetiem līdz 2003.gadam palielinās. 2003.gadā mainās izdevumu proporcijas starp budžetiem. Visa analizējamā perioda laikā no pašvaldību budžetiem izdevumi investīcijām sastādīja lielāku īpatsvaru (17,5% – 21,5%) no visiem izdevumiem nekā šie izdevumi valsts budžetā (6,1% – 7,9%).
Valsts investīciju programma (VIP), tiek izstrādāta kopš 1995.gada, ir infrastruktūras investīciju projektu kopums, kuram katru gadu tiek piešķirts vai plānots finansējums.
VIP galvenais mērķis ir saskaņot Latvijas finansiālos līdzekļus ar investīciju vajadzībām infrastruktūrai.
VIP izstrādes pamatnostādnes:
• nodrošināt finansējamo projektu attīstību valdības stratēģijai un līdzekļu novirzīšanu projektiem ar augstāko ieguvumu valsts ekonomikai;
• saskaņot prasības pēc investīcijām ar pieejamiem iekšzemes un ārvalstu resursiem, kā arī ņemt vērā paredzamos uzturēšanas izdevumus pēc investīciju projektu realizācijas;
• darīt zināmas valsts prioritātes potenciālajiem finansētājiem un novirzīt resursus prioritārajām nozarēm;
• pārliecināties, ka projekti ir atbilstoši sagatavoti;
• uzlabot projektu sagatavošanu, ievērojot vienotus termiņus un kritērijus investīciju projektu izstrādei, novērtēšanai, realizācijai un kontrolei.
VIP katru gadu izstrādā Ekonomikas ministrija nākamajiem trim gadiem, ņemot vērā valdības deklarācijā attiecīgajam laika posmam noteiktās prioritātes, finansu stratēģiju un tautsaimniecības attīstības virzienus.
VIP var tikt iekļauti:
• ministriju investīciju projekti;
• pašvaldību investīciju projekti;
• nacionālās programmas ar ilgtermiņa finansējumu (vairāk nekā viens gads);
• tehniskās palīdzības programmas, kas tieši saistītas ar valsts investīciju projektiem.
VIP tiek finansēta no šādiem avotiem:
• valsts pamatbudžets, speciālie budžeti un fondi;
• valdības rīcībā esošie ārvalstu kredīti;
• valdības garantētie kredīti;
• investīciju projekta realizētājā rīcībā esošie līdzekļi;
• iekšzemes un ārvalstu investīcijas bez valdības garantijām;
• palīdzības un dāvinājumu veidā piešķirtie līdzekļi, to skaitā ārvalstu neatmaksājamā palīdzība.
Valsts investīciju programma neaptver visas valsts investīcijas – vidēji
pusi. Pārējās valsts investīcijas līdz 2003.gadam ieskaitot tika finansētas no valsts speciālajiem budžetiem (Valsts autoceļu fonda, Dzelzceļa infrastruktūras fonda, Ostu attīstības fonda, Vides aizsardzības fonda, Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta, Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, u.c.), kā arī no pašvaldību budžetiem, pašvaldību ņemtajiem aizņēmumiem un pašvaldību sniegtajiem galvojumiem pašvaldību uzņēmumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 22. jūlija lēmumu, sākot ar 2004. gadu, valsts speciālā budžeta statusu saglabā tikai valsts sociālās apdrošināšanas budžets. Pārējie minētie speciālie budžeti tiek iekļauti pamatbudžetā. Turpmākajos gados pamatbudžetā iekļauto speciālo budžetu finansējuma apjoms tiek noteikts ne mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā. Nozares ministra kompetencē ir noteikt līdzekļu sadalījumu un lēmumu pieņemšanas kārtību šajos jautājumos.
Ārpus VIP paliek arī tie pašvaldību investīciju projekti, kuriem nav valsts pamatbudžeta līdzfinansējuma vai valsts kredītu garantijas. Kopējā VIP finansējuma summā tiek ietverti arī uzņēmumu pašu līdzekļi, valsts budžeta aizdevumi, citi kredīti u.c.
3.3.tabula
VIP apjomu dinamika
1999 2000 2001 2002 2003
VIP kopīgais finansējums, milj. latu 137,2 141,1 115,3 111,6 108,1
% pret kopīgām investīcijām pamatlīdzekļos 14,0 12,3 8,9 8,1 7,6
% pret valsts investīcijām 46,7 52,5 45,4 37,2 33,0
Analizējot 3.3. tabulas datus, redzam, ka VIP ieguldījums kopējās iekšzemes investīcijās ar gadiem samazinās un lielākais kritums ir 2001.gadā. Salīdzinot ar 2000.gadu VIP kopējais ieguldījums samazinājies par 25.8 milj.latu jeb 18.3 %.
VIP kopējais finansējuma izlietojums 2003.gadā bija 108.1 milj.latu, kas salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājies par 29.1 milj.latu jeb 21.2 % .
3.4.tabula
VIP sadalījums pa ieguldījumu jomām
(struktūra, %)
2000.g. 2001.g. 2002.g. 2003.g. Vidēji
2000. -2003.g.
VIP kopējais finansējums 100 100 100 100
100
enerģētika 20,7 8,7 4,2 4,6 10
transports 26,4 29,7 27,8 31,8 28
vides aizsardzība 24,3 20,8 10,2 13,6 18
valsts pārvalde 14,7 22,8 34,8 35,7 26
izglītība 8,1 12,8 14,8 6,9 11
pārējās jomas 5,7 5,2 8,2 7,4 7
Kā rāda 3.4.tabulas dati VIP kopējo ieguldījumu pamatvirzieni ir transports, vide, izglītība un enerģētika. Visā VIP finansējumā no 2000.- 2003.gadam šīs jomas aptver 2/3 daļas. Samērā liela finansējuma daļa ir valsts pārvaldes investīciju projektiem – vidēji ik gadu 1/4 daļa, kas ik gadu pieaug.
Teritoriālā griezumā VIP projektu realizācija var būt saistīta ar konkrētu reģionu vai arī aptvert vairākus Latvijas reģionus. Kopējā finansējuma ziņā 2003.gadā tādi projekti, kuri aptvēra vairākus reģionus (bez dalījuma pa reģioniem), bija 72.6 milj.latu apmērā, kas ir nedaudz vairāk kā 2/3 daļas. (skat.3.5.tabulu)
3.5.tabula
VIP sadalījums pa reģioniem, (milj.latu)
2000 2001 2002 2003
Viss VIP finansējums 141,1 115,3 111,6 108,1
Rīgas reģions 53,1 21,8 9,2 5,8
Vidzemes reģions 5,8 2,5 2,6 3,6
Kurzemes reģions 21,3 11,4 15,4 16,9
Zemgales reģions 6,8 8,4 4,5 3,6
Latgales reģions 6,7 4,2 3,3 5,6
VIP projekti bez sadalījuma pa reģioniem 47,3 67,0 76,6 72,6
Lielākais reģions, pēc Rīgas reģiona, kurā tiek veiktas valsts investīcijas ir Kurzemes reģions. Vidēji 2000.-2003.g. Rīgas reģionā ieguldīti VIP līdzekļi 22.5 milj.latu apmērā, Kurzemes reģionā- vidēji 16.3 milj.latu.
3.1..attēls. VIP struktūra sadalījumā pa reģioniem valsts un pašvaldību
budžetu finansējuma daļai vidēji 2000.–2003.gadā, (%)
Kā redzams 3.1.attēlā gandrīz puse no valsts investīcijām koncentrējas Rīgā un Rīgas rajonā. Zemāks valsts investīciju ieguldījums ir Vidzemes reģionā, pārējos reģionos ir apmēram vienāds investīciju ieguldījums.
Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, valsts investīcijas vismazāk tiek ieguldītas Vidzemē un Latgalē, bet vairāk Kurzemes un Rīgas reģionā. (skat.3.2.attēlu)
3.2.attēls. Valsts investīcijas VIP projektos uz vienu reģiona iedzīvotāju 2000.– 2003.gadā,
latos.
3.2. Ārvalstu tiešās investīcijas.
Ārvalstu tiešās investīcijas ir nozīmīgas gan no konkurētspējas palielināšanas, gan straujākas un kvalitatīvas ekonomiskās izaugsmes viedokļa.
Ārvalstu tiešās investīcijas var papildināt nepietiekamos iekšējos uzkrājumus, nodrošināt globāli efektīvu ražotņu izvietošanu, pieeju ārvalstu tehnoloģijām, pilnveidot vadību, atvieglot pieeju ārzemju tirgiem ar ārvalstu partneru izplatīšanas tīklu starpniecību un uzlabot produkcijas kvalitāti un dizainu. [ 8,129]
No daudziem viedokļiem Latvija piemērota jauna tirgus apguvei sakarā ar daudzām priekšrocībām- ļoti lētas esošās ēkas, uzņēmumu korpusi, komunikācijas, zeme 5-10 reizes lētāka nekā Rietumeiropā, zemākas darba algas, salīdzinot ar Rietumeiropu zemāki tarifi par elektroenerģiju, gāzi, naftas produktiem. Ārvalstu interesēs ir noslēgt ilgtermiņa līgumus uz 20 un vairāk gadiem, savukārt monopoldarbības iegrožošana var ieviest būtiskas izmaiņas noslēgtajos līgumos.
Latvijas intereses izvērtējot, jāņem vērā trīs interešu grupas:
• Valsts intereses piesaistīt ārvalstu kapitālu, zināšanas un prasmi, modernu tehnoloģiju tautsaimniecībā un veicināt ar ārvalstnieku palīdzību ražotā produkta eksportēšanu. Valsts ieinteresēta transporta un sakaru sistēmas pilnveidošanā ar ārvalstu palīdzību;
• Uzņēmumu, un it īpaši kopuzņēmumu, interese strādāt kopā ar ārvalstu speciālistiem, izmantojot viņu licences, tehnoloģijas un galarezultātā gūt daļu peļņas;
• Iedzīvotāju intereses gūt darba vietas, ņemot vērā, ka jaunas darba vietas būs ne tikai konkrētajā uzņēmumā, bet arī apkārtējā infrastruktūras zonā. [7,109]
Viens no ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšanas politikas virzieniem ir pievienošanās OECD Daudzpusējam investīciju līgumam ( MAI). Tas paredz nacionālo un vislielākās labvēlības režīmu līguma dalībvalstīs gan investīcijām, gan režīmam, kurš piemērojams pēc to ieguldīšanas.
Ārvalstu investoriem, lai tos piesaistītu, tiek izveidoti atviegloti finansu ieguldījumu un darba noteikumi, lai šķērsotu muitas robežas. Atviegloto noteikumu skaitā ārvalstu investīcijām izdala:
• Kapitāla saglabāšanas garantijas;
• Iespējamo zaudējumu atlīdzināšana ārvalstu investoriem;
• Atvieglota aplikšana ar nodokļiem, peļņas un ienākumu brīva pārskaitīšana uz ārzemēm;
• Pirmtiesības reinvestēt iegūtos ienākumus;
• Latos saņemts peļņas pārcelšanas iespēja ārvalstu valūtā;
• Muitas atvieglojumi; [ 3, 88]
Var izdalīt sekojošus ārvalstu investīciju objektus:
• Izveidojamo uzņēmumu pamatfondi un apgrozāmie līdzekļi;
• Vērtspapīri;
• Naudas mērķieguldījumi;
• Zinātniski tehniskā produkcija;
• Tiesības uz intelektuālajām vērtībām;
• Mantiskās tiesības.
Pēdējos gados nacionālo uzkrājumu līmenis Latvijā sastādīja 18-20 % no IKP jeb 65-70 % no investīcijām pamatlīdzekļos. Tātad var izdarīt secinājumu, ka vidēji 30% nodrošina ārvalstu piesaistītais kapitāls, galvenokārt tiešo ārvalstu investīciju veidā.
Analizējot ārvalstu tiešo investīciju dinamiku par 1999.-2003.gadiem (skat.3.3.attēlu), redzam, ka vislabvēlīgākais ārvalstu investīcijām bija 2000.gads, kura laikā saņemtas investīcijas 410 milj.ASV dolāru apmērā. Taču 2001.gadā ir jūtams investīciju kritums, kura viens no iemesliem – ekonomiskā krīze Krievijā. Turpmākajos gados investīciju apjomi palielinās, taču 2000.gada līmenis vēl nav sasniegts.
3.3.attēls. Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā, milj.ASV dolāru
Līdz 2001.gada beigām ārvalstu uzņēmēji tiešo investīciju veidā Latvijā bija ieguldījuši Ls 624 uz vienu iedzīvotāju. Šis rādītājs katru gadu pieaug. 2003.gada beigās ārvalstu tiešo investīciju ieguldījums uz vienu iedzīvotāju bija Ls 775, kas salīdzinot ar 2001.gadu ir palielinājies par Ls 151 . Tomēr salīdzinot Latviju ar citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, redzam, ka Latvijas rādītājs ir viens no zemākajiem jauno dalībvalstu starpā. Tikai nedaudz zemāki par Latvijas rādītāju vēl ir Polijas un Lietuvas rādītāji. Salīdzinot Baltijas valstis pēc ārvalstu tiešo investīciju uzkrājuma uz vienu iedzīvotāju, vislielākais rādītājs ir Igaunijai(skat.3.4.attēlu)
3.4.attēls Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas uz vienu iedzīvotāju 2003.g. beigās, latos.
vairāk kā 60% uzkrāto ārvalstu investīciju veido investīcijas no Eiropas Savienības „vecajām” dalībvalstīm. Lielākie ieguldītāji bija Zviedrija-15%, Vācija -12%, Dānija-10%, Somija -9%, Nīderlande -7%.
2003.gada beigās uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju nozaru struktūrā lielākais īpatsvars ir komercpakalpojumu nozarei-26%, tirdzniecībai- 18%, apstrādes rūpniecībai – 17%, finansēm-16%. (skat.3.5.attēlu)
3.5.attēls Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas sadalījumāpa nozarēm 2003.gada beigās.
Tomēr jāatzīmē, ka investīcijas apstrādes rūpniecībā koncentrējas galvenokārt zemo un vidējo tehnoloģiju nozarēs. Latvijā maz ir realizēti projekti, kuros ārvalstu investori nodrošina jauno un moderno tehnoloģiju ienākšanu. Latvijā tiek realizēta tā darba daļa, kurā vajadzīga salīdzinoši mazāka kvalificētā darbaspēka izmantošana.
Ārvalstu tiešo investīciju ieguldījums Latvijas uzņēmumu reģistrētajos statūtkapitālos uzskatāmi parāda uzņēmējdarbības vides novērtējumu Latvijas reģionos no citu valstu investoru viedokļa. Lauku pašvaldības, attālās pierobežas teritorijas un īpaši atbalstāmās teritorijas nav pievilcīgas ārvalstu investoriem biznesa plānu realizācijai. Lielākais ārvalstu investoru ieguldījums koncentrējas Rīgas, Ventspils, Daugavpils, Liepājas pilsētās un rajonos.[13,62] Tā piemēram, 2003.gada sākumā no visām ārvalstu investīcijām 85% jeb 956.1 milj,latu bija ieguldīti Rīgā un Rīgas rajonā, 5.8% jeb 65.4 milj.latu –Daugavpilī un Daugavpils rajonā, turpretī Rēzeknes pilsētā un rajonā tikai 0.12% jeb 1.3 milj,latu. Viszemākais rādītājs bija Balvu pilsētā un rajonā –tikai 0.002% jeb 0.017 milj.latu. (skat.3.6.tabulu)
3.6.tabula
Ārvalstu investoru ieguldījums Latvijas rajonos 2003.gada janvārī
Rajons, pilsēta Ārvalstu investoru ieguldījums
(milj.Ls) Rajons, pilsēta
Ārvalstu investoru ieguldījums
(milj.Ls)
Rīga, Jūrmala, Rīgas raj.
Daugavpils, Daugavpils raj.
Ventspils, Ventspils raj.
Liepāja, Liepājas rajons
Valmieras rajons
Talsu rajons
Jelgava, Jelgavas rajons
Limbažu rajons
Tukuma rajons
Cēsu rajons
Ogres rajons
Bauskas rajons
Dobeles rajons 956.142
65.415
36.469
16.281
9.920
9.464
4.071
3.781
3.624
3.460
2.747
1.980
1.891 Preiļu rajons
Valkas rajons
Rēzekne, Rēzeknes rajons
Madonas rajons
Saldus rajons
Aizkraukles rajons
Kuldīgas rajons
Krāslavas rajons
Ludzas rajons
Jēkabpils rajons
Gulbenes rajons
Alūksnes rajons
Balvu rajons 1.774
1.448
1.307
0.908
0.753
0.606
0.368
0.253
0.168
0.130
0.126
0.093
0.017
Ārvalstu investoru attieksme, veicot ieguldījumus reģionos, ir visai piesardzīga, sakarā ar:
• Neskaidro Latvijas ekonomisko stratēģiju;
• Nelielo tirgus apjomu;
• Muitas un robežas šķērsošanas procedūrām;
• Nodokļu sistēmas izmaiņām;
• Zemes lietojuma noteikumu nepilnībām;
• Lielajām teritoriālajām atšķirībām ;
• Nesakārtoto infrastruktūru.
Apkopojot trešajā nodaļā izklāstīto, secinām, ka valsts investīcijas ir izdevumi kapitālieguldījumiem. Valsts investīciju gadījumā ne vienmēr pastāv tieša saikne starp investīciju pieaugumu un produktivitātes pieaugumu. Valsts investīciju efektivitāti nosaka ne tik daudz to apjoms, bet gan ieguldījumu veids un virzieni. Valsts investīciju finansējums nāk no valsts un pašvaldību budžetiem.
VIP tiek sastādīta, lai saskaņotu Latvijas finansiālos līdzekļus ar investīciju vajadzībām infrastruktūrai. Galvenās nozares, ko aptver VIP ir transports, valsts pārvalde, vides aizsardzība.
Ārvalstu tiešās investīcijas ir nozīmīgas Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, tās papildina nepietiekamos valsts iekšējos uzkrājumus. Lielākie ārvalstu ieguldītāji nāk no Zviedrijas, Vācijas, Dānijas, Somijas. Galvenās nozares, kurās investē ārvalstu ieguldītāji ir komercpakalpojumi, tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, finanses. Negatīvi Latviju ietekmē tas, ka ārvalstu investīcijas rūpniecībā koncentrējas galvenokārt zemo un vidējo tehnoloģiju nozarēs. Ārvalstu investoriem nav pievilcīgas lauku teritorijas un attālās pierobežas teritorijas sakarā ar tur nesakārtotu infrastruktūru.
4. Investīciju loma Latvijas ekonomikā
Investīcijas ir viens no svarīgākajiem katras valsts ekonomikas raksturlielumiem, kuru pieaugums veicina kopējo valsts ekonomisko izaugsmi, sekmējot kopējā pieprasījuma un piedāvājuma pieaugumu.
Dž .M. Keinss norādīja, ka makroekonomiskās nestabilitātes galvenais cēlonis ir investīciju samazināšanās tautsaimniecībā. Pat neliela izdevumu samazināšana investīcijām vairākkārtēji izsauc iekšzemes kopprodukta samazināšanos. Šis samazinājums darbojas pēc ķēdes reakcijas principa. Līdz ko samazinās ieguldījumi investīcijās, tā sekas ir ražošanas sašaurināšana. Līdz ar to strādnieki zaudē darbu un savus ienākumus, pieaug bezdarbs, samazinās ieņēmumi valsts budžetā. Ļoti drīz izdevumu summa visos sektoros samazinās daudz vairāk, nekā sākotnējais investīciju samazinājums, t.i. investīciju multiplikatora efekts.
Latvijai ļoti nozīmīgas ir ārvalstu investīcijas, jo tās ir :
• nozīmīgs kapitāla avots,
• ārvalstu pieredzes avots;
• tehnoloģijas un vadības prakses pārņemšanas līdzeklis;
• ekonomikas izaugsmes un dzīves līmeņa pieauguma avots;
Ārvalstu investīciju rezultātā pieaug ražošanas apjomi, paaugstinās strādājošo kvalifikācija, palielinās kapitāla pieplūde, tiek dibināti jauni uzņēmumi, palielinās eksporta apjomi, kā rezultātā tiek samazināts maksāšanas bilances deficīts.
Pieaugot ražošanas apjomiem, nodarbinātībai un ienākumu līmenim valstī, pieaug arī uzkrāšana, paverot jaunas attīstības iespējas.[4,147]
Analizējot ārvalstu investīciju ietekmi uz valsts ekonomisko izaugsmi, var aplūkot ārvalstu investīciju vairākus paveidus:
• uz Latvijas tirgu orientētās investīcijas;
• uz eksportprodukcijas ražošanu orientētās investīcijas;
• investīcijas uz zināšanām balstītās nozarēs.
Uz Latvijas tirgu orientētās investīcijas – investīcijas dažāda veida uzņēmumos un pakalpojumu sniegšanas nozarēs, kur patērētāji ir Latvijas iedzīvotāji. Šo investīciju pozitīvie rezultāti – ekonomiskās aktivitātes pieaugums, jaunu darba vietu radīšana, pakalpojumu un preču kvalitātes uzlabošanās, konkurences saasināšanās, kā rezultātā var būt cenu pazemināšanās. Taču negatīvi ir tas, ka gūtā peļņa tiek izvesta.
Uz eksportprodukcijas ražošanu orientētās investīcijas- investīcijas rūpniecības un pakalpojumu nozarēs, kur lielākā daļa produkcijas vai pakalpojumu tiek eksportēti. Šīs investīcijas valstij dod pozitīvu konvertējamās valūtas plūsmu.
Šajā gadījumā tiek izmantotas vietējās izejvielas, piemēram, kokapstrādes nozarē, lauksaimniecības izejvielu pārstrādē, būvmateriālu ražošanā. Pozitīvu vērtējumu ārvalstu investīcijas iegūs tad, ja tiks izmantotas tādas vietējās izejvielas, kuras Latvijas uzņēmēji nevar vai neprot veiksmīgi eksportēt. No otras puses pieaugošā konkurence par izejvielām, ļauj palielināt ienākumus izejvielu ražotājiem. Valstij jārūpējas par to, lai netiktu nesamērīgi izmantotas neatjaunojamas izejvielas, kā arī netiktu nodarīts kaitējums videi.
Vēl var izdalīt tādus gadījumus, kā starptautiskā mērogā strādājoša uzņēmuma ražotnes izvietošana Latvijā, ar mērķi saražoto produktu eksportēt. Šajā gadījumā daļa izejvielu var tikt ievestas, daļa var būt iepirktas no vietējiem ražotājiem. Šādas investīcijas stimulē mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Līdz ar to, stimulējot lielo ārvalstu ražojošo uzņēmumu izvietošanu Latvijā, tiek stimulēta arī vietējo mazo un vidējo uzņēmumu izaugsme. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra kā mērķnozares šādu investīciju piesaistē ir noteikusi elektrotehnisko rūpniecību, mašīnbūvi, metālapstrādi, farmaceitisko rūpniecību, pārtikas pārstrādi, vieglo rūpniecību. [ 9, 8]
Investīcijas uz zināšanām balstītajās nozarēs nepatērē dabas resursus, nepiesārņo dabu, bet ražo intelektuālo īpašumu. Šīm nozarēm var pieskaitīt arī finanšu starpniecību, augsto modi un dizainu, visas nozares, kur vajadzīgi augsti izglītoti cilvēki. Kopumā uz zināšanām balstītajās nozarēs pasaulē tiek saražota visaugstākā pievienotā vērtība. Latvijai jācenšas saglabāt tie zinātnieku resursi, kas patreiz Latvijā ir, mērķtiecīgi izmantot viņu sasniegtos rezultātus un piesaistīt ārvalstu investorus. Taču, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas pētniecības un attīstības jomā jebkurā nozarē, galvenais resurss ir augsti kvalificēts darbaspēks, kura Latvijā trūkts. [ 9, 8 ]
Apkopojot ceturtajā nodaļā teikto, secinām, ka investīcijas ir svarīgs ekonomikas raksturlielums, pat neliela izdevumu samazināšana investīcijām, izsauc vairākkārtēju IKP samazinājumu. Kā vietējo, tā ārvalstu investīciju rezultātā pieaug ražošanas apjomi, palielinās kapitāla pieplūde, pieaug ienākumu līmenis valstī, līdz ar to pieaug arī uzkrājumi, paverot jaunas attīstības iespējas. Latvijai ir izdevīgas investīcijas uz zināšanām balstītajās nozarēs, jo tieši šajās nozarēs tiek saražota visaugstākā pievienotā vērtība. Viens no negatīvajiem faktoriem, kas kavē ārvalstu investīciju piesaisti ir augsti kvalificēta darbaspēka trūkums Latvijā.
Secinājumi
1.Jēdziens „investīcijas” dažādos zinātniskās literatūras avotos tiek definēts dažādi un tam ir plašs skaidrojums. Apkopojot definīcijas, var teikt, ka investīcijas ir kapitāla ieguldījums, lai īsākā vai garākā laika periodā gūtu peļņu. Valsts investīcijas ir tā kopbudžeta izdevumu daļa, kas tiek izmantota pamatlīdzekļu iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai un kapitālajam remontam. Kopbudžeta izdevumos pēc ekonomiskās klasifikācijas tās ir izdevumi kapitālieguldījumiem.
2.Valsts investīcijām Latvijā analizējamā laika periodā (1999.-2003.g.) ir tendence pieaugt. Vidēji tās sastāda 4% no IKP un 10% no kopbudžeta izdevumiem. Valsts investīciju finansējums nāk no valsts un pašvaldību budžetiem. To efektivitāti nosaka ne tik daudz investīciju apjoms, bet gan ieguldījumu veids un virzieni. Valsts investīcijas tiek ieguldītas infrastruktūras sakārtošanā, vides aizsardzībā, kur ir nepieciešami lieli līdzekļi, kādu nav atsevišķiem maziem uzņēmumiem. Valsts investīciju rezultātā uzlabojas iedzīvotāju dzīves apstākļi.
3.Lai saskaņotu Latvijas finansiālos līdzekļus ar investīciju vajadzībām infrastruktūrai, Ekonomikas ministrija katru gadu, nākamajiem trim gadiem izstrādā valsts investīciju programmu (VIP), ņemot vērā valdības deklarācijā noteiktās prioritātes un tautsaimniecības attīstības virzienus. Galvenās nozares, ko aptver VIP ir transports, valsts pārvalde, vides aizsardzība.
4. Latvijas ekonomiskajai izaugsmei svarīgas ir gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas. Ārvalstu tiešās investīcijas papildina nepietiekamos valsts iekšējos uzkrājumus. Kā vietējo, tā ārvalstu investīciju rezultātā pieaug ražošanas apjomi, palielinās kapitāla pieplūde, pieaug ienākumu līmenis valstī, līdz ar to pieaug arī uzkrājumi, paverot jaunas attīstības iespējas. Pat neliela izdevumu samazināšana investīcijām, izsauc vairākkārtēju IKP samazinājumu, un otrādi- izdevumi investīciju palielināšanai izsauc vairākkārtēju IKP pieaugumu, ko ekonomikā apzīmē ar jēdzienu “investīciju multiplikatora” jeb “investīciju reizinātāja” efekts.
5. Investējot līdzekļus kādā nozarē, vienmēr jāsaskaras ar zināmu risku.
Galvenie ārvalstu investīciju piesaisti ietekmējošie faktori: makroekonomiskā vide, valūtas risks, valsts regulējošā politika, konkurences apstākļi, infrastruktūra.
6.Latvija daudzos gadījumos zaudē ārzemju investorus vairāku iemeslu dēļ:
• mazā tirgus mēroga dēļ;
• Latvijā samazinās valūtas risks, taču līdz ar to, samazinās arī peļņas procenti un tas nav izdevīgi ieguldītājiem;
• Latvijā vēl pastāv daudzi nodokļus nemaksājoši uzņēmumi, daudzās nozarēs joprojām nav efektīvas konkurences, nekustamā īpašuma tirgū pastāv kadastrālās vērtības neatbilstība tirgus vērtībai;
• nesakārtotās infrastruktūras dēļ.
7.Lielākie ārvalstu ieguldītāji nāk no Zviedrijas, Vācijas, Dānijas, Somijas, Nīderlandes. 2003.gada beigās uzkrātās ārvalstu investīcijas no šīm valstīm sastādīja 53% no visām ārvalstu investīcijām. Galvenās nozares, kurās investē ārvalstu ieguldītāji ir komercpakalpojumi (26%), tirdzniecība (18%), apstrādes rūpniecība (17%), finanses (16%). Ārvalstu investīcijām Latvijā ir tendence pieaugt, tomēr uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā, salīdzinot ar citām jaunajām Eiropas dalībvalstīm, ir viens no zemākajiem ( 2003.gada beigās tikai Ls 775 uz vienu iedzīvotāju).
8.Negatīvi Latviju ietekmē tas, ka ārvalstu investīcijas rūpniecībā koncentrējas galvenokārt zemo un vidējo tehnoloģiju nozarēs, kas ir saistīts ar augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu Latvijā.
9.Latvijai ir izdevīgas investīcijas uz zināšanām balstītajās nozarēs, jo tieši šajās nozarēs tiek saražota visaugstākā pievienotā vērtība.
Priekšlikumi
1.Lai sekmētu ārvalstu investoru piesaisti, nepieciešams nodrošināt lielākas komunikācijas iespējas starp potenciālajiem ārvalstu investoriem un Latvijas uzņēmējiem, rīkojot dažādas izstādes, seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus.
2.Valstī jāsakārto un jāuzlabo izglītības sistēma tā, lai Latvijā nākotnē pietiekošā daudzumā tiktu sagatavots augsti kvalificēts darbaspēks tehniskajās zinātnēs.
3.Lai veicinātu ne tikai Rīgas un Latvijas lielāko pilsētu, bet arī lauku un pierobežas reģionu attīstību, jāsakārto un jāuzlabo šo reģionu infrastruktūra un reģionālo ceļu stāvoklis.
4. Sakārtojot nodokļu politiku, radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi, līdz ar to piesaistot kā vietējos, tā ārvalstu investorus.
Literatūras saraksts
1. Bikse V. Makroekonomikas pamati.-R.: SIA Izglītības soļi, 1998.- 314.lpp.
2. Biznesa vides attīstība Latvijā: tendences un iespējas/Biznesa Augstskola Turība.-, Rīga.: Turība, 2004.- 200 lpp.
3. Gončarovs G. Finansu teorija.-R.: Latvijas Universitāte , 2000.-110.lpp.
4 Kutuzova O. Finanses un kredīts.-R.: Turība, 2003.-150.lpp
5.Lībermanis G. Tirgus ekonomikas pamati un Latvija ceļā uz Eiropas Savienību.-R.:Kamene, —- 518.lpp.
6.Šenfelde M, V.Ņikitina Makroekonomika.-R.: Kamene, 2002.-220.lpp.
7.Zīle H. Latvijas ārējie ekonomiskie sakari.-R.: Turība, 2003.-365.lpp.
8.Zīle R. u.c. Latvija uz XXI gadsimta sliekšņa.-R.: Jāņa sēta, 1999.-152.lpp.
9.Ozols A. Ārvalstu investīcijas Latvijā-cik tas ir labi? //Latvijas ekonomists, Nr.9(117), 2004.- 5.-13.lpp.
10.Investīcijas.//Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.-R.:LR Ekonomikas ministrija, 2002. decembris.-38.-47.lpp.
11.Investīcijas.//Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.-R.:LR Ekonomikas ministrija, 2004. jūnijs.-38.-48.lpp.
12.Investīcijas un būvniecība//Statistikas ceturkšņa biļetens, Nr.2, 2004.-1.-26.lpp.
13.Valsts investīciju programma sadalījumā pa Latvijas reģioniem.// Reģionu attīstība Latvijā.-R.:VSIA Reģionu attīstība, 2003.-59.-62.lpp.
13.http://www.fm.gov.lv
14.http://www.lem.gov.lv