Šis tas par piramīdām.
Mūsdienu cilvēka izpratnē viens no spilgtākajiem Ēģiptes arhitektūras pieminekļiem ir piramīdas. Īstenībā tās ir lielas kapenes, atšķirībā no Divupes pakāpienveida piramīdām, kas izmantotas kā pamatnes tempļiem.
Visvairāk piramīdu tika uzcelts Senās valsts laikā. Sevišķi slavenas ir lielās piramīdas Gizas pilsētas tuvumā. Lielākā un vecākā no tām faraona Heopsa piramīda ir 146 metrus augsta. Nākamā lielākā celta viņa dēlam Hefrēnam . Trešā, mazāk iespaidīgāka (62 metrus augsta), bijusi valdnieka Mikerina kapa vieta.
Piramīdu celtniecībai patērēta kolosāla enerģija, kas prasījusi visas valsts iespēju mobilizāciju. Pēc Hērotoda datiem, Heopsa piramīda celta 30 gadus, no kuriem pirmie 20 veltīti ceļu būvniecībai, materiālu un būvlaukuma sagatavošanai. Piramīda ir 6,5 miljonus tonnu smags akmens bluķu krāvums. Katrs no bluķiem sver no 2 līdz 15 tonnām. Piramīdas malas ir 233 metrus garas, un tās atšķiras savā starpā tikai par kādiem 20 centimetriem. Šobrīd Heopsa piramīdas augšgals ir nedaudz nodrupis. Senatnē tā iespējams bijusi vēl augstāka. Piramīdas sāni bijuši noklāti ar slīpētām kaļķakmens plāksnēm, kas saulainā laikā mirdzēja jau pa gabalu.
Nav īsti skaidrs, kā tika pacelti lielie 2,5 tonnas smagie akmens bluķi līdz piramīdas galotnei. Iespējams, ka piramīdām apkārt sanesa milzīgu, slīpu kalnu no smiltīm, pa kuru akmeņi pārvietoti augšup. Smilšu kalnu pēc darbu pabeigšanas noraka. Visas piramīdas ir precīzi orientētas pēc debespusēm.
Par piramīdu būvniecību izteiktas dažādas hipotēzes un teorijas, pat fantastiski minējumi. Šīs celtnes ir tā laika tehnikas meistardarbs, kas izsauc apbrīnu arī mūsdienās. Grieķis Hērodots par piramīdas celtniecību stāsta tā: “Desmit gadus būvēja ceļu, izveidoja platformu, uz kuras cēla piramīdu, un pazemes telpās izbūvēja ķēniņa kapenes (..). Pašu piramīdu būvēja divdesmit gadus. Tai ir četrstūra veids (..), tā celta no ļoti rūpīgi apstrādātiem akmens bluķiem, un neviens no tiem nav mazāks par trīsdesmit pēdām (..)”
Heopsa piramīdas iekšpusē atrodas vairākas telpas. Galvenā telpa – valdnieka apbedīšanas kamera, atrodas paaugstinājumā piramīdas iekšienē. Ja piramīdas augstumu sadala 3 daļās, tad šī kamera atrodas virs apakšējās trešdaļas. Uz apbedīšanas kameru ved Lielā galerija ar 8,5 metrus augstiem griestiem. Griesti nostiprināti ar vairākām akmens pārsedzēm, lai noturētu milzīgo spiedienu no augšas. Dažās piramīdās bija ejas ar strupceļiem un lamatām, lai iznīcinātu vai maldinātu zagļus. Nereti sienās bija iezīmētas neīstas durvis. Tām bija vai nu simboliska nozīme, vai arī tās ierīkoja zagļu maldināšanai.
Faraons atdusējies galvenajā telpā lielā akmens sarkofāgā ar smagu vāku.
Citās telpās atradās ieroči, rituālie priekšmeti, personiskās lietas, valdnieka varas simboli un dārgumi. Faraonu bagātības allaž pievilkušas kapeņu aplaupītājus. Šobrīd neviena piramīda nav saglabājusies, laupītāju neskarta. Piramīdas izlaupītas jau Ēģiptes varenības laikā. Šajos noziegumos bieži tika pieķertas personas, kas vadīja vai pārzināja celtniecības darbus.
Piramīdās ir patstāvīgs mikroklimats, tajās ir palēnināta dažādu vielu novecošanās. Iespējams, ka tas palīdzējis mūmijām saglabāties līdz pat mūsdienām.
Piramīdas forma atgādināja uz zemi krītošus saules starus. Ēģiptiešiem tā simbolizēja Dieva enerģijas izpaudumu pasaulē. Tika uzskatīts, ka faraons pa šiem stariem var nokļūt debesīs. Piramīda simbolizēja arī pasaules radīšanu, kad pirmā zeme pēc pasaules radītāja Atuma gribas pacēlās no ūdens stihijas Nun kā pirmatnējais kalns- sala Benbens. Piramīda nozīmēja esošā rašanos no nebūtības. Tā atgādināja un viesa cerību par mirušā cilvēka iespējamo atdzimšanu.
Piramīdu asā, ģeometriskā forma, kas nav līdzīga nevienai apkārtējās dabas parādībai, radīja seno laiku cilvēkam ārkārtīgi pārsteidzošu iespaidu. To īpaši pasvītroja līdz mūsdienām nesaglabājusies apšuve, kas parādīja tās līdzīgas mirdzošiem gaismas kalniem. Piramīdas it kā demonstrēja civilizētās pasaules citādību, atšķirību no dabas.
Piramīdu askētiskā, abstraktā forma sasaucas arī ar 20. gadsimta modernās arhitektūras paraugiem. Tie rada kāda no cilvēka neatkarīga, pārāka, ar cilvēku nesamērojama spēka klātbūtnes sajūtu. Taču, ja ēģiptiešiem šī sajūta acīmredzot vēstīja par garīgās pasaules eksistenci un nākotnes cerībām, tad modernisma arhitektūras formas drīzāk apdveš ar mākslīgā, gan cilvēka rokām radītā, bet neapturamā un varbūt jau nevadāmā tehniskā progresa stindzinošo elpu.
Vēlā, Vidējās valsts laikā, piramīdas bija izmēros mazākas. Tās tika būvētas no ķieģeļiem, ko apšuva ar akmens plāksnēm. Līdz mūsdienām tās ir saglabājušās sliktāk. Jaunākās valsts laikā piramīdas vairs necēla. Valdniekus glabāja klinšu kapenēs.