Islande

Teritorija

Ģeogrāfiskās koordinātes: 65 00 Z gar., 18 00 R. pl.

Norādes pēc kartes: vulkāniska sala Ziemeļatlantijas okeānā uz austrumiem no Grenlandes un tieši uz dienvidiem no Arktikas. Tā atrodas 4 200 kilometrus no Ņujorkas un 830 kilometerus no Skotijas.

Platība: 102845 km2 (divreiz lielāka par Īriju)

sauszemes: 100250 km2

ūdens: 2750 km2

Robeћas:

sauszemes: 0 km

krasta: 4988 km

Galvaspilsēta: Reikjavika (167596 iedzīvotāju).

Citas pilsētas: Kopavogura (16186 iedzīv.), Hafnarfjordura (15151 iedzīv.), Akureyri (14174 iedzīv.).

Teritorija: nelīdzena

Klimats: mērens piejūras. Golfa straumes ietekmē klimatu var raksturot kā mitru ar vēsām vasarām, ziemas ir relatīvi maigas, bet vējainas. Reikjavikā jūlija vi

i
idējā temperatūra ir 11°C un janvāra – 10C

Bīstamākās stihijas: zemestrīces un vulkāniskā aktivitāte

Ekstremālie līmeņi:

zemākais punkts: Atlantijas okeāns 0 m

augstākais punkts: Vatnajokulla Glečers (Hvannadalshnukur) 2119 m

Ap 79% no Islandes platības, kura ir vulkāniskas izcelsmes, sastāv no glečeriem, ezeriem, kalnainiem lavas laukiem (augstākajās vietas 2 000 metri virs jūras līmeņa), un citas neapstrādājamas zemes.

Zemes izmantoљana:

aramzeme: 0%

pastāvīgi apsētā zeme: 0%

pastāvīgās ganības: 23%

meћi un meћu apgabali: 1%

pārējā: 76% (1993. gada dati)

Apdzīvotās platības ir piekrastē, sevišķi dienvidrietumos.

Iedzīvotāji

Nacionalitāte: islandieši

Valoda: Islandieљu.

Izglītība: obligāta līdz 16 gadiem. Skolu ap
p
pmeklētība – 99%.

Rakstītprasme:

visi iedzīvotāji no 15 gadiem un vecāki prot lasīt un rakstīt

visi iedzīvotāji kopā: 99.9% (pēc 1997. gada datiem)

Iedzīvotāju skaits: 276365 (Pēc 2000. g. jūlija datiem)

Iedzīvotāju skaita dabiskā pieauguma koeficients: 0,57% (pēc 2000. gada datiem)

Dzimstība: 14.86 dzimušie/1000 iedzīvotāji (pēc 2000. gada datiem)

Kopīgais dzimstības koeficients: 2.
.
.03 dzimuši bērni/ siev. (pēc 2000. gada datiem)

Mirstība: 6.87 mirušie/1000 iedzīvotāji (pēc 2000. gada datiem)

Jaundzimušo mirstība: 3.58 mirušie /1000 dzīviem dzimušiem (pēc 2000. gada datiem)

Vidējais mūža ilgums:

visiem iedzīvotājiem kopā: 79.39 gadi

vīriešiem: 77.19 gadi

sievietēm: 81.77 gadi (pēc 2000. gada datiem)

Vecuma struktūra:

0-15 gadi: 23% (vīr. 33 119; siev. 31 222) – 1.06 vīr./ siev.

15-64 gadi: 65% (vīr. 90 599; siev. 88 982) – 1.02 vīr./ siev.

65 gadi un vairāk: 12% (vīr. 14 555; siev. 17 888) – 0.81 vīr./ siev.

kopīgā attiecība: 1 vīr./siev. (pēc 2000. gada datiem)

Etniskās grupas: Norvēģu un ķeltu ieceļotāju pēcteču viendabīgs sajaukums

Reliģija: Evanģēliskie luterāņi 91%. (pēc 1997. gada datiem)

Strādājošie iedzīvotāji 131 038 (pēc 1998. gada datiem): tirdzniecībā–14.9%, rūpniecībā –12.9%, zvejniecībā / zivju apstrādē–11.8%, celtniecībā –10.7%, transportā un sakaru sistēmās — 6.8%, lauksaimniecībā –5.1%.

Bezdarbnieki: 2,4% (pēc 1999. gada datiem)

Migrācijas saldo: -2.3 migranti/1000 iedzīvotāji (pēc 2000. gada datiem)

Lielākā daļa islandiešu ir norvēģu un ķeltu ieceļotāju (no Britu salām) pēcteči, un iedzīvotāju sastāvs ir ievērojami viendabīgs.

Atbilstoši Islandes valsts st
t
tatistikai, 99% no nācijas dzīvo pilsētās (vietās, kur iedzīvotāji ir vairāk par 200) un 60% dzīvo Reikjavikā un tās apkārtnē. No visām Ziemeļvalstu valodām islandiešu valoda vistuvākā ir sennorvēģu valodai un kopš 12. gadsimta ir palikusi relatīvi nemainīga.

Ap 91% iedzīvotāju pieder Valsts Evanģēliski Luteriskajai baznīcai, vai citām Luterāņu baznīcām. Taču Islandē ir pilnīga reliģiskā brīvība, un tur ir arī citas protestantu un Romas katoļu draudzes.

Vairumam islandiešu uzvārdu pamatā ir tēvvārdi vai tēva pirmais kristītais vārds. Sievietes pēc precībām parasti patur savus sākotnējos uzvārdus. Šā
ā
ādu uzvārdu sistēmu nosaka likums, izņēmums ir to cilvēku pēcteči, kuri uzvārdus ir dabūjuši pirms 1913. gada. Vairums islandiešu, kaut arī pēc dabas ir atturīgi, reti viens otru sauc uzvārdos, un pat telefona saraksti ir veidoti no vārdiem, nevis uzvārdiem. Tā kā Islande ir maza un viendabīga valsts, tai piemīt visas cieši saliedētas sabiedrības iezīmes.

Valdība

Valsts pārvaldes sistēma: konstitucionāla republika.

Neatkarība: 1944. gada 17. jūnijā (no Dānijas)

Nacionālie svētki: Republikas nodibināšanas gadadiena, 17. jūnijs (1944)

Konstitūcija: 1944. gada 16. jūnijā, spēkā kopš 1944. g. 17. jūnija

Juridiskā sistēma: uz Dānijas likumiem balstīta civillikumu sistēma, nav obligāti akceptēta ICJ jurisdikcijā

Valsts pārvaldes orgāni: izpildvara — prezidents (valsts vadītājs), premjerministrs (valdības vadītājs), ministru kabinets (9 ministri, ieceļ prezidents).

Likumdoљana: Altings (63 vietas; locekļus ievēl tautas balsošanā uz četriem gadiem)

Tiesas—Augstākā tiesa jeb Haestirettur, tiesnešus uz visu mūžu ieceļ prezidents; apgabalu tiesas, speciālas tiesas.

Vēlēšanu tiesības: no 18 gadu vecuma; universālas;

Balsstiesības prezidenta un parlamenta vēlēšanās ir vispārējas, un Altinga locekļi tiek ievēlēti uz proporcionālas pārstāvniecības pamata no astoņiem vēlēšanu apgabaliem.

Prezidenta vēlēšanas: ievēl tautas balsošanā uz četriem gadiem; beidzamās vēlēšanas notikušas 2000. gada jūnijā); premjerministru ieceļ prezidents

Valdības vēlēšanas: beidzamās notikušas 1999. g. 8. maijā (nākamās ir paredzētas līdz 2003. gada aprīlī)

Administratīvais iedalījums: 23 apgabali (syslar, vienskaitlī – sysla) un 14 patstāvīgas pilsētas* (kaupstadhir, vienskaitlī – kaupstadhur); Akranes*, Akureyri*, Arnessysla, Austur-Bardhastrandarsysla, Austur-Hunavatnssysla, Austur-Skaftafellssysla, Borgarfjardharsysla, Dalasysla, Eyjafjardharsysla, Gullbringusysla, Hafnarfjordhur*, Husavik*, Isafjordhur*, Keflavik*, Kjosarsysla, Kopavogur*, Myrasysla, Neskaupstadhur*, Nordhur-Isafjardharsysla, Nordhur-Mulasys-la, Nordhur-Thingeyjarsysla, Olafsfjordhur*, Rangarvallasysla, Reykjavik*, Saudharkrokur*, Seydhisfjordhur*, Siglufjordhur*, Skagafjardharsysla, Snaefellsnes-og Hnappadalssysla, Strandasysla, Sudhur-Mulasysla, Sudhur-Thingeyjarsysla, Vesttmannaeyjar*, Vestur-Bardhastrandarsysla, Vestur-Hunavatnssysla, Vestur-Isafjardharsysla, Vestur-Skaftafellssysla

Karogs: sarkans krusts ar baltām kontūrām uz zila fona; krusts sniedzas līdz karoga malām; krusta vertikālā taisne ir nobīdīta uz masta pusi, tāpat kā Dānijas karogam.

Islandes karogu 1915. gada 19. jūnijā ir apstiprinājis Dānijas karalis; par nacionālo karogu tas kļuva 1918. gada 1. decembrī, kad tika proklamēta atsevišķa Islandes karaliste. Karogs tika saglabāts arī pēc republikas izveidošanās 1944. gada 17. jūnijā. Karoga rakstam ir raksturīgais “Skandināvu krusts”.

Politiskais stāvoklis

Visas tautas municipalitātes vēlēšanās 1994. gadā valdības koalīcijas partneres, konservatīvā Neatkarības partija (IP) un Sociāldemokrātiskā partija (SDP) zaudēja atbalstu visā valstī, ieskaitot galvaspilsētu Reikjaviku, kuru IP bija pārvaldījusi vairāk nekā pusi gadsimta. Pazaudējušas četras vietas 1995. gada aprīļa parlamenta vēlēšanās, IP un SDP savāca nelielu vairākumu 63 vietu Altingā. Taču premjerministrs un IP vadītājs Oddssons kā konservatīvāku izvēlējās sev par partneri atdzimstošo Progresīvo partiju, lai veidotu stiprāku un stabilāku vairākumu ar 40 vietām. Ekonomikas frakcionārisma un Islandes lomas Eiropas Savienībā (ES) sašķelta, cieta arī SDP, jo bija vienīgā partija, kura atbalstīja Islandes iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Tomēr Islandes politika attiecībā pret ASV ir palikusi nemainīga.

Pēc 4 gadu termiņa kā pasaulē pirmā un vienīgā vēlētā sieviete – prezidente, plaši pazīstamā Vigdis Finnbogadottira nolēma 1996. gada vēlēšanām vairs nebalotēties. Vairāk nekā 86 % no balsotājiem 1997. gadā notikušajās prezidenta vēlēšanās deva priekšroku agrākajam kreisās partijas priekšsēdētājam Olafuram Ragnaram Grimsonam ar 41% majoritāti un relatīvi apmierinošu 12% uzvaras rezervi pār tuvāko no pārējiem trim kandidātiem. Tradicionāli aprobežojusies ar 6-12 nedēļām, Islandes priekšvēlēšanu kampaņa iezīmējās ar vairākiem spraigiem personīgiem uzbrukumiem Grimsonam, iepriekšējam finansu ministram, kurš mēģināja izdzēst atmiņas par savu polemisko atbalstu inflācijas politikai un opozīcijai pret US militāro klātbūtni NATO bāzē Keflavikā..Grimsons veiksmīgi izmantoja savu stipri ceremoniālo resoru, lai veicinātu Islandes tirdzniecību aiz robežām un celtu labklājību pašu zemē.

8. maija parlamenta vēlēšanās valdošā konservatīvā partija dabūja vienu no 26 ierastajām vietām Altingā. Tās pastāvīgā koalīcijas partnere Neatkarības partija zaudēja trīs vietas no kopīgajām 12. Jaundibinātā Kresio apvienība dabūja 17 vietas, un Kreiso – Zaļo Alianse saglabāja sešas. Pārsteidzošā kārtā divas vietas vinnēja Liberālā partija. Balsošanā piedalījās pāri par 84% vēlētāju, kas salīdzinājumā ar 1995. gada 87% patiesībā ir neliela aktivitātes krišanās. Pašreiz sievietes vada trīs ministrijas un ieņem 22 no 63 parlamenta vietām.

Valdošās partijas

Neatkarības partija (IP) 26

Progresīvā partija (PP) 12

Opozīcijas partijas

Liberālā partija (WL) 02

Apvienotās kreisās partijas (UL) 17

Kreiso – Zaļo Alianse (LG) 06

Kopējais vietu skaits Altingā: 63

Aizsardzība

Kad Islande 1949. gadā kļuva par NATO dibinātāju locekli, tā precīzi formulēja savu nostāju, ka Islande, kurai nekad nav bijis armijas, arī nedomā dibināt iekšzemes militāros spēkus. Galvenais Islandes ieguldījums kopējā aizsardzībā ir bijis bezmaksas nodrošinājums ar “vienošanās rajoniem”  vietām militārās palīdzības spēku izvietošanai. No tiem vislielākais un nozīmīgākais ir NATO Gaisa flotes bāze Keflavikā. Kaut gan šo bāzi vada galvenokārt ASV spēki, tur ir arī pastāvīgi izvietota holandiešu aviācija un ekipāža, kā arī virsnieki no Kanādas, Dānijas, Norvēģijas un Apvienotās Karalistes. Karaspēka vienības no šīm un pārējām NATO valstīm ir uz laiku izvietotas Keflavikā, un tās organizē praktiskas operācijas, galvenokārt pret zemūdenēm vērstas kara patruļas. Islande un Savienotās Valstis uzskata kopš II Pasaules kara esošo militāro klātbūtni par abpusējas ārvalstu/ aizsardzības stūrakmeni. 2001. gadā ir paredzēts atjaunot abpusējās sarunas par jaunas, Islandes aizsardzībai domātas galvenās spēka struktūras “Agreed Minute” īstenošanu un izvietošanu.

Papildus apgādāšanai ar “vienošanās rajoniem” Islandes valdība dod finansiālu ieguldījumu NATO starptautiskajās pieskaitāmajās izmaksās un nesen ir uzņēmusies aktīvāku lomu NATO apspriedēs un plānošanā. 1987. gada jūnijā Islandē Reikjavikā notika NATO Ārlietu ministru sapulcēšanās un Islandē tiek rīkotas divgadīgās NATO ierindas mācības ar nosaukumu “Ziemeļu Vikingi”; nākamās mācības sāksies 2001. gadā. 1997. gadā Islande uzņēma pirmos Partnership for Peace (PfP) ierindas mācību dalībniekus, “Cooperative Safeguard”, kas pagaidām ir vienīgās daudzpusējās mācības, kurās ir piedalījusies arī Krievija. Šādas mācības notika arī 2000. gadā.

Karaspēks

Militārās nodaļas: policijas, krasta apsardze; regulārās armijas nav;

piezīme – Islandes aizsardzību nodrošina ASV vadīts Islandes Aizsardzības karaspēks (Icelandic Defense Force – IDF), kura štābs atrodas Keflavikā

Karaspēka personālais sastāvs – pieejamība:

vīrieši vecumā no 15 līdz 49 gadiem: 71486 (2000.)

Karaspēka personālais sastāvs – derīgi karadienestam: vīrieši vecumā no 15 līdz 49 gadiem: 62990 (2000.)

Militārie izdevumi – dolāros: $0

Ekonomika

Valsts kopraћojums: $8,5 biljoni.

Valsts kopraћojuma pieauguma koeficients: 4,2%.

NKP: iepirkšanās jaudas paritāte – $6.42 biljoni (pēc 1999. gada datiem)

NKP – reālās izaugsmes koeficients: 4.5% (pēc 1999. gada datiem)

NKP – uz vienu cilvēku: iepirkšanās jaudas paritāte – $23 500 (pēc 1999. gada datiem)

NKP – sastāvs pēc sektoriem:

lauksaimniecība: 15% (ieskaitot zvejniecību 13%)

rūpniecība: 21%

pakalpojumu sfēra: 64% (pēc 1998. gada datiem)

Iekšzemes kopprodukts uz vienu cilvēku (pēc 1998.gada datiem): 31406 $.

Vietējā valūta: 1 Islandes krona (IKr) = 100 ēras

Valūtas kursi: Islandes krona pret 1 USD – 72,334 (2000. g. janvāris), 72,352 (1999.), 70,958 (1998.), 70,904 (1997.), 66,500 (1996.), 64,692 (1995.)

Inflācijas koeficients (patēriņa cenas):(1999.): 4%.

Finansu gads: kalendārais gads

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji: 131000 (pēc 1999. gada datiem)

Budžets: 3 biljoni $, ieskaitot kapitāla patēriņu 146 miljoni (pēc 1999. gada datiem).

Budžeta gada deficīts (1998.): Nav

Kopējais valsts parāds: 2,6 biljoni $ (1999.).

Ārvalstu palīdzības daļa budžetā: 0.15%.

Dabas resursi: jūras produkti, hidroelektrostaciju un ģeotermālo spēkstaciju jauda, diatomīts (skeletveida aļģes).

Elektrības ražošana: 6.187 biljoni kilovatstundu (1998. g.)

Elektrības ražošanas veidi:

akmeņogles: 0.06%

hidro: 89.88%

kodolenerģija: 0%

pārējie: 10.06% (1998. g.)

Elektrības patēriņš: 5.754 biljoni kWh (1998. g.)

Elektrības eksports: 0 kWh (1998. g.)

Elektrības imports: 0 kWh (1998. g.)

Nodarbināto procentuālais sadalījums:

rūpniecībā 12,9%, zvejniecība un zivju pārstrāde 11,8%, celtniecība 10,7%, citas nodarbošanās 59,5%, lauksaimniecība 5,1% (pēc 1999. gada datiem)

Lauksaimniecība:

Produkti – kartupeļi, rāceņi, mājlopi, zivis.

Rūpniecība: alumīnija kausēšana, zivju pārstrāde, ferrosilīcija ražošana, ģeotermālā jauda

Tirdzniecība:

Eksports–1,9 biljoni $(1998. g.):

jūras produkti 71%,

cita rūpnieciskā produkcija 22%,

dažādi jaukti 5%,

lauksaimniecības 2%.

Partneri (1998.)–ES 65% (Apvienotā Karaliste 19%, Vācija 15%, Francija 7%, Dānija 6%); ASV 13% (247 millioni $); Eiropas Brīvās Tirdzniecības Apvienība (EFTA) 9%; Japāna 5%.

Imports (1998)– 2.4 biljoni $:

industriālā rūpniecība 26%;

aizvietotājpreces 24%;

plaša patēriņa preces 20%;

transporta piederumi 14%;

pārtika un dzērieni 9%;

degviela un smērvielas 7%.

partneri (1998.) –ES 56% (Vācija 12%, Apvienotā Karaliste 10%, Dānija 8%, Zviedrija 6%, Nīderlande 6% Norvēģija 9%); ASV. 11% (268 miljoni $); Eiropas Brīvās Tirdzniecības Apvienība (EFTA) 11%; Japāna 5%.

Vairāk par 70 % no Islandes kopējās eksporta peļņas tā gūst no zivju produktiem. Citas nozīmīgākās eksporta preces ir alumīnijs, ferrosilīcijs, zvejniecības un zivju rūpniecības aprīkojums un elektroniskā aparatūra, un vilnas audumu izstrādājumi. Tirdzniecība ar ārvalstīm Islandes ekonomikā spēlē lielu lomu. Eksports un imports katrs atbild par vienu trešdaļu no valsts nacionālā kopprodukta. Vairumu Islandes preču tiek eksportēts uz Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās Tirdzniecības Apvienības (EFTA – European Free Trade Association) valstīm, Savienotajām Valstīm un Japānu.

Islandes relatīvi liberālā tirgus politikas nostiprināšanos ir veicinājusi pievienošanās Eiropas ekonomiskajai zonai 1993. gadā un Urugvajas vienošanās, kas arī ir uzlabojis Islandes eksporta iespējas, it sevišķi tas attiecas uz zvejniecības produkciju. Taču lauksaimniecības sektors paliek stipri subsidēts un aizsargāts, daži tarifi sasniedz pat 700%.

Islandes ekonomika ir ar tieksmi uz inflāciju, taču tā ir diezgan fundamentāla un ar augstu eksporta līmeni. Islandei smagu triecienu deva 1970. gada naftas krīze. Inflācijas 1974. gadā cēlās līdz 43%, bet 1980. gadā līdz 59%, 1987. gadā nokrita līdz 15%, bet 1988. gadā pacēlās līdz 30%. Kopš tā laika inflācija ir dramatiski kritusies, un pašreizējā valdība ir solījusies piekopt taupīgu finansu politiku. Pašreizējais bezdarba līmenis ir rekordzems. Sākot no 1996. g., Islandes ekonomika ir piedzīvojusi mēreni spēcīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu (3%). No 1993. līdz 1994. gadam inflācija ir palielinājusies vidēji tikai par 1,5% un no 1994. līdz 1995. gadam tikai par 1,7%. No 1999. gada līdz 2000. gadam tiek prognozēts inflācijas kāpums aptuveni par 3%.

Islandei ir vairāki zināmi minerālie resursi, lai gan diatomīta (skeletveida aļģu) nogulas tiek attīstītas. Pakāpeniski sāk izmantot bagātīgos Islandes hidroelektrostaciju un ģeotermisko staciju jaudu avotus, un 1991. gadā 80% iedzīvotāju baudīja ģeotermisko apkuri. Barfelas hidroelektrostacijas projekts ir lielākā atsevišķā stacija ar 240 MW kapacitāti. Citas galvenās hidroelektrostacijas ir Hrauneyjarfoss (210 MW) un Sigalda (150 MW). Islandē tiek pētīta iespēja hidrostaciju elektrisko enerģiju eksportēt pa zemūdens kabeli uz Eiropas kontinentu, aktīvi tiek meklētas iespējas paplašināt jaudas pastiprināšanas industriju, iekļaujot alumīnija un ferrosilīcija kausēšanas uzņēmumus. Nordural Aluminum 180 miljonus $ pilnībā ir investējusi Columbia Ventures no Vašingtonas štata. Šajā rūpnīcā ir nodarbināti pāri par 150 cilvēkiem un 1998. gadā tā Islandes kopproduktam ir devusi 1%.

Islandē nav dzelzceļu. Ap 1900. gadu ir sākts organizēt ceļu būvi, un tā beidzamajā desmitgadē ir ievērojami paplašinājusies. Pašreizējā ceļu sistēma, kura savieno lielāko daļu no apdzīvotajiem centriem, ir lielā mērā izvietota piekrastes rajonos un sastāv no aptuveni 12177 kilometru gariem smilšu un grants ceļiem, bet aptuveni 1150 kilometriem ceļa ir cieta virsma. Reikjaviku ar pārējiem galvenajiem rūpniecības centriem savieno regulāra gaisa un jūras satiksme. No Islandes ir lidmašīnu reisi arī uz Eiropu un Ziemeļameriku. Valsts aviolīnija Icelandair ir viens no Valsts lielākajiem uzņēmumiem. 1970. gadā Islande ir kļuvusi par Eiropas Brīvās Tirdzniecības Apvienības (EFTA) pilntiesīgu locekli un 1973. gadā ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Kopienu. Pēc 1994. g. 1. janvārī spēkā stājušās vienošanās par Eiropas Ekonomisko apgabalu notiek kapitāla, darbaspēka, preču un pakalpojumu brīva plūsma pāri robežām starp Islandi, Norvēģiju un Eiropas kopienas valstīm.

Transports

Dzelzceļš: 0 km

Autoceļi:

pavisam: 12689 km

asfaltēti: 3439 km

neasfaltēti: 9250 km (1998.)

Ostas un kuģu piestātnes: Akureyri, Hornafjordur, Isafjordhur, Keflavik, Raufarhofn, Reykjavik, Seydhisfjordhur, Straumsvik, Vestmannaeyjar

Tirdzniecības flote:

kopā: 3 kuģi (1,000 GRT or over) totaling 13,085 GRT/16,938 DWT

kuģi pēc tipa: 1 ķimikāliju tankkuģis, 1 konteinerkuģis, 1 naftas tankkuģis (1999.)

Lidostas: 86 (1999.)

Lidostas – ar asfaltētiem skrejceļiem:

kopā: 12

pāri par 3047 m: 1

no 1524 līdz 2437 m: 4

no 914 līdz 1523 m: 7 (1999.)

Lidostas – ar neasfaltētiem skrejceļiem:

kopā: 74

no 1524 līdz 2437 m: 3

no 914 līdz 1523 m: 19

zem 914 m: 52 (1999.)

Sakaru līdzekļi

Telefoni – galvenās pieslēgtās līnijas: 162310 (1997.)

Telefoni – mobilie: 65746 (1997.)

Telefonu sistēma:

mājas: maģistrālais tīkls sastāv no koaksiālajiem un optisko šķiedru kabeļiem un mikroviļņu radio releju posmiem

starptautiskais: zemes satelītu stacijas – 2 Intelsat (Atlantijas Okeānā), 1 Inmarsat (Atlantijas un Indijas Okeānu reģionos); piezīme – Islande dalās Inmarsat zemes stacijās ar citām Ziemeļvalstīm (Dāniju, Somiju, Norvēģiju un Zviedriju)

Radiostacijas: AM 3, FM apmēram 70 (ieskaitot atkārtotājus), īsviļņu 1 (1998.)

Radio: 260000 (1997.)

Televīzijas stacijas: 14 (plus 156 zemas jaudas atkārtotāji) (1997.)

Televizori: 98000 (1997.)

Interneta pakalpojumu sniedzēji (ISPs): 14 (1999.)

Kultūras sasniegumi

Sāgas, gandrīz visas uzrakstītas starp 1180. un 1300. gadiem, ir Islandes labākais literārais mantojums, kam nav līdzīgas visās Ziemeļvalstīs. Sāgas ir balstītas uz norvēģu un islandiešu vēstures un ģenealoģijas.

Tāpat kā literatūra, arī tēlotājmāksla Islandē līdz 19. gadsimtam īpaši neuzplauka, jo iedzīvotāju bija maz un tie bija izkliedēti. Slavenākie islandiešu gleznotāji ir Asgrimurs Jonssons, Jons Stefanssons un Johanness Kjarvals, kuri visi darbojās 20. gadsimta pirmajā pusē. Pazīstamākais skulptors Asmundurs Sveinssons(1893-1982) daudzos savos darbos ir smēlies iedvesmu no islandiešu folkloras un sāgām.

Pazīstamākais 20. gs. islandiešu rakstnieks un Nobela prēmijas laureāts ir Halldors Lahness.

Iedzīvotāju lasīt un rakstīt prasme ir 100%, un iedzīvotāju vidū literatūra un dzeja ir ļoti populāra. Publicēto grāmatu un žurnālu skaits uz vienu iedzīvotāju Islandē ir lielākais pasaulē. Ar 265 000 iedzīvotāju Islandē pēc 1993. gada datiem iznāk pieci dienas laikraksti, 78 citi laikraksti, un 629 periodiskie izdevumi.

Islandes pazīstamākais operdziedonis ir Kristjans Johannssons, bet popdziedātāja Bjorka, iespējams, ir šī gadsimta pazīstamākā māksliniece

Vēsture

Islande ir sākta apdzīvot 9. gadsimta beigās, galvenokārt tur apmetās norvēģu izcelsmes ieceļotāji. Islande var dižoties ar vecāko parlamentu pasaulē – Altingu, kurš dibināts 930. gadā.

Islande palika neatkarīga līdz 1262. gadam, kad tā ar līgumu tika iekļauta savienībā ar Norvēģijas monarhiju. 14. gadsimta beigās, kad Norvēģija un Dānija apvienojās zem Dānijas varas, tā pārgāja Dānijas īpašumā.

19. gadsimta sākumā Islandē atdzīvojās nacionālā pašapziņa

1800. gadā Altings bija likvidēts, bet 1843. gadā to atjaunoja kā konsultatīvo asambleju. 1874. gadā Dānija deva Islandei autonomiju, kura 1904. gadā tika paplašināta. 1874. gadā uzrakstītā konstitūcija 1903. gadā tika pārskatīta, un Islandes ārlietu ministrs, kura rezidence bija Reikjavika, kļuva atbildīgs par Altingu.

1918. gada Savienības akts ar Dāniju atzina Islandi par pilnīgi suverenu valsti, kas apvienota ar Dāniju, un kam ar Dāniju ir kopīgs karalis. Islande pieņēma pati savu karogu un prasīja, lai Dānija pārstāv tās ārlietas un aizstāvības intereses.

Vācija 1940. gadā okupēja Dāniju, un tas apgrūtināja sakarus starp Islandi un Dāniju. 1940. gada maijā Lielbritānijas militārie spēki Islandi okupēja. 1941. gada jūlijā pēc vienošanās starp Savienotajām Valstīm un Islandi atbildība par Islandes aizsardzību pārgāja Savienotajām Valstīm. Pēc plebiscīta Islande 1944. gada 17. jūnijā formāli kļuva par neatkarīgu republiku.

1946. gada oktobrī Islandes un Savienoto valstu valdības vienojās ierobežot ASV atbildību par Islandes aizsardzību, bet Savienotajām Valstīm palika zināmas tiesības Keflavikā. 1949. gadā Islande kļuva par NATO dalībvalsti.

Pēc karadarbības uzliesmojuma Korejā 1950. gadā pēc NATO militāro autoritāšu lūguma Savienotās Valstis un Islande vienojās, ka Savienotās Valstis atkal uzņemsies atbildību par Islandes aizsardzību. Šis 1951. gada maijā parakstītais līgums ir pilnvara Savienoto Valstu klātbūtnei Islandē. Islande ir vienīgā NATO valsts, kurai nav militāro spēku.

Attiecības ar ārvalstīm

Islande uztur diplomātiskas un komerciālas attiecības praktiski ar visām valstīm, bet tās saites ar pārējām Ziemeļvalstīm, ASV un citām NATO valstīm ir sevišķi ciešas. Islande sevišķi lepojas ar savu saimnieces lomu 1986. gada Reigana – Gorbačova galotņu tikšanās laikā Reikjavikā, kura ievadīja aukstā kara beigas.

Islandes galvenie vēsturiskie starptautiskie strīdi ir saistīti ar nesaprašanos ar Norvēģiju un Krieviju par zvejošanas tiesībām Barenca jūrā, kuru puses nesen ir veiksmīgi atrisinājušas. Zināmi apkārtējās vides aizstāvji ir nobažījušies, ka Islande 1992. gada jūnijā atstāja Starptautisko vaļu mednieku komiteju (International Whaling Commission – IWC) protestā pret tās lēmumu atteikties atcelt aizliegumu zvejot vaļus pēc tam, kad IWC Zinātnes Komiteja bija noteikusi, ka zināmas sugas var droši zvejot. Togad Islande nodibināja pati savu komisiju, kuru ASV, Norvēģija, Grenlande un Faroe salas neatzina dabas aizsardzības un jūras dzīvnieku pētniecības dēļ. Kopš tā laika Islande ar vaļu zveju nenodarbojas, bet apgalvo, ka tai ir uz to tiesības.

Islandiešiem ir spēcīgas emocionālas saites ar Baltijas valstīm, un Islande lepojas, ka ir pirmā valsts, kura ir atzinusi Baltijas valstu neatkarību. Islande ir arī lielākā Ziemeļvalstu ieguldītāja, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, NATO – tās ļaudis ir ņēmuši dalību kārtības nodrošināšanā Bosnijā un Bosnijas/ Kosovas rekonstrukcijā, iedzīvotāju nometināšanā un pabalsta sniegšanā.

Dalība starptautiskās organizācijās..

Islande ir šādu organizāciju locekle:: Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, Rietumeiropas Apvienībā (asociētā locekle); Starptautiskajā Rekonstrukciju un attīstības bankā; Starptautiskajā Attīstības asociācijā; Starptautiskajā finansu korporācijā; Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijā; Eiropas Ekonomiskajā arēnā; Eiropas Brīvās Tirdzniecības apvienībā; Eiropas Padomē; Starptautiskajā Kriminālpolicijas organizācijā (Interpol); un Apvienotajās Nācijās un vairumā tās specializēto aģentūru, ieskaitot Starptautisko valūtas fondu, Pasaules tirdzniecības organizāciju, Pārtikas preču un lauksaimniecības organizāciju, Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, Starptautisko Civilās Aviācijas organizāciju, Starptautisko Darba organizāciju, Starptautisko Jūras organizāciju, Starptautisko Telekomunikāciju apvienību, AN Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju, Vispasaules Pasta apvienību, Pasaules Veselības organizāciju un Pasaules Metereoloģisko organizāciju.

Sadarbība ar starptautiskajām dabas aizsardzības biedrībām:

Air Pollution, Biodiversity, Climate Change, Desertification, Endangered Species, Hazardous Wastes, Law of the Sea, Marine Dumping, Nuclear Test Ban, Ozone Layer Protection, Ship Pollution, Wetlands, Whaling

Parakstīti, bet nav ratificēti: Air Pollution-Persistent Organic Pollutants, Environmental Modification, Marine Life Conservation

Islandes un ASV attiecības

ASV politika cenšas uzturēt ar Islandi ciešas kooperatīvas attiecības gan kā pret NATO dalībvalsti, gan kā draudzīga valsts, ieinteresēta kopīgos mērķos – vairot pasaulē mieru, cilvēktiesību ievērošanu, ieroču kontroli un ekonomisko attīstību. Turklāt Savienotās Valstis cenšas nostiprināt abpusējās ekonomiskās un tirgus attiecības. Kā visnotaļ uzticama dalībvalsts, Islande kopā ar Savienotajām valstīm ir balsojusi faktiski par visiem nozīmīgākajiem AN, NATO un vides aizsardzības jautājumiem.

2000. gadā, atzīmējot 1000. gadadienu kopš Leifa Eriksona brauciena uz Ziemeļameriku, Savienotās Valstis izveidoja brīvprātīgu divnacionālu darba grupu, lai saskaņotu tūkstošgades aktivitāšu skaitu ar Islandes valstību un ieinteresētajām partijām. Šīs aktivitātes citu jomu starpā izceļ dalīto kultūru, erudīciju un pētījumus, zinātniskos atklājumus un pētījumus, celmlaužu mantojumu un stiprās aizsardzības attiecības starp valstīm.

Darbā izmantotā literatūra:

About.Com

Geography and maps of the European country of Iceland.

URL: http://geography.about.com/library/maps/bliceland.htm

2. Background Notes: Iceland

URL:http://www.state.gov/www/background_notes/iceland_9910_bgn.html

3. InfoPlease.Com

URL:http://www.infoplease.com/ipa/A0107624.html

4. Jaunākie dati

URL: http://www.statice.is/news/iceland.htm

JAUNĀKIE DATI

(ATJAUNOЉANAS DATUMS: 2001. GADA 3. MAIJS)

Iedzīvotāji 2000. g. 1. decembrī: 282845

Pieaugums iepriekšējā gada laikā, %: 1,48

Kopējā migrācija 2000. g.: 1600

Nacionālais kopprodukts 2000. g., miljonos ISK: 669409

Ekonomiskais pieaugums 2000. g., %: 3,6

Nacionālais kopprodukts uz 1 iedzīvotāju 2000. g. USD, pēc pašreizējā kursa: 30405

Patēriņa preču indekss 2001. g. aprīlī, punktos: 206,5

Izmaiņas pēdējā mēneša laikā, %: 1,2

Izmaiņas pēdējos 12 mēnešos, %: 4,5

Algas indekss 2001. g. martā, punktos: 207,0

Izmaiņas pēdējā mēneša laikā, %: 1,1

Izmaiņas pēdējos 12 mēnešos, %: 9,2

2000. g. kārtējā rēķina bilance 2000, miljonos ISK: -68775

Tirdzniecības bilance 2000. g., miljonos ISK: -38891

Eksports (fob) 2001. g. janvārī – martā, miljonos ISK: 45463

Eksporta (fob) izmaiņa iepriekšējā gadā, pastāvīgais valūtas kurss., %: 16,0

Imports (fob) 2001. g. janvārī – martā, miljonos ISK: 52717

Importa (fob) izmaiņas iepriekšējā gadā, pastāvīgais valūtas kurss, %: 16,2

Valūtas kurss 2000. g. 30. aprīlī, 1 USD pārdošanas likme 75,82 ISK

Darbaspēka pārskats 2001. g. aprīlī

Nodarbinātība, %: 83,7

Bezdarbnieki, %: 2,1

Strādājošie no 16 – 74 gadiem: 160900

Nodarbinātie: 155400

Nestrādājošie: 3500

Leave a comment