Itālija

IEVADS

Itālija – viena no attīstīkajām Eiropas valstīm, gan ekonomiskajā dzīvē, gan sabiedriskajā. Tā ir klasiska, visā pasaulē neparasti populāra tūrisma zeme. Tūristus atvilina neskaitāmie ievērojamie vēstures un kultūras pieminekļi, patīkamais klimats, daudzveidīgās ainavas, skaistās pludmales, dzidrais jūras ūdens, prestīžie kūrorti, lieliskā virtuve, kā arī pašu itāļu dzīvesprieks un viesmīlība. Itālija spēj savaldzināt ar zeltainajām pludmalēm, muzejiem un dievnamiem, modes saloniem un omulīgajiem restorāniem [1].

Par Itāliju izvēlējos rakstīt tieši tāpēc, ka gribēju vairāk uzzināt par šo valsti, tās ģeogrāfisko stāvokli, klimatu un

n
n tradīcijām. Tieši tāpēc savā pētījumā es apskatīšu Itālijas ģeogrāfisko stāvokli, klimatu, vulkānismu, saimniecību. Īpaši interesanta šķiet pētījuma daļa par itāļu monētām un Itālijas atpūtas vietām.

Pētījumā izmantotā informācija ir iegūta no interneta avotiem.

1. ITĀLIJAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

Itālijas valsts atrodas Dienvideiropā Apeninu pussalā [5]. Robežojas ar Franciju, Šveici, Austriju, Slovēniju, A Adrijas un Jonijas jūra, R Tirēnu un Ligūrijas jūru. Ietilpst Sardīnijas, Sicīlijas, Toskānas arhipelāgs, Lipāru, Egadu, Poncas salas un daudz sīku salu. Robežu kopgarums 1932,2 km, krasta līnija 7600 km.

Vispārīgas ziņas

Platība – 301 230 km2

Iedzīvotāji – 57 579 825

Galvaspilsēta &#

#
#8211; Roma

Adm. iedal. – 20 reģioni

Ofic. valoda – itāļu

Naudas vienība – eiro (no 2002.g.)

ANO loc. no 1955.g.

NATO loc. no 1949.g.

ES loc. no 1952.g.

Valsts iekārta

Parlamentāra unitāra republika. Valsts galva – prezidents, valdību vada premjerministrs. Likumdevējs – parlaments: Senāts (315 loc.), Deputātu palāta (630 deputāti). Vi
i
ienota nac. valsts izveidojās 1870.gadā. Pirmā pasaules kara laikā bija Antantes pusē, kas vairoja nacionālā noskaņojuma pieaugumu. To izmantoja fašistu partija Musolini vadībā, kas nāca pie varas 1922.gadā. Otrā pasaules kara laikā Itālija bija Vācijas sabiedrotais. Musolini režims tika gāzsts 1945.gadā. 1946.gada 2.jūnijā tika proklamēta republika.

Iedzīvotāji

98% ir itāļi, pārējie austrieši, franči, slovēņi, albāņi, grieķi.

Iedzīvotāju vecuma struktūra:

0 – 14 gadi – 14.17%

15 – 64 gadi – 67.48%

65 un vairāk gadi – 18.35%.

Iedzīvotāju dabiskā kustība uz 1000 iedzīvotājiem:

Dzimstība – 9.05

Mirstība – 10.07

Dab. pieaugums – -1.02 (negatīvs)

Zīdaiņu mirstība uz 1000 jaundzimušajiem – 5.84 (2001.g.).

Dzimstības koeficients 1.18 bērni uz vienu sievieti. Vidējais mūža ilgums vīriešiem ir 76.gadi, sievietēm – 82.5gadi. 0.35% iedzīvotāju ir inficēti ar HIV/AIDS slimību. Rakstīt un lasīt prot 98% iedzīvotāju. Uz 100 vīriešiem ir 106 sievietes. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir 23.4 milj., no tiem lauksaimniecībā nodarbināti 5.5%, industrijā 32.6%, pakalpojumos 61.9%. Bezdarba līmenis – 9.4% (2002.g.). Apdzīv. bl
l
līvums – 196 cilv./km2, bet Ligūrijā, Lombardijā, Kampānijā vairāk nekā 300 cilv./km2. Pilsētās dzīvo 67% iedzīvotāju.

Valdošā reliģija – Romas katoļi 90%, pārējie protestanti, jūdi, bet imigranti – musulmaņi.

Lielākās pilsētas: Roma (3 milj. iedz.), Milāna (1.7 milj.), Neapole (1.3 milj.), Turīna (1.1 milj.), Palermo, Florence, Dženova, Boloņa, Katānija, Venēcija, Mesina, Verona, Trieste, Paduja, Taranto, Modena, Livorno.

Milāna Lombardžijas apgabala galvaspilsēta, viens no galvenajiem modes centriem pasaulē. Un, protams, Gallerija Vittorio Emanuele, Piazza Duomo, Cathedral Duomo, La Scala u. c. Milānas pērles!

Roma Itālijas galvaspilsēta, vairāk nekā fascinējoša pilsēta, dzīvās vēstures enciklopēdija. Šeit ir

r
r slavenais Kolizejs, vislielākais Romāņu perioda drupas pasaulē un Panteons – vislabāk saglabājušies šī vēstures perioda pieminekļi, un, protams, vismazākā valsts pasaulē – Vatikāna.

Florence Toskānas apgabala galvaspilsēta, Itālijas renesanses un mākslas centrs, viena no skaistākajām pilsētām pasaulē! Mikelandželo, Botičelli, Rafaels, Leonardo da Vinči – tie ir tikai daži vārdi, kas cieši saistīti ar Florenci.

Repubblica Italiana [4]

Valsts karogs Valsts ģērbonis

Itālijā ir ļoti daudz ezeru:

Lielākā daļa ezeru atrodas pie Alpu kalnu pakājēm [6]. No tiem lielākais ir Garda (143m2/370km2), pēc tam ir Maggiore (83m2/215km2), un Komo (55m2/142m2). Lielākā upe Po, tek no Alpiem uz Itālijas rietumrobežu un šķērso Lombards līdzenumu ceļā uz Adriāna jūru.

Itālijai piederošas salas:

Sicīlija (9,926m2/25,708km2) atrodas Vidusjūrā, tieši Itālijas pašā pakājē, iepretim pilsētai Messina. Sicīlijas ziemeļu krasts ir stāvs un klinšains, savukārt DR krasts ir lēzens un pakāpeniski ieiet jūrā. Kalns Etna ir vulkāns, kas sniedzas 3,274m augstumā. 100 km no Sicīlijas uz DR atrodas Pantelerija (45m2/117km2), savukārt dienvidos no tās atrodas Lampedusa un Linosa. Sardīnija (9,301m2/24,090km2), atrodas tikai nedaudz (apm. 200km) uz dienvidiem no Korsikas. Sardīnijas rietumos zeme ir kalnaina, akmeņaina un neauglīga.

Klimats: Mērens un subtropisks Vidusjūras klimats. Itālijas ziemeļos un Padānas zemienē klimats ir pārejošs no subtropiska un mērenu, vasaras ir karstas, vidējā jūlija temperatūra ir no +22ºC līdz +24ºC, ziemas ir aukstas un tumšas, vidējā janvāra temperatūra ir ap 0ºC. Dienvidos ir Vidusjūras klimats, vasaras ir karstas un sausas, vidējā jūlija temperatūra ir +26ºC, ziemas ir siltas un maigas, vidējā janvāra temperatūra ir no +8ºC līdz +10ºC, sniegs uzsnieg reti (izņemot kalnu rajonus, kur virs 1500 m sniegs turas 200 dienas gadā).

2. VULKĀNISMS ITĀLIJĀ

Itālija ir pazīstama kā klasiska darbojošos un apklusušo vulkānu, kuri atrodas atšķirīgās attīstības un izdzišanas stadijās un kuri parāda dažādas vulkānisma izpausmes formas, zeme. No itāļu vulkāniem ceļas daudzi vulkāniskās darbības tipu nosaukumi – vezuviskais, stromboliskais, vulkano izvirdumu tipi. Itālijas vulkāni iemieso sevī vienas no visbrīnišķīgākajām dabas ainām, kas pievelk ne tikai tūristu masas, bet arī ciešu pētnieku uzmanību. Jau no senatnes Vezuva un Etnas nogāzēs ir organizēti pastāvīgi zinātniskie novērošanas centri: Vezuva observatorija, dibināta 1847.g. 608m augstumā, vulkaniskais institūts Neapolē, Etnas observatorija u.c. 1960.g. Etnas pakājē Katānijas pilsētā tika izveidots starptautiskais vulkanoloģisko pētījumu orgāns.

Itālija pieder pie Vidusjūras vulkāniskās provinces tirēnas rajona, kas iemieso sevī 7% no visiem pasaules vulkāniem.

Itālijas vulkāni jau ir pārdzīvojuši savas attīstības kulmināciju un atrodas lēnas atdzimšanas fāzē. Katrs vulkāns izverd lavu, kas ir atšķirīga pēc sava ķīmiskā un minerālu sastāva.

Vezuvs no Pompeju pilsētas, kas tika iznīcināta izvirdumā 79.g. m.ē.

Viens no visatpazīstamākajiem vulkāniem ir Vezuvs (itāliešu Monte Vesuvio, arī Somma-Vesuvius vai Somma-Vesuvio, latīņu Mons Vesuvius) ir vulkāns, kas atrodas netālu no Neapoles (Itālijā). Tas ir vienīgais vulkāns kontinentālajā Eiropā, kuram pēdējos 100 gadu laikā bijis izvirdums (1944.g.). Vulkāna izvirduma laikā 79.g. tika iznīcinātas romiešu pilsētas Pompeji un Herkulāna. Vulkānu patlaban uzskata par vienu no bīstamākajiem pasaulē, jo tā tuvumā dzīvo aptuveni 3 miljoni cilvēku. Galvenās Vezuva virsotnes augstums ir 1281m (kopš 1944.g.; izvirdumu laikā šis augstums var mainīties). Sommas virsotne ir 1149m augsta, un to no galvenās virsotnes šķir Atrio di Kavallo ieleja, kas ir apmēram 5km gara.

3. ITĀLIJAS SAIMNIECĪBA

Itālija ir ekonomiski augsti attīstīta industriāli agrāra valsts [5].

Iekšzemes kopprodukts (turpmāk tekstā IKP) 2000.gadā bija 1,3triljoni dolāru (7.vietā pasaulē). IKP uz vienu iedzīvotāju bija 24 510dolāri, no tā :

 lauksaimniecība deva 2.5%,

 industrija 30.4%,

 pakalpojumi 67.1%.

Valsts ražoja 247.7miljardus kWh elektroenerģijas, no tās TES 79.1%, HES 18.1%, alternatīvie enerģijas avoti 2.8%.

Ekonomiskā attīstība valstī notiek nevienmērīgi, izdalās industriālie ziemeļi un relatīvi atpalikušie lauksaimniecības dienvidi. Rūpniecība stipri atkarīga no ievestām izejvielām.Ir dzīvsudraba, cinka, svina, dzelzsrūdas, mangāna, sēra, pirītu, boksītu, brūnogļu, potaša, marmora atradnes, nelieli naftas un gāzes krājumi, lieli hidroenerģētiskie resursi. Galvenā rūpniecības nozare mašīnbūve un metālapstrāde.Attīstīta arī melnā (tērauda ražošana) un krāsainā metalurģija (alumīnija kausēšana), tekstilrūpniecība, pārtikas, ķīmiskā, vieglā rūpniecība (apģērbu šūšana, apavu izgatavošana), keramikas izstrādājumu ražošana. Dzīvsudraba ražošanā valsts ir 2.vietā pasaulē (aiz Spānijas).

Mašīnbūve dod 30% no rūpniecības kopprodukcijas. Galvenie koncerni FIAT (90% autobūves jaudas), Olivetti, Terni, Alfa Romeo. Autobūvē valsts ieņem 5.vietu pasaulē (vieglie, kravas automobiļi, autobusi). Mašīnbūves uzņēmumi izgatavo trolejbusus, motociklus, velosipēdus, dažāda tipa kuģus (kara, pasažieru, tirdzniecības kuģus, prāmjus, tankkuģus), metālgriešanas darbmašīnas, lauksaimniecības mašīnas, tekstilrūpniecības, poligrāfijas, pārtikas rūpniecības iekārtas. Elektrotehnikas un elektronikas uzņēmumi ražo telefona un telegrāfa aparātus, radiouztvērējus, televizorus, kinoaparatūru, datorus, fotoaparātus.

Ķīmiskā rūpniecība ražo plastmasas, mākslīgās un sintētiskās šķiedras, minerālmēslus, gumijas izstrādājumus. Naftas pārstrāde (koncerns Eni). Bioindustrijas parks Ivreā. Tekstilrūpniecības uzņēmumi izgatavo kokvilnas, vilnas un zīda audumus. Tekstila parks Biellas pilsētā viens no lielākajiem pasaulē, kurā darbojas 1800 uzņēmumi ar 28000 strādnieku.

Pārtikas rūpniecība ražo makaronus, miltus, augļu, dārzeņu un zivju konservus, sulas, olīveļļu (1.vieta pasaulē), vīnogu vīnu (1.vieta pas.), sieru, iegūst mirālūdeņus.

Aramzeme aizņem 31% teritorijas, augļu dārzi 10%, ganības 15%, meži un krūmāji 23%. Lauksaimniecībā nozīmīga vīnkopība un augļkopība (citrusi, aprikozes, ābeles, ķirši, bumbieres, plūmes, mandeles, vīģes, valrieksti). Pēc riekstu kopražas ieņem 2.vietu pasaulē (aiz Turcijas). Audzē cietos kviešus, rīsu, miežus, pākšaugus, kartupeļus, dārzeņus, soju, cukurbietes, ēterisko eļļu augus. Itālija dod 1/4 no kivi pasaules kopražas. Puķkopība. Piena-gaļas lopkopība, cūkkopība, zīdkopība. Zvejniecība.

Dzelzceļi 19 660 km, no tiem 11 344 km elektrificēti, autoceļi 654 676 km (visi ar cieto segumu), no tiem autostrādes 6460 km, iekšējie ūdensceļi 2400 km, naftas vadi 1703 km, naftas produktu vadi 2148 km, gāzes vadi 19 400 km. Tirdzniecības flotē 445 kuģi ar kopējo tonnāžu 10.6 milj dedveita tonnu. Ostas: Ankona, Venēcija, Dženova, Kaljari, Specija, Livorno, Neapole, Palermo, Taranto, Trieste. Leonardo da Vinči starptautiskā lidosta Romā (13 milj. pasažieru gadā).

Itālija eksportē augstās tehnoloģijas izstrādājumus, tekstilmateriālus un apģērbus, mašīnas un iekārtas, satiksmes līdzekļus, ķimikālijas, pārtiku, dzērienus, tabaku, marmoru, krāsainos metālus. Itālija dod 4.1% no pasaules eksporta kopapjoma. Importē energoresursus, metālus, kokvilnu, vilnu, kaučuku, kokmateriālus, pārtiku, apģērbus, ķimikālijas, mašīnas un tehnoloģiskās iekārtas. Galvenie tirdzniecības partneri: ES valstis, ASV.

Tūrisma industrija. 2000.gadā valsti apmeklēja 41,2 miljoni tūristu. Tūristus piesaista arhitektūras un vēstures pieminekļi, mākslas galērijas, Venēcija, Adrijas un Vidusjūras kūrorti, Sv. Pētera katedrāle Romā, daudzie amfiteātri (vislielākais pasaulē ir Kolizejs jeb Flāvija amfiteātris Romā, kas uzcelts 1.gs p.m.ē.).

4. ITĀLIJA – TŪRISMA ZEME

Itālija ir bagāta ar kūrortiem, kuros ir augstas klases viesnīcas, apartamenti, jauniešu mītnes un citas izmitināšanas vietas [1]. Tūristiem patīk arī Itālijas klimats (skat. 1.nodaļā).

Apskates objekti: Itālijā koncentrētas ap 60% Eiropas kultūras vērtību. Praktiski katra pilsēta Itālijā ir kā vēstures muzejs. Roma ir viena no Itālijas un arī visas pasaules visievērojamākajām vietām. Tās robežās atrodas pilsētvalsts Vatikāna, kā arī nenovērtējami pieminekļi un arhitektūras ansambļi – Romas un Imperatora forumi, Via Appia, Emīlijas bazilika, Kurija, Vestas svētnīca, Romula svētnīca, Kastora un Poluksa svētnīca, Maksencija bazilika, Tita arka, Palatīns, Palaso del Flavi, stadions – hipodroms, pilsētas simbols – Kolizejs, senais hipodroms Cirko Massimo, Panteons, Navona laukums – Romas visskaistākais laukums ar trijām strūklakām – Spānijas laukums, Kapitolija pakalns, Trevī, jezuītu baznīca Sant Ignacio, Sv. Laurencija un Santa Marija Madžore baznīcas.

Nacionālā virtuve: Itālija vizītkarte ir visdažādākās „pastas” – makaronu izstrādājumi, no tiem populārākie ir spageti. Piedāvātas tiek ļoti dažādas putras – „Fetučīni”, „ Taljoni”, „Trenette”, „Picokeri”. Dienvidos vairāk iecienīti ir jūras produkti – cepta zobenzivs, krevetes un mīdijas. Lielā cieņā ir dārzeņu salāti ar olīvu eļļu un siera gabaliņiem. No desertiem piedāvāti tiek ļoti garšīgi saldējumi, siera tortes, visdažādākie šokolādes veidi. Ļoti iecienīts dzēriens ir kafija, kā arī vīns, kurš tiek likts galdā katrā ēdienreizē. Vieni no pazīstamākajiem ir „Kjanti”, vermuts „Martini”, aperitīvs „Kampari”. Lieliski ir arī liķieri – „Amareto” un „Sambuka”, populārs ir arī vietējais degvīns „Grappa”.

5. EUR MONĒTAS ITĀLIJĀ

Valūta ir maiņas vienība, lai veicinātu preču un pakalpojumu tirdzniecību. Tā ir naudas paveids, un to saprot tieši kā maiņas līdzekli, nevis kaut ko vērtīgu pašu par sevi. Parasti katrai valstij ir monopols uz tās izdotu valūtu, ko kontrolē tās centrālā banka. Taču Eiro jeb eira (svešvalodās — euro, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR) ir kopējā valūta divpadsmit no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību. Tā ir izveidojusies kā vislielākā monetārā reforma Eiropā kopš Romas impērijas laikiem, apvienojot praktiski visu Eiropu vienā naudas tirgū un veicinot politisko integrāciju.

Naudas vienība Itālijā: Eiro, 1Eiro = 100 centi, 1 Eiro = 0,66 LVL.

Itālijā ar euro monētu zīmējumiem vispirms rūpīgi iepazās valsts tehniskā un mākslinieciskā komiteja, bet pēc tam Itālijas lielākā valsts televīzijas stacija RAI UNO ar tiem iepazīstināja sabiedrību [2]. Katras nominālvērtības monētai izvēlēts atšķirīgs zīmējums, ko izraudzījās no slavenu Itālijas mākslinieku šedevriem.

€2

Uz tās attēlots Rafaēla zīmētais Dantes Aligjēri portrets, kas novietots Vatikāna pils pāvesta Jūlija II spārnā. Uzraksts uz 2 euro monētas jostas: 2* – atkārtojas sešas reizes pārmaiņus stateniskā un apvērstā pozīcijā.

€1

Uz tās attēlots slavenais Leonardo da Vinči zīmējums, kas izstādīts Akadēmijas galerijā Venēcijā; šajā zīmējumā attēlotas ideālās cilvēka ķermeņa proporcijas.

50 centu

Uz šīs monētas attēlots imperators Marks Aurēlijs uz zirga.

20 centu

Uz šīs monētas attēlota Itālijas futūristu skolas vadītāja Umberto Bočoni veidota skulptūra.

10 centu

Šī monēta piemin vienu no lielākajiem Itālijas mākslas sasniegumiem. Uz tās attēlots viens no pasaules pazīstamākajiem mākslas darbiem – Sandro Botičelli glezna “Veneras dzimšana”.

Līdzīgi ir izveidotas arī:

5 centi – uz šīs monētas attēlots Flāvija amfiteātris, kuru ap 75. gadu uzsāka būvēt imperators Vespasiāns un m.ē. 80. gadā svinīgi atklāja imperators Tits;

2 centi – uz šīs monētas attēlots Mole Antonelliana – tornis, kura projektu 1863. gadā izstrādāja Alesandro Antonelli;

1 cents – uz šīs monētas attēlota Castel del Monte pils.

Leave a Comment