Veselīga dzīvesveida pamati.

Veselība ir fiziskā, garīgā un sociālā labklājība. Veselība lielā mērā ir atkarīga no cilvēka dzīvesveida. Vairums cilvēku apzinās, ka veselība jāsaudzē un par to jārūpējas. Tomēr ikdienas dzīvē mēs bieži redzam pretējo. Cilvēki gan apzināti, gan neapzināti kaitē savai veselībai, tādejādi saīsina dzīves ilgumu un kvalitāti. Ikviena uzdevums ir rūpēties par savu fizisko labsajūtu, kas palīdz iegūt garīgu un sociālo labklājību.

Veselību ietekmē vairāki faktori. Vispirms tā ir atkarīga no iedzimtības. Piemēram, ir slimības, kuras mēs varam pārmantot no vecākiem. Tās sa

a
auc par iedzimtām slimībām. Par šādu slimību attīstību atbild noteikti gēni, un ja cilvēks tos pārmanto no vecākiem, tad arī viņam būs tādi paši veselības traucējumi. Iedzimtos faktorus ir grūti ietekmēt, lai gan pēdējos gados notiek plaši ģenētiski pētījumi, kuru mērķis ir ar gēnu inženierijas palīdzību ārstēt līdz šim neizārstējamas kaites.

Pārējos faktorus, kuri nosaka veselību, cilvēks ir spējīgs ietekmēt. Tie būtu:

o dzīves un atpūtas režīms,

o fiziskās aktivitātes,

o ēšanas ieradumi,

o savstarpējās attiecības.

Šos faktorus var apzīmēt ar jēdzienu “veselīgs dzīvesveids”.

Tātad, veselīgs dzīvesveids ir pareiza izpratne pa
a
ar to, kā dzīvot, kā strādāt, kā atpūsties, kā ēst, kā satikt un kontaktēties ar citiem cilvēkiem.

Svarīga loma ir katram augstāk minētajam faktoram, tāpēc tālāk sīkāk apskatīsim katru no tiem.

Dienas režīms – Katrai dzīvai būtnei ir savs noteikts dzīves ritms. Ir zi

i
ināms, ka ikvienam cilvēkam ir individuāls diennakts režīms jeb bioloģiskais ritms.To regulē sarežģīti procesi galvas smadzenēs. Bioloģiskais ritms regulē daudzas organisma funkcijas, piemēram, miega – nomoda ciklu. Droši vien katrs ir ievērojis sev nepieciešamās stundas miegam, lai justos atpūties un možs. Svarīgi, lai cilvēks dzīvotu atbilstoši savam bioloģiskam ritmam. Tas ir viens no veselīga dzīvesveida priekšnoteikumiem. Protams, ne vienmēr izdodas to īstenot dzīvē – mācību vai darba režīms uzliek savus pienākumus. Tomēr ikvienam jāizprot bioloģiskās norises savā organismā un jāmāk tām piemēroties.

Miegs – Cilvēks miegā pavada apmēram trešo daļu no savas dzīves. Miegs ir organismam nozīmīgs stāvoklis, bez kura nav iespējama cilvēka eksistence. Ne velti cilvēks bez gulēšanas var iztikt tikai 3 – 4 diennaktis. Tātad miegs un veselība ir ļoti cieši saistīti jēdzieni.

Miegs ir organisma un

n
n psihes stāvoklis, kura laikā zūd apzināts kontakts ar ārējo pasauli. Miega laikā organismā notiek dažādi fizioloģiski procesi. Svarīgākais, ka guļot organismā tiek atjaunotas un uzkrātas šūnu enerģētiskās un funkcionālās rezerves. Bez tam miegs nodrošina centrālās nervu sistēmas darbības līdzsvaru un stabilitāti. Tāpēc pietiekošs miega ilgums ir nepieciešams labas veselības un darbaspēju uzturēšanai. Pilnvērtīgs miegs ir neatņemama veselīga dzīvesveida sastāvdaļa.

Ko vēl var darīt lai uzturēt veselīgu dzīvesveidu?

• Katru dienu ēst dažāda veida veselīgus ēdienus.

• Vismaz divas reizes nedēļā ēst zivi.

• Ēdieni no
o
o maizes, graudu un kartupeļu grupas dos jums enerģiju, tāpēc katrā maltītē būtu vēlams iekļaut kādu produktu no šīm grupām.

• Augļi un dārzeņi ir ļoti svarīgi, jo tie sniedz vitamīnus, minerālvielas un šķiedrvielas. Katru dienu vajadzētu apēst četras vai vairāk dārzeņu un augļu porcijas.

• Taukainus un saldus produktus būtu vēlams atstāt īpašiem gadījumiem. Centieties neēst našķus, piemēram saldumus, čipsus, šokolādi un atspirdzinošos gāzētos dzērienus katru dienu – ne biežāk kā vienreiz vai divreiz nedēļā. Ja jūtat izsalkumu starp maltītēm, uzēdiet jogurtu, augļus, maizi vai sieru.

• Ievērojiet regulāru ēdienreižu režīmu un neizlaidiet tās.

• Regulāri vingrojiet. Vingrojumi ir nepieciešami, lai izveidotu stiprus kaulus un palīdzētu uzturēt veselīgu svaru. Tāpat tie palīdz arī uzturēt jūsu ādu un muskuļus labā formā.

• Labs, veselīgs ēdiens un regulāri vingrojumi ir īpaši svarīgi, kad jūs gatavojieties eksāmeniem, jo tas uzlabo koncentrēšanās spējas.

1.att. Veselīga uztura piramīda.

Leave a Comment