Itāļu virtuve

Itāļu virtuvē ietilpst:

• Pasta (100 dažādi veidi);

• Picas;

• Olīvas (olīveļļa);

• Saulē kaltēti tomāti;

• Auksti kūpināts šķiņķis;

• Parmigiano (parmas siers);

• Vīni.

Daži pastas veidi:

• Papardelle – makaroni biezās strēmelēs.

• Tortellini – maziņi kvadrātveida pelmeņi.

• Penne – resni, īsi makaroni, nogriezti leņķī

• Tapjatelle – gari, plakani makaroni.

• Fettučini – plāni, plakani makaroni.

• Spagetti – ļoti gari tievi makaroni.

Nedaudz par makaroniem.

Itāļu pieķeršanās makaronu ēdieniem ir visiem labi zināma, bet ne visi zina, ka pasta itāļu valodā ir ne tikai vispārējs apzīmējums visiem makaronu ēdieniem, bet arī sinonīms vārdam „ēdiens”. Tā kā lūgums pagatavot Jums ēdienu vienlaikus skan kā “dodiet makaronus!”. Smalkie kā ma

a
ats “kappellini”, garie “spagetti”, līdzīgi mājās gatavotajiem makaroniem “fettučini”, īsie “bukatini” Ar gaļu un sēnēm, ar zivīm, ar garnelēm un mīdijām, ar tomātiem un krūtiņu, ar augu eļļu un ķiplokiem. Neapoliešu gaumē, romiešu gaumē, dženoviešu gaumē. Visi eiropieši dievina itāļu virtuvi,

Nedaudz par vīniem.

Vīna klātbūtne tiek uztverta kā pašsaprotama, jo vīns ir neatņemama ikvienas ēdienreizes un visas Itālijas kultūras sastāvdaļa. Daudziem vīna cienītājiem ir grūti iedomāties burvīgo itāliešu virtuvi bez piemērota Itālijas vīna, kas vienmēr izceļ un papildina šīs virtuves st

t
tilu. Itālijā kultivē daudz vairāk vīnogu šķirņu un ražo vairāk vīna (gandrīz piektā daļa no visas pasaulē saražotās produkcijas), nekā citās valstīs.

Vīnu izvēle ir milzīga. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka vīni, izaudzētie ziemeļu provincēs ir maigāki un smalkāki, kā rupjie un no
o
ogatavojušies dienvidu vīni (Sicīlija ir izņēmums). Galvenais vīna darīšanas apgabals valstī ir Lacio. Pagaršojiet jauno baltvīnu Falerno Cecubo un saldo Frascaty. No Toskānas vīniem – pats populārākais – Kianti sausai vīns. Labāka šķirne Classico – pie ceptas gaļas. Sarkanais dzirkstošais Brunello di Monalcino satrauc asinis. No dienvidu vīniem vispazīstamākie ir slavenie „Kristus asinis” (Lacrima Chrisu) un “Capri”, baltvīns un sarkanvīns.

Itāļu virtuve.

Itāļu ēdieni ir ļoti daudzveidīgi: Venēcijas garneles uz rašpīra, romas teļa cepetis, milānas /risotto/, siers /mocarella/, zobenzivs. Taču bez pastas (visiespējamākie makaronu ēdieni) nav iedomājama itāļu virtuve. Pie pastas ir milzīgs daudzums dažādu mērču, tāpat kā pašas pastas šķirņu un krāsu:

Kaneloni – kaut kas līdzīgs pankūkām ar ķidiņu, liellopa, siera pildījumu un dažādām mērcēm.

Itāliešiem ēdiens nozīmē dzīves svētkus – nevis pavāra prasme (lai ga

a
an visi itālieši – gan sievietes, gan vīrieši – ir nepārspējami kulināri), bet dāsna dāvana, ko sniedz apgaismības brīdis.

Itāļu virtuve no citām atšķiras ar lieliskām garšas īpašībām un tās veselīgumu: visi produkti ir ļoti labas kvalitātes, un, tā kā produktu apstrāde nav sarežģīta, ēdieni saglabā svaigumu un dabisko garšu. Taču termins „itāļu nacionālie ēdieni” ir diezgan daudzveidīgs. Itālija pasaulei piedāvā ļoti daudzus oriģinālu virtuvju variantus, kas atspoguļo dažādo valsts reģionu vēsturi un tur izplatītos produktus. Kulinārijas receptes pilnveidojās tikpat dabiski kā glezniecības st
t
tili un apģērbi. Produktu atšķirību noteica nevis politiskās un ģeogrāfiskās robežas, bet gan tas, kāds ir augsnes sastāvs, klimats, cik tuvu atrodas jūra, taču galvenās atšķirības ir starp ziemeļu un dienvidu kulināriju – tās tiešām ir divas pilnīgi atšķirīgas virtuves.

Pusdienas.

Pusdienas – tas ir vesels priekšnesums ar daudziem pārsteigumiem un prieku, svētlaime, kurā ar kādu ir jādalās. Bieži vien pusdienas ir svarīgākais dienas notikums, laiks, kad pie galda savācās visa ģimene un tai ir iespēja pakontaktēties, pārspriest pēdējos jaunumus, izstāstīt jaunāko anekdoti. Lai gan reģionālās atšķirības ir lielas, ēšanas rituāli visur ir vienādi. Pirmajā ēdienā parasti ir makaroni, rīsi (vairāk ziemeļos) vai zupa. Otrajā ēdienā – gaļa vai dažreiz (galvenokārt piektdienās) zivis, pie kā parasti pasniedz vismaz vienu vai vairākas dārzeņu piedevas. Pēc tam – zaļie salāti, bet noslēgumā grandiozs fināls – kaut kas eksotisks un salds; siers un dārzeņi. Protams, tam visam tiek uzdzerts pietiekami daudz vīna.

Izmantotā literatūra.

http://www.dabasdraugs.lv/europe/?cid=602

Leave a Comment