Vatikāna platība ir apmēram 0,44 km2,no šīs platības ūdens ir 0%. Iedzīvotāju skaits ir apmēram 890 ( tie galvenokārt ir darbinieki pāvesta bibliotēkā, kalpotāji reliģiskajās ceremonijās, muzejos), šīs valsts blīvums ir apmēram 2023 / km2. Vatikāns ir suverēna pāvesta valsts. Galvaspilsēta ir Vatikāns, valoda – itāļu un latīņu. Reliģija – katoļi. Valūta eiro. Valsts himna – „Inno e Marcia Pontificale” .Laika starpība ar Latviju ir 1 stunda.
Neatkarība tika iegūta 1929. gada 11. februārī (Laterāna līgumi). Vatikāns atrodas Itālijas galvaspilsētas Romas ziemeļrietumu daļā, Tibras upes labajā krastā. Vatikāns ir pasaules mazākā valsts un tās vienīgā robeža ir ar Itāliju, apkārt pilsētai ir uzbūvēta augsta, akmens siena, lai pasargātu valsts „galvu” Jāni Pāvilu II no iespējamajiem ārpasaules uzbrukumiem.
Vatikāna teritorija nebija īpaši apdzīvota un var pieņemt, ka tā bija svēta vēl pirms kristietības ienākšanas. 326. gadā tika uzcelta pirmā baznīca un pieņemtās Svētā Pētera kapa vietas. No šī brīža šī teritorija kļuva vairāk apdzīvota. Romas pāvests valdīja vairāk kā 100 gadus līdz 19 . gadsimta vidum, kad lielāko daļu pāvesta zemes sagrāba jaunizveidotā Itālijas Karaliste. 1929. gada 11. februārī Romas pāvests un Itālijas Karaliste noslēdza miera līgumu un pasludināja Vatikāna neatkarību un piešķīra Romas Katolicismam īpašu statusu. 1984. gadā jauns konflikts starp Pāvesta krēslu un Itāliju pārveidoja agrākos līguma noteikumus un katolicisms ieguva pārākumu.
Šī mazā valsts (vismazākā pasaulē) ir katolicisma centrs, Katoļu baznīcas pāvesta rezidence. Par neatkarīgu valsti tā kļuva 1929. februārī. Vatikānam ir savs karogs, sava valsts himna, raidstacija, kas raida vairāk nekā 30 valodās. Valsts vadītājs ir Katoļu baznīcas pāvests, ko kardinālu kolēģija aizklātā balsošanā ievēl uz mūžu.
Vatikānam raksturīgs piejūras klimats, kad ziemas ir maigas un lietainas no septembra līdz maija beigām, bet vasaras – karstas no maija līdz septembrim.
Valsts sardzē stāv stalta auguma karavīri viduslaiku formā: no sarkanām, dzeltenām un violetām auduma strēmelēm šūtos kamzoļos un biksēs līdz celim, dzeltenās getrās un lielām, melnām beretēm vai trīsstūrveida bruņu cepurēm galvā. Sardzes virsniekam ir tāds pats tērps, ko papildina zobens ar spalu. Tie ir pāvesta gvardi – Vatikāna armija. Šie brašie sargi ir šveicieši. Pāvesta gvarde no šveiciešu algotņiem tika nodibināta 1505. gadā. Gvardu formu veidoja pēc dižā Mikelandželo tērpu skicēm 19.gs. vidū Šveices parlaments izdeva likumu, kas valsts iedzīvotājiem aizliedza dienēt ārvalstu armijā. Vienīgais izņēmums – vēlēšanās dienēt Vatikāna gvardē.