Referāts
pedagoģijas vēsturē.
Rīga 2005.
Saturs.
Ievads. ……… …………… 2.
Neliels ieskats J. A. Komenska dzīvē un viņa darbi. ……………………………………….. 3.
J. A. Komenska uzskati…………………………………………………………………………………4.
J. A. Komenska izstrādātā izglītības sistēma. …………………………………………………..5.
Secinājumi. ………………………………………………………………………………………………….6.
Literatūras saraksts. ………………………………………………………………………………………7.
Ievads.
„Senāk skolās mācīja zinātnes pilnu sistēmu, tāpēc bieži vien to, ko varēja apgūt tikai attīstīts saprāts, iegaumēja mehāniski, un otrādi, jau no dabas attīstītam jauneklim lika visu bezjēdzīgi iekalt. Tagad jau gandrīz visi ir atzinuši, ka zinātnes pedagoģiskais un zinātniskais izklāsts ir divas dažādas lietas, un visu valstu pedagogi rosīgi strādā, lai zinātņu sistēmas pārstrādātu pedagoģiskajās sistēmās”, rakstīja Ušinskis. Par šīs sistēmas pārstrādāšanas sākumu var uzskatīt J. A. Komenska darbību.
Jans Amoss Komenskis izveidoja pedagoģiju kā zinātni. Viņš tiek uzskatīts par „pedagoģijas tēvu”. Ļoti lielu darbu ir ieguldījis pedagoģijas jautājumos un sniedzis veiksmīgus risinājumus. Pievērsies izglītībai ar lielu mīlestību un mēģinājis mācīšanās procesu padarīt par patīkamu un lietderīgu nodarbi.
Izvedojis izglītības sistēmu, saskaņā ar kuru, jāpievēršas dabas likumsakarībām un cilvēku attīstībai. Mācīšanās procesam jābūt pakāpeniskam un sistemātiskam.
Sarakstījis ļoti vērtīgu grāmatu „Lielā didaktika”, tās mērķis – izstrādāt un ieviest audzināšanas praksē universiālu mākslu, kā visus mācīt visam. Didaktikas galveno jēgu, tās teorētisko un praktisko nozīmīgumu pedagogs redzēja tādas metodes (pamatprincipa) atklāšanā, kura ļautu skolotājam mazāk mācīt, bet skolēniem dotu iespēju vairāk mācīties. J. A. Komenskis vecākiem, skolotājiem, audzinātājiem norādīja īsāko un drošāko ceļu, kā saniegt iespējamo pilnību visu bērnu dabisko dotumu un spēju pilnīgai izpausmei un attīstībai.
Komenskis uzskatīja , ka izglītības un kultūras kopšanas darbs ir katras civilizētas valsts svarīgākais pienākums. Vajag radīt nosacījumus, lai katrā valstī būtu mazāk tumsonības, sajukumu un iekšēju ķildu, bet vairāk gara gaismas, skaistuma, kārtības, miera un saticības.
Šī darba mērķis ir sniegt nelielu ieskatu par J. A. Komenska uzskatiem, dzīvi un viņa pedagoģisko darbību. Atklāt cik daudz un nozīmīgu atziņu spēj sniegt cilvēks, kuras joprojām ir ļoti svarīgas arī mūsdienās.
Neliels ieskats J. A. Komenska dzīvē un viņa darbi.
Jans Amoss Komenskis dzimis 1592. gada 28. martā Dienvidmorāvijā dzirnavnieku ģimenē. Viņa vecāki piedarēja pie „čehu brāļu” draudzes. Reliģiskās protestantu sektas locekļi, pārmantojot antifeodālajā husītu kustībā smeltās tautas neatkarības cīņas tradīcijas, izveidoja sabiedriskās audzināšanas sistēmu, atvēra brāļu draudžu skolas, lielu uzmanību pievērsa bērnu audzināšanai un mācībām dzimtajā valodā. Zēns jau mājās iemācījās lasīt un rakstīt, viņā nostiprinājās cieņa pret grāmatām un savas tautas kultūras vērtībām. Viņa mācības sākās vietējā draudzes skolā. Kopš 12 gadu vecuma, kad zēns zaudēja savus vecākus, turpmākās mācības noritēja ar lieliem pārtraukumiem. Tikai ar brāļu draudzes gādību viņš uzsāka mācības latīņu skolā Pršerovā, kur pamatīgi apguva latīņu valodu, vienlaikus iepazīdams mācību organizācijas un metožu nepilnības. Tālākajā J. A. Komenska izaugsmes ceļā bija studijas Herbornas un Heidelbergas universitātēs Vācijā un ceļojumi pa Ziemeļeiropu, kur viņš iepazina nozīmīgākos zinātnes centrus. Jau studiju gados viņš uzskatīja, ka zinātne nav jāietver tikai zinātniekiem domātajās grāmatās vien, bet arī jāatklāj vienkāršajiem cilvēkiem. 22 gadu vecumā kļuva par latīņu skolas vadītāju. Viņš centās rast jaunus risinājumus skolu darbā. Protestēja pret sholastikas skolām. Jau radošās darbības sākumā pedagogs formulēja savu darbības principu – mācības balstīt reālajā īstenībā.
Komenskis veica nopietnus teorētiskus pētījumus, izstrādāja savas pedagoģiskās koncepcijas pamatus. 1627. gadā viņš sāka rakstīt „Lielo didaktiku” čehu valodā, bet pabeidza to 1632. gadā.
Komenskis sarakstīja mācību grāmatas. Izstrādāja valodas mācīšanās metodiku, liekot pamatā trīs svarīgākos nosacījumus: paralēla priekšmetu un vārdu apguve, stingras secības un pakāpenības ievērošana mācībās, pāreja no vieglākā uz grūtāko. Izstrādāja jaunu modeli skolas darbības organizēšanai, kurš modificētā veidā saglabājis pasaules praksē līdz pat mūsu dienām.
Komenskis 1631. gadā sarakstīja grāmatu „ Atvērtās durvis uz valodām un visām zinātnēm”, kurā latīņu valodas mācība bija cieši saistīta ar apkārtējās pasaules izzināšanu. Šo grāmatu pārtulkoja 16 valodās.
1658. gadā izdota mācību grāmata „Jutekļiem uztveramo lietu pasaule attēlos” Tā bija pirmā ilustrētā mācību grāmata pasaulē un savdabīga elementāro zināšanu enciklopēdija bērniem. Ar šīs grāmatas izdevumu Komenskis centās īstenot praksē prasību par mācību uzskatamību un piemērotību, sistemātiskumu un noturīgumu, nodrošināt bērnu izziņas spēju harmonisku attīstību. Šī grāmata kļuva par nozīmīgu elementārās izglītības balstu Eiropā un visā pasaulē. Tulkota daudzās kultūrtautu valodās.
Komenska sagatavotās mācību grāmatas kļuva par pamatu elementārās izglītības metodikas izstrādei un palīdzēja pārvarēt tolaik valdošo dogmatisko mācību veidu. Vienlaikus tās norādīja ceļu, kā skolas darbu vērst bērniem tuvāku un pievilcīgāku, bet mācības padarīja saistoša, interesantas un radošas.
1657. gadā publicēja viņa didaktisko darbu kopojumu četrās daļās („ Didactica opera omnia”). Tajā iekļāva pārstrādāto un latīņu valodā pārtulkoto „Lielo didaktiku”. Šā darbu kopojumu publicēšana kļuva par galveno notikumu pasaules pedagoģijā.
Komenskis sarakstīja „Vispārīgs padoms par cilvēka dzīves uzlabošanu” 7 sējumos. Šajā darbā viņš izstrādāja humānu un demokrātisku programmu „vispusīgai visu un visa uzlabošanai”, tās īstenošanā noteicošo vietu ierādot zinātnei, kultūrai, izglītībai un audzināšanai. Komenskis miris 1670. gadā 15. novembrī.
J. A. Komenska uzskati.
Pēc Komenska domām cilvēks ir visaugstākā vērtība, pati pilnīgākā un brīnišķīgākā radība. Dzīves izziņā balstīta filozofija kalpo patiesībai un cilvēku laimei. Ticēja prātu spēju varenībai un to izkopšanas plašajām iespējām mācību un audzināšanas procesā. Filozofijas, zinātnes un izglītības tuvināšanu dzīvei viņš uzskatīja par nozīmīgāko nosacījumu sabiedrības pārveidošanai uz brīvības, taisnīguma un humānisma pamatiem.
Demokrātisko un humānistisko uzskatu veidošanos dziļi ietekmēja „čehu brāļu” draudze. „Čehu brāļu” vidē radusies vienlīdzības un sociālā taisnīguma ideja, atteikšanās no mantiskām privilēģijām un vardarbīgas cīņas, sieviešu līdztiesības aizstāvēšana, prasība pēc mācībām dzimtajā valodā, rūpes par visu bērnu audzināšanu nu amata prasmes apguvi atbalsojās arī „Lielajā didaktikā”. Šajā kustībā viņš smēlās vērtīgas ierosmes mācība procesa organizācijai, vienotas, vispārējas un obligātas skolas izveidošanai visiem bērniem neatkarīgi no viņu kārtas, dzimuma un mantiskā nodrošinājuma. Renesanses laikmeta kultūras ietekmē Komenska pedagoģiskajā koncepcijā ieaudās pedagoģiskais optimisms, cieņa pret bērna personību. Uzstājoties pret sociālo ļaunumu, kariem un iekšējām nesaskaņām komenskis meklēja humānus un nevardarbīgus līdzekļus miera nodrošināšanai starp valstīm. Par vienu no šādiem līdzekļiem viņš saskatīja izglītībā, kura izplatāma visās valstīs un tautās. Viņš uzsvēra izglītības atgriezenisko saiti uz sabiedrību, uz cilvēku garīgo, tikumisko un sociālo progresu.
Cilvēku sagatavošanu patiesi cilvēcīgai dzīvei un radošai darbībai Komenskis skatīja ciešā kopsakarā ar pansofijas ideju. Pansofiju viņš uzskatīja par galveno metodoloģisko orientieri, lai cilvēci tuvinātu patiesības, taisnības un skaistuma pasaulei. Ar terminu „pansofija” Komenskis saprata vispārēju gudrību, kuras pamatā ir visu lietu būtības izzināšana. Viņš uzsvēra, ka galvenās rūpes jāveltī nevis zināšanu summai ( tā bieži notiek mūsdienu skolas praksē), bet gan lietu būtības, to nozīmes un sakārtotības dziļai nu vispusīgai apjēgšanai. Gudrība nav iedomājama bez izziņu metožu apguves, garīgo spēju vingrinājumiem, bez augstas tikumības.
Mācībām un audzināšanai jāatbilst dabai un dabas likumsakarībām. Viņš uzskatīja, ka cilvēks ir dabas daļa un tāpēc ir pakļauts tās vispārīgajiem likumiem. Viņš tiecās noskaidrot dabas likumsakarības jeb pamatatzinumus, kuri, būdami visaptveroši, izpaužas arī mācību, audzināšanas un personības veidošanās procesā. Viņš norādīja, ka precīza skolas kārtība jāaizgūst no dabas, ka arī audzināšanas darbā allaž jābalstās uz novērojumiem par tiem procesiem, kas visur atklājas dabā. Viņš izvirzīja domu par skolēnu izziņas spēju pētīšanu, lai varētu izmantot tādus mācību paņēmienus, kuri atbilst gan šīm spējām, gan apgūstamās kultūras vērtībām.
Atsegdams pedagoģiskā procesa divas puses – objektīvo (mācību un audzināšanas likumi) un subjektīvo (šo likumu prasmīga lietošana), J. A. Komenskis lika pamatus mācību un audzināšanas teorijai.
Latvijā 17. gadsimtā E. Gliks pirmais popularizē J. A. Komenska paustās humānisma, dabatbilsmes un pansofijas idejas, organizē pirmo latviešu tautskolotāju sagatavošanu. Vēlāk Komenska idejas izmanto hernhūtiešu kustība, kuras vadībā uzsāk darbu Latvijā pirmā skolotāju izglītības iestāde – Valmiermuižā nodibinātais skolotāju seminārs. Seminārā izskaidro un ievieš praksē īpašo un vieglo lasītmācīšanās metodi. Arī mūsdienu sabeidrībā atdzimst J. A. Komenska atziņa, ka katras tautas lielākā nacionālā bagātība ir laba skola, labi skolotāji, labas mācību grāmatas, labas mācību un audzināšanas metodes.
J. A. Komenska izstrādātā izglītības sistēma.
Pamatodamies uz dabatbilsmi un cilvēku attīstības likumsakarībām, Komenskis uzskatīja, ka visu tautas izglītības sistēmu veido četras pakāpes. Katrai no šīm pakāpēm paredzēti seši gadi, kuri atbilst četriem vecumposmiem – bērnībai, pusaudžu gadiem, jaunībai un brieduma gadiem.
· Līdz sešiem gadiem bērnu mācības un audzināšana noris mātes skolā. Par tādu skolu jākļūst katrai ģimenei mātes vadībā. Šajā vecumposmā jāveicina bērnu tieksme izteikties, darboties, izzināt, paust savu viedokli un iztēli.
· Pēc mātes skolas visi bērni neatkarīgi no kārtas un dzimuma sešu līdz divpadsmit gadu vecumā mācās dzimtās valodas skolā. Tautas skolā jāmāca tas, kas cilvēkiem noderētu visu mūžu, proti, brīvi lasīt nu rakstīt dzimtajā valodā, mērīt, dziedāt pazīstamas melodijas, zināt katķismu un Bībeles stāstus, aritmētiku, dabaszinību, vēstures, ģeogrāfijas, kosmogrāfijas, ģeometrijas pamatus, prast orientēties saimniecībā un politikā. Skolas svarīgākais uzdevums ir valodas tīrības izkopšana.
· Nākamajā pakāpē – latīņu skolā jeb ģimnāzijā – mācās 12 līdz 18 gadus veci jaunieši, kas dzimtās valodas skolā apliecinājuši tieksmi nodarboties ar zinātnēm un mākslām. Latīņu skolās līdzās tradicionālajām brīvajām mākslām ietverti arī mācību priekšmeti – fizika, dabas mācība, vēsture, ētika, teoloģija.
· Ceturtajā izglītības pakāpē – akadēmijā – mācās apdāvinātākā jaunatnes daļa no 18 līdz 24 gadu vecumam. Lai gan akadēmijas projektā saglabātas tradicionālās universitāšu fakultātes, tomēr iezīmētas arī jaunas tendeces – pansofistisko zināšanu, zinātnes sasniegumu apguve. Studijas noslēdz ceļojumi, kas paplašina akadēmiskās izglītības apvāršņus.
Katra izglītības pakāpe ir iepriekšējās skolas turpinājums. Vēlāk Komenskis secināja, ka vajag vēl klāt trīs skolas. Pirmā – personības tapšanas (dzimšanas) skola. Tās saturu veido vecāku attieksme pret laulību, veselīgs dzīvesveids, rūpes par topošo māti. Otrā – dzīves prakses skola, kura aptver visu cilvēka darbību un kuras mērķis ir stiprināt tikumību un mīlestību, vairot zināšanas. Pēdējā – vecumdienu skola – iedziļināšanās gudrībā. Tā māca līdz pēdējai stundai saglabāt dzīvības spēku un gaišu prātu.
Komenskis izstrādāja orģinālu didaktisku sistēmu, kuru dēvē par klašu un mācību stundu sistēmu. Viņš veltīja daudz pūliņu, lai mācību darbā katram gadam, mānesim, nedēļai, dienai un pat stundai būtu savs noteikts uzdevums atbilstoši vecuma pakāpēm.
Viņš izvirzīja jautājumu par skolas saikni ar dzīvi. Skolai jāsagatavo aktīvi un strādīgi cilvēki. Pievērsās būtiskam jautājumam – kā mācīt. Izvirzīja arī galvenos līdzekļus disciplīnas nodrošināšanai. It īpaši uzsvēra laba parauga, vārda suģestējošā spēka, pateisas un atklātas labvēlības lielo nozīmi.
J. A. Komenskis prasīja, lai skolā un ģimenē netiktu pieļauta bērnu bezdarbība, kura kļūst par daudzu ļaunumu avotu. Ieteica pievērst uzmanību gudrai laika sadalei, ārpusklases lasīšanai, rotaļām, spēlēm, bērnu jūtu kultūras kopšanai u. c.
Ļoti augstu novērtēja skolotāja lomu. Īsts skolotājs, kā teicis izcilais pedagogs, kalpo mūžīgai gaismai un deg nepacietībā izkliedēt gara tumsību.
Secinājumi.
· Jans Amoss Komenskis dzimis 1592. gada 28. martā, bet miris 1670. gada 15. novembrī. Viņa vecāki piederējuši pie „ čehu brāļu” draudzes, kurai ir diezgan liela ietekme pedagoga darbībā.
· 22 gadu vecumā kļuva par latīņu skolas vadītāju Pršerovā, sāka rasts jaunus risinājumus skolu darbā.
· 1627. gadā sāka rakstīt „Lielo didaktiku” čehu valodā, pabeidza to 1632. gadā. 1657. gadā tā tika pārtulkota latīņu valodā un pārstrādātā veidā iekļauta Komenska didaktisko darbu kopojumā. Vēlāk „Lielo didaktiku” tulkoja arī citās valodās.
· 1631. gadā izdota grāmata „Atvērtās durvis uz valodām un visām zinātnēm”, šī grāmata cieši saistīta ar apkārtējās pasaules izzināšanu.
· 1658. gadā izdota mācību grāmata „Jutekļiem uztveramo lietu pasaule attēlos”. Tā bija pirmā ilustrētā mācību grāmata pasaulē.
· Izveidoja izglītības sistēmu, kurai bija četras pakāpes: agrā bērnība (1-6 gadiem), bērnība (6-12 gadiem), pusaudžu gadi (12-18 gadi), jaunība (18-24 gadiem), mācības balstīja atbilstoši šiem vecumposmiem un to spējām.
· J. A. Komenska paustās humānisma, dabatbilsmes un pansofijas idejas tika popularizētas visā pasaulē.
· Viņš izstrādāja orģinālu didaktikas sistēmu, ko dēvē par klašu un mācību stundu sistēmu.
· Komenska darbs „Vispārīgs padoms par cilvēka dzīves uzlabošanu”, sastāv no septiņiem sējumiem. Šajā darbā viņš izstrādājis humānu un demokrātisku programmu „vispusīgai visu un visa uzlabošanai”.
Literatūras saraksts.
1. J. A. Komenskis. Lielā didaktika., Rīga „Zvaigzne”.,1992.
2. Jānis Auspaks. Pedagoģijas idejas Latvijā., Izdevniecība „RaKa”, 2003.
3. K. Ušinskis. Pedagoģisko rakstu izlase, 2. sējums. Latvijas valsts izdevniecība Rīgā, 1960.