Saturs:
1. Titullapa,
2. Saturs,
3. Atrašanās vieta; vispārīgās ziņas; Japānas robežas,
4. Japānas vēsture; vēstures svarīgākie notikumi; Tokugavu dinastija,
5. Dabas apstākļi; reljefs; klimatiskās joslas; rūpniecība; lauksaimniecība,
6. Transports; tūrisma objekti,
7. Interesantais Japānā; tradicionālais tērps; miera dārzi; ķiršu ziedēšana; bērni; tējas gatavošanas ceremonija; sports; origami,
8. Pielikums
Japāna
Atrašanās vieta
Japāna atrodas klusā okeāna rietumu malā, tuvu Eirāzijas kontinenta austrumu piekrastei. Japānas koordinātas ir 129o – 146oA garums un 29o – 46oZ platums.
Vispārīgās ziņas:
Platība: 377 801 km2 (332 cilvēki uz km 2 )
Iedzīvotāji: 125 570 000
Galvaspilsēta: Tokija
Valoda: Japāņu
Reliģija: Sintoisms, budisms (85%) citas reliģijas (15%)
Lielākās pilsētas: Tokija, Jokohama, Osaka, Nagaja
Naudas vienība: Jēna
Augstākais kalns: Fudzijama (3776 virs jūras līmeņa)
Nodarbošanās: Apstrādes rūpniecība
Eksportpreces: Tērauds, elektroniskās preces, čuguns, audumi, kuģi, mašīnas un tehnoloģiskās iekārtas.
Importpreces: Nafta, mašīnas, akmeņogles, dzelzsrūda, kokmateriāli, kvieši, pārtika.
Japāna ir salu valsts, kas lokveidā stiepjas 3,5 tūkstoš km garumā un ir 377 801 km2. Tā ir izvietota uz četrām lielām salām: Hokaido, Honsju, Sikoku, Kjusju un gandrīz 4 tūkstošiem sīku salu. Japānas galvaspilsēta ir Tokija, kuras koordinātas ir
139oA garums un 35oZ platums.
Japānas robežas
Japānas kaimiņvalstis ir: Krievija, Ķīna, ASV un Kanāda, bet jūras robežas ir šādas: Dzeltenā jūra, Austrumķīnas jūra, Japāņu jūra un Ohotskas jūra.
Japānas vēsture
Japāna par organizētu valsti sāka veidoties 8. Gadsimta sākumā. 710. gadā Narā tika nodibināta pirmā patstāvīgā Japānas galvaspilsēta. Līdz tam pēc katra imperatora nāves, nākošā valdnieka rezidence tika pārcelta uz citu vietu.
Japāna, kas aizņem salu grupu Klusajā okeānā, bija izolēta no pārējās pasaules diezgan ilgu laiku. 6. gadsimtā Japāna aizguva daudzas idejas no sava kaimiņa Ķīnas.
Tā pārņēma no Ķīnas budismu un Ķīnas impērijas pārvaldes sistēmu. Bet 200 gadus vēlāk, Ķīnas ietekme samazinājās un arī imperatora vara kļuva aizvien vājāka. Līdz pat 1867. gadam, imperatora vārdā Japānu pārvaldīja spēcīgākās dzimtas un šogūni (militārie vadoņi). Iebrukumi Japānā reti kad bija veiksmīgi. 13.gadsimtā to mēģināja Mongoļi, bet tika atvairīti. Arī Eiropas tirgotāju mēģinājumi 16. gadsimtā bija neveiksmīgi. 1868. gadā Japāna sāka raudzīties uz rietumiem. Piecdesmit gadu laikā tā izveidoja lielu impēriju ar spēcīgu un modernu ekonomiku. Tas viss tika sagrauts 2. pasaules karā (1939-1945). Tomēr Japāna atguvās un mūsdienās ir viena no spēcīgākajām un bagātākajām valstīm. Jau pēc sešiem gadiem, 1951. gada septembrī, Japāna parakstīja Sanfrancisko miera līgumu ar 48 valstīm, bet nākošā gada aprīlī, šim līgumam stājoties spēkā, atkal kļuva neatkarīga, suverēna valsts.
Vēstures svarīgākie notikumi:
3. gadsimts: Jamato cilts apvieno Japānu
794. gads: Par galvaspilsētu kļūst Kioto
1185. gads: Minamoto Joritomo kļūst par pirmo šogūnu
1281. gads: „Dievs vējš” izglābj Japānu no mongoļiem
No 1338. – 1573. gadam: Pilsoņu karš
1542. gads: Japānu apmeklē Portugāļu jūrnieki
1549. gads: Svētais Francisks Zevjers ievieš Japānā kristietību
No 1592. – 1597. gadam: Japāna iebrūk Korejā
1639. gads: Eiropiešus padzen no Japānas
1853. gads: ASV kara flote piespiež Japānu tirgoties ar Rietumiem
1868. gads: „Meidzi isin” jeb tautas revolūcija atjauno imperatora varu
1868. gads: Tokija kļūst par galvaspilsētu
1889. gads: Tiek pieņemta konstitūcija
1910. gads: Japāna pakļauj Koreju
No 1914. – 1918. gadam: Japāna cīnās 1. pasaules karā
No 1937. – 1945. gadam: Japāna iebrūk Ķīnā, Dienvidaustrumāzijā; 1941. gada decembrī bombardē Pilharboru, pēc tam karā iesaistās ASV
1945. gads: ASV nomet pirmās atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki, japāņi kapitulē. 1989. gadā mirst imperators Hirohito
Tokugavu dinastija
1603. gadā Iejasu no Tokugavu dzimtas kļūst par šogūnu. Viņa dinastija valda Japānā, līdz pat šogūna gāšanai 1868. gadā. Iejasu aizliedz kristīgo ticību, kuru ieviesa Svētais Francisks Zevjers. Tiek izraidīti ārzemnieki un pārtraukti sakari ar ārpasauli.
Dabas apstākļi
Reljefs
Japāna ir kalnu zeme. Tās salas veido zemūdens kalnu grēdas virsotnes. Apmēram 3/4 zemes ir pārāk kalnaina, lai to varētu iekultivēt un apbūvēt. Līdzenumi un zemienes atrodas galvenokārt tikai salu piekrastēs. Lielākais līdzenums ir Kauto un augstākā virsotne ir Fudzijama (Svētais kalns).
Klimatiskās joslas
Japāna plešas mērenajā joslā (Hokaido, liel. daļa Honsju) un subtropu joslā (Kjusju, Sikoku, daļa Honsju). Japānā ir dažāds klimats. Dienvidu salās visu gadu ir silts, savukārt ziemeļos ir vēsāks, un kalnos ziemā ir sniegs. Visā Japānas teritorijā valda musonu klimats. Hokaido salas pilsētā Hakodatē janvārī gaisa t° aptuveni ir -4°C, bet jūlijā +20°C. Tokijā (Honsju s.) janvārī gaisa t° ir aptuveni +3°C un jūlijā +25°C, bet Kjusju salā Nagasaki gaisa t° janvārī ir aptuveni +6°C, bet jūlijā +26°C. Lielākajā daļā Japānā ir augstumjoslojuma apgabali un sezonāli mitrie meži.
Rūpniecība
Japāna ir ļoti robotizēta un tehnoloģiski augsti attīstīta valsts. Japāna ražo gan kuģus, gan mašīnas, gan daudz ko citu. 1991. gadā Japānā 11 uzņēmumi kopā saražoja 13.5 miljonus vieglo, autobusu un kravas automašīnu vairāk nekā jebkurā citā valstī. No 1997/1998 gadam Japāna bija vadošā valsts automašīnu rūpniecībā. Kuģu būvniecība, tāpat kā mašīnu būvniecība ir augsti attīstīta. Bet 1973. gadā naftas krīze izraisīja visā pasaulē ražošanas samazināšanos, kā rezultātā saruka naftas produktu un citu kravu, jūras pārvadājumi un Japāņu kuģu būvētavas saņēma daudz mazāk pasūtījumu. It sevišķi bija zudusi interese par Japānas supertankeriem. Lejupslīde turpinājās līdz 1980. gadam. 1990. gadā Japāna atguvās un ieguldījums kuģu būvniecībā sasniedza 53.1% un ūdenī tika nolaisti kuģi ar koptonnāžu pāri 9.4 milijoniem tonnu.
Lauksaimniecība
Japāņi nodarbojas ar augkopību (audzē tējas krūmus, cukurniedres, citrusus, rīsu, kviešus, miežus un augļu kokus), zīdkopību, lopkopību (pārsvarā piena lopkopību) un zvejniecību. Zvejniecība ir ļoti augsti attīstīta. Iedzīvotāju galvenie pārtikas produkti ir zivis un rīsi. Rīsus japāņi ēd gandrīz katru dienu. Tos audzē nelielās saimniecībās, kur lieto sarežģītu lauksaimniecības tehniku. Derīgo izrakteņu valstī ir maz, tāpēc saimniecība ir orientēta uz ražošanu. Augsti attīstīta ir mašīnbūve, radiotehnika, un televīzijas aparatūras ražošana. Japānas tirgus ir orientēts uz patēriņu pārējā pasaulē. Tā importē pārtiku un izejvielas.
Transports
Japānā ir iespējams izmantot jebkādu satiksmes līdzekli sākot no divriteņa līdz pat pasaulē ātrākajiem elektriskajiem vilcieniem, kas 1976 gadā pilnīgi nomainīja tvaika lokomotīves. Tikai uz dažām lokālajām līnijā, tūristiem par prieku vēl saglabāti seno laiku vilcieniņi.1964. gadā Tokijas olimpisko spēļu priekšvakarā, ekspluatācijā tika nodots “Sinkansen” (Jaunā maģistrālā līnija) dzelzceļš no Tokijas līdz Ūsakai (515 km), ko vēlāk pagarināja līdz Hakatai Kjusju salā. Šo 1069,1 km garo dzelzceļu, pa kuru ar nelieliem intervāliem un atsevišķos posmos ar ātrumu līdz 270 km stundā kursē 16 vagonu vilcieniņi, neðķērso neviena cita dzelzceļa līnija vai šoseja. Tagad klāt nākušas vēl divas “Sinkansen” līnijas no Tokijas līdz Ņīgatai, un no Tokijas līdz Moriokai, Honsju salas ziemeļos. Japānas dzelzceļa līniju kopgarums ir 26099 km, un pa tiem ik dienu brauc 28000 vilcienu. Tagad no 1989. gada Honsju un Hokaido salas savieno pasaulē garākais zemūdens tunelis “Seikan” (53,85 km). Gaisa satiksmi ar ārvalstīm nodrošina 1953. gadā nodibinātā un 1987. gadā privatizētā aviācijas kompānija “JAL” – Japan Air Lines, kas pašreiz veic regulārus reisus uz 43 pilsētām, 31 pasaules valstī. Ar katru gadu strauji pieaug japāņu skaits, kas dodas ārzemju ceļojumos, izmantojot gaisa transportu. Lai vēl labāk apmierinātu visu lidot gribētāju prasības, pasaules gaisa telpu daudzos virzienos šķērso laineri, kas pieder vēl vienai lielai japāņu aviokompānijai – All Nippon Lines, bet iekšzemē lidojumus var veikt arī ar citu mazāku aviokompāniju lidaparātiem. Pirms otrā pasaules kara Japānai piederēja pēc lieluma trešā tirdzniecības flote pasaulē. Bet zaudējumi karā bija tik lieli, ka 1946 gadā Japānai bija palikuši tikai 17 okeāna kuģi. Taču jau 1959. gada beigās tirdzniecības flotes koptonāža tika atjaunota līdz pirmskara līmenim (ap 6 500 000 tonnu ), un tagad Japānai pieder pēc apjoma trešā (pēc Libērijas un Panamas ) tirdzniecības flote pasaulē – ap 41 000 000 tonnu . Taču Japānas kravu apgrozība ir tik milzīga, ka ar japāņu kuģiem 1990 gadā tika pārvesti 20,5% eksporta un 37,4% importa kravu. Pašreiz Japānā darbojās 1089 ostas, un no tām 127 ir lielas ostas.
Tūrisma objekti
Tokija, Ginza, tirdzniecības laukums, kas sastāv no daudzām mājīgām galerijām, kā arī kafejnīcām un citām izklaides vietām, Ueno-Koen parks ar labākajiem Japāņu muzejiem un galerijām, Tokyo National Museum (glabā sevī lielāko Japāņu mākslas kolekciju). Mt Fuji (augstākais kalns Japānā (3776m)), oficiālā kāpšanas sezona ir jūlijā un augustā, bet kāpt kalnā var arī jebkurā laikā, taču ziemas vidū, tas vairāk ir paredzēts pieredzējušiem kalnā kāpējiem, Fuji Five Lakes – kalnu ezeri izvietoti kalna Z pusē. Kyoto – šajā pilsētā notiek visvairāk nacionālo svētku, ievērojamākie no tiem – Aoi Matsuri (15. maijā), Gion Matsuri (17. jūlijā), Damon-ji Gozan Okuribi (16. augustā), Kurama-no-Himatsuri (22. oktobrī).
Daisetsuzan National Park – Japānas lielākais parks – 2309 m2 platībā – Hokkaido salas centrālajā daļā.
Interesantais Japānā
Tradicionālais tērps
Reliģiskos svētkos un citos īpašos gadījumos japāņi valkā kimono – garu halātveida tērpu ar platu, apjožamu jostu un garām piedurknēm, un tradicionālās koka tupeles jeb getas. Daudzi kimono ir ļoti krāsaini un skaisti izšūti.
Miera dārzi
Japāņi veido ļoti interesantus dārzus. Tie ir rūpīgi veidotas vietas mieram un skaistumam. Šie dārzi miniatūrā formā attēlo pasauli. Tajos ir smiltis, akmeņi, oļi (simbolizē kalnus), koki (simbolizē mežus), dīķi un strauti (simbolizē okeānus un upes).
Ķiršu ziedēšana
Japāņiem ir raksturīga mīlestība pret dabu. Viņi lielu uzmanību pievērš gadalaiku maiņai. Ķiršu ziedēšana atgādina, ka ir sācies pavasaris. Pirmie ziedi parādās Kjusju salā. Ziedēšanas virzīšanos rāda uz kartes TV ziņās. Ziedi saglabājas tikai dažas dienas un cilvēki par tiem priecājas, rīkojot piknikus zem ziedošajiem kokiem.
Bērni
Japānā bērni tiek rūpīgi pieskatīti. Eksistē pat valsts svētki – Bērnu diena. Citos svētkos bērnus ietērpj nacionālajos tērpos un kopā ar viņiem iet uz svētnīcām.
Tējas gatavošanas ceremonija
Japāņu tējas gatavošanas ceremonija ir sīki izstrādāts rituāls. Lai iemācītos pareizi pasniegt un dzert tēju paiet vairāki gadi. Šī ceremonija notiek klusā, mierīgā vietā. Ceremonijai visbiežāk izmanto zaļo tēju. Zaļā tēja ir populārākais dzēriens Japānā, tējas ceremonijai tā tiek saberzta putekļos.
Sports
Japāņi mīl sportu. Nacionālais komandu sporta veids ir beisbols, kas nācis no Amerikas. Sens sporta veids, kas raksturīgs tikai Japānai, ir sumo cīņa.
Origami
Origami ir sena papīra locīšanas māksla, kas radusies Japānā. Aizsākumā Origami bija jauks laika kavēklis imperatora galmā. Tagad to pazīst visā pasaulē. Japāņu ikdienas dzīvē papīra locīšanas māksla pašlaik ir tikpat iecienīta kā pirms daudziem simtiem gadu.
Japāņi ieejot mājā vienmēr novelk apavus.
Japānā sievietes pasniedz mēteli vīriešiem.