Āda atdala iekšējo vidi no āras.
Laukums 1.5-2 m
Svars apm. 16%(kopā ar hipodermu) 5%epiderma +derma
Ūdens satrur ādā 69% – 73% (apm. 10% epidermā)
EPIDERMA –jeb virsāda(mikroskopiska)
DERMA – jeb īstā āda
HIPODERMA – jeb zemādas tauku kārta(redzama jau ar aci).
EPIDERMA – epidermas biezums svārstās no 0,06mm- 0,09 mm.
0,5 mm – 0,8 mm plaktu,pēdu apvidū.
Sastāv no daudzkārtainā plakanā epitļija, kuras šūnas sakārtotas citas virs citas .
Normals pāragošanās process ilgst vienu menesi
Stratum basales – stratum cylindricum( pēc formas )
Stratum qeukitrativum ( pēc funkcijas )
Bazālo kārtu veido vien šūnu rinda, kurā ir divu šūnu veidi :
1) kerotoblasti keras-rags
2) blastos- dīglis
melonocīti meles- melns
vitas- šūnas
Melanocīti.
1 mm ādas satur apmēram 1155 melonocītus
Melan. – lielas gaišas centriskas šūnas , kuras izaugumi izkaro starp blakusesošiem un augstāk guļošiem epidermas šūnasMelon. Producē ādas pigmetus melanīnu
Pa izaugumiem( dendrītiem ) melanīna garudiņi( melanosomas) pāriet šūnu citoplazmā.
Melan. Pasargā ādu no UV starojuma iedarbības
Stratum basale – epiderma . Epidrmas saites ar dermu. Viļņotas robeža, ko veido epidermas tapiņas un dermas papillas. Bazālo šūnu sakņkājiņas ieaužas dziļi dermas audos. Bazālā membrāna . Epidermas bazālā slāņu šūnu funkcijas:
1) Dalīšanās, vairošanās (germina)
2) Ragvielu producēšanās ( kerotoģija)
3) Pigmenta veidošanās
Dermas un epidermas saistīšana( kojukcija)
Stratum spinosum lat. Spina – dadzis , dzelonis, adata.gr. acanthi – dadzis, dzelonis adata.Dzeloņainais slānis.Stratum spinosum veido 5- 8 šūnu formas.Bez kerokcītiem dzeloņainais slānis ir arī largenhasa šūnas.Tās ir zarotas šūnas, kas cēlušās kaulu smadzenēs.Tām ir svarīga loma ādā imunoloģiskos procesos.
Stratum granulosum – 1- 2 rindas rombveida ššunas.Pirmās pāragošanās pazīmes citoplazmā redzamas bazofīlās garnulas jeb keratohialīna garudiņi.
Stratum lucidum – caurspīdīga kārta visbiezākais uz paukstām un pēdām.Nav uz leju sarkanās maliņas satur īpašu olbv. Eleidīnu.
Stratum corneum – raga plāk. Satur pilnīgi pāragotas šūnas.raga slānis klāj visu mūsu ādas virsmu.Raga slāņa nav uz gļotādām. Āda darbojās kā divpusēja barjera – no vienas puses nodrošina tā praktisku necaurejamību ūdenim un elektrolītiem uz ādu.Šī barjera praktiski ir izveidota ādas epidermas kārtā, bet precīzāk tieši zem str. Corneum
DERMA
Šūnas
Šķiedras
Saistaudu amorfa pamatviela.
ŠŪNAS
• Fibroblasti ( izdala vielas, kas ietilpst šķiedru sastāvā ).
• Histiocīti
• Tuklās šūnas ( izdala bioloģiski aktīvās vielas ).
Šķiedras
• Argirofīlās (veido iekšējās un ārējās bazālās membrānas)
• Kologēnās novietota kūlīšos
• Elastīgās
• 9 balstaparāts kologēnajām šķiedrām un pinumu ap iekšējiem orgāniem ).
Kologēnās sšķiedras ūdenī nešķīst viņas uzbriest.kologēn- ir svarīgākais saistaudu severeproteīnu.
Saistaudu amorfā pamatviela sastāvs :
• Skābu un neitrālu mukopoliscehaarīdiem
• Eletrolīti, mikroelementi
• Ķīmiskais līdzsvars
Funkcijas:
• Mehāniskais balstfunkcija
• Osmotiskā spiediena regulācija
• Ūdens un citu vielu apmaiņas process
Dermā izšķir :
• Stratum papillare
• Stratum subpapillare
• Stratum reticulate
Dermā atrodas dažādi orgāni :
• Asinsvadi un limfa
• Matu folīkuļi
• Tauku dziedzeri
• Muskuļi
• Sviedru dziedzeri
• Nervu šķiedras un receptori
HIPODERMA
Zemādas tauku kārta, starp kurām saist šķiedras . Taukaudu divas veidu tauku šķiedras – lielās šķiedras, kas pildītas ar tauku pilieniem, kuri citoplazmu un kodolu nobīda ekcentisku.Taukaudu diva atdala kologēno šķiedru kūlīšu, ko apvij elastīgās šķiedras. To virziens ir elīpi prêt ādas virsmu
Vietām uz robežas starp dermu un hipodermu saistaudu šķiedras iet perpendikulāri ādas ir maz stiepjama, to nevar saņemt krokā ( pēdas, plaukstas ).
• Organismu tauku depo,
• Aiztur orgānu siltumu,
• Polstera funkcija,
• Estētiskās funkcijas………..