Jauno laiku periodā (no Amerikas atklāšanas (1492.g) līdz 19. gs. beigām) notika daudz būtisku pārmaiņu, tāpēc tie ir ļoti nozīmīgi pasaules vēsturē. Es domāju, ka visnozīmīgākie notikumi jauno laiku vēsturē bija zinātniskā revolūcija, reformācija un lielie ģeogrāfiskie atklājumi.
Sākoties jaunajiem laikiem ļoti mainījās cilvēku domāšana un uzskati. Cilvēki ne tikai ieguva jaunas zināšanas un veica nozīmīgus atklājumus astronomijā, matemātikā , mehānikā, optikā, ķīmijā, botānikā u.c., bet arī izprata šo zināšanu nozīmi sabiedrības dzīvē un cilvēku attieksmē, tāpēc šo radikālo pavērsienu uzskata par zinātnisko revolūciju. Šajā laikā zinātnieki atklāja arvien jaunas zemes un jēdzienus par zemi un sauli. Tas būtiski mainīja sabiedrības attieksmi.
Reformācijas mērķis bija reformēt katoļu baznīcu Rietumeiropā un Centrāleiropā. Reformācija sākās, jo sabiedrība nebija apmierināta ar baznīcas izšķērdīgo dzīvesveidu, iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās, lielo nodokļu iekasēšanu u.c. Šo reformu rezultātā no vienotās baznīcas atdalījās četras jaunas ticības, kuras pastāv arī mūsdienās. Tās ir luterāņu ticība, reformātoru, presbiteriāņu un kalvinistu ticība, anabaptistu un anglikāņu ticība. Arī Romas katoļu baznīcā tika veiktas reformas. Bija arī Mārtiņa Lutera un vācu reformācija, reformācija Livonijā, francijā u.c un katrai no tām bija savi cēloņi un sekas, kas ir mainījušas pasaules vēsturi.
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi ir atklājumi, kurus veica Eiropas kuģi laika posmā no 15. gs. sākuma līdz apmēram 17. gs. sākumam, meklējot jaunus tirdzniecības ceļus, un tirdzniecības partnerus. Vieni no motivētākajiem jaunu zemju atklājējiem bija portugāļi, jo to piekļūšanu Eiropai norobežoja Spānijas teritorija. Viens no pirmajiem lielākajiem to atklājumiem bija Kanāriju salas un Madeira. Tālāk atklājumi sekoja viens otram. Portugāļi sasniedza Senegālu, taču tikai pēc trīsdesmit gadiem šķērsoja ekvatoru. Pēc tam tie sasniedza Labās Cerības ragu, paverot Eiropai durvis uz Indijas okeānu. Vasko da Gama sasniedza Indijas rietumu piekrasti. Arī ceļš uz Austrumiem kopš šī brīža Eiropai bija atvērts. Kolumbs 1492. gadā atklāja Bahamu salas un Kubu. Gadu vēlāk viņš atklāja Vestindijas salas. Kolumbs pats nezinādams bija atklājis jaunu kontinentu starp Eiropu un Āziju. Vēlāk bija vēl dažādu atklājumu. Lielo ģeogrāfisko atklājumu dēļ Eiropā mainījās uzskati par starpvalstu attiecībām, mainījās uzskati un zināšanas par apkārtējo pasauli. Lielie ģeogrāfiskie atklājumi deva nozīmīgas ekonomiskās attīstības priekšrocības Eiropas valstīm, kurām bija jūras robežas. Es domāju ka tas bija ļoti nozīmīgs posms pasaules vēsturē.
„Jaunie laiki- nozīmīgākais posms pasaules vēsturē” pēc manām domām ir pamatots, jo šajā laikā pasaules teritorija, politika, ekonomika un cilvēku domas ļoti mainījās. Eiropieši sāka sevi apzināties kā vairāk vai mazāk vienotu civilizāciju, ar daudzām kopīgām kultūras pazīmēm, atšķirīgām no citām civilizācijām. Jēdziens „eiropieši” sāka iegūt reālu saturu. Daudz tā laika reformācijas, izgudrojumu un lielo ģeogrāfisko atklājumu sekas ir palikušas līdz mūsdienām, tādēļ arī tas posms pasaules vēsturē bija tik nozīmīgs.