Jāzeps Vītols

Dzīvestāsts ,daiļrade Jāzeps Vītols (1863 – 1948)
Jāzeps Vītols ir viens no izcilākajiem latviešu komponistiem, viena no visnozīmīgākajām personībām latviešu mākslas vēsturē. Ar savu daiļradi viņš ir pacēlis līdz klasiskajam līmenim daudzus žanrus, ar savu darbību strauji virzījis uz priekšu profesionālo mūziku Latvijā.
Komponists dzimis 1863.gada 26. Jūlijā Ģīmja dzirnavās, kas atradās netālu no Valmieras. Viņa tēvs Jānis Vītols tajā laikā bija Jēkabpils skolas pedagogs, bet vasaras brīvlaiku visi pavadīja Valmieras draudzes skolā. Valmiera bija arī Vītola mātes Annas jaunības gadu dzīves vieta. Tēvs spēlēja klavieres un vijoli, māte dziedāja.
Tajā laikā Jāzeps Vītols mācījās klavieru spēli pie Amālijas Linkas, bet mūzikas teoriju pie Rūdolfa Posteļa un klavieru un vijoļu spēli pie Kārļa Rapa. Pusaudža gados radušās arī Vītola pirmās kompozīcijas, kuras viņš kautrējās rādīt pat vistuvākajiem cilvēkiem.
1880.gadā Jāzeps Vītols iestājas Pēterburgas konservatorijā alta klasē, bet vēlāk pāriet uz speciālās harmonijas klasi. Tad pāriet uz kompozīcijas klasi pie Nikolaja Rimska-Korsakova.
No Jāzepa Vītola studiju gadu darbiem nozīmīgākie bija viņa Klavieru sonāte b moll (1885), divas dziesmas korim a cappella “Bērzs tīrelī” un “Lūgšana” un simfonijas e moll 1.daļa.Šie darbi ieskicēja topošā komponista raksturīgākos žanrus, kuriem turpmāk bija veltīts viss viņa mūžs – tie bija kora dziesma, klavierdarbi, simfoniskā mūzika.
1886.gadā jaunais komponists spīdoši absolvēja konservatoriju.
Pēc konservatorijas absolvēšanas J.Vītolam sākās garš Pēterburgas dzīves periods, saistīts ar pedagoģisko darbu Pēterburgas konservatorijā.
1891.gadā viņš kopā ar savu tuvāko draugu Jurjānu Andreju piedalījās folkloras vākšanas darbā.
19.gs. beidzamie gadi un 20.gs. sākums bija periods, kad Vītola autoritāte nepārtraukti auga, kad viņa daiļrade kļuva sevišķi aktīva.
Paralēli darbam konservatorijā viņš ilgu laiku –no 1897.līdz 1914.gadam – veica recenzenta pienākumus Pēterburgas vācu avīzē “St. Petersburger Zeitung”.
1908.gadā J.Vītolam, kas līdz tam laikam strādāja par obligāto teorētisko priekšmetu pasniedzēju, tika uzticētas speciālās kompozīcijas klases.1911.g. viņš ieguva visaugstāko no iespējamām profesora pakāpēm.
1918.gadā pilsoņa kara grūtajos apstākļos J.Vītols aizbrauca uz Rīgu.
2
1919.gadā komponists sāk strādāt Latvijas konservatorijā par rektoru. Kad 1930.gadā tika nodibināta “Latviešu dziesmu svētku biedrība”, tās valdes
priekšēdētājs bija Jāzeps Vītols. Tēvijas kara gados komponists emigrē. Tālu no dzimtenes, vecs un slims, viņš kopā ar dzīvesbiedri Anniju pavadīja savas dzīves pēdējos gadus. Pēc pusotra Flensburgā pavadīta gada sirmo komponistu aiz līdzjūtības ievietoja Lībekas slimnīcā, kur viņam piedāvāja istabu. Tur viņš dzīvoja kopā ar savu dzīvesbiedri Anniju no 1947.gada maija un turpat nomira 1948.gada 24.aprīlī.
Jāzepa Vītola daiļrade
J.Vītola daiļradi varētu iedalīt piecos lielos posmos:
1) Latviešu tautas dziesmu apdares.
Šim žanram komponists ir pievērsies visos savas daiļrades periodos, un apdaru skaits pārsniedz trīs simtus. Diezgan maz ir koru apdares ( 27-jauktam korim(“Ej, saulīte drīz pie dieva”, ”Mans bāliņš karā jāja”), apm.11-vīru korim un 23 – bērnu korim). Liela nozīme ir viņa “200 Latvieu tautas dziesmas” krājumam solo balsij ar klavierēm. Ir sarakstījis arī 5 Latvieu tautas dziesmu apdares solo balsij ar simfoniskā orķestra pavadījumu un tautas dziesmas apdares divām balsīm ar klavierpavadījumu. Dažas folkloras melodijas J.Vītols reizēm izmantojis arī savos instrumentālajos darbos.
2) Kora dziesmas. Balādes. Kantātes.
Kora dziesmas ieņem sevišķi nozīmīgu vietu Komponista daiļradē – tās pavisam ir ap 100,visvairāk ir jauktā kora dziesmas, trešā daļa ir vīru kora, bet četras – sieviešu kora dziesmas. Mūzikas tēli ir spilgti raksturīgi, kas parāda teksta saturu. Formas ziņā dziesmas ir brīvas, reizēm komponists izmantojis variētus atkārtojuma paņēmienus, visdažādākos kora faktūras paņēmienus (parasto četrbalsību, basu ērģeļpunktus, retāk sieviešu balsu sadalījumu četrās partijās ar tenora solo).
Balādes. J.Vītols ir aizsācis balādes žanru kora mūzikā un daudzas no tām (balādēm) ir neatņemama dziesmu svētku sastāvdaļa. Tematika ir ļoti plaša, centrālā ir vēstures tēma, patriotisma, dzimtenes mīlestības tēma, arī pagātnes idealizācija. Pie spožākajiem paraugiem varētu minēt –“Gaismas pils”, “Beverīnas dziedonis”, “Krīvu krīvs”, “Uguns milna”, balādiska rakstura kora dziesmu – “Karaļmeita”. Otra lielā tēlu grupa ir saistīta ar fantastiskajiem tēliem (“Rūķīši un meža vecis”, “Karalis un bērzlapīte”). Trešā tēlu grupa ir dabas tēli (“Saules svētki”, un ļoti smalka vīru kora dziesma “Mežezers”).
Kantātes. Daudz mazāk komponists ir pievērsies šim žanram, jo uzrakstījis tikai divas laicīga rakstura kantātes – “Dziesma” un “Ziemeļblāzma” un dažas garīga rakstura kantātes(“No atzīšanas koka”, “Marija un Marta”, “Iesvētīšana” , u.c.). Pie kantātēm dažkārt pieskaita arī kora dziesmu “Beverīnas dziedonis”, kuru J.Vītols pārstrādājis korim ar orķestri. Būtisku izmaiņu nav, pierakstīts ir tikai orķestra ievads, divas nelielas starpspēles un maza koda.
3) Instrumentālie darbi.
3
Starp instrumentālajiem darbiem komponista daiļradē sastopams viens stīgu kvartets, daži skaņdarbi vijolei un čellam, tomēr visnozīmīgākie ir skaņdarbi klavierēm. J.Vītols bija pirmais komponists klasiķis, kas pievērsies klaviermūzikai, varētu pat teikt, ka viņš ir latviešu klaviermūzikas pamatlicējs. Pazīstamākie skaņdarbi klavierēm – Variācijas par tēmu “Ej, saulīte drīz pie dieva” (pavisam 9 variācijas), un klavierminiatūra “Viļņu dziesma”.
4) Solo dziesmas.
Pavisam uzrakstījis ap 100 solo dziesmu, tuvākie dzejnieki ir J.Poruks, Aspazija, Fr.Bārda.
Klavierpavadījumi ir veidoti ar neuzbāzīgumu, pietāti. Pazīstamākās dziesmas – “Aizver actiņas(un smaidi)”,”Pie tava augstā ,baltā loga”, “Mirdzas dziesma”, kā arī solo dziesma “Karalis un bērzlapīte”.
5) Simfoniskā mūzika.
Viens no vispopulārākajiem darbiem ir simfoniskā svīta “Dārgakmeņi”. Šis darbs ir tapis Pēterburgas periodā, un sākotnēji bija veltīts Idas Rubinšteines baleta studijai. Mūzika tomēr bija tik spilgta,ka iekaroja koncertskatuvi. Svītai ir piecas daļas, un katrai dots savs dārgakmeņa nosaukums – 1.d.-Ametists, 2.d. – Smaragds, 3.d. – Pērles, 4.d. – Rubīns, 5.d. – Briliants. Tikpat populārs skaņdarbs ir Dramatiskā uvertīra , kurā instrumentācija ir vērsta uz emociju atklāsmi – tātad tā ir subjektīvāka.

Tēzes
Dzimis 1863-1948.g.
Izcils Latviešu komponists.
Viņa daiļradi var iedalīt piecās dalas.

Izmantotā literatūra.

Latviešu komponisti(1980.g.)Zvaigzne ABC, Rīga.

Referāts

Jāzeps Vītols

Darba autors:

2008

Scroll to Top