Juris Karlsons

3. Juris Karlsons

(1948)

Komponista kredo:„Rakstīt labu mūziku. Ja 1% talanta, tad 99% jābūt darba.”

„Jā, man patīk spēle, esmu spēles cilvēks. Tāpēc kā tā prasa asumu un neļauj apstāties vai ieslīgt vien veida domāšanā. Uzskatu, ka dzīvei jābūt krāsainai. Tā nedrīkst būt pelēka. Un nedrīkst arī būt tikai saulaina. Tāpēc man mūzikā patīk lielas kolīzijas un dzīvē visādas spēles.”

“Būtībā jau neko jaunu nevar vairs pateikt neviens. Jaunais var būt tikai personiskais, jo viss objektīvais pastāv neatkarīgi no mums. Pasaule ir pilna ar muzikālu un ne-muzikālu in

n
nformāciju. Lai pateiktu kaut ko jaunu, jābūt lielam uzdrošināšanās procentam. Dažreiz šķiet, ja varētu nerakstīt, es nerakstītu nemaz. Bet. Liktenis ir lēmis.”

Juris Karlsons (Laikraksts „Diena”)

Lūk, ko par Juri Karlsonu saka komponists Marģeris Zariņš: „Juris Karlsons, manuprāt, ir viens no tipiskākajiem un spilgtākajiem „jaunā viļņa” pārstāvjiem mūsu republikā. Viņa darbos izpaužas lietišķība, emocionalitāte, uzsvērta vienkāršība. Izteiksmes līdzekļu arsenāls bagātīgs. No džeza un rokmūzikas elementiem līdz aleatorikai, no tīrajiem tembriem līdz mikstūru kombinācijām, no seriālām rindām līdz elektroniskiem eksperimentiem (teātra mūzika)”. (Laikraksts „D
D
Diena)

3.1. Spēles cilvēks

Juris Karlsons- komponists, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors.

Gan dzīvē, gan mākslā Juris Karlsons ir dinamiska personība, arī viņa biogrāfija ir strauja, mainīga, notikumiem un pavērsieniem bagāta. Nemainīgs ir viens- uzticība mūzikai, nepieciešamība sevi izteikt tajā. Komponists mūzikā sevi pieteica 70. gadu mi

i
ijā- vienlaikus ar Pēteri Plakidi, Pēteri Vasku, Vilni Šmībergu, Imantu Zemzari.

Jau savas daiļrades sākuma posmā komponists paspējis sevi parādīt visdažādākajos žanros, jo izzināšana, tieksme darboties kļūst par vienu no viņa raksturīgākajām īpašībām.

Juris Karslons dzimis 1948. gada 19. augustā kalpotāju ģimenē. Mācās Jūrmalas pilsētas 4.vidusskolā, bet 1957. gadā pāriet uz Rīgas horeogrāfijas skolu, kur mācās baletu, bet biežās slimošanas dēļ ārsts kategoriski aizliedz nodarboties ar baletu. No 1965- 1967. gadam mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā kompozīciju pie Paula Dambja. Tālāk no 1967- 1972. gadam savas skolas gaitas turpina Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur kompozīcijas klasē studē pie komponista Jāņa Ivanova. Jau studiju gados, no 1968- 1975. gadam sācis strādāt par Latvijas radio skaņu režisoru, vēlāk no 1975- 1985. gadam kļūstot par Dailes teātra galveno skaņu režisoru. Jau paralēli no 1974. gada komponists sācis paralēli st
t
trādāt par pedagogu konservatorijā. Akadēmijā viņš pasniedz kompozīciju, formas mācību un instrumentāciju.

Beidzot mūzikas akadēmiju diplomdarbs ir simfoniskā poēma ar Bruno Saulīša vārdiem „Mani putni, kad jūs pārnāksiet, atkal sameklējiet man.”- padarīja Jura Karlsona vārdu pazīstamu ārpus konservatorijas sienām. Studiju laikā sacer daudz nozīmīgu skaņdarbu: Fantāziju ērģelēm, Sonāti klavierēm, Prelūdiju un fūgu divām klavierēm in E, Prelūdiju un fūgu simfoniskam orķestrim, Stīgu kvartetu, horeogrāfiski simfoniska epizode „No latvju senatnes”, Vokāli simfoniska poēma orķestrim, mecosoprānam, basam, teicējam un korim „Pāri laikmetiem” (Imanta Zi
i
iedoņa vārdi). Spēks, ritms un dinamika, kontrasti bija raksturīgi jaunā autora mūzikas tēlainības izteicēji. Tembru mikstūras, viendabīgu akordu paralēlismi, tieksme izteikties lielās dramaturģiskās līnijās savukārt ļāva pazīt viņā Jāņa Ivanova skolnieku. „Man patīk krāsaina mūzika, un man liekas, ka vislabākās krāsu iespējas ir orķestrī, jo no pāri par simt instrumentiem var izveidot visādas mikstūras. Šie orķestra krāsu „kokteiļi” var būt ļoti dažādi. Garšīgi. Mazāk garšīgi.” (Juris Karlsons)

Mūzikas akadēmijā arī pēc absolvēšanas komponists turpina strādāt. Strādādams šeit viņš ir izgājis cauri visam etapam līdz virsotnei, runājot par ieņemamajiem amatiem. Akadēmijā darbu sāka kā asistents, tad kā pasniedzējs, teorijas katedras vadītājs, dekāns, profesors un septītais rektors kopš 1990- 2007. gadam. 1990. gada 28. maijā kultūras ministrs Raimonds Pauls parakstīja pavēli par Latvijas Valsts konservatorijas septītā rektors Jura Karlsona iecelšanu. Strādādams kā rektors, Jura Karlsona vadībā konservatorija pārtop par Akadēmiju un ieiet pasaules apritē, kur Latvijas Mūzikas akadēmijas diplomu atzīst 26 pasaules valstīs, visā Eiropas Mākslas augstskolu līgā, jo esam profesionāli augstā līmenī!

Juris Karlsons ir Jāzepa Vītola fonda valdes vadītājs, kā arī bijis Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētājs no 1988- 1993. gadam.

3.2. Mūzikas kontrasti

Komponista daiļradē ir plašu žanru amplitūda- kora un solo dziesmas, simfoniskie darbi, instrumentālie darbi, muzikāli skatuviskie darbi, koncerti, darbi orķestrim.

Komponista mūzika balstās uz emociju kā apgarota intelekta izpausmi. Uz loģiku un sistēmu, kur nav emocijas bez argumenta.

Darbos izmanto arī latviešu tautas folkloru.

Jura Karlsona darbos viss raksturīgais ir tembru, skaņu dinamikas krāsainība un ritms. Ritma iezīmes ir līdzīgas ar Igora Stravinska daiļradi. Par raksturiezīmi kļuvusi polististika- kompozīcijas paņēmiens, kas apzināti apvieno vairākus stilus. Bieži sastopama ir zvana skanējuma atdarinājums, kā dramatisks un traģisks papildinājums. Mūzikas pamatā ir individuāla, intonatīvi un ritmiski patstāvīga melodija. 20. gs. otrās puses biežāk lietotie principi, lai akcentētu galveno mūzikas materiālu ir polifonijas un variēšanas principu izmantošana.

Daiļradi, tāpat kā komponistu dzīvi var raksturot ar asiem kontrastiem, nesavienojamu pretmetu un cīņu. Viņa mūzikai ir divas puses. Viena puse- ārēji spoža: teātris, efektīgi imidži, tēlu un skaņu spēles, mūzikas valodas spilgtums (īpaši harmonijas, faktūras, instrumentācijas), krāšņums, bagātīgums. Bet otrā pusē- iedziļināšanās sevī līdz pat traģismam.

Komponista darbos ir impresionisma harmonija, neoklasicisma skaidrība, arhaiska suģestija, no krievu mūzikas- zvanu spēles.

Katru skaņdarbu komponē ilgi, parasti no rītiem. (piemēram, „Saules lēktā”- 30 sekundes gara kora dziesma.

Skaņdarbu klāstā ir gan lakoniskas noskaņu gleznas, gan dinamiski izvērsti, ar simfoniski dziļu saturu un dramaturģiju simfoniskie skaņdarbi, gan kora, solo dziesmas, baleti.

Jura Karlsona skaņdarbi elpo ritmiski un suģestējoši, piepildot cilvēku un telpu. Skaņdarbos komponists attēlo personīgi pārdzīvoto, ieklausīšanos sevī, ilgas pēc kaut kā augstāka, pēc harmonijas, tiekšanās pie Dieva.

Darbība kino un teātra mūzikas žanrā, komponists attīstījis individuālu stilu un raksturu. Mūzikā tiek apdziedāta daba un folklora, reālas un nereālas ainavu skices, dziļi personiskas un teatrāli spožas sarunas.

Juris Karlsons ir vienīgais latviešu komponists, kurš sacerējis Prelūdijas un fūgas divām klavierēm (E dur, C dur, F dur, G dur, B dur). Šajos darbos komponists parādījis divu klavieru tehnisko iespēju paplašināšanos, mētājot balsis no viena instrumenta uz otru.

Komponists visu laiku meklē kaut ko jaunu, ko apgūt un viņa intereses aug plašumā, to pierāda par arfas spēles apgūšana baleta „Sidraba šķidrauts” rakstīšanas laikā.

Vairākus gadus komponists strādājis pie saviem trīs klavierkoncertiem. Bija brīži, kad nācās apstāties, bija jāuzkrāj zināšanas, jauna pieredze, informācija un daudz kas cits. Tad atkal komponists turpināja strādāt tālāk. Pirmais (1974.) uzrakstīts solistam un kamerorķestrim, bet otrs (1983. gads)- klavierēm un simfoniskajam orķestrim, trešais koncerts- simfonija divām klavierēm un orķestrim(2002.). Klavierkoncertiem ir īpaša nozīme komponista daiļradē. Ne tikai tajā ziņā, ka koncerts klavierēm un kamerorķestrim ir Jura Karlsona pirmais cikliskais simfoniskais darbs, viņa debijas darbs konceržantrā. Abi koncerti, kaut arī tik atšķirīgi izteiksmes līdzekļu izvēlē, saistīti ar autora personiskajiem pārdzīvojumiem un vairāk kā citi opusi ļauj dziļāk ielūkoties komponista dvēselē. Raksturojot otro klavierkoncertu, Inese Lūsiņa atzīmē, ka to „Varam uzlūkot kā Jura Karlsona muzikālu pašportretu, kura vaibstos smagnēji traģiskais mijas ar žilbinošo, nedrošība un šaubas- ar pārliecību un ilūziju pasauli, liriski atklāta izteiksme ar parodiski ņirdzīgām grimasēm.” Atšķirībā no koncerta klavierēm un kamerorķestrim, šis koncerts ir savdabīgs gan dramaturģijā, gan formā- tas ir divdaļu cikls.

Koncerts klavierēm un kamerorķestrim forma atgādina klasiskā koncerta ciklu- malējās daļas straujas, bet vidējā daļa- lēna un filozofiska. Pirmā daļa ir dramatisma centrs. Kontrastējoši tēli- aktīvi, darbīgi galvenajā tēmā, un melodiski blakus tēmā. Lēnā daļa saglabā liriskā centra nozīmi. Otrās daļas tēls ir psiholoģiski sarežģītāks, ar traģisku noskaņu. No klasiskā koncerta tradīciju viedokļa finālos nereti dominē žanriskie tēli. Šajā gadījumā konverta trešajā daļā epizodiski izpaužas džeza ritmos.

Koncerta pirmajā daļā iezīmējas sonātes forma. Ekspozīcijā tiek pretnostatītas galvenā un blakus partijas tēma, galvenā partija- motoriska tēma, izstrādājumā tiek izmantots galvenās partijas muzikālais materiāls, un epizode ir ar jaunu, spilgtu tematismu, kas ir arī šīs daļas kulminācija. Reprīzē atkal skan abas pamattēmas.

Otrā daļā- Largo iezīmējas trīs daļu formas iezīmes. Pirmā daļa ir lēna ar smeldzīgas noskaņu tēmu, ko atskaņo orķestris. Vidusdaļa veidota polifono variāciju formā. Trešā daļa- vēlreiz skan otrās daļas pamattēma, veidojot klusinātu, izteiksmīgu vijoles solo.

Trešajā daļā iezīmējas brīvā forma. Šajā daļā izskan visas iepriekšējo daļu tēmas. Daļas centrā ir izvērsta epizode, kas attīstības gaitā sasniedz fināla dramatisko kulmināciju. Šajā daļā dzirdama džeza muzicēšanas manieres atdarinājums, kas nedaudz iztraucē klasiski skaidro domu gaitu

Šajā darbā komponista rokraksts ir rupjš un pamatīgs. Viņa mūzika virzās stingri klasicistiskas dramaturģijas gultnē. Komponists meklē barokālas un džeza mūzikas ietekmes žanrisko sintēzi. Pēc šī koncerta arī citi komponisti, piemēram, Marģeris Zariņš („Partita in barocco” (1963.), „Concerto Innocente”), Romualds Kalsons ( „In modo classico” (1968.)) ir mēģinājuši stilizēt klasiskās formās.

Otrā klavierkoncerta intonatīvais grauds, uz kā balstās visa dramaturģija un muzikāli tematiskā attīstība ir savdabīgs motīvs, kurā spilgti iezīmējas tritona intonācijas.

Koncertos ir raksturīgs variēšanas princips, tēmas nepārtraukti tiek variētas. Otrā klavierkoncerta pirmā daļas galvenā tēma attīstības gaitā tiek pakļauta visdažādākajiem metroritma, tembra, dinamikas, intonācijas un faktūras pārveidojumiem, tādējādi atklājot tēmas dažādību- tā var būt saspringta, sapņaina, tokātiska, kā arī liriska, stiklaina, nervoza.

Koncerts- simfonija divām klavierēm komponēta pēc Normunda Šnē orķestra Rīgas kamermūziķi pasūtījuma, bet kā veltījums tas ir domāts komponista vecākiem. Starp divām klavierēm norit saruna- it kā ar vecākiem. Kāds ķīniešu filozofs Laodzi 5/6. gs.p.m.ē. teicis: „Pasaule mūžīgi rit starp gaismu un tumsu”, un šis teiciens ir arī kalpojis kā šī skaņdarba moto. To pirmatskaņoja Jānis Maļeckis un Juris Žvikovs. „Pēc žanra tas ir koncerts, bet pēc satura papildinājuma- simfonija. Tikpat paradoksāla kā pasaule: harmoniska un pretrunīga, vienkārša un sarežģīta. Iznākusi manā mūžā sarežģītākā partitūra. Man tas ir dziļi personiski, sen iecerēts darbs,” atzīst Juris Karlsons.

Skaņdarbā izteikts simfonisms, dziļš saturs un dramatisms, individuāls pārdzīvojums, kosmiskais, ieklausīšanās sevī, ilgas pēc kaut kā augstāka, pēc harmonijas, pēc Dieva.

Juris Karlsons instrumentē un tādējādi pabeidz Jāņa Ivanova 21. simfoniju, kura pirmoreiz atskan 1984. gadā. Šī simfonija (2. redakcija) tiek atskaņota arī 1984. gada 7. oktobrī Ļeņingradā, kur gūst augstu muzikālās sabiedrības novērtējumu. Par šo darbi viņš kļūst par Jāņa Ivanova prēmijas pirmo laureātu.

Komponists ir saņēmis arī daudzas citas atzinības. 1989. gadā viņš ieguva Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu. Viņš ir Trīs zvaigžņu ordeņa komandieris, Kembridžas universitātes goda cilvēks, Nacionālā simfoniskā orķestra Valsts pilnvarnieks, Aleksandra Aleksandrova prēmijas ieguvējs. Par mūziku baletam „Sidraba šķidrauts” 2000. gadā Jurim Karlsonam tika piešķirta Latvijas Lielā mūzikas balva. 2004. gadā par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas attīstībā saņēmis Goda doktora (Dr. honoris causa) titulu, 2005. gadā par nopelniem Polijas un Latvijas sadarbības attīstīšanā – Polijas Valsts apbalvojumu.

Nobeigums

Juris Karlsons- personība, ar kuras spriedumiem un vērtējumiem muzikālā sabiedrība rēķinās kā Latvijā, tā arī aiz robežām. Personība, kuras pirmais autorkoncerts bija tikai 49 gadu vecumā (1993. gada 14. aprīlī Daugavpilī, kur viņš ar savas mūzikas vakaru noslēdza latviešu komponistu autorkoncertu sēriju), kaut gan sevi mūzikas lauciņā pieteicis jau sen. Jauneklīgs un enerģisks mūziķis. Viņa mūzika un domāšana balstās uz pagātnes muzikālo mantojumu un nepārtrauktiem novatoriskiem meklējumiem.

Jura Karlsona muzikālā daiļrade pievērš uzmanību ar spilgtiem un interesantiem stilistiskiem risinājumiem, dažādu 20. gadsimta kompozīcijas tehniku oriģinālu sintēzi. Daiļradē ir ritma izteiksmes līdzekļu bagāts lietojums, meistarīgi noslīpēta faktūra, dažādi interesanti tembrāli risinājumi, nosliece uz dziļu iekšējo kontrastu un dramatisku konfliktu atklāsmi. Komponists ar lielu meistarību no viena neliela mūzikas materiāla izvērš darbu ar savu iekšējo dramaturģiju.

Tomēr visos komponista darbos ir kaut kas kopīgs- tas ir humora dzirksts, kas viņa personībā ir patiesi neizsmeļama. Dažbrīd viņš šķiet jauneklīgāks par saviem studentiem ar kuriem un priekš kuriem strādā.

Izmantotā literatūra

1. „Mūzikas saule” Nr.2, 2007

2. Laikraksts „Diena”

3. I. Zemzare, G. Pupa „Jauno mūzika”, 1979

4. I. Zemzare, G.Pupa „Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem” – Jumava, 2000

5. A. Darkevics, L.Kārkliņš „Latviešu mūzika”- Liesma, 1978

6. V. Kalniņa, A.Janevica „Latviešu mūzikas literatūra”- Zvaigzne, 1980

7. A. Siliņa, A. Siliņš „No Vītola līdz Ozolam”, Jumava, 2005

8. http://www.music.lv/Composers/

9. http://www.tvnet.lv

Juris Karlsons

Darbu sarakts

Ērģeļmūzika:

• Fantāzija ērģelēm (1970 gads),

• „Poēma piemiņai” (1973 gads),

• Sonāte ērģelēm (1976 gads),

• „Dedication” (1984 gads)

• „No debesīm es atnesu.”, fantāzija un fūga par Mārtiņa Lutera korāļa tēmu (1995 gads),

• Fantāzija un fūga (2000 gads).

Instrumentālā kamermūzika:

• Kvartets divām vijolēm, altam, čellam (1971 gads),

• „Musica pensierosa” čellam un klavierēm (1976 gads),

• „Dialogs” vijolei un klavesīnam (1976 gads),

• „Noskaņa” flautai un klavierēm (1981 gads),

• Kvartets vijolei, altam, čellam un klavierēm (1985 gads),

• „Lauku svīta” klavierēm četrrocīgi (1985 gads),

• „Smilšu vējš, ziemas poēma” diviem čelliem un magnetofona lentei (1986 gads),

• „Jubilācija” astoņiem mežragiem (1987 gads),

• „Smilšu laiks” trio flautai, vijolei un klavierēm (1988 gads),

• „Variācijas-reminiscence” flautai, vijolei, klavierēm (1989 gads), (veltījums J.Ivanovam),

• „Cerību un sāpju noktirne” klavesīnam (1993 gads),

• „Nakts gaistošās vīzijas” divām vijolēm, altam un čellam (1996 gads).

Klaviermūzika:

• Sonatīne klavierēm (1967 gads),

• Pirmā sonāte klavierēm (1971 gads), (otrā redakcija- 1986 gads),

• Prelūdija un fūga divām klavierēm in E (1972 gads),

• Prelūdija un fūga divām klavierēm in C (1973 gads),

• Prelūdija klavierēm mi bemol (1973 gads),

• Prelūdija un fūga divām klavierēm in F (1974 gads),

• Prelūdija un fūga divām klavierēm in G (1976 gads),

• Prelūdija un fūga divām klavierēm in B (1977 gads),

• Trīs prelūdijas klavierēm (1981 gads),

• Prelūdija klavierēm Fa (1985 gads),

• Otrā sonāte klavierēm (1985 gads), ( veltījums Ilzei Graubiņai),

• Astoņas latviešu tautas dziesmu apdares klavierēm (1987 gads),

• „Pēc lietus” prelūdija klavierēm (1992 gads), (veltījums dēlam- Ernestam),

• „Miglainā rītā” prelūdija klavierēm (1992 gads), (veltījums dēlam- Ernestam),

• „Pie jūras” prelūdija klavierēm (1993 gads), (veltījums dēlam- Ernestam),

• Variācijas par Ā. Skultes tēmu no baleta „Brīvības sakta” divām klavierēm (1994 gads),

• Prelūdija un fūga divām klavierēm in Cis (1997 gads),

• Prelūdija klavierēm (1997 gads),

• Prelūdija un fūga divām klavierēm in A (2003 gads),

• „Deja ar skrituļslidām” klavierēm četrrocīgi (2005 gads).

Kora mūzika:

• „Saules lēktā” jauktajam korim (1974 gads),

• „Dzimtene paliek un asinīs nemainās” vīru korim (1975 gads),

• „Dziesma par lielo zivi” zēnu korim (1975 gads),

• „Divpadsmit asaras” jauktajam korim (1975 gads),

• „Ozola sirds” jauktajam korim (1976 gads),

• „Ejiet” sieviešu korim (1976 gads),

• „Dzimtenes bērzs” jauktajam korim (1977 gads),

• „Ņem kāvu kumeļu” jauktajam korim (1978 gads),

• „Klusums” jauktajam korim (1978 gads),

• „Buramie vārdi” jauktajam korim un klavierēm (1978 gads),

• „Ziemeļu pērle” jauktajam korim ar klavierēm (1979 gads),

• „Zaklinanije” („Apvārdošana”) vokālajam ansamblim (1979 gads),

• „Rudenī” jauktajam korim (1979 gads),

• „Joku dziesmas” vīru korim un klavierēm (1979 gads),

• „Baltie bērzi” jauktajam korim (1979 gads),

• „Atskaties” jauktajam korim (1979 gads),

• „Saulrietā” jauktajam korim (1980 gads),

• „Mūsu laiks” solistam, korim un klavierēm (1980 gads),

• „Mana dziesma” jauktajam korim (1980 gads),

• „Raganas dziesmas” teicējam, jauktajam korim, instrumentālam ansamblim (1981 gads),

• „Dziesmas mūžs” jauktajam korim un klavierēm (1981 gads),

• „Neslēgtais gredzens” cikls jauktajam korim (1982 gads),

• „Zemgalē” jauktajam korim un klavierēm (1986 gads),

• „Vēja melodija” sieviešu korim (1986 gads),

• „Slobodskas diptihs” jauktajam korim (1986 gads),

• „Rieta stundā” jauktajam korim (1986 gads),

• „Dzimtene mana” jauktajam korim un klavierēm (1986 gads),

• „Simfonija koncerts” 30 balsīgam jauktajam korim, teicējam un tamtamam, I.Ziedoņa vārdi (1987 gads), (veltījums korim Ave Sol),

• „Nepiedzimis rīts” poēma vīru korim un sitaminstrumentiem (1987 gads),

• „Jaunais laiks” jauktajam korim (1987 gads),

• „Quisisana” jauktajam korim (1989 gads),

• „Pērkondzirnas” poēma vīru korim (1989 gads),

• „Tālavas taurētājs” poēma vīru korim un pikolo trompetei (1990 gads),

• „Aiz kalniņa miežus sēju” latviešu tautasdziesmas apdare vīru korim (1991 gads),

• „Par zemi, ko mīlam” vīru korim ar pavadījumu (1994 gads),

• „Man bij` viena raiba govs” jauktajam korim (1994 gads),

• „Es paceļu rokas” jauktajam korim (1996 gads),

• „Dainu kalnā” jauktajam korim (1996 gads),

• „Litānija” vīru korim (1997 gads),

• „Uz dievnamu mēs ejam” Ziemassvētku dziesmas apdare jauktajam korim (1998 gads),

• „Rīga, mana Rīga” jauktajam korim (2000 gads),

• „Es nopirku kumeliņu” tautasdziesmas apdare jauktajam korim un instrumentālajam ansamblim (2000 gads),

• „Ūdens sauca, akmens vilka” tautasdziesmas apdare jauktajam korim (2002 gads),

• „Carmina Riga” kantāte lielam zēnu korim (2005 gads).

Mūzika pūtēju orķestrim:

• Svētku uvertīra pūtēju orķestrim

• „Klusumā dzimstošās dzīvības balss” poēma simfoniskajam pūšam instrumentu orķestrim (1994 gads),

• „Apvedceļš” simfoniskajam pūšam instrumentu orķestrim (2002 gads),

• „Zvejnieku ziņģe” pūtēju orķestrim (2006 gads).

Muzikālais teātris:

• „Ugunī” baleta viencēliens (1977 gads),

• „Ole Lukoije” mūzikls bērniem (1988 gads),

• „Sidraba šķidrauts” balets (1999 gads).

Simfoniskā mūzika:

• Prelūdija un fūga simfoniskajam orķestrim (1972 gads),

• „No latvju senatnes” horeogrāfiski simfoniska epizode (1972 gads),

• „Mani putni, kad pārnāksiet atkal, meklējiet mani.” poēma simfoniskajam orķestrim (1972 gads),

• Poēma pūšam instrumentu orķestrim (1973 gads),

• Koncerts nr.1 klavierēm un kamerorķestrim (1974 gads),

• „Per i giovani” („Jauniem cilvēkiem”) simfoniskajam orķestrim, basģitārai un sitaminstrumentiem (1974 gads),

• „Vasaras” mūzika simfoniskajam orķestrim (1978 gads),

• Simfonija (1980 gads),

• Koncerts nr.2 klavierēm un simfoniskajam orķestrim (1983 gads),

• „1945” mūzika simfoniskajam orķestrim (1985 gads),

• „Svētku uvertīra” simfoniskajam orķestrim (1986 gads),

• „Gaudeamus” pūtēju orķestrim, stīgām un 40 koklēm (1988 gads),

• „Deja” kamerorķestrim (1991 gads),

• „Dilstošā mēness zīmes” simfoniskajam orķestrim (1993 gads),

• „Ceļš” poēma simfoniskajam orķestrim (1993 gads),

• „Lielā mūzikas balva” uvertīra un fanfaras simfoniskajam orķestrim (1994 gads),

• „Fanfaras Norvēģijas karalim” (1998 gads),

• „Vakara lūgšana” stīgu orķestrim (1999 gads),

• Koncerts simfonija divām klavierēm un orķestrim (2002 gads),

• „Koana” simfoniskajam orķestrim (2002 gads),

• „Miglainā rītā” miniatūra simfoniskajam orķestrim (2005 gads),

• „Veltījums” klarnetei un stīgu orķestrim (2006 gads),

• „Vakarblāzma” simfoniskajam orķestrim un tautas teicējai (2007 gads).

Vokālā kamermūzika:

• „Man vajag garus gadus” mecosoprānam, flautai, klavierēm, timpāniem, zvaniem (1972 gads),

• Trīs monologi mecosoprānam un klavierēm (1974 gads),

• „Tu neaizej” balsij un klavierēm (1976 gads),

• „Ripo, zīle” četrām vīru balsīm un klavierēm (1976 gads),

• „Mans brālīts” balāde mecosoprānam un klavierēm (1977 gads),

• Četri Ilzes Bindes dzejoļi, dziesmu cikls mecosoprānam un klavierēm (1978 gads),

• „Zemes dēls” dziesmu cikls mecosoprānam un klavierēm (1980 gads),

• „Kā rozi” mecosoprānam un klavierēm (1980 gads),

• „Ziedi” mecosoprānam un klavierēm (1981 gads),

• „Vēls viesis” mecosoprānam un klavierēm (1982 gads),

• „No ilgu slāpēm” dziesmu cikls tenoram (soprānam) un klavierēm (1982 gads),

• „Latgale” soprānam un klavierēm (1983 gads),

• „Ilgas” soprānam un klavierēm (1983 gads),

• „Rokas” tenoram un klavierēm (1984 gads),

• „Pulkstentiņš” bērnu ansamblim un klavierēm (1988 gads),

• „Rudens stars” dziesmu cikls mecosoprānam un klavierēm (1989 gads),

• „Albuma lapa” soprānam un klavierēm (1995 gads),

• „Vakarā” soprānam un klavierēm (1996 gads),

• „Klusās dziesmas” dziesmu cikls balsij un klavierēm (2003 gads).

Vokāli simfoniskā mūzika:

• „Pāri laikmetiem” teicējam, mecosoprānam, basam, simfoniskajam orķestrim (1972 gads),

• „Concerto solenne” jauktajam korim, ērģelēm un simfoniskajam orķestrim (1975 gads),

• „Mans laiks” kantāte mecosoprānam, teicējam, jauktajam korim, simfoniskajam orķestrim (1978 gads),

• „Atvadu vakars” muzikāli dramatisks monologs mecosoprānam un simfoniskajam orķestrim (1981 gads),

• „Dzimtene svētā” oda basam, zēnu korim un simfoniskajam orķestrim (1983 gads),

• „Dzimtenei – mātei” tenoram, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (1984 gads),

• „Dziedājums Daugavai” oda zēnu korim, vīru korim, jauktajam korim, simfoniskajam orķestrim (1986 gads),

• „Latgale” dziesma soprānam un orķestrim (1988 gads),

• „Magna Opera Domini” kantāte lielam zēnu korim un ērģelēm (1989 gads),

• „Deus conversus” kantāte soprānam, jauktajam korim, instrumentālam ansamblim (1990 gads),

• „Ziemassvētku kantāte” mecosoprānam, jauktajam korim, simfoniskajam orķestrim (1991 gads),

• „Saules daina” kantāte jauktajam korim un orķestrim (1993 gads),

• „Sapņu zeme” jauktajam korim, klavierēm, simfoniskajam orķestrim (1993 gads),

• „Sapņu zeme” solistam, jauktajam korim, simfoniskajam orķestrim (1996 gads),

• „Skani dziesma” kantāte jauktajam korim, pūtēju orķestrim, sitaminstrumentiem un elektroniskajam pavadījumam (2003 gads),

• „Magna Opera Domini” kantāte jauktajam korim, simfoniskajam orķestrim un solistiem (zēnu balsis) (2006 gads).

Teātra un kino mūzika:

• 1976–1996: Mūzika 24 izrādēm dažādos teātros un Latvijas radio,

• 1979–1999: Mūzika 10 dažādu žanru (animācijas, dokumentālā, spēlfilma) filmām,

• Instrumentālās mūzikas un vokāli instrumentālās mūzikas skaņdarbi bērniem, estrādes dziesmas.