Georgs Pelēcis

2. Georgs Pelēcis

(1947)

“Mūziku raksta divu iemeslu dēļ: lai intelektuāli uzrunātu klausītāju, vai arī mūzikas pašas dēļ. Man tuvāks ir otrais. Visa mana radošā inspirācija nāk no mūzikas, no eifonijas kā ideāla atspulga jeb iemiesošanās cilts zemēs. Tiekšanās pēc šī ideāla ir svarīgākā manu darbu tēma. Mana mūzikas valoda neapšaubāmi ir ietekmējusies no tā, ko esmu uzzinājis un iemīlējis pagātnes mūzikas kultūrā.”

„Rakstu ātri vai nemaz. Man komponēšana ir kā ceļojums”.

Georgs Pelēcis (Laikraksts „Diena”)

2.1. Komponists- pētnieks

Georgs Pelēcis- komponists, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, muzikologs, habilitēts mākslas zi

i
inātņu doktors, senās polifonijas pētnieks. Viens no pazīstamākajiem mūzikas zinātniekiem Latvijā, īpaši kontrapunkta teorijas un vēstures laukā.

Georgs Pelēcis dzimis 1947. gada 18. jūnijā Rīgā. 1970. gadā beidzis Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Arama Hačaturjana kompozīcijas klasi, vēlāk turpat 1977.gadā beidzis mūzikas teorijas aspirantūru Maskavas Valsts konservatorijā pie Vladimira Protopopova. Kopš 1970. gada ir Latvijas Valsts konservatorijas, turpmāk Latvijas Mūzikas akadēmijas mūzikas teorijas katedras pasniedzējs, 1990. gadā ievēlēts par profesoru. Viņa galvenās disciplīnas ir kontrapunkts un fūga. Savos darbos komponists neizmanto polifoniju, bet gan māca nu ja
a
au vairāk kā 30 gadus to citiem studentiem mūzikas akadēmijā.

Profesoram vissvarīgākie klausītāji allaž bijusi sieva Marina un dēli: ķirurgs traumotologs Georgs un Juris, kas strādā tirdzniecības firmā. Sarunas ģimenē risinās gan krieviski, gan latviski — gluži kā Rīgas jubilejai rakstītajā Pelēča oratorijā „D
D
Dievs ir mīlestība” (2001.).

Georga Pelēča darbs kā muzikologam ir ievērojams. 1981. gadā aizstāvēta mākslas zinātņu kandidāta (tagad mākslas doktora) disertācija J.Okegema mūzikas formveide un Nīderlandes polifoniskās skolas tradīcijas. Ar polifonijas speciālo sfēru gan Rietumeiropas (viduslaiki, renesanse, baroks), gan latviešu mūzikas vēstures jomā saistīti viņa vairāk nekā 30 zinātniskie darbi – raksti, uzstāšanās starptautiskās konferencēs Rīgā, Maskavā, Romā. Viņa otrs lielākais zinātniskais pētījums Palestrīnas polifonijas principi un vokālās daudzbalsības laikmeta tradīcijas (1990. gads) guvis augstu novērtējumu pasaulē un atzīmēts ar medaļu Romas Starptautiskajā Palestrīnas centrā Itālijā 1993. gadā. Georgs Pelēcis ir pirmais Rīgas Senās mūzikas centra prezidents. Komponista radoši zinātniskie komandējumi ir bijuši Oksfordas (1995. gadā, Corpus Christi College) un Kembridžas (1997. gadā, Gonville and Caius College) universitātēs. Anglijā saņemti arī kompozīciju pasūtījumi, viņa simfoniskā mūzika Roalda Dāla pa
a
asakai „Garā pupa” (Jack and the beanstalk) 1996.gadā atskaņota Londonas Karaliskajā Alberta zālē. Viņš ir Latvijas pirmais komponists, kura skaņdarbs ir atskaņots šajā zālē. Darbi skanējuši festivālā Alternatīva Maskavā, Lokenhauzas festivālā Austrijā. Viens no darbiem – koncerts „Tomēr” (Nevertheless) – pēdējos gados guvis arī horeogrāfu uzmanību; koncerta mūzika pilnībā realizēta baleta trupas „Dance Alloy” uzvedumā Pitsburgā, ASV horeogrāfa Marka Teilora (Taylor) vadībā 2002. gadā.

2.2. Mūzikas atstarojums

Georga Pelēča mūzikas tonalitāte šķiet atstarojam kādu brīnišķīgi dzidru pozitīvismu. Mūzikai ir vienkārša un gaiša noskaņa, gaišs un vitāls pr

r
rieks, gaišas emocijas, ļaujot vaļu bērnišķīgam priekam un skaņu spēlei. Tieši šīs īpašības, kurai ģenētiskos priekštečus var atrast no vienas puses renesanses un baroka mūzikā, no otras puses – minimālisma estētikā, ir komponista daiļradē garīgi spēcinošākā un ienes latviešu mūzikā vēl nebijušu, svaigu elpošanu, pulsējošu darbīgumu. Mūzikas ritmiskajai pulsācijai un atkārtojumiem ir īpašs iemesls, jo tādā veidā komponists paildzina mirkli- baudas mirkli. No visiem stila apzīmējumiem, kurus pats komponists un muzikālā kritika devusi viņa skaņdarbiem, visprecīzākais šķiet jaunā konsonantā mūzika, iekoptā eifonija, kur labskaņa ir harmonijas ideāls. Harmonija kā saskaņas un līdzsvara ideāls. Komponists meklēt smalkākās nianses un pavērsienus. Komponistam ir tāla duālismā nokļuvušas dvēseles drāma. Viņa mūzikai nav nekā kopīga arī ar stilizāciju. Tālab XX gadsimta skaņu valodas revolucionārie atradumi (atonālisms, dodekafonija, mikrotoņi, sonoristika, dažādas to skaitā mākslīgās skaņkārtas) Georgu Pelēci neinteresē un viņam arī XXI gadsimtā pietiek ar parasto mažoru un minoru.

Komponistu atšķirībā no viņa laikabiedriem vairāk interesē tas, ko mūzika zaudē, nevis modernais, jo katrs progress ir ne vien iegūšana, bet arī zaudēšana – arvien vairāk zaudējot mūzikas būtību. Viņu uztrauc šī procesa negatīvais aspekts, un cik nu viņa spēkos iespējams, viņš savas daiļrades estētikā cenšas paturēt to, kas mūzikai vienmēr ir bijis raksturīgs un ļoti nozīmīgs. Viņš domā, ka vajadzētu koncentrēties uz lietām, kuras apvieno – kultūru un reliģiju. Viņš cenšas sevī meklēt to labāko, pozitīvāko un to izpaust mūzikā. Georga Pelēča iedvesmas avots ir pati mūzika, nevis dzīve ar savām pretrunām un problēmām.

Komponists savos skaņdarbos neatstāj neko, kas traucētu izbaudīt mūzikas vienkāršības dziļumu: rūpīgi izauklēto melodiskās līnijas noslīpētību un instrumentācijas askētiskumu, par ko var teikt- te nav nekā lieka. „Jaunā vienkāršība”- tādu apzīmējumu Georga Pelēča diatoniskā mūzika izpelnījusies arī apskatu un recenziju slejās.

Komponista intereses un ietekmes sfēras sniedzas no 14. gs. „ars nova” līdz mūsdienu minimālismam. Šīs intereses un ietekmes nav sastopamas darbos kā atdarinājumi jeb stilizācijas veidā, bet gan sastopami kā senatnē, tikai ar mūsdienu impulsu, piešķirot mūzikai jaunu šķautni, tas ir par visu jauno kā labi aizmirsto veco, visa ģeniālā vienkāršība.

Kopumā komponista daiļradē ir lirisms un romantisms.

Georgs Pelēcis uzskata, ka pati skaistākā mūzika tika radīta renesanses un baroka laikmetā. Baroks, 17. gadsimts ir viņa ideāls – skaistākais, ko viņš saklausa un saskata mūzikas pasaulē. Tas viņam liekas ļoti tuvs – ļoti dabiska loģika, mūzikas izteiksmes elementi, mūzikas loma, saturs un jēga.

Komponists visu dara ātri, neatliekot uz pēdējo brīdi.

Georgs Pelēcis ir pareizticīgais, līdz ar to daiļradē ievērojama vieta ir garīgajai mūzikai. Komponista nozīmīgākās tēmas ir Dievs un cilvēks. Šīm tēmām ir vairāki līmeņi- sakrālais, audio un video. „Nemainīgais ir ne tikai cilvēka attiecības ar Dievu, bet arī mūzika, kurā tās izsakām”. (Georgs Pelēcis)

Georgs Pelēcis ir pazīstams arī ārpus Latvijas robežām. Viņš pazīstams arī Japāna, Tokijā.

Georgs Pelēcis par izciliem daiļrades sasniegumiem 2001. gadā saņēma Kultūras ministrijas prēmijas par spilgtu radošo devumu 2001. gadā Latvijas kultūras bagātināšanā:– „Londonas” simfoniju, kā arī par oratoriju „Dievs ir mīlestība” (2001.) un „Kristus ir dzimis” (2000.) pirmatskaņojumiem.

Nobeigums

Georga Pelēča muzikālais rokraksts ir spilgti triepieni latviešu simfoniskās un kamermūzikas krāsainajā kopainā. Pētera Plakida veikums raksturo komponista nezūdošo optimismu un dzīvesprieku ar vieglu humora piesitienu, savukārt Georga Pelēča darbi atklāj emocionālu garīgumu un tieksmi pēc ideāla mūsdienu fragmentētajā un multikulturālajā pasaulē. Par Georga Pelēča darbu popularizēšanu īpaši jāpateicas viņa kādreizējam bērnības draugam un studiju biedram Gidonam Krēmeram, kurš arīdzan šogad piebiedrojas sešdesmitgadnieku rindām.

Izmantotā literatūra

1. Laikraksts „Diena”

2. I. Zemzare, G.Pupa „Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem” – Jumava, 2000

3. A. Darkevics, L.Kārkliņš „Latviešu mūzika”- Liesma, 1978

4. V. Kalniņa, A.Janevica „Latviešu mūzikas literatūra”- Zvaigzne, 1980

5. A. Siliņa, A. Siliņš „No Vītola līdz Ozolam”, Jumava, 2005

6. http://www.music.lv/Composers/

7. http://www.tvnet.lv

8. http://www.jauns.lv

9. http://www.lmic.lv

10. http://www.m-saule.lv

Georgs Pelēcis.

Darbu saraksts.

Instrumentālā kamermūzika:

• „Mémories Clairies” vijolei un klavierēm,

• „Mūzika aiz sienas vijolei” altam, čellam un fagotam (1984 gads),

• „Kvartets lamento” stīgām (1986gads),

• „Mūzika pļavā” flautai, vijolei, altam, čellam un fagotam (1990 gads),

• Prelūdija un fūga vijolei, flautai un trim saksofoniem (1999 gads),

• „Almost a fugue” četrām tubām (1999 gads),

• „Tikšanās un šķiršanās” diviem čelliem (2003 gads),

• Saksofona pārdomas J. S. Baha ērģeļmesas skanējumam (2006 gads),

• „Rīta dziesma” divām koklēm, flautai un akordeonam (2007 gads).

Klaviermūzika:

• „Skerco tokāta” klavierēm (1964 gads),

• Variācijas klavierēm (1965 gads),

• „Jaungada mūzika” klavierēm (1977 gads),

• Pirmā svīta klavierēm (1980 gads),

• Otrā svīta klavierēm (1984 gads),

• Trešā svīta klavierēm (1985 gads),

• Ceturtā svīta klavierēm (1986 gads),

• Sonāte klavierēm (1988 gads),

• 21 latviešu tautasdziesma (ar tekstiem) klavierēm (1998 gads),

• „Marcia funebre” klavierēm (1998 gads),

• „Sarakstīšanās” divām klavierēm (2003 gads),

• 50 klavieru skaņdarbi bērniem četrrocīgi (2005 gads).

Kora mūzika:

• „Mana šūpuļa sapņi” cikls jauktajam korim (1967 gads),

• „Ziemeļu dziesmas” cikls jauktajam korim (1968 gads),

• Divas dziesmas jauktajam korim (1983 gads),

• „Dzied visa ģimene” – 25 dziesmas (vai kora dziesmas) ar dažādu dzejnieku tekstiem (1986 gads),

• „Pēc vienkāršības noilgojies prāts” cikls jauktajam korim (1987 gads),

• Divas dziesmas jauktajam korim (1988 gads),

• „Trīs Dāvida psalmi” (Nr. 13, 17, 146) jauktajam korim (1996 gads),

• „Surrexit pastor bonus” vīru dubultkorim (1998 gads),

• Divas latviešu tautasdziesmas jauktajam korim (1999 gads),

• „Sievietes ideāls” sieviešu korim (2003 gads),

• „Многая лета” („Ilgus gadus”) jauktajam korim (2003 gads),

• „Nāvi ar nāvi iznīcinājis” oratorija jauktajam korim, fonogrammai un gleznu reprodukcijām (2004 gads),

• „Nojausm”a jauktajam korim (2007 gads).

Mūzika pūtēju orķestrim:

• Koncerts lielam pūtēju orķestrim (1971 gads),

• „Grotesks maršs” pūtēju orķestrim (1972 gads),

• „Jaungada mūzika” lielam pūtēju orķestrim (1979 gads),

• „Uvertīra Ave sol!” pūtēju orķestrim (1982 gads),

• „Svētku uvertīra” lielam pūtēju orķestrim (1982 gads),

• „Uvertīra Svētkus ievadot” pūtēju orķestrim (1987 gads),

• Svīta pūtēju orķestrim (1990 gads).

Simfoniskā mūzika:

• Koncerts balalaikai, saksofonam un simfoniskajam orķestrim (1970 gads),

• „Concertino bianco” in C klavierēm un kamerorķestrim (1983 gads),

• Bērnu koncerts klavierēm un orķestrim (1985 gads),

• „Tomēr” koncerts vijolei, klavierēm un kamerorķestrim (1994 gads),

• Mūzika Roalda Dāla pasakai „Garā pupa” simfoniskajam orķestrim un teicējiem (1996 gads),

• Ļoti nopietnas variācijas par Rūdolfa Kreicera etīdi Nr.1 vijolei, kontrafagotam, trombonam, tubai, kontrabasam un stīgu instrumentiem (1997 gads),

• „Oxbridge Brassfest” mežragam, trompetei, trombonam, tubai un simfoniskajam orķestrim (1998 gads),

• Trīspadsmitā Londonas simfonija kamerorķestrim (2000 gads),

• „Tikšanās ar draugu” vijolei (vai klavierēm) un stīgu orķestrim (2001 gads),

• „Svētku tuvumā” kamerorķestrim (2001 gads),

• „Astors Pjacolla, Oskars Stroks un es” vijolei un stīgu orķestrim (2001 gads),

• Kanoniska uvertīra 55 + 5 22 stīgu orķestrim, vijolei (concertante) un ierakstam (2002 gads),

• „Veltījums skolotājam” koncerts divām klavierēm un kamerorķestrim (2003 gads),

• „Pēdējā dziesma” vijolei un kamerorķestrim (2005 gads),

• „En souvenir d’Orfée” („Atceroties Orfeju”) koncerts obojai un kamerorķestrim (2006 gads),

• „Kādas biogrāfijas lappuses” vijolei un stīgu orķestrim (2007 gads).

Vokālā kamermūzika:

• „Atmiņu laivā” vokālais cikls tenoram un klavierēm (1982 gads),

• Četras bērnu dziesmas mecosoprānam un klavierēm (1984 gads),

• Četras bērnu dziesmas mecosoprānam un klavierēm (1986 gads),

• „Dzejnieka pavasara stīgas” vokālais cikls baritonam un klavierēm (1986 gads).

Vokāli instrumentālā mūzika:

• „Revelation” („Atklāsme”) kontrtenoram, flautai, violai da gamba un klavesīnam (2003 gads),

• „Dialogs” soprānam, trim kontrtenoriem un ērģelēm (2003 gads),

• „Hildegardes dziesmas” cikls piecām sieviešu balsīm, trim koklēm, blokflautai un ērģelēm (2004 gads),

• „Ziemassvētku dziedājums” sieviešu balsīm un instrumentālajam ansamblim (2006 gads),

• „Requiem Latviense” jauktajam korim, četriem solistiem, ērģelēm un instrumentu grupai (2006 gads).

Vokāli simfoniskā mūzika:

• „Pēdas” kantāte tenoram, mecosoprānam, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (1969 gads),

• „Kristus ir augšāmcēlies!” pareizticīgo Lieldienu oratorija soprānam, mecosoprānam, tenoram, basam, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (1996 gads),

• „Pareizticīgo Lieldienu akāfists” soprānam, mecosoprānam, tenoram, basam, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (1997 gads),

• „Kristus ir dzimis” Ziemassvētku oratorija jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (2000 gads),

• „Dievs ir mīlestība” oratorija jauktajam korim (2001 gads),

• „Vidzemes pērle” Salacgrīvas kantāte jauktajam korim un pūtēju orķestrim (2003 gads),

• „Solījums” kantāte jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (2005 gads),

• „Atklāsme” kontrtenoram, trompetei, klavierēm un kamerorķestrim (2006 gads).

Leave a Comment