kā mācīties mācīties

Kā Mācīties mācīties? 
Izvilkumi no C kursa (vadīja gudrs cilvēks- Juris Roberts Kalniņš):
Svarīgs priekšnosacījums ir izgulēties. Kā minimums ir jāguļ 6 stundas un ne vairāk par 8-9 stundām. Ja iespējams ir jāguļ 2x diennaktī.
Smadzeņu izkustināšana:
No rīta ir ne tikai jāizvingrina ķermenis, bet arī smadzenes. Iespējamie vingrinājumi ir skaitīšana no, piemēram, 200 pa 7 uz leju, 20 upju, ēdienu nosaukšana, lasīšana ačgārni, rakstīšana no labās uz kreiso pusi u.c.

Mācīšanās ietekmējošie faktori:
Motivācija, vide, atmiņa un spēja koncentrēties, uzmanība, laika plānošana un organizēšana, lasītprasme.

Ir svarīgi vielu saprast, nevis vienkārši iekalt!
Bērnišķība ir jāievieš atpakaļ, jo bērns nepagurdams izzina pasauli, vēlas mācīties, neapstājas pie pirmajām neveiksmēm, nebaidās pateikt NĒ, viņu neaptur atteikums un par viņu unikalitāti liecina fakts, ka 5 gadu vecumā 98% bērnu ir radoši, bet starp pieaugušajiem tikai 2% ir radoši.

Motivācija mācīties:
Motivācija rodas darot- vajag tikai piesēsties un sākt darīt. Ir arī svarīgi saprast, kāpēc es kaut ko daru, kāpēc es nāku uz šo vai citu lekciju un, kas ir tas, ko es vēlos no tās iegūt.

Studiju vide:
Ja iespējams ir uz galda jātur pozitīvi stimulatori- kāda bilde, kas tev atsauc atmiņā kaut ko jauku, vai kas cits, kas tevi uzmundrina.
Darba vietai ir jābūt pietiekami lielai un vienai noteiktai, ja iespējams.
Materiāliem ir jābūt ērti pieejamiem.
Ja nepieciešams, pieliec pie durvīm zīmīti “lūdzu netraucēt!”

Use it or lose it! Smadzenēs neironi savā starpā veido saites, kas nostiprinās atkārtošanas procesā. Un nevelti teiciens “Atkārtošana ir zināšanu māte” ir labs teiciens.

Kreisā un Labā smadzeņu puslode:
Kreisā- analītiska Labā- globāla
1. verbāla 1. Vizuāla
2. secība 2. Gadījuma raksturs
3. informāciju apstrādā secīgi 3. Variē informācijas apstrādi
4. atsaucas uz loģiku 4. Atsaucas uz emocijām
5. atceras vārdus 5. Atceras sejas
6. plāno uz priekšu 6. Darbojas impulsīvi
7. punktuāls 7. Mazāk punktuāls

35% cilvēku (liela daļa pasniedzēju) runā koncepcijās, grib vispārējas teorijas, bet 65% cilvēku (darba vadītāji, meistari) grib piemērus.
Ja cilvēks nesaprot viņš var kļūt agresīvs.

Nevar iegūt nedarot!
Attīsti ieradumu sekmīgi mācīties:
Panākumu atslēga:
1. Prioritāšu noteikšana
2. Laika plānošana
3. Savu resursu pārvaldīšana (apziņa par to, ko tu spēj un nespēj utt.)
Esi gatavs kaut ko mainīt. No rītiem stimulē pats sevi ar smaidu. Nepārtraukti izaicini sevi.
Ir mūzika, kas stimulē kā mācīšanos, tā arī miegu: super learning (60 sitieni minūtē) mūzika un easy sleep.

Ja naktī pirms aizmigšanas esi pārņemts ar domām, kas traucē gulēt- dari kaut ko, kas liek smadzenēm saspringt, piemēram, cel skaitļus kvadrātā, kubā  562=(50+6)2

Atmiņa:
Sensorāīslaicīgā (RAM) ilglaicīgā (CD)
Atmiņa sāk bojāties pēc 20 gadu vecuma. Nervu šūnas rodas, ja smadzenes piepūlas. Krustvārdu mīklas palīdz uzlabot atmiņu un atmiņa ir jātrenē, lai tā neatrofētos.

Treniņam: katru dienu vienu mēnesi iemācies 4 jaunas rindiņas, vai 1 Bībeles pantu 
Strukturizācija: iedomājies, ka domas ir sakārtotas pa lādītēm, ar birkām un tad pirms mācīšanās dod pavēli vielai iet uz vienu vai otru folderīti.
Materiāla sadalīšana mazākās vienībās: smadzenēm ir vieglāk uztvert informāciju un to saglabāt, ja tā ir sadalīta 5-6 daļās.
Var atcerēties, balstoties uz asociācijām, izskatu utt., vai arī saliekot kādā noteiktā secībā, stāstiņā, kontekstā- asociatīvā atmiņa.

Kas ir zināšanas?

Zināšanas ir tas, kas palicis atmiņā, pēc tam, kad viss konkrētais, ko esam mācījušies ir aizmirsies.

Ir jābeidz pēdējā mirkļa mācīšanās!!!!
Stumšanas un izstumšanas likums:

Ir svarīgi atkārtot uzdoto vielu un saprast galveno, jo neatkārtojot prātā paliek tikai drazas+ kaut kāda prakse  nonākot darbā ir jāzina galvenais (tas, kas ir aizmirsts :p) un tāpēc daudzi sāk mācīties no jauna ar saprātu!

Kļūsti gudrāks neko nedarot:

Mācies 1 priekšmetu 1h un tad sāc mācīties kādu citu, neradniecīgu priekšmetu un tikmēr zemapziņa turpinās apstrādāt iepriekšējo mācību priekšmetu un tu kļūsi gudrāks neko nedarot.

Atkārtošana ir zināšanu māte:
1. pēc 24h
2. pēc 2 nedēļām
3. pēc 1 mēneša

Katras mācību dienas beigās velti +- 10 minūtes lekciju pierakstu pārskatīšanai, tad nedēļas beigās vēlreiz pārlūko jaunapgūto materiālu, veltot tam 5 minūtes un, visbeidzot, mēneša beigās veltī vielas pārskatīšanai nieka 2-4 minūtes.
Mīts!- jo vairāk atkārto, jo labāk. Pietiek atkārtot 1x dienā.
[!!] Smadzeņu darbība ir atkarīga no tā, kā jūtas organisms (tavs ēšanas režīms, gulēšana/negulēšana, pašsajūta un veselība ietekmē smadzeņu darbību).

Uzsākot jaunu dienu:
Nosaki 3 prioritātes un ne vairāk, kā arī iemācies pateikt NĒ, nekļūsti par pakalpiņu citiem.

PROBLĒMA: Novilcināšana!
Mēs bieži vien novilcinām nepatīkamas lietas- referātu, diplomdarbu, tulkojumu utt. Iekšējā balss saka, ka vēl ir laiks, bet patiesībā laiku godam neviens neizmanto+ vēl meklē ieganstu.
Risinājums:
Kā sākt darīt?
1.Svārsta likums:

„-” „+”

Lai sāktu darīt kādu nepatīkamu darbu- 2 minūtes cītīgi strādā, tad 1 minūti atpūties un visbeidzot ķeries klāt. Vai arī tu vari sākt bārties un dusmoties uz darāmo darbu (svārsts sasvērsies ļoti uz negatīvo pusi un tad viņam nekas cits neatliks, kā svērties uz labo) un tad nu voilá- tā lieta aizies1

2.Šveices siers:
[!] Lielus un nepatīkamus darbus dari pamazām- pa druskai vien. 

BUBULIS/PILDĀMAIS UZDEVUMS, piemēram, diplomdarbs:
Velti tam 1 minūti. Atver Microsoft Word un uzraksti nosaukumu. Viss! Vēlāk atveru Internetu un sameklē 5 linkus, kur tu varētu meklēt informāciju. Viss! Sāk veidoties pozitīvas emocijas. Darot aizmirstas, ka tas darbs bija bubulis un rodas, beidzot, vēlme darbu pabeigt.

Ja nemāc slinkums, tad var veikt laika patēriņa analīzi:

Nr. datums laiks Ko darīju Kas traucēja Ko darīt, lai neatkārtojas
1. 7.05. 8:00-10:15 Biju b-kā nets Neiet pie datora, bet sēdēt b-kas 1.stāvā
2. …

Kas man nepieciešams pilnai laimei:
1. noteikts laiks plānošanai (piemēram, vakarā)
2. darāmo lietu saraksts
3. noteiktas prioritātes
4. darba svarīguma apzināšanās
5. sāc darbu arī pie lietām, kuru termiņš ir, piemēram, pēc 2 nedēļām.

Spiedoši īsā laikā ir iespējams rast labus risinājumus.

Kā pateikt NĒ!?
• paldies par lielo uzticēšanos, tas man ir pagodinājums, bet es diemžēl laika ziņā to nevaru pavilkt
• nesaki es padomāšu, jo tā tu dod cerību
• nemānies ar lietām, kas saistītas ar veselību
• nē, šobrīd ne

KĀ LASĪT EFEKTĪVĀK?

Lasot neizrunā vārdus, bet gan lasi ar acīm!
Lasot grāmatas ir jābūt koncepcijai- „gribu izlasīt pašu būtiskāko, īsā laikā…”
DIFERENCIĀLĀ LASĪŠANA:
Teksta saprašana. Atslēgas vārdu atrašana.
SQ3R
S- survey
Q-question
R-read
R-recite(atkārto)
R-review(izskatīt)

1. nesākam lasīt grāmatu no sākuma, jo var izrādīties, ka to nevajag
2. jautājam- pārveido virsrakstus jautājumos un rodi uz tiem īsas atbildes
3. lasām- vai es izprotu izlasīto. Ilgi nesēdi pie nesaprotamām lietām.
4. atkārto- atkārtošana notiek tad, kad reproducēju informāciju. Atstāstot kādam uzdoto vielu, tu atrodi vietas, kuras nesaproti. Ir jāatstāsta neieskatoties grāmatā.
[!]Izglītošanās notiek tad, kad informācija tiek izdota uz āru.

Informācija (teksts grāmatā):
1. iepazīstas ar informācijudomā
2. atcerēties definīcijuatceras
3. atklāj saitesdomā
4. saprot problēmudomā
5. risina un noglabāatceras
6. pārskata domā
[!] Definīcijas un pamatjēdzieni ir jāatceras, jo ar izpratni par vielu vien nepietiek.
Informācijas saņemšanas brīdī:
1. iepazīsties ar tekstu un apdomā
2. izraksti, atzīmē definīcijas un atceries
3. atklāj loģiskās saites un apdomā
4. saproti, kur klūpi, kur ir problēma un apdomā
5. atrisini problēmu un atceries risinājumu
6. vēlreiz visu pārskati

Khek, mums svarīga tēma-(aktīva) lekciju klausīšanās

Lekcija ir dzīvs priekšnesums un dažreiz arī emocionāls kontakts.
Kas ir aktīva klausīšanās? Tā ir jautājoša attieksme pret izklāstāmo materiālu.
1. Kāpēc es klausos šo lekciju (motivācija)?
2. Kāpēc šīs ziņas man ir svarīgas?
3. Kā dzirdētais saistās ar to, ko es jau zinu?
4. Ko es nesaprotu?
5. Vai dzirdētajam var piekrist?

Lai lekcijā pavadītais laiks tiktu izmantots lietderīgi:
1. Ir jābūt labā fiziskā formā (izgulējies, paēdis, sportojis etc.)
2. Jāielūkojas pirms lekcijas iepriekšējos lekcijas materiālos.
3. Jānoskaņojas uz aktīvu lekcijas klausīšanos.
4. Pēc iespējas iepriekš jāiepazīstas ar lekcijas galvenajām idejām.
5. Jāsagatavo nepieciešamie lekcijas konspektēšanas rīki
6. Konspektējot lekciju ir jāatrod saprātīgs kompromiss starp kārtīgu un rūpīgu pierakstu un galveno ideju fiksēšanu un izpratni. Rūpīgam pierakstam ir maz jēgas, ja neatliek laika vielas pārdomāšanai.
[!] AKTĪVA LEKCIJAS KLAUSĪŠANĀS NOZĪMĒ MĀCĪŠANOS LEKCIJAS LAIKĀ, nevis rakstveža iemaņu trenēšana. 

Pēc lekcijas:
1. Kamēr atmiņa svaiga, pārraksti pierakstīto materiālu
2. Sameklē atslēgas vārdus
3. Uzzīmē domu karti (papildus info meklēt www.google.com – mind map (tur ir bildes ar to, kas tā tāda ir )

Gatavošanās eksāmenam:

1.Neiekal mācību vielu- jaunais materiāls “izstums” iepriekš apgūto.
2. Sāc visu darīt laikus. Sadali materiālu mazākās vienībās. Atkārto vairakkārt, pārlūkojot vielu.
3. Visu laiku paturi prātā zināšanu koka stumbru- mācīšanās no augšas uz leju, neiegrimstot sīkās detaļas.
4. Variē mācīšanos. Kombinē uzdevumu risināšanu, burtiski iemācāmo vielu iegaumēšanu, atstāstīšanu, jautājumu uzstādīšanupārslēgšanās no viena veida uz citu efektīvi iesaista zemapziņu.
5. Nemācies jaunu vielu/materiālu dienu pirms eksāmena (atrodi laiku vismaz 1x iziet cauri visam materiālam).

Rakstiskie eksāmeni:
1.Laikus ierodies eksāmenā un neraudi, ja neveicas.
2. Izmanto špikeri, bet ne eksāmena laikā.
3. Nesāc uz reiz ar 1.jautājumu, bet izlasi VISUS eksāmena jautājumus.
4. Pārliecinies, vai esi sapratusi/-is visus jautājumus.
5. Atzīmē svarīgākos un grūtākos jautājumusizlasi, pārdomārisini vieglākos (zemapziņa risinās grūtākos)
6. Atbildi tieši uz jautājumu un nelej ūdeni.
7. Eksāmena laikā maini ķermeņa pozīcijas.

Iekalšana: nemācies, pirms neesi sapratusi/-is!

Kursa integrālais plāns- kursa atspoguļojums ar galvenajiem punktiem (skatīt piemēru zemāk)

Svarīgi!

1. Savāc informāciju, apskati biežāk uzdotos jautājumus.
2. Savos materiālos atzīmē bīstamākās vietas, vietas, kuras tev ķeras.
3. Daži dati tomēr ir jāiekaļ.
4. Vismaz 6 stundas ir jāguļ.

Prezentācija:

1. Nevienu slaidu bez zīmējuma
2. Skaidra un pārliecinoša
3. Viens slaids, viena galvenā ideja
4. Teksts- labi salasāms
5. NĒ vienmuļam tekstam, JĀ tekstam ar bildēm, paskaidrojumiem
6. Ar ne vairāk kā 5-6 punktiem, +- 6 rindas
7. Nē LIELIEM BURTIEM
8. Shēmas, zīmējumi
9. Necenties izklāstīt visus sīkumus
10. Beidz referātu laikā (labāk 5 minūtes pirms, nekā 1 minūti pēc)
11. Tevi vērtē pēc tā, kā tu izskaties un kā referē un mazāk- pēc satura
12. Nelasi tekstu no lapiņas, bet pastāsti galveno ideju un domas saviem vārdiem
13. Nemācies tekstu no galvas- galīgi dumi!
14. Izpēti vietu, kur notiks prezentācija un noskaņojies tai
15. Foni- balts ar tumši ziliem burtiem, melns ar baltiem burtiem, bet ne pārāk krāsains. Ņem vērā arī apgaismojumu un pirms prezentācijas pārbaudi, vai var salasīt tekstu.
[!]Cilvēki atceras to, kas labāk izskatījāsvisi grib kaut ko interesantu, jo pasniedzēji ir pārguruši no n-tajām prezentācijām. Augstskolā ievēro to, kas izceļas! Tāpēc smaidi, nomierinies un Be the King/Queen of the day 

Te nu būs vēl kaut kas no maniem krājumiem:
Da¬ri vi¬su ar prie¬ku!
Bū¬tis¬ka lo¬ma mā¬cī¬bu ap¬gu¬vē ir pa¬rei¬zai per¬so¬nis¬kās ener¬ģi¬jas sa¬da¬lei. Lie¬lā¬kais ne¬pa¬rei¬zās ener¬ģi¬jas plūs¬mas veids ro¬das ap¬gūs¬tot ne¬mī¬la¬mu spe¬ci¬ali¬tā¬ti.
Iz¬vē¬lo¬ties pa¬rei¬zo mā¬cī¬bu ie¬stā¬di un pa¬rei¬zo mā¬cī¬bu plūs¬mu, ir ga¬ran¬ti¬ja sa¬gla¬bāt ve¬se¬lī¬gu dzī¬ves vei¬du. Mā¬cī¬bas, kas so¬la iz¬aug¬smi un lie¬lu at¬al¬go¬ju¬mu, bet to¬mēr mūs maz in¬te¬re¬sē, pra¬sa pa¬pil¬dus slo¬dzi. To var at¬ļau¬ties stu¬den¬ti ar augs¬tu ener¬ģē¬tis¬ko lī¬me¬ni un vieg¬lām uz¬tve¬res spē¬jām.
In¬di¬vīds ar vi¬dē¬ju uz ze¬mu ener¬ģē¬ti¬ku ne¬spēj sa¬sniegt re¬ālus re¬zul¬tā¬tus, ap¬gūs¬tot vie¬lu, kas ne¬ie¬tilpst vi¬ņa in¬ter¬ešu lo¬kā. Ener¬ģi¬ja tiek no¬vir¬zī¬ta mū¬žī¬gai ver¬dzī¬bai. Ar pa¬tie¬su in¬te¬re¬si mek¬lē¬ta un ap¬gū¬ta in¬for¬mā¬ci¬ja ra¬da pa¬rei¬zu ener¬ģi¬jas plūs¬mu, kā arī po¬zi¬tī¬vas emo¬ci¬jas, kas nav maz¬sva¬rī¬gi. Sais¬to¬ša mā¬cī¬bu vie¬la , caur per¬so¬nī¬go trans¬for¬mā¬ci¬ju(iz¬prat¬ni, vie¬dok¬li) pa¬snieg¬ta at¬pa¬kaļ opo¬nen¬tam, dod re¬ālus re¬zul¬tā¬tus.
Ne¬va¬ja¬dzē¬tu uz¬stā¬dīt sev pā¬rāk augs¬tus mēr¬ķus, ku¬ru re¬ali¬zē¬ša¬nas pro¬ce¬sā tu pa¬zau¬dē sa¬vu per¬so¬nī¬bu. Nau¬da nav mēr¬ķis, tai jā¬būt ti¬kai ap¬mak¬sai par la¬bi pa¬da¬rī¬tu dar¬bu.
VE¬CĀ¬KU MĒR¬ĶI NAV TA¬VĒ¬JIE. Katrs vē¬las būt lai¬mīgs! Diem¬žēl ne vien¬mēr jaun¬ie¬ši un vi¬ņu ve¬cā¬ki to sa¬prot vie¬nā¬di. Ne¬īs¬te¬no¬ju¬ši savs in¬te¬re¬ses, ve¬cā¬ki tās lab¬prāt at¬dā¬vi¬na sa¬vām at¬va¬sēm pie¬pil¬dī¬ša¬nai. Ap¬gūs¬tot ne¬in¬te¬re¬sē¬jo¬šu vie¬lu, stu¬dents ne¬liet¬de¬rī¬gi pa¬tē¬rē daudz ener¬ģi¬jas. Ener¬ģē¬tis¬ku līdz¬sva¬ru ra¬da da¬bis¬ki ap¬gū¬ta vie¬la, kas tiek uz¬ņem¬ta brī¬vi, iz¬tir¬zā¬jot in¬for¬mā¬ci¬ju, ap¬au¬dzē¬jot to ar fak¬tiem. Drau¬dzē¬jo¬ties ar in¬for¬mā¬ci¬jas lau¬kiem (pre¬se, da¬tors, spe¬ci¬āla li¬te¬ra¬tū¬ra), do¬mu¬bied¬riem, pa¬da¬ri mā¬cī¬bas ener¬ģē¬tis¬ki ak¬tī¬vas un pēc ie¬spē¬jas vieg¬lāk ap¬gūs¬ta¬mas. Strā¬dā¬jo¬šiem stu¬den¬tiem bū¬tu vērts pa¬do¬māt par dar¬bu, at¬šķi¬rī¬gu no mā¬cī¬bām,- strā¬dāt un mā¬cī¬ties da¬žā¬dās sfē¬rās. Šā¬da ie¬spē¬ja ra¬da pār¬slēg¬ša¬nos un ēr¬tā¬ku uz¬tve¬ri, vis¬pu¬sī¬bu un ener¬ģi¬jas mai¬ņu. Sē¬do¬ša dar¬ba un mā¬cī¬bu re¬zul¬tā¬tā ener¬ģi¬jas plūs¬ma tiek blo¬ķē¬ta sau¬les pi¬nu¬ma ra¬jo¬nā, un tu jū¬ti ener¬ģi¬jas trū¬ku¬mi. Uz¬tve¬re pa¬slik¬ti¬nās. Ne¬mo¬ki se¬vi! Iz¬vai¬ries no vi¬des, ku¬rā ener¬ģi¬ju kāds ap¬spiež vai iz¬ai¬ci¬na (dik¬tē, pār¬met, pa¬mā¬ca)! Ra¬di ap se¬vi op¬ti¬mis¬tis¬ku gai¬sot¬ni!
Ie¬spē¬ju lie¬ku rei¬zi pa¬smai¬dīt vai ra¬dīt, vi¬zu¬ali¬zē¬jot ne¬eso¬šus ele¬men¬tus. Ie¬do¬mā¬jies pulk¬ste¬ni ar ausīm; drū¬ma pa¬snie¬dzē¬ja se¬jai uz¬liec bril¬les, ku¬rām ir mar¬grie¬ti¬ņu for¬ma-prie¬cā¬jies pat to, kā kus¬tas acis zie¬da vi¬du. Im¬pro¬vi¬zē! Da¬žu se¬kun¬žu at¬slā¬bi¬nā¬ša¬nās lī¬dzēs at¬gūt la¬bo omu un spē¬ju tur¬pi¬nāt ie¬sāk¬to. La¬bes¬tī¬gi jo¬ki ļaus pa¬smai¬dīt un uz¬tvert vi¬su brī¬vā¬kā ener¬ģi¬jas plūs¬mā.

ENER¬ĢI¬JAS AT¬GŪ¬ŠA¬NAS VEI¬DI
• Cen¬ties rei¬zi stun¬dā uz trim min. pa¬mai¬nīt ķer¬me¬ņa un do¬mu stā¬vok¬li, kā arī uz¬ņemt in¬for¬mā¬ci¬ju, ku¬ra ne¬at¬bilst do¬ta¬jai si¬tu¬āci¬jai. (Pie¬mē¬ram pie¬ej pie lo¬ga un pa¬skai¬ti put¬nus. )
• Ja te¬vi no¬māc kā¬da do¬ma, no ku¬ras ne¬va¬ri at¬brī¬vo¬ties, kon¬cen¬trē uz¬ma¬nī¬bu uz el¬po¬ša¬nu. Tas ļo¬ti bie¬ži pa¬līdz no¬mie¬ri¬nā¬ties, ie¬tu¬rēt pau¬zi, ne¬iz¬teikt pār¬stei¬dzī¬gus lē¬mu¬mus. Do¬mā līdz¬i sa¬vai el¬po¬ša¬nai: ie¬el¬po¬ju-iz¬el¬po¬ju.
• Aro¬mā¬tu te¬ra¬pi¬jas ap¬vie¬no¬ša¬na ar te¬ko¬šu ūde¬ni.
• Pa¬celt to¬nu¬su or¬ga¬nis¬mā var , pār¬mai¬ņus no¬stiep¬jot vie¬nas, tad ot¬ras kā¬jas pē¬du uz augš¬u, tad uz le¬ju. Tad abas ko¬pā no¬stiep¬jot un vei¬do¬jot ap¬li. Šos ener¬ģē¬tis¬kos vin¬gri¬nā¬ju¬mus ie¬spē¬jams iz¬pil¬dīt jeb¬kur- sē¬dus, kā arī gu¬ļus stā¬vok¬lī.
• MĪ¬LI SE¬VI!!!! Plā¬no¬jot lai¬ku, ie¬prog¬ram¬mē vie¬nu die¬nu ne¬dē¬ļā pa¬va¬dīt da¬bā svai¬gā gai¬sā.
• Ne¬esi pļā¬pa! Lie¬ka ru¬nā¬ša¬na at¬ņem ener¬ģi¬ju.
• At¬tu¬ries no šķīs¬to¬šās ka¬fi¬jas lie¬to¬ša¬nas.
• Lai ener¬ģi¬ja brī¬vi cir¬ku¬lē¬tu or¬ga¬nis¬mā, ne¬pie¬ļauj pa¬sī¬vus stā¬vok¬ļus(slin¬ku¬mu, bez¬dar¬bī¬bu), tie ener¬ģi¬ju blo¬ķē.
• At¬brī¬vo¬jies no lie¬kām emo¬ci¬jām, tās kā tārps sa¬ēd dvē¬se¬li.
• Or¬ga¬nis¬ma no¬stip¬ri¬nā¬ša¬nai lie¬to ne ti¬kai vi¬ta¬mī¬nus, bet arī ve¬se¬lī¬gu ēdie¬nu.

KĀ GA¬TA¬VO¬TIES EK¬SĀ¬ME¬NAM?
• Mā¬cie¬ties re¬gu¬lā¬ri.
• Vie¬lu iz¬prast, ne¬vis ie¬zub¬rīt.
• La¬bāk pa¬mā¬cie¬ties vai¬rāk ne¬kā pa¬ļau¬ties uz to, ka pa¬veik¬sies ar vieg¬lu ek¬sā¬me¬na bi¬ļe¬ti.
• Ie¬priek¬šē¬jā va¬ka¬rā pirms ek¬sā¬me¬na la¬bāk bū¬tu ne¬ko ne¬mā¬cī¬ties.
• Sva¬rī¬gi ir iz¬gu¬lē¬ties.
• Ek¬sā¬me¬na die¬nā no¬de¬rēs past¬ai¬ga svai¬gā gai¬sā, do¬mās at¬slā¬bi¬nā¬ša¬nās un at¬pū¬ša¬nās, kā arī ga¬ba¬liņš šo¬ko¬lā¬des sma¬dze¬ņu dar¬bī¬bai un ener¬ģi¬jai.

KĀ AT¬VIEG¬LOT SE¬SI¬JAS LAI¬KU?
KĀ VIEG¬LĀK AT¬CE¬RĒ¬TIES?
Ja reiz esi kaut ko mā¬cē¬jis vai ie¬mā¬cī¬jies, aiz¬mirst to ne¬var, lai gan dau¬dzi do¬mā, ka šīs ie¬ma¬ņas zūd. Da¬žā¬dos eks¬pe¬ri¬men¬tos at¬klā¬jies, ka hip¬no¬zes lai¬kā var at¬mi¬ņā at¬jau¬not un at¬kār¬tot fak¬tis¬ki vi¬su, kas sa¬vu¬laik ap¬gūts. Tā¬dēļ ne¬va¬jag uz¬trauk¬ties, ka pirms ek¬sā¬me¬niem vi¬sa ap¬gū¬tā vie¬la no gal¬vas būs iz¬kū¬pē¬ju¬si. Va¬jag ti¬kai no¬mie¬ri¬nā¬ties, un tad jau zi¬nā¬ša¬nas at¬au¬sīs at¬mi¬ņā. Pro¬tams, pirms tam ne¬daudz jā¬pas¬trā¬dā ar zi¬nā¬ša¬nu no¬stip¬ri¬nā¬ša¬nu sa¬vos at¬mi¬ņu plauk¬tos.
Pē¬tī¬ju¬mi lie¬ci¬na, ka pirm¬ā aiz¬mir¬stas in¬for¬mā¬ci¬ja, kas uz¬ņem¬ta ne¬sen, un ti¬kai pēc tam var iz¬zust ie¬priekš gū¬tās zi¬nī¬bas. Vis¬lie¬lā¬kā ie¬spē¬ja ir aiz¬mirst tik¬ko uz¬zi¬nā¬to. Pirm¬ās stun¬das lai¬kā no at¬mi¬ņas var pa¬zust 60% in¬fo, nā¬ka¬mo se¬šu die¬nu lai¬kā- vēl 20%. Tas no¬zī¬mē, ka at¬mi¬ņā pa¬liek nie¬ka 20%. Tur¬klāt lie¬lā¬ko¬ties tā ir in¬for¬mā¬ci¬jas maz¬sva¬rī¬gā¬kā da¬ļa.
Lai tā ne¬bū¬tu, sva¬rī¬gi ir ap¬gūs¬ta¬mo mā¬cī¬bu vie¬lu sa¬prast un pa¬da¬rīt to sa¬vām prā¬ta spē¬jām vieg¬li uz¬tve¬ra¬mu.

PA¬DO¬MI KĀ UZ¬LA¬BOT AT¬MI¬ŅU…
Ne¬at¬liec vi¬su mā¬cī¬ša¬nos uz pē¬dē¬jo brī¬di. Vel¬ti tai vai¬rāk lai¬ka, lai bū¬tu ie¬spē¬ja uz¬tai¬sīt pār¬trau¬ku¬mu sma¬dze¬ņu pār¬kar¬ša¬nas brī¬dī un lai at¬lik¬tu vai¬rāk lai¬ka in¬for¬mā¬ci¬jas ie¬gau¬mē¬ša¬nai.
Vis¬pirms pār¬bau¬di, vai esi pa¬rei¬zi sa¬pra¬tu¬si ap¬gūs¬ta¬mo vie¬lu/ in¬for¬mā¬ci¬ju, un ti¬kai tad sāc to likt sa¬vos at¬mi¬ņu plauk¬tos.
Lai kā¬da bū¬tu in¬for¬mā¬ci¬ja-ne¬bei¬dza¬mi tek¬sti vai skait¬ļu rin¬das-, mē¬ģi¬ni at¬rast li¬kum¬sa¬ka¬rī¬bas, pro¬ti, to aso¬ci¬ēt ar tev vieg¬li at¬pa¬zīs¬ta¬mām lie¬tām si¬tu¬āci¬jām utt.
Pie¬ej in¬for¬mā¬ci¬jai ra¬do¬ši un prak¬tis¬ki. Iz¬la¬sot mā¬cī¬bu ma¬te¬ri¬ālu, iz¬da¬ri sa¬vus se¬ci¬nā¬ju¬mus, uz¬dod jau¬tā¬ju¬mus un rei¬zē arī at¬bil¬di. To vi¬su pie¬rak¬sti uz kā¬das pa¬pī¬ra la¬pas, pat ,ja zi¬ni, ka šie pie¬rak¬sti ne¬kur ne¬būs jā¬ies¬niedz. Do¬mu iz¬klāsts uz pa¬pī¬ra no¬stip¬ri¬nās in¬for¬mā¬ci¬ju ta¬vā at¬mi¬ņā.
In¬for¬mā¬ci¬jas lie¬lā dau¬dzu¬ma dēļ gal¬va var ras¬ties zi¬nāms ju¬cek¬lis, tā¬dēļ cen¬ties ap¬gū¬to sa¬kār¬tot pa plauk¬ti¬ņiem: vie¬nā-tā¬da vei¬da, ot¬rā-ci¬tā¬da vei¬da in¬for¬mā¬ci¬ju. Ja jā¬mā¬cās vai¬rā¬ki mā¬cī¬bu priekš¬me¬ti, kas tur¬klāt ir ļo¬ti at¬šķi¬rī¬gi, la¬bāk tos mā¬cī¬ties sa¬jauk¬tā se¬cī¬bā. Ja stun¬dām mē¬ģi¬nā¬si ie¬gau¬mēt līdz¬īgas lie¬tas, tas pa¬do¬sies kriet¬ni slik¬tāk, ne¬kā pa¬mī¬šus no¬dar¬bo¬jo¬ties ar sa¬tu¬ris¬ki da¬žā¬dām lie¬tām. Pie¬mē¬ram, jā¬ga¬ta¬vo¬jas lat¬vie¬šu va¬lo¬das un psiho¬lo¬ģi¬jas ek¬sā¬me¬niem. Tad vie¬nu stun¬du lasi lat¬vie¬šu va¬lo¬das pie¬rak¬stus, bet ot¬ru- psiho¬lo¬ģi¬jas.
Ja kāds jau¬tā¬jums ir īpa¬ši sva¬rīgs, mek¬lē par to arī pa¬pil¬dus zi¬ņas. Tas ne¬ap¬šau¬bā¬mi ļaus tev iz¬cel¬ties uz pā¬rē¬jo kla¬ses¬bied¬ru fo¬na. Bet tas nav vie¬nī¬gais šā¬das me¬to¬des trum¬pis. Tu la¬bāk ie¬gau¬mē¬si un sa¬pra¬tī¬si pa¬šu pa¬ma¬tin¬for¬mā¬ci¬ju.
Īpa¬ši sva¬rī¬gos jau¬tā¬ju¬mus la¬bāk mā¬cī¬ties vai nu mā¬cī¬ša¬nās pro¬ce¬sa sā¬ku¬mā, vai bei¬gās, jo tie¬ši šīs da¬ļas mū¬su at¬mi¬ņa uz¬tver vis la¬bāk .
Vis¬bei¬dzot, mī¬li se¬vi un ie¬tu¬ri pau¬zes ga¬ra¬jās mā¬cī¬ša¬nās stun¬dās! Cil¬vē¬ka prāts nav bez¬ga¬lī¬gi iz¬tu¬rīgs, un ag¬ri vai vē¬lu kon¬cen¬trē¬ša¬nās spē¬jas var zust. Kad jū¬ti, ka in¬for¬mā¬ci¬ja ie¬plūst ne¬vis ta¬vā at¬mi¬ņā, bet kaut kur ne¬bū¬tī¬bā, uz brī¬di pār¬trauc mā¬cī¬ša¬nos un pa¬do¬mā par kaut ko, kas nav sais¬tīts ar eksāmeniem!

11 uzdevumi uzmanības koncentrēšanās nostiprināšanai:
1. Paņem grāmatu un saskaiti, cik vārdu ir vienā rindkopā. Pārskaiti, lai pārliecinātos, lai pārliecinātos, ka esi saskaitījusi pareizi. Sāc ar vienu paragrāfu. Kad tas kļūst arvien vieglāk, saskaiti vārdus visā lappusē. Veic skaitīšanu domās, dari to tikai ar acīm, nevelkot ar pirkstu līdzi katram vārdam.
2. Skaiti domās atpakaļ no simts līdz vienam.
3. Skaiti domās no simts līdz vienam, regulāri izlaižot trīs ciparus, t.i., 100, 97, 94, 91 utt.
4. izvēlies kādu iedvesmojošu vārdu vai vienkārši skaņu un klusi domās to kādas piecas minūtes atkārto. Kad domās sāk koncentrēties vieglāk, mēģini sasniegt 10 nepārtrauktas koncentrēšanās minūtes.
5. Paņem kādu augli un apskati to. Koncentrē uz to visu savu uzmanību un pārbaudi to no visām pusēm. Velti tam veselu koncentrēšanās seansu. Nenovirzies no šīm domām. Skaties uz to, bet nedomā par veikalu, kur to nopirki, par tā augšanas apstākļiem, uztura vērtību utt.- tikai un vienīgi par objektu, kas ir tavā priekšā. Tikai skaties uz to, redzi to, sajūti to, pieskaries tam.
6. Šis uzdevums ir līdzīgs iepriekšējam, tikai šajā reizē augli iztēlojies aizvērtām acīm. Pirmās piecas minūtes pildi 5. uzdevumu, tad aizver acis. Centies ieraudzīt un nogaršot augli savā iztēlē. Centies skaidri saskatīt iztēloto objektu. Ja to izdarīt kļūst grūti, atver acis, apskati augli un turpini vingrinājumu.
7. Paņem kādu mazu vienkāršu priekšmetu, piemēram, dakšu, karoti vai glāzi. Koncentrējies uz vienu no šiem objektiem. Apskati šo priekšmetu no visām pusēm, domas neverbalizējot, proti, neietērpjot vārdos.
8. Kad spēj veiksmīgi tikt galā ar minētajiem uzdevumiem, vari pāriet pie šī. Uzzīmē mazu-apmēram 5 cm lielu-ģeometrisku figūru, piemēram, trijstūri vai apli, izkrāso sev vēlamajā krāsā un koncentrējies uz to. Tev jāredz tikai figūra, nekas cits. Centies nedomāt vārdos šī vingrinājuma laikā. Tikai skaties uz sev priekšā esošo figūru. Centies nesasprindzināt acis.
9. Šis uzdevums ir līdzīgs iepriekšējam, tikai šajā gadījumā figura ir jāiztēlojas aizvērtām acīm. Tāpat kā pirmīt, ja ir aizmirsies kā izskatās figūra, atver acis uz pāris sekundēm, tad tās atkal aizver un turpini vingrinājumu.
10. Tas pats, kas 9. uzdevumā, tikai atvērtām acīm.
11. pamēģini vismaz 5 minūtes neko nedomāt. Šo uzdevumu iespējams veikt tikai tad, kad visi pārējie ir veiksmīgi izpildīti. Sekmīgi veikti iepriekšējie uzdevumi sniegs iespēju apklusināt domas.