Kā mani ietekmē kultūras procesi Latvijā un pasaulē

Eseja kultūrvēsturē.

Kā mani ietekmē kultūras procesi

Latvijā un pasaulē.

Cilvēks ir sabiedriska būtne. Lai arī bieži vien to neatzīstam, mēs visi ietekmējamies no citiem cilvēkiem. Un jo cilvēka kultūra ir augstāk attīstīta, jo plašāks kļūst viņa sazināšanās loks. Senatnē cilvēkus ietekmēja tikai cilts attiecības, ģimenes. Vēl tik nesenos laikos cilvēkus ietekmēja kultūras procesi tikai valstī un kaimiņzemēs. Šodien mēs esam nonākuši līdz tam, ka mūs ietekmē kultūras procesi ne tikai mūsu valstī, bet gan visā plašajā pasaulē.

Es domāju, ka man un ik

k
kvienam no mums būtu jārūpējas ne tikai par kultūras mantojuma saglabāšanu, bet arī par tā iesaistīšanu šodienas procesos. Jo noliedzot kultūras mantojumu, neattīstot to, nenododot nākošajām paaudzēm, patiesībā mēs degradēsim paši sevi. Savas dzīves laikā ikvienam vajadzētu rūpēties par kultūrvides attīstību.

Kultūra ir mums visapkārt, tie esam mēs paši. Ik daļiņa no mums, ik doma pieder pie mūsu esības, noliedzot kādu daļu no sevis mūsu esība kļūst nepilnīga. Domāju, ka nav tāds cilvēks, kuru neietekmē kultūras procesi. Par piemēru varu nosaukt Ol
l
limpiskās spēles, teātri, mūziku, kino. Šo sarakstu varētu turpināt vēl bezgalīgi. Mūsdienās nav tik tumsonīgu cilvēku, lai ne par ko neinteresētos. Gribot vai negribot mēs uztveram apkārtējo pasauli, cilvēkus, notikumus. Psihologs un psihoterapeits Sergejs Mamontovs ir teicis: “Visbriesmīgākais ir tad, ja
a
a tu nezini, kas esi. Tikai tad, ja tu vari atbildēt, kas tu patiesībā esi, tu sāc pa īstam dzīvot un tava dzīve kļūst pilnīga.” Vai tad mūsu būtība nesaistās ar mūsu kultūru? Tā kultūru veido!

Mums ir jārūpējas, lai kultūras procesi notiktu attīstībā. Jāinteresējas par tiem gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Un es domāju, ka mēs to arī darām. To daru es un man apkārtējie. Mūs interesē ārzemju mūzika. Nav nozīmes vai tas ir pops, vai simfonija. Mūs interesē filmas. Gan mākslas, gan populārzinātniskās.

Mani un man apkārtējos cilvēkus ietekmē kultūras procesi visā pasaulē. Es nesaku, ka es kā sūklis uzsūcu visas zināšanas, kas man tiek sniegtas gan no pasaules, gan no Latvijas. Tomēr mani vada viscilvēciskākais un vienkāršākais- ziņkāre. Mani un
n
n mūs interesē, kas notiek pasaulē, Latvijā. Un arī tādejādi interesējoties par notikumiem, aktualitātēm mēs gūstam sava veida izglītību. Šo izglītību mēs savstarpēji varam nodot viens otram, papildināt to. Šeit varētu minēt apmaiņas braucienus, kuri ir kļuvuši tik populāri.

Cilvēka dzīve ir viņa paša rokās. Viņa izvēle ir- vai viņš to nodzīvo pilnīgi vai ne. Mēs jau nevaram nevienu nosodīt. Mēs varam dzīvot, kā paši gribam. Mēs varam izglītoties, mēs varam turpināt savu garīgo attīstību visa mūža garumā. Domāju, ka tas ir
r
r tā vērts. Ja jau mums šāda iespēja ir dota, kādēļ gan to neizmantot?

Leave a Comment