kā rakstīt eseju vēsturē.

Kā rakstīt eseju vēsturē.

Eseja vēsturē ir īss analītisks pārskats vai izskaidrojošs, interpretējošs pētījums par kādu vēsturisku tēmu vai problēmu.

Izplatītākie eseju veidi ir:

1) brīvā eseja- autors brīvi , pēc paša izveidota plāna izklāsta savu viedokli par kādu vēsturisku tēmu vai jautājumu

2) argumentētā eseja

Eseju rakstīšanai nepieciešamas:

– plašas un dziļas zināšanas,

– prasme analizēt un atlasīt nepieciešamos faktus un argumentus,

– prasme plānot un loģiski sakārtot materiālus,

– spēja izteikt pamatotus spriedumus un izdarīt secinājumus

Argumentētās esejas rakstīšana

Argumentētu eseju parasti raksta , kad nepieciešams apstiprināt vai noliegt kādu apgalvojumu. Esejā apgalvojumam var:

– pamatoti piekrist

– pamatoti nepiekrist

– attīstīt problēmu tā

ā
ālāk

Savu izvēlēto pozīciju jāaizstāv ar 3 argumentiem:

1. arguments ir visvājākais,

2. arguments ir spēcīgs,

3. arguments ir visspēcīgākais.

Noslēgumā jāizdara secinājums, apkopojot visu argumentu domas.

Pamatoti piekrītot:

– jāpamato dotais apgalvojums ar savām atzinām, pieredzi, faktiem, zinātnieku atzinumiem

– jāatspēko iespējamos pretargumentus

Pamatoti nepiekrītot:

– ar pretargumentiem jāapšauba apgalvojuma ticamība

– var akceptēt apgalvojumu, bet jānorāda uz tā ierobežotību

– analizēt apgalvojumu, saistot to ar zinātnes atziņām, faktiem

Attīstot problēmu tālāk:

– jānorāda papildu aspektus, kas vēl būtu jāaplūko

– jānorāda uz apgalvojuma neatbilstību loģikas prasībām, noteiktām likumsakarībām

Esejas struktūra

Ievads.. Formulē galvenos jautājumus vai problēmas, ieskicē galveno hipotēzi, argumentētu darbības sfēru un secību. Vājš ievads iz

z
znīcina jebkuru interesi par darbu, bet labs piesaista uzmanību.

Galvenā daļa jeb iztirzājums. Jāapvieno stāstījums ar analīzi, parādot savu spēju domāt un patstāvīgi izdarīt secinājumus. Ja izmanto citātus, tiem jābūt īstiem un atbilstošiem tēmai, atzīmē arī, no kādiem avotiem tie ņemti. Ci

i
itāti parasti attēlo jautājumu, bet reti to pierāda. Spriedumu veido uz pierādījuma pamata. Jāraksta īsi un skaidri, jāizvairās no nevajadzīgas vispārināšanas. Nelieto žargonus un sarunvalodas izteicienus. Ievēro pareizrakstību.

Nobeigums .Jādod pilnīgi skaidra atbilde uz esejas jautājumu. Jāizdara secinājumu un kopsavilkums.

10 principi, gatavojoties pārbaudes darbu eseju rakstīšanai

1.Mēģini paredzēt pārbaudes darba eseju jautājumus!

Bieži vien šie jautājumi ir vai nu kursa svarīgākie jautājumi, vai saistīti ar aktualitātēm sabiedrībā. Skolēns, kurš pirms eksāmena ir pārdomājis iespējamos jautājumus, ierodas uz eksāmenu ne tikai “bruņojies” ar zināšanām, bet arī ar atbilstošu valodu, jēdzienu krājumu un viņam ir vieglāk uzrakstīt eseju, iekļaujoties laika limitā.

2.Lasi jautājumus ļoti uzmanīgi!

It kā dīvains atgādinājums, taču- visbiežāk skolēnu eseju kļūda ir- to neatbilstība tēmai. Bieži vien skolēni koncentrējas uz kādu noteiktu vārdu vai jēdzienu ja

a
autājumā, un tad raksta visu, ko par to zina. Tātad- jautājums jāizlasa ļoti uzmanīgi, jāpārdomā, un tikai tad jāsāk rakstīt.

3.Novērtē rakstīšanai atvēlēto laiku!

Nevajag slaistīties sākumā, lai beigās darbu nevajadzētu sasteigt.

4. Plāno savu eseju!

Daudzi skolēni izmanto iespēju rakstīt esejas uzmetumu. Citi attīsta domu rakstīšanas gaitā. Jāatceras, ka labs sākums ir panākuma ķīla: vispirms noskaidro jautājuma būtību, tad plānveidīgi un loģiski to atsedz esejā.

5. Nešķied laiku, no jauna apgalvojot to, kas esejas jautājumā jau ir pateikts!

Daudzi skolēni ievadā kopē vai vēlreiz pārraksta esejas jautājumu, ta

a
as aizņem laiku, un arī garlaiko esejas labotāju.

6. Izsaki savas tēzes (apgalvojumus) rindkopu sākumā!

Savu domu jāizsaka skaidri un pārliecinoši. Rindkopu sākšana ar tēzēm labi strukturē eseju.

7. Nenovirzies no tēmas!

Ja jūti, ka vari novirzīties no tēmas, pabeidz domu un sāc jaunu rindkopu, atgriežoties pie tēmas. Neaizmirsti, ka esejas labotājs vērtēs, cik dziļi tu izproti tēmu, nevis to, cik labs rakstnieks tu esi.

8. Izmanto uzsvarus!

Rakstot eseju pārbaudes darbā, vienmēr ir vērtīgi papildināt pamatidejas. Tu vari izmantot frāzes “pats nozīmīgākai cēlonis ir.”, vai “. iespējams, ka galvenais faktors bija.”. Dažos apstākļos tu vari savus apgalvojumus numurēt- pirmkārt, otrkārt, treškārt. . Tas palīdzēs tev sakārtot savas domas un arī labotājs skaidrāk redzēs tava darba struktūru.

9. Pamato savus vispārinājumus!

Parasti pārbaudes darbu eseju jautājumi ir diezgan vispārīgi, tādas mēdz būt arī esejas. Un tomēr tev savus vispārinājumus un apgalvojumus ir jāpamato ar faktiem, detaļām. Citādi tavi apgalvojumi var izrādīties tukši un ambiciozi.

10. Kad pabeidz eseju, noteikti pārlasi to!

Nesteidzies nodot uzrakstīto eseju pirms laika. Ir vērts ieskatīties, vai tajā nav pareizrakstības kļūdu. Tāpat, otrreiz lasot, tu vari ievērot, ka esi piemirsis ko ļoti būtisku secināt.