Kafija un tas iedarbība uz cilvēku!
Kafija!
Vārds “kafija” ir cēlies no Kafas provinces Etiopijā. Vietējie iedzīvotāji izmantojuši kafiju kā pārtikas produktu. Sajaucot zaļo kafijas pupiņu mīkstumu ar dzīvnieku taukiem, viņi gatavoja no šīs masas bumbiņas, kuras izmantoja kā pārtiku garos pārceļojumos.
Pētnieku un ražotāju, kā arī vienkārši kafijas pazinēju un cienītāju lielā interese rada problēmas: vai kafija ir veselīga vai kaitīga, kādās devās, kādas ir patēriņa robežas? Vēl pavisam nesen vairums kafijas iedarbības elementu tika piedēvēts kofeīnam. Tomēr jaunākie pētījumi ir atklājuši, ka vēl vesela virkne kafijas sastāvdaļu rada zināmu iedarbību uz cilvēka organismu. Piemēram, vielas, kas veidojas pirolīzē (kafiju grauzdējot).
No visiem kafijas veidiem visvairāk kofeīna (viena tasīte kafijas satur 80-120 miligramus kofeīna) satur šķīstošā kafija, neatkarīgi no tā, no kādas šķirnes tā izgatavota.
Ir vispārzināma kofeīna aktivizējošā iedarbība uz galvas smadzeņu garozu. Kofeīns stimulē fizisko aktivitāti, paaugstina darba spējas, saīsina reakcijas laiku. Kofeīna uzsūkšanās organismā ir atkarīga no kafijas pagatavošanas veida. Ja dzer kafiju ar cukuru jeb nefiltrētu kafiju, uzsūkšanās ātrums stipri samazinās.
Kofeīns arī palielina taukskābju daudzumu asinīs, tāpēc no nefiltrētas kafijas vajadzētu izvairīties – tieši tās nosēdumos pārsvarā ir lipīdi (tauki, kuri nogulsnējas asinīs). Taču reizēm ari filtrēta kafija atstāj uz krūzes sieniņām taukainu kārtiņu.
Speciālisti uzskata, ka divas pudeles tonizējošā Coca Cola dzēriena savas iedarbības ziņā ietekmē cilvēka organismu tāpat kā viena standarta tase kafijas. Ne visi zina, ka vienādā masā tēja satur gandrīz divas reizes vairāk kofeīna nekā kafija. Taču tējas tasē mēs atklājam divas reizes mazāk kofeīna nekā tieši tādā pašā kafijas tasē. Patiesībā te nav nekādu pretrunu. Tējas tases pagatavošanai ņem pavisam nelielu daudzumu tējas lapu salīdzinājumā ar lietojamās kafijas masu.
Vienas kafijas tases pagatavošanai mēs izmantojam 10 – 12 gramus kafijas, toties tāda paša daudzuma tējas pagatavošanai pietiek ar pāris gramiem tējas lapiņu. Tāpēc arī iznāk, ka kafijas tasē ir apmēram 0,2 g kofeīna, bet stiprā tējā tikai 0,1 g. Otrs alkaloīds kafijā ir trigonellīns; tam nepiemīt tonizējoša iedarbība, tomēr tam ir svarīga loma grauzdētas kafijas specifiskās garšas un aromāta veidošanā.
Lielos daudzumos kafiju dzert ir kaitīgi, jo:
• Kafija paaugstina asinsspiedienu;
• Kafiju nevajadzētu dzert gastrīta un kuņģa čūlas slimniekiem;
• Kafija kaitīgi ietekmē nieres, tāpēc to nav ieteicams dzert cilvēkiem ar noslieci uz nieru slimībām;
• Kofeīns uzbudina, tāpēc kafiju nevajadzētu dzert pirms gulētiešanas. Nevarēsiet aizmigt!
• Kafiju neiesaka dzert tukšā dūšā, jo tā 10 minūšu laikā uzsūcas asinīs;
• Kafija pastiprina urīna izdalīšanos, tāpēc to īpaši uzmanīgi jāder cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar urīna nesaturēšanu;
• Bieža kafijas dzeršana zobu emalju padara dzeltenīgu;
• Arī sejas krāsu kafija ietekmē nelabvēlīgi.
Kafijai ir arī labas īpašības:
Tā satur P vitamīnu, kas nostiprina asinsvadu sieniņas. Dienvidkorejas zinātnieki ir noskaidrojuši, ka kafijai ir antihistamīna iedarbība. Tā mazina nepatīkamas alerģiskas reakcijas, piemēram, pēc bites dzēliena.
Amerikāņi uzskata, ka kafija ir labs antidepresants, tādēļ to iesaka regulāri dzert cilvēkiem ar suicidālām (pašnāvnieciskām) tieksmēm. Vairāki zinātnieki domā, ka kafija kavē vēža šūnu augšanu.
Kafija ir tālu vissliktākais, ko cilvēks no augu valsts ir izvēlējies savai baudai. Šis auglis uz zemes ir radīts tikai zirgiem, ēzeļiem, kamieļiem un tamlīdzīgiem dzīvniekiem, lai tos uzmundrinātu un padarītu viņu nervus stiprus. Bet pie cilvēkiem, kas to bauda, šī lupīna iedarbojas pavisam pretēji.
Šādiem cilvēkiem tā sevišķi sabojā asinis, sakarsē ģenitālijas, un, ja pēc tā nevar sagaidīt tūlītēju apmierinājumu, tad no tā veidojas pilnīgs nosusinājums juteklīgajās cilvēka miesas daļās.
Tā kā tas dvēselei rada lielu apgrūtinājumu, tad ar šādu, tikai lielajiem lopiem noteikto dvēselisko spēju, atmodināšanu no miesas dvēsele kļūs nogurusi, kūtra, gausa, nevīžīga, bieži drūma, īgna un bēdīga. Es jums saku: tase vircas, pārsaldināta ar cukuru, cilvēka ķermenim būtu daudz veselīgāka, nekā šīs rupjās dzīvnieku barības brūnā uguns zupa.
Es jums īsi parādīju kafijas nekrietnību tāpēc, ka tikai Es pārāk labi redzu un zinu, cik ļoti cilvēce — īpaši sievišķais dzimums — turas pie šīs ēzeļbarības; bet tās dabā nav nekas nekrietnāks, kā tieši šī dzēriena garša! Un cilvēka miesu — īpaši sievišķo — nekas nedara dziedējošos ārstniecības līdzekļus neuztverošāku, kā tieši kafija. Tāpēc īpaši slimības laikā, un proti, ārstējoties ar saules homeopātiskajiem līdzekļiem, visrūpīgāk jāizvairās no šī dzēriena lietošanas, jo pretējā gadījumā ārstēšanās līdzekļi nevar iedarboties tā kā cerēts.
Ja kāds būtu ieņēmis indi, bet pirms tam būtu bijis kārtīs kafijas dzērājs, un pēc tam izdzertu kārtīgu kafijas porciju, indes iedarbība tiktu izbeigta.
Bet ja kafija spēj nonāvēt stipro indes iedarbību, ja tā nav pārāk intensīva, cik gan vairāk tā iznīcinās maigo, dvēseliski specifisko saules staru homeopātisko medikamentu darbību! Tāpēc būtu uzmanīgi jāsargās no šāda dzēriena, kas savā ziņā vēl stiprāk kā pazīstamais opijs kavē cēlo un tīro medikamentu iedarbību.
— No J. Lorbera rakstiem (teksts no enciklopēdijas.)
Kafija veicina gremošanas procesus un, lietota bez piena un cukura, nesatur kalorijas. Ārsti kafiju iesaka organisma pārslodzes gadījumos. Apsaldēšanās un ķermeņa pārmērīgas atdzišanas gadījumā tase karstas kafijas uzmundrinās, dos enerģiju, spēku un siltumu. Kafijas malks noderēs arī sirds un asinsrites nespējas gadījumā.
Kafija cilvēku dara možu – tā ir visvecākā un vislieliskākā no tai piedēvētajām īpašībām. Tikai viena īpašība no visu labo īpašību klāsta neatbilst īstenībai – kafija nepārtrauc alkohola iedarbību un nespēj aizdzīt arī tā radīto nogurumu. Karsts kafijas dzēriens, gluži otrādi, paaugstina alkohola uzsūkšanos.
Dažiem cilvēkiem, ilgstoši lietojot stipru kafiju, ir grūti aizmigt. Tas notiekot tādēļ, ka kafija izsusina visas mitrās vietas, kas atrodas smadzenēs, tāpēc arī iestājas bezmiegs. Turpretī dažus cilvēkus kafija, tieši otrādi, iemidzina.
Lasi un brīnies! Kafija ārstē stipru klepu, aizcietējumus, pazemina (arī paaugstina) asinsspiedienu, kalpo kā pretsāpju, kuņģa kaišu līdzeklis. To ieteicams lietot arī drudža saslimšanas gadījumos. Kafija ir labs līdzeklis pret nogurumu, tā stiprina kuņģi, mazina galvassāpes (asinsspiediena gadījumā). Kafija palīdz izturēt badu un slāpes.
Taču līdztekus pastāv arī garš kafijas slikto īpašību saraksts. Tā izraisot ilgstošu un nevēlamu bezmiegu, dažkārt arī galvassāpes, novājinot ķermeni, piedodot sejai dzeltenīgu nokrāsu, mazinot dzimumspēju, paātrinot sirdsdarbību, izraisot melanholiju un nakts murgus, kā arī traucējot elpošanas ceļu darbību.
Tiec nu gudrs! Kafiju katrs uztver citādi. Patiesībā šo sarakstu var uztvert nopietni tikai tad, ja tiek lietota veca, ilgi stāvējusi, pārgrauzdēta, vārdu sakot, nekvalitatīva kafija. Tiesa gan, kafijas iedarbība uz cilvēku visnotaļ ir atkarīga no katra indivīda organisma īpatnībām, paražām, kā arī izdzertā kafijas daudzuma. Varbūt tieši tādēļ dažādās medicīnas enciklopēdijās domas par kafijas derīgumu un kaitīgumu ir ļoti atšķirīgas.
Ja kafija tiek patērēta lielā daudzumā, to labāk dzert kopā ar saldumiem vai kādiem taukainiem produktiem, tas pastiprinās kafijas labās īpašības un mazinās sliktās.
Arī tukšā dūšā kafiju dzert nav vēlams, bet, ja kafiju vēlaties lietot pēc maltītes, tad sekojiet tam, lai jūsu kuņģis nebūtu pārpildīts, jo šajā gadījumā kafija var iedarboties slikti.
Daudz kafijas nevajadzētu dzert stresa un pārmērīga noguruma gadījumā. Visprātīgāk ir vispirms atpūsties un tas sevi uzmundrināt ar tasīti labas kafijas. Kafija var pastiprināt sāpes kuņģī, tāpēc kuņģa čūlas slimniekiem jāizvairās no nekvalitatīvas kafijas un pārmērīgas tās lietošanas. Kuņģa gļotādu ietekmē kairinošās vielas, kad rodas kafijas pupiņu grauzdēšanas laikā. Tāpēc kuņģa slimniekiem būtu jāizvēlas tā kafijas šķirne, kurā ir mazāks skābju daudzums.
Ja esat sācis lietot kafiju, tad nepārtrauciet. Amerikāņu pētnieku grupa ir nonākusi pie secinājuma, ka krasa atteikšanās no kafijas var radīt galvassāpes., depresiju, sliktu dūšu un pat intelektuālo spēju samazināšanos. Taču daži speciālisti uzskata, ka tāda saslimšana nav sevišķi ilgstoša.
Ir viedoklis, ka kafija ir barojoša. Tāpēc 19. gs. nemēdza teikt, ka kafiju dzer, bet gan „izbauda”.
Dienā nevajadzētu uzdzert vairāk par 4 tasītēm kafijas, tāpat kafiju labāk dzert ar pienu, tādā veidā jūs mazāk apdraudēsiet savus zobus. Pēc kafijas dzeršanas vēlams iztīrīt zobus vai izskalot muti.
Kofeīns.
Kofeīna īpašības. Kofeīns, saistoties pie šūnas receptoriem smadzenēs, paaugstina šūnas aktivitāti un šūna sāk ātrāk strādāt. Tāpēc arī mūsu organisms jūtas enerģijas pilns. Kofeīns arī sašaurina asinsvadus, tāpēc dažu pretsāpju preparātu sastāvā var atrast kofeīnu. Tas mazinās spiedienu galvas smadzenēs.
Pateicoties kofeīnam, mums paaugstinās nervu aktivitāte smadzenēs. Taču pārmērīga kofeīna lietošana var izsaukt arī nevēlamus efektus. Tie rodas tāpēc, ka uz augstu kofeīna koncentrāciju organismā reaģē hormons adrenalīns, kas it kā iesaistās cīņā ar kofeīnu. Mums tas izpaužas ar acu zīlīšu paplašināšanos, paātrinātu elpošanu un sirdsdarbību.
Kofeīns un „laimes” hormons. Kofeīns palielina dopamīna jeb „laimes” hormona izstrādi.
Kafija un miegs. Vislielākā problēma, kas ir saistīta ar kofeīna lietošanu, ir miega traucējumi. Lai atbrīvotos no kofeīna, organismam nepieciešams aptuveni 6 stundas. Tas nozīmē, ja 15.00 dienā mēs izdzeram tasi kafijas, tad 21.00 kafija joprojām iedarbojas uz mūsu nervu sistēmu. Jūs varat iemigt, bet miegs nebūs dziļš. Dziļa miega deficīts nākošajā dienā radīs ātru nogurdināmību un vājumu.
Kafija bez kofeīna. Ir svarīgi atzīmēt, ka kafija bez kofeīna neeksistē! Zinātnieki no Floridas universitātes, ASV, pierādīja, ka kafijā bez kofeīna tomēr ir kofeīns. 10 veidu kafiju bez kofeīna (kas tiek pārdodas ASV) analīze parādīja, ka 10 tasēs „bezkofeīna” kafijas ir tikpat daudz kofeīna cik 2 tasēs parastās kafijas.
Šķīstošās „bezkofeīna” kafijas tasē ir 8.6- 13.9 mg kofeīna. Maltās „bezkofeīna” kafijas tasē ir 12- 13.4 mg kofeīna un parastās šķīstošās kafijas tasē – 85 mg kofeīna. Pat nelielas kofeīna devas ietekmē sirds ritmu, asinsspiedienu un cilvēka psihi. Normāla kofeīna diennakts deva ir 300 mg .
Avots: medicus.ru
Secinājumi.
Kafijai ir gan labās, gan sliktās īpašības. Uz katru cilvēku kafija iedarbojas savādāk. Uzzināju kā kafija radusies un kā to lietoja pašos pirmsākumos.
Izmantotie materiāli: Mājas lapā www.medicīna.lv un materiāli no enciklopēdijas „veselība”. Un vēl dažādas mājas lapas!