ESEJAS STRUKTŪRA
Ievads. Pirmajam teikumam vajadzētu pastāstīt lasītājam, par ko būs eseja. Nākamajiem pāris teikumiem pirmajā rindkopā jāieskicē argumentu darbības sfēra un secība. Ievada garums ir apmēram 4-5 teikumi.
Iztirzājums. 4-5 rindkopas veltītas tam, lai attīstītu galveno ideju vai argumentu. Idejas loģiski jāsakārto.
Nobeigums. Šajā daļā jūs apkopojat savas idejas (katras rindkopas galvenā doma), lai izveidotu secinājumus, kopsavilkumu.
LABAS ESEJAS RAKSTĪŠANA
1. Izlasi jautājumu, novērtē tā mērķi un prasības, kuras nepieciešams ievērot.
2. Atklāj norādošos (atslēgas vārdus), lai atbildētu tikai to, kas prasīts.
3. Plāno un sakārto idejas svarīguma secībā. Pirms esejas rakstīšanas izveido uzmetumu, norādot visas idejas, kuras iekļausi esejā. Uzraksti visus faktus, sanumurē svarīguma secībā, sakoncentrē visu zināmo informāciju, sakārto to loģiskā secībā.
4. Eseju sāc ar tēzi, kurā īsi un precīzi koncentrēta atbildes būtība. Pārējā darbā papildini tēzē izteikto atziņu ar teorijas materiālu, faktiem.
5. Papildini informāciju ar specifiskām detaļām, informāciju, kas lasītājam ļaus spriest par tavu kompetenci.
6. Izmanto attiecīgajā jomā pieņemto terminoloģiju.
7. Uzmanies no liekvārdības, nenoteiktības, nekonkrēta domas izklāsta, vairākkārtējas atgriešanās pie jau noskaidrotā.
8. Nobeigumam jāsasaucas ar ievadu.
9. Pirms iesniegšanas vēlreiz darbu pārlasi. Pārliecinies, vai esejas galvenā tēze ir vispusīgi izskaidrota. Pārbaudi, vai neesi izlaidis vārdus, vai neesi kādu domu atstājis nepabeigtu. Varbūt kaut kur var iestarpināt kādu ļoti svarīgu detaļu, faktu, citātu, kas var būtiski uzlabot tavu eseju.
ESEJAS VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI:
a) saturs (konkrēts, pārliecinošs, radošs, saprotams);
b) viedoklis (skaidrs, konsekvents);
c) esejas izkārtojums (loģisks, saskaņots, piemērots mērķim, virzīts uz secinājumiem);
d) rindkopu izkārtojums (precīzs temata formulējums, dažāda rindkopu struktūra, jauna doma – jauna rindkopa);
e) stils (interesants, tēlains);
f) teikumu struktūra (prasmīga dažādu teikumu struktūru lietošana, teikumu dažādība pēc izteikuma mērķa);
g) leksika (tematam atbilstoša leksika un tonis, valoda – precīza, dzīva un tēlaina);
h) gramatika (interpunkcijas, ortogrāfijas ievērošana).