Kultūra ir visur.

Man ir 16 gadu, un es mācos lasīt. Tiesa, latīņu alfabēta burtus es apguvu jau pirmsskolas vecumā un man atklājās brīnumu pilna pasaule, bet tikai krietnos pusaudža gados es sapratu, ka manu senču senči joprojām mūs visus uzrunā savā zīmju valodā. Viņu atstātās liecības, pilnas kultūras garojuma, vēsta par senu dzīves gudrību un ļauj ieraudzīt tik pierasto pasauli pavisam neredzētās krāsās. Man ir sešpadsmit gadu, un es mācos lasīt šīs zīmes. Vēl nespēju saprast visu, bet kā piemēru mēģināšu atšifrēt to gudrību, kas iekodēta tikai trijās no tūkstošu tūkstošiem aizgājušo laiku liecībām: alu zīmējumos, Stounhendžā, Ēģiptes piramīdās.
It īpaši Eiropas dienvidu daļā ir sastopamas ļoti daudz alas ar seno cilvēku zīmējumiem. Šajos zīmējumos mēs varam izlasīt gandrīz visu toreizējo dzīvnieku pasauli- briežus, mežonīgo savvaļas zirgu barus, garspalvainos sumbrus, milzīgos mamutus un bizonus, un citus dzīvniekus. To kontūras bija ieskrāpētas ar krama kaltiem, bet paši dzīvnieku ķermeņi apgleznoti. Tie bija izkrāsoti sarkani, brūni, dzelteni un melni, izņemot zilo un zaļo krāsu, ko cilvēki vēl nebija pratuši iegūt. Dzīvnieki uz alu sienām parasti tika attēloti ganāmies, gan ievainoti, gan mirstoši.
Šos attēlotos rakstus uz alu sienām mēs esam iemācījušies lasīt tikai vairāku gadsimtu laikā. Mēs nekad neuzzināsim, kā tieši tas notika un kā sauca cilvēkus, kas to paveica, bet no šiem atstātajiem rakstiem mēs varam daudz vairāk uzzināt par seno cilvēku dzīvi. Manuprāt, alu zīmējumi sniedz vislielāko informāciju par seno akmens laikmetu. Skatoties uz šiem mākslas darbiem, es saprotu, ka jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu cilvēki ir bijuši izcili mākslinieki, tie bija ļoti radoši, ar skaistuma izjūtu.
Kā otru piemēru es vēlos pieminēt kromlehu Stounhendžā. Saistībā ar reliģiskā kulta pilnveidošanos, attīstījās arī monumentālā arhitektūra. Grandiozākā no megalītu būvēm man šķiet tieši Stounhedža, kas atrodas Dienvidanglijā. Tā ir viena no iespaidīgākajiem vēstures pieminekļiem. Stounhedža ir veidota no vairākiem akmens bluķiem, kas izvietoti riņķa veidā. Daži veido arkas un ejas, citi ir nogāzušies. Es laikam nekad nesapratīšu to, kā pavisam vienkārši cilvēki, mednieki un zemnieki, bez nekādām tehnoloģijām spējuši atvilkt milzīgos bluķus un uzcelt tik apbrīnojamu pieminekli. Man rodas jautājums, kādēļ cilvēki ziedoja tik daudz darba, lai to paveiktu? Daži uzskata, ka šeit bijis ievērojams reliģiskais centrs, citi saista šo vietu ar astronomiskiem novērojumiem. Kā tas bija patiesībā, vēl arvien nav noskaidrots un laikam jau nekad arī neuzzināsim… Varu tikai apbrīnot cilvēkus, kas to paveikuši.
Kā trešo piemēru es izvēlējos piramīdas. Senās Ēģiptes valdnieki lika būvēt milzīgas piramīdas, kas kalpoja kā valdnieku kapenes. Jo lielāka bija valdnieka vara, milzīgāka piramīda tika uzcelta. Esmu lasījusi, ka šādu celtni tūkstošiem vergu bija jāceļ apmēram 20 gadus. Bluķi tika krauti tik cieši viens otram, ka starp tiem nevarēja iebāzt pat naža asmeni. Ēģiptieši šīs celtnes uzskatīja par ļoti svētām, tāpēc ticēja, ka tam, kas uzdrošināsies iekļūt piramīdā, tiks uzlikts briesmīgs lāsts. Šīs celtnes mums parāda, cik prasmīgi bija ēģiptiešu arhitekti, inženieri un strādnieku tūkstoši. Viņu ieguldītais darbs ir nenovērtējams. Šaubos, vai ar mūsdienu augsti attīstīto tehnoloģiju un cilvēku pieredzi, spētu paveikt ko līdzīgu.
Visas šīs liecības palīdz mums izprast dažādās tautas un kultūras. Vairāk iedziļinoties vēsturē mēs izpratīsim tradīcijas un noteikumus, kas ir svarīgi katrai tautai. Vairums zināšanu par pagātni mēs iegūstam no dažāda veida rakstiem: alu zīmējumiem, celtnēm un izrakumiem. Kultūru ir tik daudz un tās ir ļoti dažādas, tāpēc mums ir jāmācās lasīt šo milzīgo, brīnumiem pilno grāmatu.