Kas man rūp?
Amūras tīģeru aizsardzība.
Šajā vasarā es strādāju zoodārzā. Gandrīz katru dienu es skatījos uz katru zoodārza iemītnieku. Ļoti interesanti bija novērot tos dzīvniekus, kuri dzīvo citās valstīs. Vislielāko uzmanību pievērsa tādi lieli dzīvnieki kā lāči, lauvas un amūras tīģeris. Mūsu zoodārzā amūras tīgerim ir pietiekami vietas viņa izmitināšanai, tāpēc es ne vienmēr varēju redzēt šo skaisto, lielo, reto un eksotisko dzīvnieku. Bet, kad man veicās, es varēju labi apskatīt šo dzīvnieku. Blakus tīģera sprostam stāvēja kastīte, kur cilvēki varēja ziedot amūras tīģeru aizsardzībai. Bet diemžēl tajā kastītē nebija daudz naudas. Ļoti slikti, ka cilvēki nesaprot, ka viņi var palīdzēt šiem dzīvniekiem izdzīvot. Mēs dzīvojam tādā laikā, kad cilvēki grib tikai izklaidēties, bet viņi nekad neiedomājas, kas seko viņu izklaidēšanai. Tā ir arī zoodārzā. Cilvēki iet uz zoodārzu, tikai lai paskatītos uz eksotiskiem dzīvniekiem, un neiedomājas, ka, lai šie dzīvnieki varētu izdzīvot, viņiem jāpalīdz. Amūras tīģeriem draud izzušanas briesmas. Un te vainīgs ir tikai cilvēks. Malu mednieki nogalina pieaugušos dzīvniekus, ķer mazus tīgerus, cilvēki izcer mežus. Cilvēki dzenas pakaļ bagātībai un nedomā par savu rīcību. Viss mūsu dzīvē ir savstarpēji saistīts, bet par to cilvēki neiedomājas.
Bet tomēr ne viss ir tik slikti. Tomer ir tādi cilvēki , kuri aizdomājas ne tikai par sevi, bet arī par savu apkartējo vidi. Cilvēki aizdomājas, ka, ja mēs tagad nesargāsim tās retās sugas, tad mēs arī kādreiz varēsim izmirt. Amūras tīģeri ir iekļauti Sarkanajā grāmatā, un daudzas organizācijas seko viņu dzīvei.
Neskatoties uz cilvēku pūlēm, amūras tīģeru nākotne turpina izsaukt satraukumu. Mūsu dzīvē ļoti lielu lomu spēlē nauda. Un ar šo domu arī dzīvo tie cilvēki, kuri nogalina šos varenos dzīvniekus. Malu mednieki nogalina tīģerus, lai paņemtu to kaulus un kažoku. Tas ir skumji. Ļoti gribētos, lai cilvēki nebūtu tik egoistiski un savtīgi. Un tad, varbūt, mūsu un apkārtejo dzīve kļūtu mazliet labāka. Man pašai gribētos palīdzēt visiem bezpalīdzīgiem un īpaši dzīvniekiem, jo dzīvnieki neprot visu, ko prot cilvēki, un tas dara viņus aizkaramus.