Torīt es pamodos un jūtu, ka esmu Rīgas trolejbusa vadītāja.

Torīt es pamodos un jūtu, ka esmu Rīgas trolejbusa vadītāja.
Es esmu trolejbusa vadītāja. Un tas ir ļoti jauki. Visa pasaule atveras man priekšā.Viss skaistums un dievišķība piemīt man. Cik interesantas un neparasras jūtas parņem mani, manu dvēseli. Es jūtos, kā visas pasaules vadoni. Liels logs ved mani tālāk un tālāk šajā neparastajā pasaulē ar neparastam grūtībam. Bet man tas nekaitā, es esmu laimīga par visiem. Bet daudzi mani nesaprot un skatas manī nikni. Šis skatiens man nepatīk, bet es jūtu, ka es varēšu to pārdzīvot. Man ir daudz spēku, lai iet tālāk dzīvē.
Un tomēr es esmu vadītāja… Šī profesija ir mana dzīve, kurā es visa atdodos. Es jūtu, ka tas man ļoti patīk. Bet tomēr man kaut kas traucē, neļauj man pilnīgi atklāties, pierādīt cilvēkiem visu šis profesijas labumu un svarīgu nozīmi. Varbūt tas ir atkal tie nikni un vienaldzīgi skatieni? Varbūt… Bet es varu un man šķiet, ka man izdosies visu pārdzīvot un atrast pareizu izeju. Un es neesmu viena ir daudz tādu pašu cilvēku, kuri var mani saprast, dot man pareizu padomu. Tas ir ļoti labi un patīkami. Bet man šķiet, ka vislabākais draugs, pie kura es esmu jau pieradusi ir tas, kas ved mani tālāk un tālāk mūsu ļoti noslēpumainajā pasaulē. Tas ir mans draugs ar kuru es pavadu visu manu dienu. Šis draugs nerunā ar mani, bet man liekas, ka visoti u saprot bez bez vārdiem. Šim draugam es varu uzticēties un es zinu, ka tas mani nekad nenodos. Šis draugs nav cilvēks, bet kādreiz cilvēki nav tik labi draugi. Daudzi cilvēki apskauž tevi, tavu laimi: būt labam un ļoti laimīgam cilvēkam. Es nezinu, varbūt tas nav pareizi un daudzi to nesapratīs, bet es jūtu, ka par laimīgu cilvēku var kļūt ebkurš cilvēks, kuram galvenais ir savas gaišas un ļoti sirsnīgas jūtas. Es sāku savu dienu kā visi parasti cilvēki, bet katra diena man kļūst par vislabāko un laimīgu dienu. Protams ir arī dażās grūtības un tu jūti, ka nevari neko vairs izdarīt, bet es cenšos šis dienas pārdzīvot un atcerēties par tām, kā par ļoti sliktiem sāpniem.
Es esmu trolejbusa vadītāja un es jūtu, ka es varu kļūt un es pat esmu gandrīz visas pasaules vadītāja. Visi cilvēki skatās manī un saprot, ka es esmu laimīgs cilvēks, kuram ir ļoti gaiša un sirsnīga dvēsele. Cilvēki cenšas būt tādi paši kā esmu es. Es zinu, ka man nedrīkst domāt par sliktu, nedrīkst skatīties atpakalj un braukt tājā virzienā. Es jūtu, ka man vienmēr vajag braukt uz priekšu un neapstāties ja arī būs kādas grūtības.
Es zinu savu pienākumu. Man vajag palīdzēt cilvēkiem un man tas izdodas. Es redzu visu pasauli caur savu lielo logu. Viss notiek manu acu priekšā. Es redzu visus notikumus, visus cilvēkus. Es varu visu novērtēt un pēc tam atrast pareizu ceļu un pateikt to visiem cilvēkiem. Es esmu ļoti laimīga par to, ka varu palīdzēt cilvēkiem un arī pašai sev būt labam un visiem patikāmam cilvēkam.