Kas pārvalda valsti- ekonomisti vai politiķi?!
Manuprāt, šis jautājums, mūsdienu Latvijas situācijā būtu nedaudz nekorekts, jo valstī ir grūti nodalīt vadošos politiskos spēkus, kas būtu tieši vai pastarpināti nesaistīti ar kādu privātu uzņēmējdarbības nozari vai dalību kādā lielā akciju sabiedrībā. Šodien Latvijā politiskā elite mainās ļoti bieži un neprognozējami- valdības nāk un iet, tāpat arī valsts galvenie politiķi, kas pēc savas politiskās karjeras nododas aktīvai uzņēmējdarbībai. Tāpēc man drīzāk rodas jautājums: „ vai politiķis Latvijā nav tālredzīgs un visnotaļ uzņēmīgs cilvēks, kas vēlas izveidot, attīstīt savu biznesu un, protams, arī labi nopelnīt?” Un šā mērķa vadīts iesaistās politikā, kur var ietekmēt valstī notiekošo un pieņemt sev tīkamus lēmumus, kas nākotnē viņam nāks tikai par labu.
No likumiskā viedokļa civilizētā un demokrātiskā valsti pārvalda likumi. Protams, šos likumus domā, lemj un pieņem politiskais personāls, taču civilizētā valstī politiķis ir arī sabiedrības un likuma kalps, kam, pirmkārt, jārūpējas par savu vēlētāju, sabiedrību un visu valsti kopumā. Protams, no likumiskā viedokļa viss būtu tā kā skaisti un saprotami- politiskais spēks pārvalda un dala, ekonomiskais- piedalās, ražo un iegulda. Uzņēmēja intereses arī ir sabiedrības intereses un šajā mirklī politiķu galvenais uzdevums ir rūpēties un nodrošināt to, lai apmierinātas būtu visas puses. Tāpēc reālajā dzīvē ir pieļaujams gan lobisms, gan sabiedriski pasākumi(sabiedriskās akcijas, kampaņas), kas ļauj ekonomiskajiem spēkiem virzīt un aizstāvēt savas intereses. Izklausās skaisti un labi, taču dzīvē ne vienmēr viss ir tik skaisti un vienkārši kā tas ir paredzēts.
Lai uzskatāmi pierādītu to, ka mūsu valstī ekonomiskā un politiskā vara ir saplūdusi kopā, ir vērts nedaudz ieskatīties kaimiņvalsts Krievijas politiskajā dzīvē. Krievijā viss ir pavisam vienkārši un skaidri- valsti vada un pārvalda politiskā vara, precīzāk- valsts prezidents. Lielākā daļa valstiski svarīgo un bagāto uzņēmumu ir valsts īpašumā vai pārvaldībā, un jebkuras pretenzijas vai nepaklausība tiek bargi sodīta. Piemēram, varam atcerēties naftas lieluzņēmuma Jukos un tā vadītāju bēdīgo likteni. Krievijā jebkurš ekonomiskais spēks, lai cik liels un varens viņš nebūtu, baidās no politiskās varas. Cits jautājums, cik demokrātiski un cilvēcīgi tas viss tur notiek, taču noliegt Kremļa dominanci un varu ir neiespējami.
Savukārt Latvijā, nevienam politiskajam spēkam, nevienai varas iestādei nav tik lielas teikšanas un kontroles pār valsts galvenajiem ekonomiskajiem spēlētājiem. Vismaz ne reālajā dzīvē. Protams, šobrīd ir uzsākts kriminālprocess par vienas ietekmīgas personas rīcību, kas ir pretrunā ar valsts interesēm un likumdošanu, taču visos citos gadījumos, un iespējams arī šajā pašā, politiskā elite nav spējīga pretoties kāda cita ietekmīga cilvēka vēlmēm un ekonomiskajām interesēm. Protams, no malas ir grūti spriest, kas un kā patiesībā notiek varas augstākajos gaiteņos, taču es uzskatu, ka Latvijā bieži vien ir saskatāmi valstiski lēmumi, kas pārkāpj gan visas sabiedrības intereses, gan pašas valsts. Un ir pamatotas bažas, ka tas ir neatkarīgspolitisks lēmums, vai vienkāršas augstākās pilotāžas lobisms. Nu nevar būt tā, ka Latvijā visi politiķi ir tik neaptēsti un jocīgi, ka spēj pieņemt pat vienkāršam zemniekam nesaprotamus un valstiski nenoderīgus lēmumus. Mani māc šaubas, ka visi mūsu ietekmīgākie valsts cilvēki ir godīgi un neatkarīgi savos lēmumos, tāpat kā mani māc šaubas, ka visi bagātākie mūsu valsts pilsoņi ir pietiekoši likumpaklausīgi un korekti attiecībā pret savām un visas sabiedrības interesēm, un spēj virzīt savas intereses bez konvertes rokās .
Tāpēc uz jautājumu vai valsti pārvalda politiķis vai ekonomists, es labāk atturēšos un cerēšu, ka patiesībā viss ir daudz labāk nekā izskatās un ka nāks reiz laiki, kad politiķis zinās savu uzdevumu un pienākumu, savukārt kārtējais miljonārs respektēs šo stāvokli un būs pateicīgs par to, ko šī valsts viņam dod likumīgā ceļā.