Untitled
Klasicisms
Klasicisms ir mākslas stils, lit. un arhitektūrā pastāv jau 17.gs, bet mūzikā attīstās no 1750. – 1820. gadam.
Klasicisma mākslas stils atspoguļo apgaismības laikmeta jaunās idejas:
1.ticība cilvēka prāta spējām
2. tieksme pēc mūzikas valodas skaidrības,
3. cieņa pret likumiem, sakārtotību un tradīcijām
Klasicisma komponistu mērķis bija rakstīt mūziku, kas bija saprotama visiem neatkarīgi no kārtas, tautības un izglītības.
Mūzikas izteiksmes līdzekļi:
1. polifonijas vietā nāk homofoni harmoniskā daudzbalsība
2.melodija ir izteiksmīga, dziedoša un viegli iegaumējama
3.ir aktīva un spraiga ritmika,
4.tēmu veido kvadrātiska astoņtakšu perioda forma
5.sastopamas tipveida formas
Periods ir mazāka mūzikas forma. Sastāv no motīviem, frāzēm, teikumiem.
Motīvs- mazākā mūzikas vienība. 2mot=frāze,2frāzes=teikums,2teik=periods. Variācijas forma-forma, kas veidojās vairakkārt atkārtojot tēmu mainītā veidā. Stingrā variācijas forma izveidojās Vīnes klasiķu daiļradē. A, A1, A2, A3… Rondo forma-mūzikas forma, kas pamatojas uz vairākkārtēju galvenās tēmas atkārtojumu un atšķirīgu tematisko materiālu kontrastu. Galvenā tēma-refrēns(A),blakus tēmas-epizodes(B,C). A,B,A,C,A,D,…. Tautiskajā rondo skaņdarbs sākasar epizodi- B,A,C,A,D,A….
Strofa forma- viens mūzikas materiāls ar dažādām tēmām. ||:AB:|| Koncentriskā forma-simetriski izkārtotas malējās daļas. ABC…D…CBA
Caurviju forma- vokālās mūzikas forma, kuras pamatā ir brīva attīstība. Katrā pantā var būt dažāds mūzikas materiāls abAcA,deAr.
Sonātes forma- rodas klasicisma laikā. Sastāv no 3 daļām:
Ekspozīcija (tiek sniegtas 2 tēmas,galvenā partija, blakus partija, tiek savienotas ar saistījuma partiju, beidzas ar gala partiju.
Izstrādājums (tematiskais materiāls tiek pakļauts izmaiņām-tonālām, harmoniskām, ritmiskām, tembrālām, dinamiskām.
Reprīze (atgriežas ekspozīcijas tematiskais materiāls, bet ar mainīgām tonalitātēm.
Simfonijas formai ir 4 daļām:
Ātra, aktīva, ar kontrastiem un spraigu attīstību, raksta sonātes formā.
Lēna, pauž pārdomas vai lirisku vērojumu.
Dejiska, menueta vai skerco žanrā, rakstīta saliktā trijdaļu formā ar spilgti kontrastējošu vidus daļu
Ātra, līksma. Liels fināls. Parasti rondo formā.
Simfoniskais orķestri iedala pēc instrumentu sastāva: -viendabīgie(stīgu, pūtēju, tautas instrumenti) -jauktie (džeza, kamerorķestris, estrādes orķ, simfoniskais orķ.) Ir 4 instrumentu grupas: -stīgu(vijole,alts, čels, kontrabass) -koka pūšamie instr. (flauta, oboja, klarnete, fagots) -metālu pūšamie (mežrags, trompete, trombons, tuba ) -sitaminstr. (timpāni, bunga, šķīvji) -solo instr., neietilpst pamatsastāvā, (arfa, klavieres, ērģeles) Klasicisms pilnīgāko attīstību sasniedza Vīnes klasiskās skolas laikā, kuru pārstāvēja: J. Haidns(viņa mūzika ir priecīga un gaiša, ar humoru, muzikālo asprātību, izmanto tautiskas deju tēmas), Bēthovens ( mūzikā atklāja tautas un personīgās cīņas un grūtību pārvarēšanas tēmas), Mocarts(iezīmējās ar lirisku izteiksmi, cenšas atklāt cilvēka iekšējos pārdzīvojumus, bet parāda gaiši, saulaini, melodijā.