Klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņas

Okeānu noteicošā loma

Jūras un okeāni klāj vairāk nekā divas trešdaļas no zemes

virsmas un ir galvenais klimatu regulējošais faktors. Līdz ar

to ir būtiski padziļināt mūsu izpratni par okeānu sistēmas

un klimata pārmaiņu savstarpējo iedarbību. Lai uzzinātu

kaut ko vairāk, piemēram, par Golfa straumi, kam ir izšķi-

roša loma Rietumeiropas klimata veidošanā, izpētē ieguldī-

tie pūliņi ir jāapvieno un jāsadarbojas ne tikai Eiropas, bet

arī starptautiskā līmenī.

Ja vēlamies cīnīties ar klimata pārmaiņām, būtiski ir ieviest

jaunu, uz zināšanām un zinātniskiem pētījumiem b

b
balstītu

jūras politiku. Daudz vairāk ir jāiegulda okeāna izpētē un

jāizvairās no dažādu programmu un finansējumu ietvaros

veikto darbu pārklāšanās un dubultošanās. Tieši tādēļ jūras

politika paredz, ka 2008. gadā Komisija izstrādās Eiropas

okeāna izpētes stratēģijas priekšlikumu.

Jau tagad jūtami zaudējumi

Eiropa jau tagad izjūt klimata pārmaiņu ietekmi, kas noved

pie sausuma un ugunsgrēkiem, plūdiem un karstuma uzplū-

diem, paaugstināta jūras ūdens līmeņa un tā radītās krastu

erozijas, zivju populāciju migrācijas un iespējamo ietekmi uz

straumēm, kas ietekmēs dažādus ar jūru saistītos darbības

b
br />
veidus, piemēram, ostu darbību, tūrismu un zivsaimniecī-

bas nozari. Krasta reģioni ir sevišķi stipri pakļauti klimata

pārmaiņām.

Jūras politikā

Uzmanība tiks pievērsta cīņai ar klimata pārmaiņu radīto

izaicinājumu, dažādu pasākumu un projektu izstrādāšanu,

kas palīdz aizkavēt, mazināt un pielāgoties globālās sasilša-

nas negatīvās i

ietekmes a
apstākļiem, veicināt okeāna izpēti

un īstenot programmas, kas var palīdzēt klimata problēmu

risināšanā.

Piekrastes tūrisms

Piekrastes tūrisms ir ievērojams ienākumu avots Eiropā, kā

arī atpūtas un veselības avots. Tomēr pēdējo gadu laikā pie-

sārņojuma radītās problēmas, piemēram, aļģu ziedēšana, jo

īpaši Baltijas jūrā un Vidusjūrā, ir novedušas pie peldēšanās

aizliegumiem un kaitējušas ienākumiem no tūrisma noza-

res šajās piekrastēs.

Enerģētika un klimats

Jūras politika palīdzēs ieviest ES lēmumus, lai panāktu sil-

tumnīcas efekta gāzu izplūdes samazināšanos vismaz par

20 % laika periodā līdz 2020. gadam, sasniegt 2020. gadā

plānoto enerģijas patēriņa ietaupījumu par 20 % un vairāk

nekā divkāršot atjaunojamo energoresursu izmantošanas

procentuālo daļu no kopējā enerģijas patēriņa apjoma, tāpat

sasniedzot 20 % līdz 2020. gadam. Jūrā iegūtā atjaunojamā

enerģija, kas jau tagad strauji attīstās ar ārpus piekrastes

zonas atrodošos vēja turbīnu palīdzību un a

ar k
kuru saistās

lielas nākotnes cerības uz viļņu un paisuma un bēguma

enerģijas izmantošanu, palīdzēs īstenot šo pavērsienu no

derīgo izrakteņu degvielas ieguves. Lai gan jūras transports

arī ir piesārņojuma un CO_ izplūdes avots, tomēr enerģijas

patēriņa ziņā tas ir daudz taupīgāks transporta veids nekā

citi un tas ir jāizmanto vēl vairāk, nekā šobrīd to izmanto-

jam jūrās un okeānos, kas ieskauj Eiropu.

Izplūdes

Jūras transporta izmantošana, jo īpaši īsajos maršrutos

Eiropā un ap tās krastiem, var samazināt CO_ izplūdi no

kravu s

satiksmes u
uz Eiropas blīvajiem sauszemes ceļiem.

Jūras politika paredz veicināt tādas kuģošanas un degvie-

las patēriņa formas, kas joprojām ir daudz efektīvākas, kā

arī izdarīt spiedienu, lai starptautiskā mērogā paaugstinātu

kuģu izplūdes standartus. Tas var arī palīdzēt jaunāko teh-

noloģiju attīstībā, kuras mērķis ir siltumnīcas efekta gāzu

izdalīšanas samazināšana un alternatīvās degvielas izman-

tošanas veicināšana. Pasākumi oglekļa neitralizēšanai un

uzglabāšanai zem jūras gultnes līdz 2050. gadam spēj uz

pusi samazināt ES oglekļa izdalījumus. Jūras politika var

palīdzēt nodrošināt nepieciešamo politisko ietvaru un vei-

cināt nepieciešamā izpētes darba veikšanu par drošu un

ilgspējīgu šīs jūras gultnes tehnoloģijas izstrādi.

Zivsaimniecība

Klimata pārmaiņas ietekmē zivsaimniecību dažādos veidos.

Daži no tiem ir diezgan nepastarpināti, piemēram, zivju

populāciju migrācija jūras temperatūras izmaiņu rezultātā,

bet ir arī vairāki netieši ietekmes veidi, kas izriet no izmai-

ņām pārtikas pieejamībā, izmainītiem okeanogrāfiskiem

apstākļiem un paaugstināta skābes līmeņa ūdenī. Vienotas

jūras politikas rezultātā ir iespējams uzlabot mūsu zināša-

nas par sarežģītajām okeāna ekosistēmām un tādējādi palī-

dzēt nodrošināt zivju populāciju ilgspējīgu eksistenci.

Ietekmes mazināšana un pielāgošanās neizbēgamām pārmaiņām

Jūras politika negatīvo klimata pārmaiņu ietekmi var palī-

dzēt mazināt šādi:

Nodrošinot labāku izpētes un datu pieejamības• koordinā-

ciju, kas vairo izpratni un spēju paredzēt straumju, pai-

suma un bēguma virzienus un jūras ūdens līmeni.

• Veicinot zināšanu ieguvi par piekrastes zonu aizsardzību

un preterozijas paņēmieniem, kā arī uzlabojot fizisko plā-

nošanu un krasta zonu uzraudzību.

• Koordinējot jūras un piekrastes zonu novērošanu, lai

nodrošinātu efektīvu klimata pārmaiņas apkarojošo starp-

tautisko noteikumu ieviešanu praksē.

• Nodrošinot mācības un veicināt alternatīvo nodarbinā-

tību sabiedrībai tajos rajonos, kuros klimata pārmaiņas

apdraud uztura līdzekļu ieguvi.

Pasaules mēroga līderis

Eiropa atrodas cīņas ar klimata pārmaiņām priekšgalā.

Visaptverošā jūras stratēģija ļauj maksimāli izmantot tās

ietekmi un iesaistīšanos visos jūras politikas aspektos starp-

tautiskā līmenī.

Ziemeļu Ledus Okeāns

Laiks iet un šķiet, ka visļaunākie ekoloģistu, biologu un fiziķu pareģojumi par nepanesamu karstumu, applūdušām piekrastēm un kūstošajiem ledājiem sāk piepildīties. Turpinoties tik straujām laika apstākļu izmaiņām, Ziemeļu ledus okeāns pēc trīsdesmit gadiem paliks bez ledus.

Globālā sasilšana jeb tā sauktais siltumnīcas efekts rodas, atmosfērā pastiprināti uzkrājoties oglekļa dioksīdam, kas kavē dabisko infrasarkano staru atstarošanos kosmosā. Saules izstarotais siltums atstarojas pret siltumnīcas efektu izraisošo gāzu molekulām, atgriežas uz zemes, un atmosfēras vidējā temperatūra ar katru gadu paaugstinās.

Visredzamākās pārmaiņas jaušamas Ziemeļu ledus okeānā. Ledāji kūst četras reizes ātrāk nekā pirms 20 gadiem. Škidrais ūdens labāk absorbē saules siltumu un, jo vairak škidrā ūdens, jo straujāk kūst ledus.

Dabiski, ka ikvienam, arī tev, pēc šādu prognožu izlasīšanas zemapziņā rodas jautājums – “Kā lai to vērš par labu un vai vispār kaut ko vēl var glābt?” M. Holands un viņa domu biedri jaunus problēmas risinājumus nepiedāvā, tikai lieku reizi atkārto to pašu, ko tūkstošiem citi “zaļie” un vides speciālisti, proti, jācenšas samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu – oglekļa dioksīda un metāna izmešu daudzumu atmosfērā.

Visi zinātnieki gan nav vienasprātis. Daļa uzskata, ka klimata izmaiņas ir dabiskas un oglekļa dioksīds tās nekādā mērā neietekmē, jo līdzīgus karstos un aukstos periodus zeme vairākkārt ir piedzīvojusi arī iepriekš.

Leave a Comment