Trīs svarīgākas lietas manai sirdij.

,,Trīs lietas manim sirdī
Stāv svētas un dārgas gan…,,
(J. Poruks)

Pienāk laiks un katrs cilvēks uzdod sev jautājumus. Kāpēc es dzīvoju? Kādi ir mani dzīves mērķi? Kas ir mīlestība? Kas ir draudzība? Kādas ir dzīves vērtības? Kas šajā dzīvē ir svēts un dārgs? Jautājumu ir ļoti daudz. Šoreiz mēģināšu atbildēt tikai uz vienu, varbūt uz pašu svarīgāko: Kas šajā dzīvē man ir svēts un dārgs?
Sākšu ar J. Poruka dzejas rindām:
“Trīs lietas manim sirdī
Stāv svētas un dārgas gan…”
Viena no trim lietām, kas stāv manā sirdī, kas ir svēta un dārga, tā ir un būs draudzība. Cilvēks ir bagāts, ja viņam ir daudz draugu. Ar draugiem var dalīties priekos un bēdās. Vai nav brīnums, kad divi pilnīgi sveši cilvēki satiekas, iepazīst viens otru un kļūst par īstiem draugiem, kļūst par tuviem cilvēkiem, tik tuviem, ka spēj pilnīgi viens otram uzticēties. Viņiem ir kopīgas intereses, viņi viens otrā rod atbalstu. Īsta draudzība nevar būt ļauna, liekulīga. Īsti draugi nekad nemelo viens otram. Nekatrs savā dzīvē satiek to cilvēku, kuru var uzskatīt par īstu draugu. Ja nu tomēr tas ir noticis, tad šo draudzību jāprot saglabāt līdz mūža galam. Ir tā , ka tikai draugam var pastāstīt savu noslēpumu, tikai viņš var to uzklausīt, sniegt padomu. Viņš tev palīdz vai arī tu viņam palīdzi, ja tas ir nepieciešams. Parasti, risinot kādu jautājumu, draugu starpā tiek uzklausītas abas puses, tiek ņemti vērā abu viedokli un tikai tad pieņemts pareizais lēmums. Īsta draudzība tā arī ir pilnīga uzticēšanās viens otram. Draugus nedrīkst pievilt, nedrīkst viņiem darīt pāri, nedrīkst mānīties.
Mans labs draugs ir mana māmiņa. Ja arī tomēr gadās šaubīties drauga uzticībā, tad, kas attiecas uz māmiņu, te šaubu pilnīgi nav. Māmiņa mani uzklausa, saprot, arī dod padomu. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka māmiņa nekad mani nenodos un nevienam neatklās manus, viņai uzticētos, noslēpumus. Māmiņa nekad nevēl un nevēlēs man ļaunu, pie viņas es varu griezties pēc palīdzības dienā un naktī. Viņa vienmēr mani gaida un gaidīs, mīl un mīlēs. Es to jūtu. Mēs esam ne tikai māte un meita, mēs esam ļoti labi draugi. Šī sapratne starp mums ir svēta un dārga.
Manas durvis vienmēr ir un būs atvērtas visiem maniem draugiem. Savus draugus es ļoti mīlu un vienmēr gaidu. Es lepojos ar saviem draugiem, es esmu pateicīga viņiem par to ka viņi ir. Es esmu pateicīga par visu labo, ko viņi man dod un dara manā labā. Sevi es uzskatu arī par labu draugu, par labu draugu mani uzskata arī citi.
Otra lieta manā sirdī stāv, tā ir svēta un dārga, tā ir mīlestība. Mīlestība ienes sirdī siltumu, maigumu, dzīves jēgu. Mīlestība atver cilvēka sirdi un dvēseli. Tā palīdz atgūt zaudēto ticību. Ja mēs mīlam, mēs dzīvojam. Bez mīlestības dzīve ir tukša. Tikai mīlestība padara cilvēku pa īstam laimīgu, liek apkārt saskatīt tikai ‘’pavasari’’. Mīlestība sasilda dvēseli, pamodina jūtas, padara cilvēku labestīgu. Mīlestība liek izjust cilvēkam spēju ‘’lidot’’, tā atver durvis mums vēl nezināmā pasaulē. Jebkurā vecumā cilvēks spēj mīlēt un spēja mīlēt ir arī katram no mums. Mīlestība šīs spējas padara redzamas. Es mīlu savus vecākus, mīlu draugus, mīlu dabu, visu kas man apkārt. Es mīlu savu dzimto vietu, savu dzimteni. Es mīlu savu māju, kur es dzīvoju. Es ļoti mīlu dzīvi. Prast mīlēt bērnus iemāca vecāki vai arī paši bērni mīlēt iemācās no vecākiem. Abi izteicieni ir pareizi. Šīs jūtas—mīlēt–arī man ir iemācījuši mani vecāki. Viņu mīlestība pret visu, kas ir apkārt, iedvesmo arī mani. Tātad visu labo cilvēks manto no saviem vecākiem. Es ļoti vēlos, lai cilvēku acīs būtu smaids un bezgala mīlestība.
Visbeidzot trešā lieta , kas ir svēta un dārga sirdī, ir vēlme kļūt par personību. Jā, es gribu sasniegt kalna virsotni, bet kāpjot es negribu pazaudēt savus draugus, aizmirst dzīves vērtības, mānīties. Es gribu saglabāt mīlestību, gribu palikt godīga un atklāta pret sevi un citiem, gribu saglabāt tīru savu dvēseli, saglabāt savu individualitāti. Es vēlos sevi cienīt un lai mani cienītu citi. Es vēlos, lai mana dzīve piederētu ne tikai man, bet arī citiem. Es vēlos dzīvot un strādāt citu labā, palīdzēt tiem, kuriem šī palīdzība nepieciešama. Dzīves laikā katrs pats veido savu raksturu. Darbojoties ne tikai savā, bet arī citu labā, katrs cenšas sevi pilnveidot. Katrs vēlas kļūt par lielās ķēdes nelielo posmu, tad cilvēks sāk apzināties arī savu nepieciešamību. Viņš jūt, cik viņa klātbūtne ir vajadzīga, bez viņa ķēde sabrūk. Rodas liela atbildības sajūta pret visu un visiem. Kad mani mērķi būs sasniegti, es zināšu, ka mana nodzīvotā dzīve nav veltīgi pavadīts laiks. Mans mērķis ir šajā dzīvē atstāt kaut ko labu un lai šīs labais ilgi paliktu cilvēku atmiņās, lai tas kalpotu tieši viņiem. Kāpjot kalnā es vēlos izbaudīt katru soli, nepalaist garām savu laimi, saglabāt savu ‘’es’’. Jā, mani mērķi ir lieli, bet vēlme tos sasniegt ir vēl lielāka. Katrs ir savas dzīves, savas pasaules veidotājs, tātad katrs ir atbildīgs par saviem darbiem, par savu rīcību. Dzīve ir īsa, es nevēlos velti tērēt laiku, es to arī centīšos nedarīt. Man ir dārga katra dzīves diena, stunda, minūte. Es gribu, lai manu dzīvi pavada draudzība un mīlestība. Protams ir grūti sasniegt visus savus mērķus, piepildīt visus savus sapņus, tajā pašā laikā nepazaudēt visu to, kas tev pašlaik ir. To visu es labi saprotu. Dzīves ceļš ir smags, būs arī neveiksmes, nelaimes, būs arī asaras. Neskatoties uz to, jāiet tikai uz priekšu. Es vēlos kļūt par neatkarīgu cilvēku ne tikai materiāli, bet arī garīgi, lai manas domas, mani darbi būtu brīvi un neierobežoti, bet tajā pašā laikā arī vajadzīgi citiem. Es gribu, lai man blakus vienmēr ir vecāki, draugi, mīļš cilvēks, lai viņi jebkurā laikā var atbalstīt mani un arī palīdzēt man, ja tas kļūs nepieciešams. Es iešu uz priekšu, es neapstāšos grūtību priekšā, es cīnīšos un gūšu uzvaru vismaz pār daļiņu pasaules ļaunuma. Es uzkāpšu sava kalna virsotnē.
Jā…
‘’Trīs lietas manim sirdī
Stāv svētas un dārgas gan…’’
…Tās ir mīlestība, draudzība un es -mana personība, mana dzīve. Es esmu pateicīga tam, kurš devis man iespēju nākt šajā pasaulē. Es vēlos nodzīvot dzīvi tā, lai man un citiem nebūtu jākaunas par maniem nodzīvotiem gadiem, par maniem darbiem. Es gribu izjust cilvēku mīlestību, es gribu savu dzīvi un darbu veltīt tieši cilvēkiem. Es vēlos, lai šī dotā iespēja -dzīvot-būtu izmantota lietderīgi.

Scroll to Top