Klods Ašils Debisī (Claude Debussy)
(1862.g. -1918.g.)
Klods Ašils Debisī savā daiļradē ir bijis ļoti daudzpusīgs:
Viņš ir bijis komponists, spilgtākais impresionisma pārstāvis, lai gan tas nav vienīgais viņa mūzikas stils. Savu mūziku veidojis gan Parīzes mūzikas iespaidos, gan ietekmējies arī no ārpusfrancijas mūzikas iespaidiem un parādībām un bagātina Rietumeiropas muzikālo fonu ar cittautu mūzikas specifiku
• Krievu mūzika, krievu komponistu mūzikas izpēte (Varenā kopa) –
o Musorgskis – deklamatoriskums
o Rimskis-Korsakovs – instrumentācijas principi
o Skaņkārtika, harmonija
K.Monē krievu gaumē
• Gamelāns (1878)
• Džezs (1914) – specifisko ritmu un harmoniju izmantošana
• R.Vāgners
Tristāns un Izolde – Peliass un Melizande
Bijis arī pianists – neparasts izpildījuma stils; skaņas – ne āmuriņa sitieni, bet gaistošs ēters
Disonējošs akords – kā mazs sudraba zvaniņš, kas izstaro virsskaņas uz visām debess pusēm
Diriģents – maz diriģē un tikai savus darbus
Diriģents ir kā akrobāts vai triku meistars, kurš veiksmīgi ar to ticis galā
Daiļrades metodes, stilistika –
• Impresionisms – attīstīt jauno tehniku, tiešais, ašais triepiens
• Simbolisms (arī A.Skrjabins) – saistība ar dzeju
K.Debisī – mūzikas procesa sastingums, paildzināt muzikālo baudu.
Estētika – tvert mirkļa noskaņu; niansēti, individuāli. Gaismas kults. Gaismas un gaisa pilna saules staru apspīdēta mūzika (K.Monē, O.Renuārs, E.Manē, Sislejs u.c.mākslinieki)
Mūzikā valdošās tēmas un tēli: sašaurinājies salīdzinājumā ar romantismu (nav mīlas lirikas! – tikai operā un solo dziesmās). Visas tēmas tvertas pirmajā, tiešajā, konkrētajā acumirkļa iespaidā.
• Daba, ainavas
o Saules un miglas ausmas
o Ūdens un gaismēnu spēles
o Gaisa vibrācijas
• Sadzīves skati – Parīzes kafejnīcu, ielu, peldvietu cilvēku kņada
• dažādi dvēseles stāvokļi
• skices, portreti; psiholoģiski raksturoti
• dažādi mākslas darbi
• literāri darbi
• mīti
• antīkais
• pasakas
• austrumi
Mūzikas raksturs –
• Izsmalcinātība, graciozitāte. Smalkums
• Miniatūrisms un programmātisms. Deskriptīvisms (aprakstošs)
Mūzikas izteiksmes līdzekļi – paplašinājušies
• Harmonija – galvenais izteiksmes līdzeklis
krāsas, foniskums; paralelismi, disonējoši akordi, septakordi, dominantes nonakordi, elipses. Mažorīgums
• Skaņkārta – pentatonika
• Melodija –
o Nav kā izvērsta, patstāvīga plastiska līnija, bet ieaug harmoniskajā audumā kā noteikta nokrāsa; neatdalāma no kopējā muzikālā auduma fona
o Tautas mūzika – senā, viduslaiku
• Polifonija – muzikālā auduma caurvijēja
• Faktūra – kļūst par tematismu
citu tautu specifisko ritmu izmantošana (džezs)
• Ritms –
o šūpojoša pulsācija
o ritms ir faktūras sastāvdaļa
• Instrumentācija – orķestra kolorīts ar katra instrumenta un grupas tembru maksimāli diferencētu individualizāciju
• Tembrs – instrumentu krāsas, solo tembri (arfas, flautas); tutti skanējuma vieglums un dzidrums; elpošana
• Žanri –
o miniatūras, nevis izvērstas formas
attēli
estampi
prelūdijas
etīdes
epigrāfi
intermeco
arietta
o ciklu grupējums – līdzīgs māksliniekiem
svītas
sērijas
burtnīcas
o stilizē populārus žanrus, populāru mūziku (kekvoks, serenāde u.c. – Prelūdijās)
• Formveides stabilizējošais faktors
NB! – pats noliedz jēdzienu impresionisms, jo jūsmo par angļu māksliniekiem
Mēģinu atrast jaunu realitāti… bet muļķi to sauc par impresionismu (K.Debisī)
Daiļrades ceļš; daiļrades stilistiskās iezīmes:
1870 – pirmās privātstundas klavierspēlē pie F.Šopēna skolnieces
1872 – Parīzes konservatorija; izcili apdāvināts (jaunais Mocarts) – kā pianists
1879 – kompozīcijas studijas pie E.Giro (Ž.Bizē Karmena!)
1879 – 1882 – Grāfienes fon Mekas bērnu privātskolotājs; iepazīst krievu mūziku (M.Musorgskis, N.Romskis-Korsakovs, M.Balakirevs); Šveice, Francija Itālija. Iemīlas fon Mekas meitā un tiek padzīts.
1880 – kārtējā mīlas drāma (nebūt ne pēdējā)
Novatorisks, izaicinošs, jaunā ceļa meklētājs
1884 – Romas prēmija (brauciens uz Itāliju) – ar otro piegājienu
*Kantāte Pazudušais dēls (1884)
• Agrīnie darbi – romantisma iespaidā, pedagogu tradīcijās (Sezārs .Franks, Vinsents d`Endī) un vācu romantisma ietekmē (R.Šūmanis, R.Vāgners)
*Arabeskas Mi un Sol (1888)
1887 – simbolistu pulciņš (S.Malarmē) un glezniecības impresionisms
1888-1890 – Bairētas festivāls
1889 – Draugu – dzejnieku simbolistu ietekme. Mīļākie rakstnieki –G.Flobērs, Š.Bodlērs, E.A.Po (t.sk. ekspresionisma idejas; liktenis = skumjas)
1890 – kārtējā mīlas aizraušanās; desmit gadus dzīvo kopā
*Solo dziesmas
Neoklasicistiskās vēsmas, ko pilnībā īsteno mūzā beigās
*Stīgu kvartets (1893)
*Cikls Klavierēm (1901)
Pirmais populārākais darbs –
*Bergamaskas svīta (1890)
neoklasicistisks darbs, kurā it sevišķi ievērojama un īpatnēja ir daļa
*Mēness gaismā – liriski romantiska melodija + harmonijā impresionisms, daudzkrāsainība, dzidrums, koloristiskums
• impresionistiskais (1892-1902)
Visbūtiskākais un intensīvākais periods
Programmātisms mūzikā. Jūras un ūdeņu tēma; stihija – ūdens. Noskaņa, atmosfēra, gaisma
Duļķainais impresionisms – briesmīgais pateicības naidīgums
pirmais darbs, ko var uzskatīt par impresionismu mūzikā –
*Simfoniskā miniatūra – prelūdija Fauna diendusa (1892)
S.Malarmē ekologa (dzeja) – simbolists
Veltījums sievai pateicībā par uzticību!
Orķestra krāsas, dzidrums, gurdenums, poētika. Flautas solo – pamattēma
Snauduļo, sapnī rādās nimfas, slinks, laisks; personība par slinku, lai sevi realizētu. Simbolisms (P.Malarmē)
*Noktirnes simfoniskajam orķestrim (1897-1899)
**Mākoņi
**Svētki
**Sirēnas
Pelēkās krāsas nianses; košāks, tumšāks
1899 – kāzas kārtējo reizi – līdz pašnāvībai!
Atzinības sākumi
1903 – Goda leģiona ordeņa kavalieris
1909 – Parīzes konservatorijas augstākās pedagoģiskās padomes loceklis
1909 – pirmā monogrāfija
Daiļrades robeždarbs –
*Opera Peliass un Melizande (1892-1902)
Kulta skaņdarbs; fanklubs!
Klusuma apoteoze (pretēji Dievu bojā ejai). Izjūtas par mīlestību. Vai mīl – nezin? Bez emocijām! Dzīves nogurums pirms 1.psaules kara
Atbilžu paradoksi (Cik tev gadu ? – Man ir auksti!)
Vadmotīvi – meža (tromboni)
Goro (veseltoņu struktūra, neoteikts ritms)
Melizandes vadmotīvs (flauta)
Ekspresija – mājiena līmenī; ½ vārdi, ½ toņi, slēpti norādījumi
• 1902 – 1913 – skaņu glezniecība
*Simfoniskās skices Jūra (1903-1905)
**Jūra no rītausmas līdz pusdienlaikam
**Viļņu rotaļa
**Vēja un jūras saruna
*Attēli simfoniskajam orķestrim (1909-1912) – dabas un sadzīves tēli
**Vientuļās žīgas
**Ibērija trīs daļās:
***Ielas un ceļi
***Nakts aromāti
***Svētku dienas rīts (maršs
**Pavasara rotaļas
1909-1914 – koncerti Eiropā (arī kā diriģentam)
*Rapsodija klarnetei ar orķestri (1910)
*Sīrinks flautai solo (1912)
Impresionisms visspilgtāk izpaužas klaviermūzikā. Tipiskie darbi –
*Maza svīta klavierēm četrrocīgi (1894)
**Laivā
*Estampi (1902)
**Dārzi lietū
*Attēli klavierēm (2 burtnīcas) (1905 un 1907)
**Atspulgi ūdenī
**Zelta zivtiņas
**Skaņas un aromāti vakara gaisā
**Tempļa drupas mēness gaismā
*Bērnu stūrītis (veltījums savai meitai)
Asprātība, spilgta tēlainība
**Leļļu kekvoks
**Serenāde lellei
**Šūpuļdziesma zilonītim Džimbo
**Mazais ganiņš
*Balets Rotaļlietu kaste klavierēm četrrocīgi (1910)
• neoklasicisms (1914 – 1918)
Kara laiks; skaudrums; prasība pēc apskaidrības
*Heroiskā šūpuļdziesma (1915)
konstruktīvāki elementi, žanri, skaņuraksts (vairs nav “klekšu”). Neoklasicistiski darbi gan sākotnējā, gan beigu periodā
*Mistērija Svētā Sebastiāna ciešanas (1911)
*Balets Spēles (1912)
*Seši antīkie epigrāfi klavierēm četrrocīgi (1914)
*Pa baltajiem un melnajiem divām klavierēm (1915)
Kapričio; F.Goijas darbi!
*Etīdes klavierēm (1915)
1915 – vēža operācija
Doma par franču klavesīnistu tradīciju atdzimšanu – seši sonāšu cikli, bet uzraksta tikai trīs –
*Sonāte čellam un klavierēm (1915)
*Sonāte flautai, arfai un altam (1915)
*Sonāte vijolei un klavierēm (1917)
Ievērojamākais darbs –
*Klavieru cikls Prelūdijas – Divas burtnīcas (1910 un 1913)
Tēls – mājiens; ½ programmatiskas (nosaukums beigās)
Citāti – angļu himna (Misters Pikviks)
Francijas himna Marseljeza (Uguņošana)
Tēlu loks:
• Dabas tēli, pastorālas ainavas, bieži detalizēti specifiskas
*Buras
paralēlas tercas, veseltoņu un pentatonikas skaņkārtas
*Vējš klajumā
*Virši
*Mirušās lapas
*Pēdas sniegā
No viena motīva izaudzina skaņdarbu (sekonda)
• Dabas gleznas ar dramatisku ievirzi
*Ko redzējis rietumu vējš
• Portreti
*Meitene ar linu krāsas matiem
*Ģenerālis Levains – ekscentriķis
Argentīnas iespaidi
• Mākslas darbu atainojumi
*Meitene ar linu krāsas matiem
Le Koka glezna; poētiska miniatūra. Pamatā penrtatoniska melodija, kas dažādi pārharmonizēta
*Alhambras vārti
Atklātne, kur attēloti vārti Grenādā (Spānijā). Habanēras ritms
*Delfu dejotājas
Atntīkais bareljefs Luvrā
• Fantastiskas gleznas, personāži – arī portreti
*Fejas – brīnišķās dejotājas
*Undīne
*Peka deja
*Delfu dejotājas
• Žanra gleznas, sadzīviskas, sižeta elementi
*Pārtrauktā serenāde
*Uguņošana
Marseljezas citāts
• Senatne
*Anakapri pakalni
*Alhambras vārti
*Nogrimusī katedrāle
Senas leģendas tēli; katedrāle, kas parādās īpaši agrās rīta stundās, jūras krastā. Zvanu skaņu tēlojums
• Spāņu tēli
*Alhambras vārti (XV)
*Anakapri pakalni (V)
*Pārtrauktrā serenāde (IX)
• Džeza elementi
*Delfu dejotājas (I)
*Menestreļi (XII)]
Džeza elementi; menestreli – džeza muziķi
*Ģenerālis Levains – ekscentriķis (XVIII)
*Anakapri pakalni (V)
*Peka deja (XX)