Klods Ašils Debisī

Klods Ašils Debisī (Claude Debussy)

(1862.g. -1918.g.)

Klods Ašils Debisī savā daiļradē ir bijis ļoti daudzpusīgs:

Viņš ir bijis komponists, spilgtākais impresionisma pārstāvis, lai gan tas nav vienīgais viņa mūzikas stils. Savu mūziku veidojis gan Parīzes mūzikas iespaidos, gan ietekmējies arī no ārpusfrancijas mūzikas iespaidiem un parādībām un bagātina Rietumeiropas muzikālo fonu ar cittautu mūzikas specifiku

• Krievu mūzika, krievu komponistu mūzikas izpēte (Varenā kopa) –

o Musorgskis – deklamatoriskums

o Rimskis-Korsakovs – instrumentācijas principi

o Skaņkārtika, harmonija

K.Monē krievu gaumē

• Gamelāns (1878)

• Džezs (1914) – specifisko ritmu un harmoniju izmantošana

• R.Vāgners

Tristāns un Izolde – Peliass un Melizande

Bijis arī pi

i
ianists – neparasts izpildījuma stils; skaņas – ne āmuriņa sitieni, bet gaistošs ēters

Disonējošs akords – kā mazs sudraba zvaniņš, kas izstaro virsskaņas uz visām debess pusēm

Diriģents – maz diriģē un tikai savus darbus

Diriģents ir kā akrobāts vai triku meistars, kurš veiksmīgi ar to ticis galā

Daiļrades metodes, stilistika –

• Impresionisms – attīstīt jauno tehniku, tiešais, ašais triepiens

• Simbolisms (arī A.Skrjabins) – saistība ar dzeju

K.Debisī – mūzikas procesa sastingums, paildzināt muzikālo baudu.

Estētika – tvert mirkļa noskaņu; niansēti, individuāli. Gaismas kults. Gaismas un gaisa pilna saules staru apspīdēta mūzika (K.Monē, O.Renuārs, E.Manē, Si

i
islejs u.c.mākslinieki)

Mūzikā valdošās tēmas un tēli: sašaurinājies salīdzinājumā ar romantismu (nav mīlas lirikas! – tikai operā un solo dziesmās). Visas tēmas tvertas pirmajā, tiešajā, konkrētajā acumirkļa iespaidā.

• Daba, ainavas

o Saules un miglas ausmas

o Ūdens un gaismēnu spēles

o Gaisa vibrācijas

• Sadzīves skati – Parīzes kafejnīcu, ielu, peldvietu cilvēku kņ

ņ
ņada

• dažādi dvēseles stāvokļi

• skices, portreti; psiholoģiski raksturoti

• dažādi mākslas darbi

• literāri darbi

• mīti

• antīkais

• pasakas

• austrumi

Mūzikas raksturs –

• Izsmalcinātība, graciozitāte. Smalkums

• Miniatūrisms un programmātisms. Deskriptīvisms (aprakstošs)

Mūzikas izteiksmes līdzekļi – paplašinājušies

• Harmonija – galvenais izteiksmes līdzeklis

krāsas, foniskums; paralelismi, disonējoši akordi, septakordi, dominantes nonakordi, elipses. Mažorīgums

• Skaņkārta – pentatonika

• Melodija –

o Nav kā izvērsta, patstāvīga plastiska līnija, bet ieaug harmoniskajā audumā kā noteikta nokrāsa; neatdalāma no kopējā muzikālā auduma fona

o Tautas mūzika – senā, viduslaiku

• Polifonija – muzikālā auduma caurvijēja

• Faktūra – kļūst par tematismu

 citu tautu specifisko ritmu izmantošana (džezs)

• Ritms –

o šūpojoša pulsācija

o ritms ir faktūras sastāvdaļa

• Instrumentācija – orķestra kolorīts ar katra instrumenta un grupas tembru maksimāli diferencētu individualizāciju

• Tembrs – instrumentu krāsas, solo tembri (arfas, flautas); tutti skanējuma vieglums un dzidrums; elpošana

• Žanri –

o miniatūras, nevis izvērstas formas

 attēli

 estampi

 prelūdijas

 etīdes

 epigrāfi

 intermeco

 arietta

o ciklu grupējums – līdzīgs māksliniekiem

 svītas

 sērijas

 burtnīcas

o stilizē populārus žanrus, populāru mūziku (kekvoks, serenāde u.c. – Prelūdijās)

• Formveides stabilizējošais faktors

NB! – pats noliedz jēdzienu impresionisms, jo jūsmo par an

n
ngļu māksliniekiem

Mēģinu atrast jaunu realitāti. bet muļķi to sauc par impresionismu (K.Debisī)

Daiļrades ceļš; daiļrades stilistiskās iezīmes:

1870 – pirmās privātstundas klavierspēlē pie F.Šopēna skolnieces

1872 – Parīzes konservatorija; izcili apdāvināts (jaunais Mocarts) – kā pianists

1879 – kompozīcijas studijas pie E.Giro (Ž.Bizē Karmena!)

1879 – 1882 – Grāfienes fon Mekas bērnu privātskolotājs; iepazīst krievu mūziku (M.Musorgskis, N.Romskis-Korsakovs, M.Balakirevs); Šveice, Francija Itālija. Iemīlas fon Mekas meitā un tiek padzīts.

1880 – kārtējā mīlas drāma (nebūt ne pēdējā)

Novatorisks, izaicinošs, jaunā ceļa meklētājs

1884 – Romas prēmija (brauciens uz Itāliju) – ar otro piegājienu

*Kantāte Pazudušais dēls (1884)

• Agrīnie darbi – romantisma iespaidā, pedagogu tradīcijās (Sezārs .Franks, Vi

i
insents d`Endī) un vācu romantisma ietekmē (R.Šūmanis, R.Vāgners)

*Arabeskas Mi un Sol (1888)

1887 – simbolistu pulciņš (S.Malarmē) un glezniecības impresionisms

1888-1890 – Bairētas festivāls

1889 – Draugu – dzejnieku simbolistu ietekme. Mīļākie rakstnieki –G.Flobērs, Š.Bodlērs, E.A.Po (t.sk. ekspresionisma idejas; liktenis = skumjas)

1890 – kārtējā mīlas aizraušanās; desmit gadus dzīvo kopā

*Solo dziesmas

Neoklasicistiskās vēsmas, ko pilnībā īsteno mūzā beigās

*Stīgu kvartets (1893)

*Cikls Klavierēm (1901)

Pirmais populārākais darbs –

*Bergamaskas svīta (1890)

neoklasicistisks darbs, kurā it sevišķi ievērojama un īpatnēja ir daļa

*Mēness gaismā – liriski romantiska melodija + harmonijā impresionisms, daudzkrāsainība, dzidrums, koloristiskums

• impresionistiskais (1892-1902)

Visbūtiskākais un intensīvākais periods

Programmātisms mūzikā. Jūras un ūdeņu tēma; stihija – ūdens. Noskaņa, atmosfēra, gaisma

Duļķainais impresionisms – briesmīgais pateicības naidīgums

pirmais darbs, ko var uzskatīt par impresionismu mūzikā –

*Simfoniskā miniatūra – prelūdija Fauna diendusa (1892)

S.Malarmē ekologa (dzeja) – simbolists

Veltījums sievai pateicībā par uzticību!

Orķestra krāsas, dzidrums, gurdenums, poētika. Flautas solo – pamattēma

Snauduļo, sapnī rādās nimfas, slinks, laisks; personība par slinku, lai sevi realizētu. Simbolisms (P.Malarmē)

*Noktirnes simfoniskajam orķestrim (1897-1899)

**Mākoņi

**Svētki

**Sirēnas

Pelēkās krāsas nianses; košāks, tumšāks

1899 – kāzas kārtējo reizi – līdz pašnāvībai!

Atzinības sākumi

1903 – Goda leģiona ordeņa kavalieris

1909 – Parīzes konservatorijas augstākās pedagoģiskās padomes loceklis

1909 – pirmā monogrāfija

Daiļrades robeždarbs –

*Opera Peliass un Melizande (1892-1902)

Kulta skaņdarbs; fanklubs!

Klusuma apoteoze (pretēji Dievu bojā ejai). Izjūtas par mīlestību. Vai mīl – nezin? Bez emocijām! Dzīves nogurums pirms 1.psaules kara

Atbilžu paradoksi (Cik tev gadu ? – Man ir auksti!)

Vadmotīvi – meža (tromboni)

Goro (veseltoņu struktūra, neoteikts ritms)

Melizandes vadmotīvs (flauta)

Ekspresija – mājiena līmenī; ½ vārdi, ½ toņi, slēpti norādījumi

• 1902 – 1913 – skaņu glezniecība

*Simfoniskās skices Jūra (1903-1905)

**Jūra no rītausmas līdz pusdienlaikam

**Viļņu rotaļa

**Vēja un jūras saruna

*Attēli simfoniskajam orķestrim (1909-1912) – dabas un sadzīves tēli

**Vientuļās žīgas

**Ibērija trīs daļās:

***Ielas un ceļi

***Nakts aromāti

***Svētku dienas rīts (maršs

**Pavasara rotaļas

1909-1914 – koncerti Eiropā (arī kā diriģentam)

*Rapsodija klarnetei ar orķestri (1910)

*Sīrinks flautai solo (1912)

Impresionisms visspilgtāk izpaužas klaviermūzikā. Tipiskie darbi –

*Maza svīta klavierēm četrrocīgi (1894)

**Laivā

*Estampi (1902)

**Dārzi lietū

*Attēli klavierēm (2 burtnīcas) (1905 un 1907)

**Atspulgi ūdenī

**Zelta zivtiņas

**Skaņas un aromāti vakara gaisā

**Tempļa drupas mēness gaismā

*Bērnu stūrītis (veltījums savai meitai)

Asprātība, spilgta tēlainība

**Leļļu kekvoks

**Serenāde lellei

**Šūpuļdziesma zilonītim Džimbo

**Mazais ganiņš

*Balets Rotaļlietu kaste klavierēm četrrocīgi (1910)

• neoklasicisms (1914 – 1918)

Kara laiks; skaudrums; prasība pēc apskaidrības

*Heroiskā šūpuļdziesma (1915)

konstruktīvāki elementi, žanri, skaņuraksts (vairs nav “klekšu”). Neoklasicistiski darbi gan sākotnējā, gan beigu periodā

*Mistērija Svētā Sebastiāna ciešanas (1911)

*Balets Spēles (1912)

*Seši antīkie epigrāfi klavierēm četrrocīgi (1914)

*Pa baltajiem un melnajiem divām klavierēm (1915)

Kapričio; F.Goijas darbi!

*Etīdes klavierēm (1915)

1915 – vēža operācija

Doma par franču klavesīnistu tradīciju atdzimšanu – seši sonāšu cikli, bet uzraksta tikai trīs –

*Sonāte čellam un klavierēm (1915)

*Sonāte flautai, arfai un altam (1915)

*Sonāte vijolei un klavierēm (1917)

Ievērojamākais darbs –

*Klavieru cikls Prelūdijas – Divas burtnīcas (1910 un 1913)

Tēls – mājiens; ½ programmatiskas (nosaukums beigās)

Citāti – angļu himna (Misters Pikviks)

Francijas himna Marseljeza (Uguņošana)

Tēlu loks:

• Dabas tēli, pastorālas ainavas, bieži detalizēti specifiskas

*Buras

paralēlas tercas, veseltoņu un pentatonikas skaņkārtas

*Vējš klajumā

*Virši

*Mirušās lapas

*Pēdas sniegā

No viena motīva izaudzina skaņdarbu (sekonda)

• Dabas gleznas ar dramatisku ievirzi

*Ko redzējis rietumu vējš

• Portreti

*Meitene ar linu krāsas matiem

*Ģenerālis Levains – ekscentriķis

Argentīnas iespaidi

• Mākslas darbu atainojumi

*Meitene ar linu krāsas matiem

Le Koka glezna; poētiska miniatūra. Pamatā penrtatoniska melodija, kas dažādi pārharmonizēta

*Alhambras vārti

Atklātne, kur attēloti vārti Grenādā (Spānijā). Habanēras ritms

*Delfu dejotājas

Atntīkais bareljefs Luvrā

• Fantastiskas gleznas, personāži – arī portreti

*Fejas – brīnišķās dejotājas

*Undīne

*Peka deja

*Delfu dejotājas

• Žanra gleznas, sadzīviskas, sižeta elementi

*Pārtrauktā serenāde

*Uguņošana

Marseljezas citāts

• Senatne

*Anakapri pakalni

*Alhambras vārti

*Nogrimusī katedrāle

Senas leģendas tēli; katedrāle, kas parādās īpaši agrās rīta stundās, jūras krastā. Zvanu skaņu tēlojums

• Spāņu tēli

*Alhambras vārti (XV)

*Anakapri pakalni (V)

*Pārtrauktrā serenāde (IX)

• Džeza elementi

*Delfu dejotājas (I)

*Menestreļi (XII)]

Džeza elementi; menestreli – džeza muziķi

*Ģenerālis Levains – ekscentriķis (XVIII)

*Anakapri pakalni (V)

*Peka deja (XX)

Leave a Comment