1. Iecerētās uzņēmējdarbības formas izvēle.
Biznesa plāna izstrādāšanas mērķis
Uzņēmējdarbība iecerēta, lai nodrošinātu visiem būvētgribētājiem Rīgas rajonā iespēju tikt pie kvalitatīviem projektiem, atvieglotu pasūtītājiem visu juridisko, finansiālo un administratīvo problēmu risināšanu, slēdzot līgumus ar būvuzņēmējiem, pieņemot gatavos projektus un sagatavojot tos ekspluatācijai.
Šodien pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem netiek pilnīgi nodrošināts, bez tam var prognozēt, ka tuvākajos gados palielināsies turīgu cilvēku un juridisko personu skaits, kas gribēs būvēt jaunus objektus, rekonstruēt un labiekārtot esošās ēkas un atsevišķas telpas, izveidot interjerus, veikt apkārtnes labiekārtošanu u.c. darbus.
Iecerētā uzņēmējsabiedrība uzņemsies šos darbus, slēdzot līgumus ar pasūtītājiem Latvijā, pārsvarā Rīgā un tās rajonā.
Rūpīgi sagatavojoties šādu pasūtījumu izpildei, un kvalitatīvi tos veicot, sabiedrība var iegūt peļņu, kas ļaus tai iegādāties nepieciešamo projektu sagatavošanas un pavairošanas tehniku, ar laiku arī datoru, kas ļaus izstrādāt vairākus risinājumu variantus un izvēlēties no tiem labāko.
Izvēloties to uzņēmējdarbības formu, kura vislabāk atbilst iecerētā uzņēmuma darba profilam un dalībnieku interesēm, es iepazinos ar:
LR likumu “Par uzņēmējdarbību” (pieņemts 1990.g.26.sept.), ievērojot grozījumus, kuri izsludināti līdz 1995.g.18.apr.;
LR likumu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (pieņemts 1990.g.20.nov.), ievērojot grozījumus, kuri izsludināti līdz 1995.g.7.maijam;
likumiem, kas nosaka izvēlētās uzņēmējdarbības formas darbību :
LR likums “Par Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, kas pieņemts 1991.g. 23.janv., ar grozījumiem, kuri izsludināti līdz 1994.g. dec.; LR likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka saimniecību un individuālo darbu”, kas pieņemts 1992.g. 8.janv., ar grozījumiem, kuri pieņemti līdz 1992.g. 1.sept.; LR likumu “Par bezpeļņas organizāciju”, kas pieņemts 1991.g. 17.dec., ar grozījumiem, kuri pieņemti līdz 1995.g. 12.janv. u.c.)
Ievērojot paredzēto darbu specifiku, varētu veidot individuālo uzņēmumu, balstoties uz vienas fiziskās personas īpašumu vai ģimenes kopīpašumu. Tad būtu jāizvēlas viens no diviem individuālo uzņēmumu veidiem:
1) individuālais uzņēmums (ar pilnu atbildību), kuru dibinot, jāvadās no likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un individuālo darbu” prasībām;
2) individuālais uzņēmums ar ierobežotu atbildību, kuru dibinot, jāievēro likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” prasības.
Šajā gadījumā – dibinot viena īpašnieka uzņēmumu, projektēšanas radošajā procesā varētu rasties nesaskaņas starp aptuveni vienāda līmeņa arhitektiem, ja viens no viņiem būtu Sabiedrības īpašnieks un mēģinātu dot pārējiem vadošus norādījumus.
Bez tam, vienas fiziskās personas līdzekļu var būt par maz, lai sāktu jaunu uzņēmējdarbību, tāpēc vairāk pieņemama šķiet statūtu sabiedrības izvēle, kad sākuma kapitāls (statūtu fonds) tiek veidots no vairāku Dibinātāju ieguldījumiem.
No visiem statūtu sabiedrību veidiem kā vispiemērotāko izvēlos sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), jo šajā gadījumā Dibinātāji pārmērīgi neriskē – tie atbild tikai ar savu daļu sabiedrības pamatkapitālā.
Biznesa plāna izstrādāšanas gaitā iecerēts:
a) noskaidrot pašiem Dibinātājiem visas uzņēmējdarbības uzsākšanas problēmas, izvēlēties to risināšanas ceļus;
b) precīzāk definēt savus mērķus, uzsākot un izvēršot uzņēmējdarbību, izvēlēties virzienus to sasniegšanai;
c) izvērtēt savas finansiālās un profesiālās iespējas un sekmīgi veikt uzņēmējdarbību;
d) novērtēt visus izdevumus, kas būs saistīti ar Sabiedrības darba nodrošināšanu;
e) novērtēt iespējas nopelnīt sev un saviem darbiniekiem pieklājīgu atalgojumu un arī līdzekļus darbības izvēršanai un pilnveidošanai;
f) izvērtēt savas iespējas iztikt bez kredītresursu piesaistīšanas.
Ja izrādās, ka bez kredīta izmantošanas neiztikt, jānoskaidro tā saņemšanas iespējas un noteikumi, kā arī jāpamato kredīta atdošanas un procentu nomaksas garantijas.
2. Biznesa plāns
2.1. Kopsavilkums
Ņemot vērā, ka šodien pieprasījums pēc būvprojektiem un ar būvniecības organizēšanu saistītiem pakalpojumiem netiek pilnīgi nodrošināts, bez tam var prognozēt, ka tuvākajos gados tam būs tendence palielināties, tiks būvēti jauni objekti, rekonstruētas esošās ēkas, kā arī veidoti interjeri, veikti apkārtnes labiekārtošanas darbi, iecerēts veidot jaunu uzņēmējsabiuedrību SIA “Arona&Partneri”, kura uzņemsies šos darbus, slēdzot līgumus ar pasūtītājiem Latvijā.
Firma piedāvās iespējami ātru, kvalitatīvu projektu izpildi un individuālu pieeju katra pasūtītāja prasībām. Tiks attīstīta iespēja sadarboties ar ārzemju firmām materiālu piegādē. Firma piedāvās plašu projektēšanas un ar to saistītu pakalpojumu diapazonu:
* interjeru dizaina veidošana;
* jaunu būvju projekti;
* esošo ēku rekonstrukcijas;
* konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar būvmateriālu klāstu un cenām; u.c.
Tiks nodrošināta arī ātra projektu saskaņošana. Otrajā darbības gadā pasūtītājam tiks piedāvāta iespēja viņa iecerēto projektu arī realizēt, nodrošinot firmas konsultācijas materiālu iepirkšanas jautājumos, vadot un organizējot būvdarbus. Šajā nolūkā tiks slēgti līgumi ar konkrētām būvniecības firmām, tādējādi meklējot patstāvīgas sadarbības partnerus.
Sabiedrības dibināšanas pamatā ir arī jau pašlaik nodibinātie kontakti ar vairākiem individuālajiem pasūtītājiem, kā arī citas progresīva rakstura sarunas šādu kontaktu attīstīšanā. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbību sabiedrības pamatkapitāls būs 6000,- Ls, no kuriem ~ 2000,- Ls tiks iztērēti, lai iepirktu nepieciešamo inventāru, mēbeles utt.
Arī sabiedrības dalībnieku un darbinieku skaits būs samērā liels (11 cilvēki), lai jau pašos darbības pirmsākumos būtu nodrošināta pilnvērtīga, ātra projektu izpilde, tai pat laikā dibinot kontaktus ar jauniem pasūtītājiem.
Pirmajā darbības gadā darbinieku algas būs vidēji lielas, taču ar tendenci pieaugt. Līdzsvarojot algas un citus biroja izdevumus, no kuriem samērā liela summa ir paredzēta darbam nepieciešamā inventāra un ar to saistīto izdevumu nodrošināšanai, ar ienākošo samaksu par projektu izpildi firmai labvēlīgā gadījumā pirmā gada beigās iespējams sasniegt pat ~ 2000,- Ls skaidrās naudas beigu bilanci. Ņemot vērā, ka otrajā darbības gadā mainīgās ražošanas izmaksas strauji samazināsies un pieaugs projektēšanas apjomi, kā arī to cenas, paredzema produktīva, peļņu nesoša firmas darbība, kas dos arī kvalitatīvu ieguldījumu vides uzlabošanā, sakopšanā un labiekārtošanā.
2. Uzņēmēja un uzņēmuma raksturojums
Iecerētās uzņēmējdarbības veikšanai tiek dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kuru dibina 5 fiziskas personas.
Sākuma posmā uzņēmējdarbību un klientu pieņemšanu varēs veikt šim nolūkam izīrētās 2 telpās ar kopējo platību 40 m2.
Sabiedrības pamatkapitālā netiks iekļauti mantiski ieguldījumi.
Projekta izstrādāšana prasa galvenokārt intelektuālo darbu, sākotnējie izdevumi ražošanas līdzekļu iegādei un darba apstākļu nodrošināšanai varētu būt samērā nelieli.
Darbu uzsākšanai nepieciešamie instrumenti un savs inventārs katram arhitektam ir pašam.
Kad tiks saņemti pirmie maksājumi no klientiem par viņiem izstrādātajiem projektiem, būs nepieciešams iegādāties:
• mēbeles ………………………………………………………………………….Ls 200,-
• gaismas ķermeņus…………………………………………………………….Ls 60,-
• aizkarus,paklājus ……………………………………………………….…….Ls 150,-
• fotoaparātus un piederumus………………………………………..Ls 50,-
Kopā: Ls 450,-
Bez šiem izdevumiem būs jāpērk arī nepieciešamie orgtehnikas un ražošanas piederumi:
• papīrs un pauspapīrs…………………………………………………………………….Ls 30,-
• kartons, līme ………………………………………………………………………………..Ls 30,-
• rapidografi “Rotring” ……………………………………………………………………. Ls 20,-
• flomasteri, zīmuļi ………………………………………………………………………… .Ls 10,-
• krāsas, tinte, tuša ………………………………………………………………………….Ls 10,-
• maketēšanas piederumi …………………………………………………………………Ls 10,-
Kopā: Ls 110,-
Būs jāsedz arī autotransporta ekspluatācijas un benzīna izmaksas, kas sastādīs mēnesī. Ls 70,-
Jāpasūta arī preses izdevumi, jāpērk normatīvā un juridiskā literatūra, prospekti, reklāmas izdevumi u.c.; vidēji mēnesī tas sastādīs ……………………………………………………………………………Ls 15,-.
Sabiedrības piedāvāto projektu un pakalpojumu reklāma – ………………………………….Ls 35,-.
Darba telpu apsaimniekošana (īres maksa, komunālie pakalpojumi) prasīs mēnesī vidēji Ls 100,-.
Sabiedrības dalībnieku algas sastādīs …………………………………..……………………………Ls 1170,- .
Sociālais nodoklis (28,09%)……………………………………………………………..…………………..Ls 328,65 .
Drošības fonds algām (5%)………………………………………………………………..……………. ….Ls 58,50.
Apdrošināšana (uz visu gadu)……………………………………………………….………………….….Ls 500,- .
Kopā visi minētie pirmās kārtas maksājumi sastādīs Ls 1777,15 mēnesī, kā arī 500,- Ls apdrošināšanas maksājums pirmajā mēnesī un tiks segti no Sabiedrības pamatkapitāla un pirmā mēneša ienākumiem.
Sabiedrībai uzkrājot pieredzi, klientus un gūstot peļņu, ar laiku tiks iegādāti arī dārgāki darba līdzekļi:
• dators ar programmu nodrošinājumu ……………………………………………..Ls 500,- .
• kopēšanas iekārta ………………………………………………………………………..Ls 350,- .
• fakss (lietots)………………………………………………………………………………. Ls 45,- .
• mobilais telefons ………………………………………………………………………… Ls 180,-
• rasēšanas dēļi………………………………………………………………….Ls 400,- . Kopā: Ls.1475,- .
Ar laiku, palielinoties pasūtījumu daudzumam, Sabiedrības finansiālajām iespējām un arī darbinieku skaitam, paredzēts papildus nomāt speciālas telpas projektēšanas biroja paplašināšanai. Tas varētu izmaksāt 200 Ls mēnesī un tiks segts no 2001.gada peļņas.
2.3. Ražojumu un pakalpojumu raksturojums
Sabiedrība saskaņā ar noslēgtiem līgumiem ar pasūtītājiem:
• izstrādās dažādu tipu jaunceļamo ēku un būvju projektus;
• izgatavos esošo dzīvojamo, sabiedrisko un saimniecisko ēku rekonstrukcijas projektus;
• projektēs (un turpmāk arī veidos) interjerus – privātmājām, veikaliem, kafejnīcām, kantora telpām u.c.
Bez arhitektūras projektēšanas darbiem, Sabiedrība uzņemsies nodrošināt klientus ar nepieciešamo informāciju par būvmateriālu cenām, to iegādes un transportēšanas jautājumiem.
Pasūtītājs varēs uzticēt Sabiedrības darbiniekiem risināt visus ar jaunbūvi saistītos tiesiskos un administratīvos jautājumus.
Otrajā darbības gadā Sabiedrība plāno uzņemties arī savu projektu realizāciju, slēdzot līgumus ar būvfirmām; vēlāk uzņemties arī ģenerālā darbuzņēmēja lomu, izveidojot savu būvbrigādi un tikai speciālo darbu veikšanai pieaicinot apakšuzņēmējus.
2.4. Tirgus analīze
SIA ”Arona & Partneri” atradīsies Rīgā un centīsies nodrošināt daudzo privātīpašnieku un firmu pieprasījumu pēc jaunu objektu celtniecības projektiem, esošās apbūves rekonstrukcijas un labiekārtošanas, atsevišķu telpu noformēšanas projektiem.
Sabiedrības klienti būs jebkuras fiziskās vai juridiskās personas, kuras gribēs pasūtīt projektus dažāda tipa un uzdevuma ēku un būvju celtniecībai, rekonstrukcijai, labiekārtošanai.
Pārsvarā par pasūtītājiem varētu būt veiksmīgi uzņēmēji, privatizēto namu īpašnieki, jaunsaimnieki u.c.
Visi šie pasūtītāji varēs izmantot arī Sabiedrības pakalpojumus ar projektēšanu un celtniecību saistīto juridisko un administratīvo jautājumu risināšanā.
2.5.Konkurence
Šodien konkurence būvprojektu tirgū ir diezgan liela, jo pieprasījums pēc projektēšanas pakalpojumiem vēl joprojām ir nestabils. Tā kā pasūtītājam ir pietiekoši liela izvēle, konkurenci izturēt varēs tikai, piedāvājot labus, samērā lētus un ātri izstrādātus projektus.
It īpaši rūpīgi, ātri un pēc iespējas lēti ir izpildāmi pirmie projekti, jo tiem būs liela loma Sabiedrības reklamēšanā.
Reklāmas nolūkos būs nepieciešams aktīvi piedalīties ar saviem darbiem izstādēs, masu pasākumos; tikpat svarīgi ir iekļauties sabiedriskajās struktūrās, kurās apgrozās iespējamie pasūtītāji, jo pasūtījumu iegūšana lielā mērā būs saistīta ar personīgiem kontaktiem.
Netiks taupītas pūles un līdzekļi jebkura veida reklāmai, sākot ar Sabiedrības izkārtni un telpu noformējumu un beidzot ar reklāmu presē, radio, un televīzijā.
Lai piesaistītu klientus, atstājot uz viņiem labu iespaidu, paredzēts iegādāties datoru, ar kura palīdzību jau pirmajā pasūtītāja ierašanās reizē vismaz aptuveni varētu noteikt objekta projektēšanas izmaksas un arī iecerētās jaunbūves cenu, izejot no nepieciešamo materiālu daudzuma un cenām, transportēšanas un visām pārējām izmaksām.
2.6. Mārketinga stratēģija
Lai dienās gūtu labu peļņu, Sabiedrības darbības sākumā jāpiesaista klienti ar mazliet zemāku cenu, kā arī ar ātru projektēšanas gaitu.
Vēlāk, kad pirmie projekti jau būs realizēti, un ar tiem varēs ieinteresēt nākošos pasūtītājus, varēs noteikt jau augstāku maksu par projektu.
Lai panāktu labu rezultātu, jācenšas izvēlēties turīgu pasūtītāju, kurš spējīgs maksāt par labiem materiāliem un algot kvalificētus darbu izpildītājus. Ar sliktiem materiāliem, nemākulīgu paviršu darbu labas projekta ieceres realizēt nav iespējams.
Ļoti svarīgi ir iemantot pasūtītāju uzticību, palīdzēt viņiem realizēt pasūtītos projektus iespējami labi, jo tādas realizētas izdevušās jaunbūves kalpos turpmāk par vislabāko projekta un arhitekta reklāmu, jo pirmie klienti, būdami apmierināti ar savu jaunbūvi, savas aprindas ļaudīm darīs zināmu arī projekta autoru vārdus un ieteiks tos arī citiem.
Uzkrājoties pieredzei un izstrādāto projektu skaitam, Sabiedrība sadarbosies ar celtniecības firmu, prioritāri apkalpojot tās klientus, turpmāk paredzot veidot kopā projektēšanas un celtniecības firmu.
Perspektīvā iespējama arī ārzemju kapitāla piesaistīšana, ņemot vērā, ka mūsu valstī ir un vēl diezgan ilgi paliks samērā lēts darbaspēks, līdz ar to mēs varam būt izdevīgi ārzemju pasūtītājiem.
2.7. Risks un apdrošināšana
Viens no nopietnākajiem riska faktoriem ir nenokārtotās privātīpašuma tiesības uz nekustāmo īpašumu un uz zemi.
Zaudējumi var rasties arī no:
• valdības politikas negaidītiem pavērsieniem;
• neveiksmīgi noslēgtiem līgumiem ar pasūtītājiem;
• inflācijas.
Problēmas rada arī valsts projektēšanas uzņēmumu liktenis: tiem sadaloties, atlaistie darbinieki, kas nodibina savas privātfirmas, ir labāk integrēti pasūtītāju vidū, viņiem ir plaši sakari vietējā sabiedrībā.
Pieprasījumu ļoti var ietekmēt arī haotiskās būvmateriālu cenu izmaiņas.
Pārējais būs atkarīgs no projektu kvalitātes, izstrādāšanas termiņiem, izmaksām un uzbūvēto objektu kvalitātes.
Peļņa vai zaudējumi būs atkarīgi vienīgi no pasūtījumu apjoma, jo šajā darbības jomā problēmas sakarā ar izejvielu vai materiālu trūkumu nav aktuālas.
Sabiedrības nekustāmais īpašums tiks apdrošināts Parex apdrošināšanas kompānijā.
2.8. Ražošanas plāns
Sabiedrības uzņēmējdarbības rezultāts ir jaunceļamo un rekonstruējamo ēku un būvju projekti, kā arī konsultatīvi un organizatoriski pakalpojumi būvētājiem un citiem klientim.
Paredzēts izpildīt vidēji gadā:
• 5 ndividuālo būvju projektus ar vidējo cenu Ls 1500,- kopā Ls 7500,-
• 12 telpu dizaina projektus ar vidējo cenu Ls 600,- kopā Ls 7200,-
• 5 piesaistes ar vidējo cenu Ls 150,- kopā Ls 7500,-
• 5 rekonstrukcijas ar vidējo cenu Ls 900,- kopā Ls 4500,-
• 10 konsultācijas ar vidējo cenu Ls 80,- kopā Ls 800,-
Ienākums par projektēšanu vērtējams Ls 20750,- gadā.
2.9. Organizatoriskais plāns
Sabiedrības pārvaldes institūcija ir Dalībnieku sapulce, bet tās pārtraukumos lēmumus realizē Valde 2 cilvēku sastāvā.
Valdes priekšsēdētājs rūpējas par Sabiedrības finansiālo darbību, slēdz līgumus, pārzina Sabiedrības materiāli tehnisko bāzi un nosaka vispārīgos Sabiedrības darbības principus – tam ir augstākā izglītība arhitektūras specialitātē un arī licence projektu izstrādāšanai.
Sabiedrības grāmatvedība tiek uzticēta vienam no Dibinātājiem – Mārtiņam Kārkliņam, kasiera pienākumus izpilda sekretāre – referente, kas ir algots darbinieks. Sekretāre sākuma posmā saņem “cietu” algu Ls 60,- mēnesī un regulāras prēmijas atkarībā no Sabiedrības finansiālā stāvokļa.
Gada beigās Sabiedrība nolīgst revidentu gada atskaites pārbaudei un sagatavošanai nodošanai.
Kā zināms, arhitektiem neiztikt bez konstruktora, arī bez citu speciālistu palīdzības, izstrādājot projekta santehnisko daļu (ūdensapgāde, apkure, kanalizācija, elekroapgāde u.c.).
Ar šiem speciālistiem (izņemot konstruktoru, kurš tiek pieņemts pastāvīgā darbā, un 3 inženieriem, kuri strādā uz pusslodzi un pārzin santehnisko un ar elektrību saistīto projektu daļu) tiks slēgti īstermiņa līgumi attiecīgo daļu izstrādāšanai katram konkrētam projektam.
2.10. Juridiskais plāns
Sabiedrība tiek dibināta kā jaundibināma sabiedrība ar ierobežotu atbildību, labprātīgi vienojoties 5 fiziskajām personām.
Sabiedrība ir juridiska persona (kopš tās reģistrēšanās brīža LR Uzņēmumu reģistrā), tai ir savs īpašums, pastāvīga bilance, zīmogs ar tās nosaukumu un norēķinu kontu bankās.
Sabiedrība ir tiesīga savā vārdā slēgt līgumus LR un ārvalstīs, iegūt kustamo un nekustamo īpašumu un realizēt uz to valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības, uzņemties saistības, būt par prasītāju un atbildētāju tiesā, saimnieciskajā tiesā un šķīrējtiesā.
Sabiedrība atbild par savām saistībām ar visu tās īpašumu, resp., statūtu fondu.
Dalībnieki atbild par Sabiedrības saistībām tikai ar savu daļu statūtkapitālā un ar viņiem pienākošos dividendi. Sabiedrība neatbild par tās dalībnieku saistībām.
2.11. Finansu plāns, darbības ienesīguma noteikšanas grafiks
Sabiedrības statūtu fonds (pamatkapitāls) ir Ls 6000,-, no tiem visi Ls 6000,- ir nauda.
Sabiedrības darbība pirmajos mēnešos, līdz ienāks ieņēmumi par projektiem un pakalpojumiem, tiks finansēta no Sabiedrības pamatkapitāla līdzekļiem.
Lai bez problēmām pārietu nākošajā finansēšanas posmā – no gūtās peļņas, – pirmajā mēnesī vajadzētu iegūt vismaz 1 pasūtījumu ar 50 % pirmsapmaksu.
Turpmākos maksājumus paredzēts veikt no naudas, kura tiks iegūta darba rezultātā. Tīrās peļņas ievērojama daļa tiks veltīta datortehnikas iegādei, lai veicinātu darba ražīgumu un rasējumu kvalitāti, gūtu iespēju izvēlēties labāko no vairāku projektu risinājumu variantiem, līdz ar to padarot savu produkciju konkurētspējīgāku.
Peļņa no atsevišķu projektu izstrādāšanas būs atkarīga no tā, kādus līdzekļus pasūtītājs var atvēlēt projektu izstrādāšanai, cik detalizēti izstrādātu projektu viņš grib iegūt.
Sabiedrības peļņa (vai zaudējumi) veidosies atkarībā no pasūtīto projektu skaita un veida, to cenas,- no vienas puses, un no ražošanas izmaksām, nodokļu un citu maksājumu kopsummas,- no otras puses.
Finansu plāna sastāvā tiek sagatavotas attiecīgas tabulas:
1. Plānoto ieņēmumu pārskats
2. Izmaksas darbaspēka algošanai
3. Pamatlīdzekļi – ražošanas iekārtas (uz pirmā darbības gada beigām)
4. Ar darbaspēka algošanu nesaistītas izmaksas
5. Ienākumu aprēķins
6. –
7. Finansējuma avoti un izmantošana
8. Plānotais skaidrās naudas apgrozījums
9. Bilance (1. gada beigās)
10. Darbības ienesīguma sasniegšanas grafiks
2.12. Finansēšanas stratēģija, kredītu izmantošana
Atbilstoši ražošanas pieaugumam, mainīsies nosacīti patstāvīgās un arī nosacīti mainīgās izmaksas. Izvērtējot šo procesu un tā sakarības, var secināt, ka līdzekļu sadalījums konkrētam projektam ir jāsaskaņo ar darba intensitātes iespējām attiecīgā projekta izstrādāšanai. Veiksmīgi izstrādājot kopējo ienākumu sadalījumu, darba grafika intensitāti, sabalansējot to ar izdevumiem, radīsies arī peļņa. Šādā veiksmīgā darbības variantā trūkstoši līdzekļi neradīsies, tāpēc nav paredzēts ņemt kredītu, sevišķi Sabiedrības pirmsākuma posmā.
Kredītfinansēšana būtu ieteicama projektiem, kas saistīti ar jau strādājošo ražotņu paplašināšanu vai modernizāciju, jo šeit jau ir lielāka drošība – ir ražotne, apgūta tehnoloģija, strādājošo pieredze, produkcijas realizācijas pieredze, jau pierādīts pieprasījums pēc tās.
Tas viss ļauj cerēt, ka baņķieri un citi investori nenoteiks pārmērīgi augstus kredīta procentus.
Iesācēji varētu cerēt uz kredītu tikai ar visai augstiem riska procentiem un tikai tad, ja pretendentam ir kādi īpašumi, kurus varētu ieķīlāt, vai garantijas no kādas naudīgas struktūras.
3. Uzņēmuma dibināšanas kārtības apraksts
Sabiedrības var dibināt divējādi: vai nu pārveidojot esošos cita veida uzņēmumus (uzņemējsabiedrības) par sabiedrībām, vai dibinot jaunas sabiedrības.
Valsts uzņēmumu un kolektīvo saimniecību pārveidošanu par Sabiedrībām nosaka citi – privatizācijas likumi.
Par Sabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem var būt tās personas un personu apvienības (juridiskas personas), kurām saskaņā ar LR likumu “Par uzņēmējdarbību” (1) ir tiesības būt uzņēmējiem. No 7 šajā likumā paredzētajiem uzņemējiem atzīmēsim tikai 3 pirmos:
• rīcībspējīga fiziska persona;
• ģimene (saskaņā ar ģimenes locekļu starpā noslēgto līgumu);
• uzņemējsabiedrība.
Pašā sākumā Dibinātājiem jāvienojas par savas iecerētās Sabiedrības (turpmāk šajā nodaļā – Sabiedrība) dibināšanas dokumentu sagatavošanu. Šim darbam, kā arī Sabiedrības reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā var nolīgt juristu, var slēgt līgumu ar kādu no daudzajām firmām, kas specializējušās šo jautājumu kārtošanā, var arī taupīt naudu un veikt šo uzdevumu pašu Dibinātāju spēkiem.
Vispirms Dibinātāji sagatavo un slēdz savā starpā dibināšanas līgumu, kurā vienojas par Sabiedrības nosaukumu, mērķiem, darbības virzieniem un nosaka dibināšanas kārtību.
Vēl dibināšanas līgumā nosaka pamatkapitāla (statūtu fonda) veidošanas kārtību, lielumu, daļu skaitu un vērtību, to sadalījumu starp Dibinātājiem, daļu ieguldījuma termiņus un veidu, daļu atsavināšanas kārtību. Dibinātāji vienojas arī par Sabiedrības darbības uzsākšanai nepieciešamo skaidrās naudas summu un tās sadalījumu starp Dibinātājiem. Dibināšanas līgumā Dibinātāji ieraksta, kurš būs viņu pilnvarotais pārstāvis, kam tiks uzdots veikt ar Sabiedrības dibināšanu saistītās darbības, pirmkārt nodrošināt dibināšanas dokumentu izstrādāšanu. Dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums (ar tam pievienotu Dibinātāju kapitāla daļu sarakstu un ziņojumu par mantiskajiem ieguldījumiem – ja tādi ir paredzēti), statūti un dibināšanas sapulces protokols.
Dibināšanas līgumu pēc rūpīgas apspriešanas un precizēšanas paraksta visi Dibinātāji.
Līgumam pievienotajā Dibinātāju kapitāla daļu sarakstā nosaka kapitāla dalū kopsummu un ieguldījumu pieņemšanas veidu, laiku un kārtību, arī katra Dibinātāja daļu skaitu un to kopējo vērtību, šos datus Dibinātāji apliecina ar savu parakstu.
Sabiedrības pamatkapitālu (statūtu fondu) var veidot arī no mantiskiem ieguldījumiem, atsavinot īpašumus vai pārņemot lietošanā ēkas, celtnes, iekārtas un citas materiālās vērtības, kā arī pieņemot vai pārņemot citas mantiskās tiesības.
Pamatkapitālā var ieskaitīt arī kādam no Dibinātājiem piederošu zemi, ūdeņus vai citus dabas resursus (bez tiesībām tos atsavināt tālāk).
Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis atver kādā no bankām pagaidu kontu uz topošās Sabiedrības vārda, pieņem un novērtē mantiskos ieguldījumus, sastāda Dibinātāju kapitāla daļu sarakstu un ziņojumu par mantiskiem ieguldījumiem, pievienojot šos dokumentus dibināšanas līgumam. Mantiskajiem ieguldījumiem pielīdzināms intelektuālais īpašums, kurš gan var sastādīt ne vairāk kā vienu trešdaļu no pamatkapitāla.
Pilnvarotais pārstāvis organizē Sabiedrības statūtu projekta izstrādāšanu un izsniedz to Dibinātājiem ne vēlāk kā nedēļu pirms dibināšanas sapulces sasaukšanas.
Pilnvarotais pārstāvis sasauc dibināšanas sapulci, tiklīdz Dibinātāji iemaksājuši pagaidu fondā 50% no līgumā paredzētā pamatkapitāla vērtības.
Dibināšanas sapulcē lēmēja balstiesības ir tikai tiem Dibinātājiem, kuri ieguldījuši vismaz 50% no savas daļas vērtības. Sapulce apstiprina sapulces Dalībnieku pilnvaras, atbilstoši viņu izdarītajiem daļu ieguldījumiem, izvērtē pilnvarotā pārstāvja vienošanos ar īpašnieku par tā mantas novērtēšanu.
Ja dibināšanas sapulce neapstiprina Dalībnieku vai Dalībnieku pārstāvju vienošanos ar mantas īpašnieku par mantas novērtējumu un tās pārņemšanas noteikumiem, ar mantas īpašnieku jāpanāk jauna vienošanās, bet ja vienošanos panākt nevar, Sabiedrība uzskatāma par nenodibinātu.
Sapulce pārbauda un apstiprina dibināšanas darbības izdevumus, rūpīgi apspriež, rediģē un apstiprina statūtus, ievēl Sabiedrības izpildinstitūcijas un kontrolinstitūcijas locekļus un apstiprina viņu atalgojumu, kā arī dod norādījumus jaunajai izpildinstitūcijai par turpmāko darbu.
Sabiedrības dibināšanas sapulces protokolu paraksta sapulces vadītājs un sekretārs, kā arī visi Dibinātāji.
Visi ar Sabiedrības izveidošanu saistītie izdevumi pēc to apstiprināšanas dibināšanas sapulcē ir atmaksājami no Sabiedrības ienākumiem. Gadījumā, ja Sabiedrība netiek nodibināta, ar Sabiedrības izveidošanu saistītos izdevumus sedz Dibinātāji atbilstoši savām daļām pamatkapitālā.
Jaunievēlētā Sabiedrības izpildinstitūcija 14 dienu laikā pēc statūtu parakstīšanas iesniedz LR Uzņēmumu reģistram šādus dokumentus:
1) reģistrēšanas pieteikumu uz veidlapas Nr. 4 (saņemama LR Uzņēmumu reģistrā);
2) statūtus saskaņā ar Likuma 13. panta prasībām, kurus parakstījuši visi Dibinātāji;
3) Sabiedrības dibināšanas līgumu, kas atbilst Likuma 10. panta prasībām un kuru parakstījuši visi Dibinātāji;
4) Dibinātāju kapitāla daļu sarakstu sakaņā ar Likuma 11. pantu – kā pielikumu dibināšanas līgumam;
5) ziņojumu par mantiskajiem ieguldījumiem (ja tādi ir);
6) dibināšanas sapulces protokolu ar lēmumu par Sabiedrības nodibināšanu (saskaņā ar likuma 19. pantu ), kuru parakstījuši visi Dibinātāji;
7) banku iestādes dokumentu par statūtos paredzētā pamatkapitāla (statūtu fonda) ieguldījumu saskaņā ar Likuma 21. pantu;
8) saskaņā ar Būvniecības likumu izsniegtu licenci vai sertifikātu, ja izvēlētajam darbības veidam tādi ir nepieciešami;
9) kvīti par valsts nodevas reģistrāciju nomaksu valsts budžetā (100 Ls);
10) kvīti par dibināšanas sludinājuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” apmaksu (17,70 Ls);
Pieteikumā obligāti jānorāda arī uzņemuma adrese, ja tā nesakrīt ar pieteicēja dzīves vietu (Uzņēmumu reģistrs var arī pārbaudīt uzdotās adrese un telefona numura pareizību).
Reģistrējot savu uzņēmumu pieteikuma iesniedzējam jābūt gatavam paskaidrot, uz kādas bāzes tiek dibināts uzņēmums, un pierādīt, ka netiks izmantoti citu uzņēmumu, organizāciju vai pilsoņu līdzekļi vai telpas bez attiecīgām atļaujām.
Visus Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajos dokumentos esošos parakstus apliecina Sabiedrības pilnvarotais pārstāvis, iesniedzot dokumentus Uzņēmumu reģistrā.
Sabiedrība iegūst juridiskas personas tiesības ar brīdi, kad tā tiek reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā un saņem reģistrācijas apliecību.
Pēc reģistrācijas apliecības saņemšanas atliek vēl pasūtīt Sabiedrības zīmogu un atvērt pastāvīgu kontu bankā. Ievēlētie Sabiedrības vadītāji – pirmā persona (valdes priekšsēdētājs, direktors jeb prezidents) un grāmatvedis (personas ar pirmā un otrā paraksta tiesībām) – aizpilda parakstu un zīmoga paraugu kartīti un atver jebkurā bankā Sabiedrības kontu, uz kuru pārskaita Dibinātāju iemaksas no pagaidu konta, kurš tiek slēgts.
Un pēdējais – jāstājas uzskaitē kā nodokļu maksātājam rajona finansu un sociālās nodrošināšanas nodaļā, un arī statistikas komitejā, lai sniegtu ziņas par savu uzņemējsabiedrību.
4. Reģistrācijai nepieciešamie dokumenti
Uzņēmējdarbības reģistrēšana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir nepieciešama procedūra, kura būtu jāapgūst jebkuram uzņēmējam.
Šo darbu var arī uzticēt kādam no daudzajiem advokātu vai konsultāciju birojiem
Reģistrēti
LR Uzņēmumu reģistrā 199…g.” “………….
ar Nr. ……….
SIA “ARONA &PARTNERI”
STATŪTI
Apstiprināti
dibināšanas sapulcē
1999.g. 24. novembrī,
prot. Nr. 1
Rīga, 1999
1. Vispārīgie noteikumi
1.1 SIA ”Arona &Partneri“ (turpmāk – Sabiedrība) ir jaundibināma Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras pamatkapitālu veidos tās Dibinātāju ieguldītais īpašums – kapitāla daļas – saskaņā ar šiem statūtiem un pievienoto kapitāla daļu sarakstu.
1.2. Sabiedrība tiek dibināta, noslēdzot līgumu starp piecām fiziskām personām (turpmāk – Dibinātāji), parakstot šos statūtus un reģistrējot Sabiedrību LR Uzņēmumu reģistrā.
1.3. Sabiedrības Dibinātāji ir fiziskas personas:
1. Arona Tomariņa, pers.kods 150477-10515, pase Nr.0787823,Rīga, Kantora 8
2. Artis Leja, pers.kods 150577-10615, pase Nr. 0519912, Rīga, Elizabetes 20-5
3. Ilva Lazdiņa, pers.kods 130271 – 10355, pase Nr. 0613447, Rīga, Brīvības 121-25
4. Edmunds Rihters, pers.kods 010199 – 21401, pase Nr. 0173668, Rīga, Mārstaļu 10-10
5. Mārtiņš Kārkliņš, pers.kods 050570 – 108548, pase Nr. 0476543, Rīga, Lilijas 54-34
1.4. Sabiedrības pilns oficiālais nosaukums latviešu valodā ir “Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Arona&Partneri” ”, oficiālais saīsinātais nosaukums: SIA “Arona & Partneri“.
1.5. Sabiedrības darbības mērķis – veikt efektīvi organizētu uzņēmējdarbību ar nolūku apmierināt iedzīvotāju vajadzības un gūt peļņu.
1.6. Sabiedrības darbības virzieni:
1.6.1. ēku un būvju celtniecības, rekonstrukcijas un kapitālā remonta projektu izstādāšana, interjeru un labiekārtošanas darbu projektēšana;
1.6.2. savu projektu realizācija, veicot celtniecības, labiekārtošanas un noformēšanas un noformēšanas darbus;
1.6.3. pakalpojumu sniegšana, piegādājot klientiem informāciju arhitektūras, interjeru, dizaina, ainavu, kā arī reklāmas jomā;
1.6.4. izstāžu un kultūrpasākumu organizēšana, izdevniecības un kopēšanas darbi un pakalpojumi;
1.6.5. cita uzņēmējdarbība, kas nav pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu.
1.7. Savā darbībā Sabiedrība ievēro Latvijas Republikas likumus un šos statūtus.
1.8. Sabiedrība iegūst juridiskas personas tiesības ar tās reģistrācijas brīdi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, tai ir patstāvīga bilance un zīmogs ar tās nosaukumu, tā izmanto valūtas un citus norēķina kontus bankās.
Sabiedrībai ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskās tiesības un uzņemties pienākumus, tā var būt prasītāja un atbildētāja tiesā, saimnieciskajā tiesā vai šķīrējtiesā, veikt darījumus Latvijas Republikas teritorijā un ārzemēs, veikt arī citus darbus, kas nav aizliegti ar likumu.
1.9. Sabiedrība veido savas attiecības ar citiem uzņēmumiem un organizācijām uz saimniecisko līgumu (kontraktu) pamata.
1.10. Sabiedrība atbild par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu, valsts neatbild par Sabiedrības saistībām, bet Sabiedrība savukārt neatbild par valsts saistībām.
Sabiedrības dalībnieki (fiziskās vai juridiskās personas, kuras iegādājas Sabiedrības kapitāla daļas pēc Sabiedrības nodibināšanas (turpmāk – Dalībnieki), atbild par Sabiedrības saistībām tikai ar savu daļu tās pamatkapitālā un viņiem pienākošos dividendi, bet neatbild ar savu personīgo mantu.
Sabiedrība neatbild par savu Dalībnieku saistībām.
1.11. Sabiedrība, ievērojot spēkā esošo likumdošanu un atbilstoši darbības mērķiem un virzieniem, ir tiesīga nodibināt attiecības ar ārvalstu juridiskām un fiziskām personām, turēt savus pārstāvjus preču un citās biržās, kuras darbojas Latvijas Republikas teritorijā un aiz tās robežām.
1.12 Sabiedrība tiek dibināta uz neierobežotu laiku.
1.13. Sabiedrības atrašanās vieta ir – Latvijas Republika, Rīga, LV-1004, Kantora 8. .
2. Sabiedrības kapitāli.
2.1. Sabiedrības pamatkapitāls ir Ls 6000,-, kas sadalās 30 daļās, katra Ls 200,- vērtībā.
2.2. Sabiedrības pamatkapitālu veido veido Dalībnieku daļu vērtības kopsumma (saskaņā ar Likuma 3.pantu).
2.3. Visam Sabiedrības pamatkapitālam jābūt ieguldītam gada laikā pēc Sabiedrības reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
2.4. Sabiedrība var palielināt vai samazināt savu pamatkapitālu saskaņā ar likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” (turpmāk – Likuma) 33.-36.panta prasībām, izdarot attiecīgas izmaiņas Sabiedrības statūtos. Šīs izmaiņas jāpiesaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.
2.5. Saskaņā ar Likuma 35.pantu Sabiedrība var palielināt savu pamatkapitālu:
2.5.1. pieaicinot jaunus Dalībniekus, kas iegulda savas daļas;
2.5.2. paaugstinot ieguldīto daļu vērtību;
2.5.3. esošiem Dalībniekiem izdarot papildu daļu ieguldījumus.
2.6.Jaunus Dalībniekus Sabiedrībā var iesaistīt tikai pēc tam, kad pilnā apjomā ieguldītas visas iepriekšējās daļas.
Sabiedrības Dalībnieku sapulcei jāapstiprina jaunu Dalībnieku iesaistīšanas noteikumi.
Jaunu dalībnieku daļām nosakāma tāda pati vērtība, kā jau ieguldītajām daļām.
2.7. Sabiedrība var arī samazināt savu kapitālu:
2.7.1. samazinot katras daļas vērtību;
2.7.2. pašai Sabiedrībai iegūstot savas daļas zem to vērtības un par šo daļu samazinot pamatkapitālu;
2.7.3. dzēšot pamatkapitāla samazināšanai iesniegtās daļas.
2.8. Lēmumu par Sabiedrības pamatkapitāla samazināšanu pieņem Dalībnieku sapulce, kura apstiprina pamatkapitāla samazināšanas noteikumus saskaņā ar likuma “Par sabiedrībam ar ierobežotu atbildību” 36.panta prasībām.
2.9. Sabiedrības rezerves kapitāls veidojas kā obligātie atskaitījumi no peļņas.
Šie atskaitījumi jāizdara ne mazāk kā piecu procentu apmērā no peļņas tik ilgi, kamēr rezerves kapitāls sasniedz trešo daļu no pamatkapitāla lieluma. Obligātie atskaitījumi atjaunojami, tiklīdz rezerves kapitāls ir mazāks par trešo daļu no pamatkapitāla.
2.10. Sabiedrībai var būt arī citi kapitāli. Lēmumu par citu kapitālu izviedošanu un izlietošanu pieņem
Dalībnieku sapulce.
3. Sabiedrības Dalībnieku kapitāla daļas
3.1. Katra dalībnieka kapitāla daļu skaits tiek fiksēts Sabiedrības Dalībnieku grāmatā.
3.2. Par pilnībā neieguldītām daļām Sabiedrības valde izsniedz Dalībniekiem pagaidu apliecības. Tas izdarāms ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pec Sabiedrības reģistrēšanas apmaiņā pret kvītīm par Dalībnieka izdarītajiem noguldījumiem.
3.3. Dalībniekam pilna savu daļu vērtība jāiegulda ne vēlāk kā gada laikā no Sabiedrības reģistrēšanas dienas.Ja dalībnieks mēneša laikā pēc šī ieguldījuma termiņa izbeigšanās neiegulda visu summu, viņa daļu pagaidu apliecība tiek anulēta. Par daļu pagaidu apliecības anulēšanu Valde paziņo daļas īpašniekam, kurš līdz ar to zaudē savas Dalībnieka tiesības.
Bijušais daļas īpašnieks var saņemt jau iemaksāto daļu vērtību tikai pēc tam, kad šīs daļas tiks realizētas statūtos paredzētajā kārtībā.
3.4. Pilnībā ieguldot savas daļas, Dalībnieks iegūst tiesības mainīt pagaidu apliecības pret daļu apliecību. Daļu apliecības līdz ar ziņām par to īpašnieku ierakstāmas Sabiedrības Dalībnieku grāmatā.
3.5. Gadījumā, ja Dalībnieks vēlas visas savas daļas vai daļu no tām realizēt, tad šo daļu apliecība līdz ar rakstisku paziņojumu iesniedzamas Valdei. Valde vispirms piedāvā nododamās daļas esošajiem Sabiedrības Dalībniekiem. Ja uz nododamām daļām piesakās vairāki Dalībnieki, tad daļas pārdod proporcionāli viņiem jau piederošo daļu skaitam. Ja esošie Dalībnieki nepiesakās iegūt nododamās daļas, tad Valdei ir tiesības tās atpirkt vai pārdot citām personām pēc saviem ieskatiem. Ja mēneša laikā no daļu apliecības saņemšanas dienas Valde nav pārdevusi, tās jāizsniedz atpakaļ to īpašniekiem, kas var tās atsavināt pēc saviem ieskatiem.
3.6. Sabiedrības Dalībnieks var nodot visas savas daļas vai daļu no tām citam šīs Sabiedrības Dalībniekam, ja tam piekrīt pārējie Dalībnieki.
3.7. Daļu īpašnieka nāves gadījumā tās pāriet mantiniekiem.
4. Sabiedrības pārvaldes struktūra, izpildinstitūcija
4.1. Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir Dalībnieku sapulce un izpildinstitūcija, turpmāk Valde. 4.2. Dalībmieku sapulce ir augstākā Sabiedrības pārvaldes institūcija. To veido Sabiedrības dalībnieki vai to pārstāvji.
Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtējās Dalībnieku sapulces.
4.3. Dalībnieku kārtējās sapulces sasauc Valde ik gadu ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc saimnieciskās darbības gada beigām. Saimnieciskās darbības gads ir no 1.janvāra līdz 31.decembrim ieskaitot.
Ja Sabiedrības Valde nav sasaukusi Dalībnieku kārtējo sapulci, tad pēc viena vai vairāku Dalībnieku pieprasījuma Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs var uzdot Valdei sasaukt Sabiedrības Dalībnieku sapulci ne vēlāk kā viena mēneša laikā, skaitot no Uzņēmumu reģistra lēmuma paziņošanas dienas.
4.4. Ārkārtas sapulces sasauc Valde vai nu pēc savas iniciatīvas, vai tad, ja to rakstiski pieprasa revidents vai Dalībnieki, kas kopā pārstāv ne mazāk kā desmito daļu no Sabiedrības pamatkapitāla. Pieprasījumā uzrādāmi sapulces sasaukšanas iemesli un vēlamā darba kārtība.
Valdei sapulce jāsasauc mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.
Ja Sabiedrības Valde minētajā laikā nesasauc Dalībnieku ārkārtas sapulci, tad tās sasaukšanas iniciatori var griezties Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu uzdot Valdei sasaukt Dalībnieku ārkārtas sapulci.
4.5. Dalībnieku sapulce ir tiesīga izskatīt jebkuru jautājumu, kas attiecas uz Sabiedrības darbību.
Vienīgi Dalībnieku sapulce ir tiesīga:
• lemt jautājumus par Sabiedrības ststūtu grozīšanu;
• lemt jautājumus par daļu īpašnieku maiņu;
• izskatīt Valdes ziņojumus, apstiprināt Sabiedrības darbības gada pārskatu, sadalīt pagājušā gada tīro peļņu, apstiprināt revidenta pārskatus un slēdzienus;
• palielināt vai samazināt Sabiedrības pamatkapitālu, apstiprināt tā palielināšanas vai samazināšanas noteikumus;
• lemt jautājumus par Sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, darbības izbeigšanu, tās turpināšanu un apvienošaos ar citām sabiedrībām, par Sabiedrības pārveidošanu citās uzņēmējdarbības formās, likvidācijas komisijas vai likvidatoru nozīmēšanu, likvidācijas bilances apstiprināšanu;
• atcelt vai atsaukt no amata un iecelt vai ievēlēt amatā Valdes locekļus un revidentu, lemt par prasību celšanu pret viņiem vai par atteikšanos no prasībām, lemt jautājumus par Valdes darbinieku atalgojumu;
• iecelt vai atcelt no amata direktoru vai piešķirt Valdei tiesības ievēlēt viņu no sava vidus vai no citu personu vidus;
• apstiprināt un grozīt Valdei un revidentam domātās instrukcijas;
• lemt par Sabiedrības struktūrvienību, pārstāvniecību un filiāļu izveidošanu vai likvidēšanu.
Dalībnieku sapulce var izlemt jebkuru citu saimnieciskās darbības un pārvaldes jautājumu, ja to pieprasa Valde, kā arī izlemt jebkuru citu saimnieciskās darbības un pārvaldes jautājumu, ja to pieprasa Valde, kā arī izlemt visus citus jautājumus, kuru izskatīšana pārsniedz citu Sabiedrības institūciju kompetenci.
4.6. Dalībniekiem ir balstiesības Dalībnieku sapulcē tikai tad, ja viņi pilnībā nomaksājuši savas daļas un ir ierakstīti Sabiedrības Dalībnieku grāmatā vismaz desmit dienas pirms sapulces sasaukšanas.
4.7. Dalībnieki var piedalīties sapulcē gan personiski, gan ar savu pārstāvju starpniecību. Pilnvarai jābūt noformētai rakstveidā un tā pievienojama sapulces protokolam. Valdes loceklis nevar būt Sabiedrības Dalībnieka pārstāvis.
4.8 Ar padomdevēja tiesībām Sapulcē drīkst piedalīties Valdes locekļi, kas nav Sabiedrības Dalībnieki, kā arī revidents.
4.9. Katra daļa dod tiesības sapulcē uz vienu balsi. Ikviena Dalībnieka balsu skaits atbilst viņam piederošo daļu skaitam.
4.10. Par dalībnieku sapulces sasaukšnu Dalībniekam ir jāpaziņo iepriekš. Paziņojumā jānorāda sapulces sasaukšanas diena, stunda, vieta un sapulcē izskatāmie jautājumi. Paziņojumi par sapulces sasaukšanu ir jāizsūta Dalībmiekiem ierakstītās vēstulēs vai jāpaziņo pret parakstu.
4.11. Dalībnieku sapulce ir tiesīga, ja tās Dalībnieki pārsāv vairāk nekā pusi no pamatkapitāla. Ja laikus izsludināta sapulce nav tiesīga kvoruma dēļ, tad ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā tiek sasaukta atkārtota sapulce ar to pašu darba kārtību, un tā ir tiesīga lemt neatkarīgi no klātesošo balstiesīgo Dalībnieku skaita. Lai izlemtu jautājumus par Statūtu grozīšanu (izņemot pamatkapitāla palielināšanu) un Sabiedrības likvidāciju, nepieciešams sapulces kvorums, kas kopā pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no Sabiedrības pamatkapitāla.
4.12. Sapulces lēmumi Sabiedrības dalībniekiem ir obligāti, ja par tiem nobalso Dalībnieki ar vienkāršu balsu vairākumu.
Izlemjot jautājumus par Sabiedrības Statūtu grozīšanu, kā arī par daļu īpašnieku maiņu, lēmums ir spēkā, ja par to nobalso vismaz ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.
Lemjot jautājumu par kāda dalībnieka izslēgšanu no Sabiedrības, šis Dalībnieks vai viņa pārstāvis balsošanā nepiedalās. Dalībnieks vai viņa pārstāvis nevar piedalīties balsošanā arī tad, ja sapulce lemj par prasības celšanu pret viņu vai par atteikšanos no prasības.
4.14. Balsošana sapulcē notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa kaut viens no Dalībniekiem. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata Valdes locekļus un revidentu, kā arī pieņemot lēmumu par prasības celšanu pret viņiem vai par atteikšanos no prasības.
4.15. Dalībnieku sapulci atklāj Valdes priekšsēdētājs vai persona, kas izpilda viņa vietu. Pēc sapulces atklāšanas balstiesīgie Dalībnieki izvēl no sava vidus sapulces vadītāju.
4.16. Dalībnieku sapulce noris saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” 43. panta noteikumiem.
4.17. Sabiedrības darbību vada Valde atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un šiem stātūtiem. Valdi vada Valdes priekšsēdētājs.
Valde Sabiedrības vārdā rīkojas ar sabiedrības mantu un naudas līdzikļiem, risina un izlemj visus Sabiedrības Jautājumus, kuri neietilpst vienīgi Dalībnieku sapulces kompetencē.
Valde ir iekļauta Dalībnieku sapulcei un organizē tās lēmumu izpildi.
4.18. Sabiedrības Valdes satāvā ir 2 locekļi, kurus ievēl Dalībnieku sapulce uz trīs gadiem ar tiesībām būt pārvēlētiem.
Visas izmaiņas Valdes sastāvā, kā arī izmaiņas Valdes locekļu paraksta tiesībās jāpaziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.
4.19. Valdes sēdes tiek sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī.
4.20. Sabiedrības operatīvai vadībai Dalībnieku sapulce var iecelt pati vai piešķirt tiesības Valdei ievēlēt no sava vidus vai no citām personām vienu vai vairākus pārvaldniekus (direktorus).
Šajā gadījumā Dalībnieku sapulce nosaka pārvaldnieku tiesības un pienākumus, atbildību un atalgojumu.
4.21. Ja Sabiedrības Valdes locekļi rīkojas nelikumīgi, pārkāpj savu pilnvaru ietvarus vai neievēro likumu un šo Statūtu noteikumus vai Dallībnieku sapulču lēmumus vai Dalībnieku sapulču lēmumus un instrukcijas vai darbojas nolaidīgi, tad viņi ir solidāri atbildīgi ar visu savu īpašumu par īpašumu par zaudējumiem, kas tādējādi radušies Sabiedrībai, tās atsevišķiem Dalībniekiem vai trešajām personām.
5. Gada pārskats, bilance un peļņas sadalīšana
5.1. Sabiedrība organizē lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu un bilanci saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
5.2. Pēc gada pārskata un bilances apstiprināšanas Sabiedrības Dalībnieku sapulcē, ne mazāk par
5 % no tīrās peļņas (atrēķinot norakstījumus, amortizācijas summas), jāieskaita rezerves kapitālā. Par atlikušo summas izlietošanu lemj Dalībnieku sapulce. Tā nosaka summas, kas ieskaitāmas citos kapitālos, ja tādi ir, kā arī nosaka Dalībniekiem izmaksājamās dividendes tikai par pilnībā ieguldītajām daļām.
Sabiedrības Dalībnieku nevar piespiest kaut vai uz laiku atstāt dividendi Sabiedrības rīcībā.
Sabiedrības Dalībnieku nevar piespiest saņemtās dividendes atdot atpakaļ Sabiedrībai, izņemot likumā paredzētos gadījumos.
6. Sabiedrības darbības kontrole un revīzija
6.1. Sabiedrības darbību kontrolē revidents.
Revidentu ievēl Sabiedrības Dalībnieku sapulce uz trim gadiem.
6.2. Revidents nedrīkst būt Sabiedrības Valdes locekis.
Bijušos Valdes locekķus triju gadu laikā pēc izstāšanās no tās nedrīkst ievēlēt par revidentu.
6.3. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms kārtējās Dalībnieku sapulces Valdei jāpaziņo revidentam, ka Sabiedrības gada pārskats ir sagatavots, bilance noslēgta un dokumenti pieejami pārbaudei.
Revidentam ir tiesības apskatīt un revidēt visu Sabiedrības mantu un pārbaudīt visu Sabiedrības darbību.
6.4. Revidentam ir tiesības jebkurā laikā veikt tūlītējus kontroles un pārbaudes pasākumus.
Viņš uz savu atbildību var pieaicināt palīgā ekspertus vai speciālistus. Par pieaicināmajām personām revidents ziņo Valdei, kā arī nosaka pieaicināto personu atalgojumu, iepriekš saskaņojot ar Valdi.
6.5. Revidentam jāziņo Valdei un Dalībnieku sapulcei par konstatētām nepilnībām un pārkāpumiem Valdes un tai pakļauto struktūrvienību darbā.
Revidents savā ziņojumā Dalībnieku sapulcei dod atzinumu par to, vai gada pārskats ir sastādīts pareizi, vai tas atbilst likumiem, Statūtiem, vai ieraksti grāmatā saskan ar attaisnojošiem dokumentiem, vai bilance sniedz skaidru un patiesu ainu par Sabiedrības stāvokli un vai Valde sniegusi revidentam visas nepieciešamās ziņas, dokumentus un paskaidrojumus gada pārskata pārbaudīšanai.
6.6. Revidents veic savu darbību atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem.Viņš atbild Sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem,kas radušies viņa kļūdainas vai prettiesiskas darbības rezultātā.
Revidents neatbild par Valdes un tai pakļauto struktūrvienību darbību.
7.Sabiedrības darbības izbeigšana un atzīšana par spēkā neesošu.
7.1. Sabiedrības darbība izbeidzas sekojošos gadījumos:
• saskaņā ar Dalībnieku sapulces lēmumu;
• saskaņā ar likumu par bankrotu;
• ar tiesas vai saimnieciskās tiesas lēmumu;
• ja gada laikā pēc Sabiedrības reģistrācijas tā nav uzsākusi uzņēmējdarbību;
• ja Sabiedrība tiek pārveidota citās uzņēmējdarbības formās likumā paredzētajos gadījumos;
• ja tā savā darbībā pārkāpj Latvijas Republikas likumus;
• citos likumdošanā paredzētos gadījumos.
7.2. Sabiedrības likvidāciju izdara Valde, kas šādā gadījumā uzskatāma par Sabiedrības likvidatori. Sabiedrības Dalībnieku sapulce var ievēlēt citus likvidatorus. Līdz ar likvidatoru ievēlēšanu Valdes pilnvaras izbeidzas, bet tās atbildība saglabājas līdz uzņēmuma likvidācijai.
7.3. Pēc motivēta pieprasījuma, ko iesnieguši ne mazāk par Sabiedrības Statūtu fonda desmito daļu pārstāvošie Dalībnieki LR Uzņēmumu reģistrs var iecelt likvidatorus pēc saviem ieskatiem. Likvidatoru atalgojumu nosaka Dalībnieku sapulce, bet tas nevar būt mazāks par Sabiedrības valdes locekļu atalgojumu.
7.4. Dalībnieku sapulce var ievēlētos likvidatorus katrā laikā atsaukt un ievēlēt jaunus. LR Uzņēmumu reģistra ieceltos likvidatorus var atsaukt tikai pats LR Uzņēmumu reģistrs.
7.5. Lēmumu par sabiedrības reorganizāciju pieņem Dalībnieku sapulce.
Sabiedrība tiek reorganizēta arī gadījumos, kas paredzēti LR likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību 54.pantā.
7.6. Sabiedrības Dibinātāju, Dalībnieku, Valdes locekļu, revidenta un likvidatoru atbildību noteic likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” 55., 56., 57. un 58.panti.
7.7 Sabiedrības likvidācijas kārtību nosaka minētā likuma 51.panta normas, sakaņā ar 52.pantu likvidāciju var pārtaukt un turpināt Sabiedrības darbību.
7.8. Sabiedrība izbeidz savu darbību ar brīdi, kad tā tiek svītrota no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.
Dibinātāju paraksti:
1. Arona Tomariņa ……………………….
(paraksts)
2. Artis Leja ……………………….
(paraksts)
3. Ilva Lazdiņa ……………………….
(paraksts)
4. Edmunds Rihters ……………………….
(paraksts)
5. Mārtiņš Kārkliņš ……………………….
(paraksts)
Rīgā, 1999.gada 10. decembrī
es, Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis
Arona Tomariņa
apliecinu Dibinātāju parakstus,
kuri Statūtus parakstīja manā klātbūtnē,
viņu personības un rīcībspēja pārbaudītas.
………………………………………….
(paraksts)
SIA “ARONA&PARTNERI”
DIBINĀŠANAS LĪGUMS
Rīga 1999.g. 6. decembris
Mēs, zemāk parakstījušies, fiziskas personas:
1. Arona Tomariņa
2. Artis Leja
3. Ilva Lazdiņa
4. Edmunds Rihters
5. Mārtiņš Kārkliņš
turpmāk visi kopā saukti par Dibinātājiem, noslēdzām šo līgumu par sekojošo.
1. Līguma priekšmets
1.1 Uz brīvprātības un saimnieciskās ieinteresētības pamata Dibinātāji vienojās par SIA “Arona & Partneri” (turpmāk – Sabiedrība) nodibināšanu.
1.2. Sabiedrības mērķis būs: veikt efektīvi organizētu uzņēmējdarbību ar nolūku apmierināt iedzīvotāju vajadzības un gūt peļņu.
1.3. Sabiedrības uzņēmējdarbības virzieni būs šādi:
1.3.1. ēku un būvju celtniecības, rekonstrukcijas un kapitālā remonta projektu izstādāšana, interjeru un labiekārtošanas darbu projektēšana;
1.3.2. savu projektu realizācija, veicot celtniecības, labiekārtošanas un noformēšanas un noformēšanas darbus;
1.3.3. pakalpojumu sniegšana, piegādājot klientiem informāciju arhitektūras, interjeru, dizaina, ainavu, kā arī reklāmas jomā;
1.3.4. izstāžu un kultūrpasākumu organizēšana, izdevniecības un kopēšanas darbi un pakalpojumi;
1.3.5. cita uzņēmējdarbība, kas nav pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu.
1.4. Sabiedrība būs juridiska persona ar patstāvīgu bilanci, zīmogu ar tās nosaukumu un norēķinu kontiem bankās.
Sabiedrība iegūs juridiskas personas tiesības ar tās reģistrācijas brīdi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Sabiedrībai būs atsevišķa manta, tā varēs savā vārdā iegūt mantiskās un personiskās nemantiskās tiesības un uzņemties pienākumus, tā varēs būt prasītāja un atbildētāja tiesā, saimnieciskajā tiesā vai šķīrējtiesā, veikt darījumus LR teritorijā un ārzemēs.
1.5. Sabiedrība atbildēs par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu, arī ar mantu, ko tai piešķīruši Dibinātāji.
Valsts neatbildēs par Sabiedrības saistībām , bet Sabiedrība neatbildēs par valsts saistībām.
Dibinātāji un Dalībnieki atbildes par Sabiedrības saistībām tikai ar savu daļu Sabiedrības pamatkapitālā un viņiem pienākošos dividendi, bet neatbildēs ar savu mantu.
Sabiedrība neatbildēs par savu Dibinātāju un Dalībnieku saistībām.
1.6.Sabiedrības darbības laiks būs neierobežots.
1.7. Sabiedrības atrašanās vieta būs:
Latvijas Republika, Rīga, LV-1004, Kantora 8.
2. Sabiedrības dibināšanas kārtība
2.1. Dibinātāji vienojas, ka Arona Tomariņa būs viņu pilnvarotais pārstāvis, kuram būs jāveic ar Sabiedrības dibināšanu saistītas darbības. Arona Tomariņa pieņems Dibinātāju kapitāla daļu ieguldījumus.
2.2. Dibinātājiem divu nedēļu laikā kopš šī līguma parakstīšanas jāvienojas par kapitāla daļu sadali un jāfiksē tas Dibinātāju kapitāla daļu sarakstā.
2.3. Dibinātāju pilnvarotajam pārstāvim Sabiedrības dibināšanas sapulce jāsasauc pēc tam, kad dibinātāji būs ieguldījuši ne mazāk kā 50% no šī līguma punktā 3.1. paredzētās pamatkapitāla vērtības, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā kopš šī līguma parakstīšanas.
2.4. Dibinātāju pilnvarotajam pārstāvim jāorganizē Sabiedrības Statūtu izstrāde un jāļauj ar Statūtu projektu iepazīties visiem Dibinātājiem vismaz nedēļu pirms dibināšanas.
Dibināšanas sapulcē lēmēja balstiesības būs tikai tiem Dibinātājiem, kuri būs ieguldījuši vismaz 50% no savu daļu vērtības.
2.5. Dibināšanas sapulce jāorganizē un lēmumi tajā jāpieņem saskaņā ar LR likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” 16. – 20.pantu noteikumiem.
2.6. Dibināšanas sapulcei jāapstiprina sapulces Dalībnieku pilnvaras atbilstoši viņu izdarītajiem daļu ieguldījumiem.
2.7. Dibināšanas sapulcē ievēlētajai Sabiedrības izpildinstitūcijai 14 dienu laikā pēc Statūtu parakstīšanas būs jāiesniedz reģistrācijas pieteikums un citi nepiecišamie dokumenti LR Uzņēmumu reģistrā Sabiedrības reģistrēšanai.
2.8. Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu ar tās reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā.
Ar Sabiedrības dibināšanu saistītos izdevumus, ja tos akceptēs dibināšanas sapulce, segs no Sabiedrības ienākumiem. .
3. Pamatkapitāls, tā veidošanas kārtība
3.1. Sabiedrības pamatkapitāls būs Ls 6000,-, vienas kapitāla daļas lielums būs Ls 200,-, bet kopējais daļu skaits būs 30.
3.2. Dibinātāju daļas tiks fiksētas Dibinātāju kapitāla daļu sarakstā, kuru pievieno Sabiedrības dibināšanas līgumam un kurš ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa.
3.3. Katram Dibinātājam jāsedz 50% no savu daļu vērtības viena mēneša laikā kopš šī līguma punktā 3.2. minētā saraksta parakstīšanas dienas.
3.4. Dibinātāji varēs segt savu daļu vērtību, iemaksājot naudā, izdarot mantiskos ieguldīlumus, nododot mantu lietošanā (nomā), ieguldot intelektuālo īpašumu.
3.5. Ja Sabiedrības kapitāla daļas Dibinātāji sedz ar mantisko ieguldījumu, tad Dibinātāju pilnvarotajam pārstāvim jāsastāda ziņojums par mantisko ieguldījumu. Ziņojumā jādod sīks pieņemtās vai pārņemtās mantas vai uzņēmuma vērtības un nododamo lietošanas tiesību vai ieguldāmā intelektuālā īpašuma apraksts.
Dibinātājs slēdz vienošanos ar pilnvaroto pārstāvi par Dibinātāja mantiskā ieguldījuma novērtēšanu, par ko abas puses paraksta vienošanās protokolu. Vienošanās protokolu pievieno ziņojumam.
Ziņojumi par mantisko ieguldījumu pievieno šim līgumam, un tas kļūst par līguma neatņemamu sastāvdaļu.
Ziņojums jāsastāda septiņas dienas pirms dibināšanas sapulces sasaukšanas un tas būs par pamatu Dibinātāju pilnvaru atzīšanai dibināšanas sapulcē.
3.6. Par Dibinātāja izdarīto naudas iemaksu pilnvarotais pārstāvis noformē kases ienākuma orderi, izsniedzot Dibinātājam ordera kvīti.
3.7. Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis atver bankā pagaidu kontu, kurā nogulda Dibinātāju izdarītās naudas iemaksas, un kur tās paliks, līdz Sabiedrības izpildinstitūcija tās atprasīs un pārskaitīs pastāvīgajā norēķinu kontā.
3.8. Sabiedrībai ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā pēc tās reģistrēšanas apmaiņā pret šī līguma punktā 3.6. paredzēto kvīti jāizsniedz katram Dibinātājam daļas pagaidapliecība.
3.9. Dibinātājam pilna daļas vērtība būs jāiemaksā Sabiedrības izpildinstitūcijas noteiktajos termiņos ar tādu aprēķinu, lai katra daļa būtu pilnīgi nomaksāta ne vēlāk kā viena gada laikā, skaitot no Sabiedrības reģistrēšanas dienas.
Ja Dibinātāji mēneša laikā pēc izpildinstitūcijas noteiktā ieguldījuma termiņa izbeigšanās neieguldīs noteikto summu, izsniegtās daļu pagaidapliecības tiks anulētas. Par daļas pagaidapliecību anulēšanu izpildinstitūcijai jāpaziņo īpašniekam. Šajā gadījumā Dibinātājs zaudēs savas dalībnieka tiesības. Ieguldījuma summu viņš saņems tikai pēc tam, kad viņa bijusī daļa tiks realizēta citai personai.
Dibinātājam būs jāmaksā nokavējuma nauda par izpildinstitūcijas noteiktajā termiņā neieguldīto summu, aprēķinot 1% mēnesī un skaitot nepilnu mēnesi par pilnu.
Pagaidapliecības 6 mēnešu laikā pēc daļu pilnīga ieguldījuma, bet ne vēlāk kā pusotra gada laikā no Sabiedrības reģistrēšanas dienas, apmaināmas pret daļu attiecībām.
3.10. Gadījumā, ja Dibinātājs vēlēsies savas daļas atsavināt citām personām, tad to daļu apliecības līdz ar rakstisku paziņojumu būs jāiesniedz Sabiedrības izpildinstitūcijai. Tā vispirms piedāvās nododamās daļas esošiem Sabiedrības dalībniekiem. Ja uz nododamām daļām pieteiksies vairāki dalībnieki, tad daļas pārdos proporcionāli viņiem jau piederošo daļu skaitam.
Ja esošie dalībnieki nepieteiksies iegūt nododamās daļas, tad izpildinstitūcijai būs tiesības tās nopirkt no dalībnieka vai pārdot citām personām. Ja viena mēneša laikā, skaitot no daļu apliecību izsniegšanas dienas, izpildinstitūcija šīs daļas nepārdos vai neatpirks, tad tās jāizsniedz atpakaļ to īpašniekam, kas var tās atsavināt pēc saviem ieskatiem.
Sabiedrības dalībnieks varēs nodot visa savas daļas vai daļu no tām citam Sabiedrības dalībniekam, ja tam piekrīt pārējie dalībnieki. Daļa pāries citas personas īpašumā ar attiecīgu pāradresējuma uzrakstu uz daļas apliecības.
4. Līguma noteikumu izmaiņas un laušana
4.1. Dibinātāji ir tiesīgi izmainīt šī līguma noteikumus pēc savstarpējas vienošanās, sastādot par to atsevišķu protokolu.
4.2. Līgums tiek lauzts, ja kāds no Dibinātājiem rakstveidā paziņo par to pārējiem Dibinātājiem rakstveidā paziņo par Dibinātājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem, vai pēc Dibinātāju savstarpējas vienošanās.
5. Atbildība par Līguma noteikumu neievērošanu
5.1. Katrs Dibinātājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies Sabiedrībai, citiem Dibinātājiem un Dalībniekiem, vai trešajām personām, ja viņš ar nolūku vai neuzmanības dēļ Sabiedrības dibināšanas dokumentos vai citos dokumentos, kas iesniegti LR Uzņēmumu reģistrā, citās valsts institūcijās vai Sabiedrības dalībniekiem uzrādījis nepareizas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas, vai kā citādi rīkojies pretēji Likuma vai Statūtu noteikumiem.
5.2. Dibinātājs, kurš pārkāpis šī līguma noteikumus, ir atbildīgs par zaudējumiem, kas šādas darbības rezultātā radušies pārējiem Dibinātājiem.
5.3. Sabiedrības pilnvarotais pārstāvis ir atbildīgs ar visu savu īpašumu par zaudējumiem mantai, kas nodota viņa glabāšanā līdz Sabiedrības nodibināšanai.
5.4 Strīdi, kas radušies šī līguma izpildes gaitā starp Dibinātājiem risināmi pārrunu kārtībā, bet ja – likumā nevar panākt vienošanos paredzētajā kārtībā to izšķir tiesa, saimnieciskā tiesa vai šķīrējtiesa.
6. Līguma termiņš
6.1. Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, un darbojas līdz Sabiedrības dibināšanas sapulces sasaukšanai.
7. Dibinātāji, to rekvizīti
1. Arona Tomariņa, pers.kods 150477-10515, pase Nr.0787823,Rīga, Kantora 8
2. Artis Leja, pers.kods 150577-10615, pase Nr. 0519912, Rīga, Elizabetes 20-5
3. Ilva Lazdiņa, pers.kods 130271 – 10355, pase Nr. 0613447, Rīga, Brīvības 121-25
4. Edmunds Rihters, pers.kods 010199 – 21401, pase Nr. 0173668, Rīga, Mārstaļu 10-10
5. Mārtiņš Kārkliņš, pers.kods 050570 – 108548, pase Nr. 0476543, Rīga, Lilijas 54-34
Dibinātāju paraksti:
1. Arona Tomariņa ……………………….
(paraksts)
2. Artis Leja ……………………….
(paraksts)
3. Ilva Lazdiņa ……………………….
(paraksts)
4. Edmunds Rihters ……………………….
(paraksts)
5. Mārtiņš Kārkliņš ……………………….
(paraksts)
Rīgā, 1999.gada 10. decembrī
es, Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis
Arona Tomariņa
apliecinu šo līgumu un
Dibinātāju parakstus,
Puses līgumu parakstīja manā klātbūtnē,
viņu personības un rīcībspēja pārbaudītas.
………………………………………….
(paraksts)
SIA “ARONA & PARNERI”
Dibināšanas sapulces protokols Nr.1
Rīga 1999.g. 24. novembrī
Sapulces vadītājs: Arona Tomariņa
Sekretārs: Artis Leja
Sapulcē piedalās Dibinātāji:
1. Arona Tomariņa
2. Artis Leja
3. Ilva Lazdiņa
4. Edmunds Rihters
5. Mārtiņš Kārkliņš
Dienas kārtība
1) Par dibināšanas sapulces dalībnieku pilnvaru atzīšanu un balsu skaita apstiprināšanu
Ziņo: Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis Arona Tomariņa
2) Par Sabiedrības pamatkapitāla apstiprināšanu.
Ziņo: Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis Arona Tomariņa
3) Par Sabiedrības dibināšanas izdevumu apstiprināšanu.
Ziņo: Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis Arona Tomariņa
4) Par Sabiedrības Statūtu apstiprināšanu.
Ziņo Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis Arona Tomariņa
5) Par Sabiedribas Valdes locekļu skaitu, to vēlēšanām un viņu atalgojuma apstiprināšanu.
6) Par revidenta vēlēšanām un tā atalgojuma apstiprināšanu.
1. Nolēma:
1.1. Apstiprināt Dibinātāju pilnvarotā pārstāvja un atsevišķo Dibinātāju vienošanos par to mantiskā ieguldījuma novērtējumu.
1.2. Apstiprināt, ka ir segti 100%no Līgumā par Sabiedrības dibināšanu paredzētā pamatkapitāla, un ka viss minētais pamatkapitāls sastāv no dibinātāju ieguldījumiem.
1.3. Apstiprināt, ka visas daļas ir ieguldītas saskaņā ar likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” un Līgumā par Sabiedrības dibināšnu paredzētajā kārtībā un apmērā.
1.4. Apstiprināt sekojošu Dibinātāju daļu un balsu skaitu sakaņā ar Dibinātāju kapitāla daļām:
1. Arona Tomariņa 9 daļas 9 balsis
2. Artis Leja 6 daļas 6 balsis
3. Ilva Lazdiņa 6 daļas 6 balsis
4. Edmunds Rihters 5 daļas 5 balsis
5 . Mārtiņš Kārkliņš 4 daļas 4 balsis
2. Nolēma:
2.1. Apstiprināt Sabiedrības pamatkapitālu Ls 6000,- apmērā.
3. Nolēma:
3.1. Apstiprināt ar Sabiedrības dibināšanu saistīto izdevumus Ls 122,95 apmērā un segt tos Līgumā par Sabiedrības dibināšanu paredzētajā kārtībā no Sabiedrības līdzekļiem.
4. Nolēma:
4.1. Apstiprināt Sabiedrības Statūtus.
5. Nolēma:
5.1. Ievēlēt Sabiedrības izpildinstitūcijas – Valdi 2 cilvēku sastāvā.
5.2. Ievēlēt par Sabiedrības Valdes locekļiem:
1. Aronu Tomariņu;
2. Arti Leju.
6. Nolēma:
6.1. Ievēlēt par Sabiedrības revidentu Mārtiņu Kārkliņu.
Sapulces vadītājs: Arona Tomariņa ………………………………………
(paraksts)
Sekretārs: Artis Leja ………………………………………
(paraksts)
Dibinātāji: 1. Arona Tomariņa ………………………………………
(paraksts)
2. Artis Leja …………………………………….
(paraksts)
3. Ilva Lazdiņa ………………………………
(paraksts)
4. Edmunds Rihters …………………………………….
(paraksts)
5. Mārtiņš Kārkliņš …………………………………….
(paraksts)
Rīgā, 1999.gada 10. decembrī
es, Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis
Arona Tomariņa
apliecinu dibināšanas sapulces vadītāja,
sekretāra un Dibinātāju parakstus, kuri
sapulces protokolu parakstīja
manā klātbūtnē,
viņu personības un rīcībspēja pārbaudītas.
………………………………………….
(paraksts)
Bibliogrāfiskais saraksts
PAR UZŅEMĒJDARBĪBU.
LR 1990.g. 26. septembra likums. // LR uzņēmējdarbību reglamentējošie likumi. Rīga,
KIF “Biznesa komplekss”, 1995., 5 – 13 lpp.
2. PAR SABIEDRĪBĀM AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU.
LR 1991.g. 23. janvāra likums // LR uzņēmējdarbību reglamentējošie likumi. Rīga, 1995.,
33. – 48 lpp.
3. PAR LATVIJAS REPUBLIKAS UZŅEMUMU REĢISTRU.
LR 1990.g. 20. novembra likums. // LR uzņēmējdarbību reglamentējošie likumi. Rīga, 1995., 14. – 19. lpp.
4. PAR INDIVIDUĀLO (ĢIMENES) UZŅĒMUMU, ZEMNIEKA VAI ZVEJNIEKA SAIMNIECĪBU UN INDIVIDUĀLO DARBU.
LR 1992.g. 8. janvāra likums. // LR uzņēmējdarbību reglamentējošie likumi. Rīga, 1995., 100. – 105. lpp.
5. PAR LĪGUMSABIEDRĪBĀM.
LR 1991.g. 5. februāra likums. // LR uzņēmējdarbību reglamentējošie likumi. Rīga, 1995.,
49. – 53. lpp.
6. P. Lukšēvics. Metodiskie norādījumi kursa darba izstrādāšanai.Rīga, 1996.g.
UZŅĒMUMA (UZŅĒMĒJSABIEDRĪBAS) REĢISTRĒŠANAS
PIETEIKUMS LATVIJAS REPUBLIKAS UZŅĒMUMU REĢISTRAM
1. Uzņēmuma nosaukums ……………….. SIA “Arona & Partneri”
2. Uzņēmējdarbības forma ………………… SIA
3. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)
3.1. pamatdarbība
3.1.1. ēku un būvju celtniecības, rekonstrukcijas un kapitālā remonta projektu izstādāšana, interjeru un labiekārtošanas darbu projektēšana;
3.1.2. savu projektu realizācija, veicot celtniecības, labiekārtošanas un noformēšanas un noformēšanas darbus;
3.2. papilddarbība
3.2.1 pakalpojumu sniegšana, piegādājot klientiem informāciju arhitektūras, interjeru, dizaina, ainavu, kā arī reklāmas jomā;
3.2.2. izstāžu un kultūrpasākumu organizēšana, izdevniecības un kopēšanas darbi un pakalpojumi;
3.2.3. cita uzņēmējdarbība, kas nav pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu.
4. Uzņēmējdarbības atļaujas izsniegšanas datums ………………………
5. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības termiņš beztermiņa
6. Statūtu pieņemšanas (līguma parakstīšanas) datums 1999.g. 6. decembris
7. Statūtu pamatkapitāls (statūtu fonds) 6000.- Ls
8. Akciju (daļu) skaits 30 daļas
9. Daļu nominālvērtība 200.- Ls
10. Statūtsabiedrības valdes locekļu vārds, uzvārds, pilsonība, adrese
10.1. Arona Tomariņa, LR, Rīga, Kantora 8
10.2. Edmunds Rihters, LR, Rīga, Mārstaļu 10-10
11. Statūtsabiedrības rīkotājdirektora (prezidenta) vārds, uzvārds, pilsonība, adrese
Arona Tomariņa, LR, Rīga, Kantora 8
12. Amatpersonu (ar paraksta tiesībām) vārds, uzvārds, amats
Arona Tomariņa, rīkotājdirektors (prezidents)
Pieteikuma iesniegšanas datums 10. decembris 1999.g
Pieteikuma iesniedzējs Arona Tomariņa, rīkotājdirektors ……………………………
(paraksts)
Pieteikums saņemts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā
1999. gada “….” ……………
Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistra ……………………………………………………………….(raj., pils.)
valsts notārs ……………………………………………………………………………………
Pielikumā: dokumenti, kuri paredzēti likumdošanā par uzņemējdarbības formām un Uzņemumu reģistra noteiktie dokumenti.
SIA “ARONA & PARTNERI”
Dibināšanas līguma
1. pielikums
KAPITĀLA DAĻU SARAKSTS
1. Sabiedrības dibinātāji.
1.1. Fiziskas personas:
1.1.1. ARONA TOMARIŅA, pers.kods 150477-10515, pase Nr.0787823
1.1.2. ARTIS LEJA, pers.kods 150577-10615, pase Nr. 0519912
1.1.3. ILVA LAZDIŅA, pers.kods 130271 – 10355, pase Nr. 0613447
1.1.4. EDMUNDS RIHTERS, pers.kods 010199 – 21401, pase Nr. 0173668
1.1.5. MĀRTIŅŠ KĀRKLIŅŠ, pers.kods 050570 – 108548, pase Nr. 0476543
2. Sabiedrības pamatkapitāls
2.1. Sabiedrības pamatkapitāls ir 6000,- Ls, kas sadalīts 30 kapitāla daļās. Katras kapitāla daļas vērtība ir Ls 200.-
3. Ieguldījuma pieņemšanas laiks, vieta un kārtība
3.1. Ieguldījumus pieņem Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis Inga Stakione
3.2. Dibinātāju kapitāla daļas tiek segtas atbilstoši Sabiedrības dibināšanas noteikumiem.
4. Dibinātāju kapitāla daļu skaits, to vērtība.
Nr.p.k. Dibinātāja vārds un uzvārds Daļu
skaits kopējā
vērtība, Ls Balsu skaits Dibinātāja vai tā pilnvarotās personas paraksts
1. Arona Tomariņa 9 1800,- 9
2. Artis Leja 6 1200,- 6
3. Ilva Lazdiņa 6 1200,- 6
4. Edmunds Rihters 5 1000,- 5
5. Mārtiņš Kārkliņš 4 800,- 4
Rīgā, 1999.gada 10. decembrī
es, Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis
Arona Tomariņa
apliecinu Dibinātāju parakstus, kuri kapitāla daļu sarakstu parakstīja
manā klātbūtnē,
viņu personības un rīcībspēja pārbaudītas.
………………………………………….
(paraksts)