Konrāds Ubāns ir gleznotājs. Viņš ir dzimis 1894. gada vecgada vakarā. Viņš ir mācījies Odesas mākslas skolā, Rīgas mākslas skolā un Penzas mākslas skolā. Ubāns bija Latvijas valsts mākslas akadēmijas pedagogs no 1925. gada, profesors no 1947. gada.
Ubāns ir izcils liriskās ainavas meistars. Bieži gleznojis mazpilsētu un priekšpilsētu skatus, kuros raksturīgs sociāls dzīves vērojums agrās rīta vai saulrieta stundās, atklājot vissmalkākās dabas noskaņas. Viņa darbi izceļas ar dziļu dabas izjūtu un augstu glezniecisko kultūru. Ubāns ir gleznojis arī portretus un klusās dabas.
Ubāns bija glīts, kulturāla paskata cilvēks. Vidēja, bet samērīga auguma, vienmēr rūpīgi nokopies, tumšā uzvalkā. Vienmēr ļoti laipns, viņš tomēr turēja lūpās tikko viežamu ironisku smīniņu. Viņš bija ļoti savaldīgs, nekad nesteidzās, nekad neiekarsa un neielaidās strīdos. Ja kādreiz tomēr sadusmojās, tad viņa acis drusku nozibsnīja, mazliet piemiedzās un it kā garlaikodamies viņš sāka izklaidīgi skatīties apkārt. Tagadējos visādās psihoanalīzēs izgudrinātajos laikos viņu dēvētu par iekšupvērstu cilvēku. Likās, ka pat savus skatienus viņš vēlas paturēt pie sevis, galvu piegāzis mēdza lūkoties it kā līdztekus degunam, reizēm piemiegdams vienu aci. Tad viņš klusībā vēroja priekšmetu krāsu un apgaismojumus, jo īsts gleznotājs jau visu pasauli skata tikai kā vielu glezniecībai.
Ļoti interesants bija Ubāna stāstīšanas veids – viņš iztika ar gluži maz vārdiem, bet papildināja tos ar daudziem zīmīgiem starpbrīžiem, viegliem mājieniem, plecu paraustīšanu vai galvas pieliekšanu. Visus sīkumus, ko cits klāstītu gari un plaši, viņš ļāvās iztēloties klausītājiem pašiem.
Ubāns labprāt klausījās mūzikā, skatījās un arī rādīja gleznas, bet no tiešām sarunām par mākslu izvairījās vai arī izlīdzējās ar noslēpumaini īsām un vispārīgām pazīmēm.
Ubānam ir arī kundze. Viņa jaunā kundze visu laiku likās mazliet uzbudināta un priecīgi pārsteigta. Pašā jaunības svaigumā, viņa šķita neparasti glezna un piemīlīga, viņas īpatnēji pilnīgajām lūpām piemita kaut kas interesanti eksotisks. Jaunais pāris likās stipri iemīlējies, jo tie pastāvīgi viens otru pačubināja un paķircināja darīdami to ar tīšu, drusku ironisku uzsvēršanu, kas likās smalki un asprātīgi.
Es domāju, ka Konrāds Ubāns ir ievērojams cilvēks, es būtu ļoti laimīgs satiekoties ar viņu un viņa kundzi. Ubāna raksturs ir ļoti mainīgs un mierīgs. Man gribētos apskatīt kādu viņa gleznu.