Ģeogrāfiskais stāvoklis. Attiecībā pret ekvatoru, Zviedrija atrodas ziemeļu puslodē. Attiecībā pret sākuma meridiānu Zviedrija atrodas rietumu puslodē. Zviedrijas Karaliste ir valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā. Robežvalstis un jūras robeža. Zviedrija robežojas ar Norvēģiju un Somiju. Austrumos un dienvidos Zviedriju apskalo Baltijas jūra, dienvidrietumos – Ēresuns un Kategats, kas atdala Zviedriju no Dānijas. Zviedrijai pieder Ēlandes un Gotlandes sala. Vispārējie fakti. Skandināvija ir Norvēģijas un Zviedrijas ģeogrāfiskais nosaukums, bet to arī attiecina uz citām vietām, kur dzīvo ziemeļu tautas, t.i. , uz Dāniju, Somiju un Islandi. Skandināvijas valstis ekonomiski ir cieši saistītas, kā arī tās saista kultūras saites, taču katrai valstij ir sava valūta, un daba šajās zemēs ir stipri atšķirīga. Skandināvijas valstis ir apvienojušās Ziemeļu padomē, kura cenšas stiprināt saiknes starp tām. Dānija, Somija un Zviedrija ir Eiropas savienības – Eiropas valstu tirdzniecības organizācijas – locekles. Vislielākā un bagātākā Skandināvijas valsts ir Zviedrija. Zviedriem dzīves līmenis ir augsts, jo gadu gaitā zviedri ir izveidojuši nodokļu un sociālās nodrošināšanas sistēmu, kas to nodrošina, tāpēc Zviedrijā dzīves līmenis iedzīvotājiem ir līdzīgs, nav daudz ļoti bagātu vai arī ļoti nabagu cilvēku. Iedzīvotāji dzīvo galvenokārt dienvidu vai austrumu daļā.
Zviedrijas platība ir 450 tūkstoši km². Saglabājies Zviedrijas iedalījums 3 vēsturiskos novakos:
Ziemeļzviedrija – Norlande,
Viduszviedrijā – Svēalande,
Dinvidzviedrija – Gētalande.
Iedzīvotāji. Zviedrijā ir 8979500 iedzīvotāju. Iedzīvotāju blīvums ir apmēram 20 cilvēki uz 1 km2. Zviedrijai ir vislielākais iedzīvotāju skaits no visām Ziemeļvalstīm. Visvairāk iedzīvotāju ir ielejās ap Mēlarena ezeru un Erezunda reģionā.
Valstī iedzīvotāju vidū ir vismaz 1700 lapi jeb sāmi. Tajā ir arī etnisko somu minoritāte.
Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma. 1/5 daļa iedzīvotāju dzīvo Stokholmā. 89% iedzīvotāju ir luterāņi.
Zviedrijas valsts iekārtojums ir parlamentāra monarhija. Riksdāgs (Riksdag) par vienpalātas parlamentu kļuva 1971. gadā. Tā 349 deputāti tiek ievēlēti uz četriem gadiem saskaņā ar proporcionālo vēlēšanu sistēmu.
Pieaugušo rakstītprasme ir 99%. Galvenā valoda ir zviedru, bet runā arī somu un sāmu valodās. Zviedrijas naudas vienība ir Zviedrijas krona. Zviedrija Eiropas Savienībā iestājās 1995. gadā.
Zviedru ieguldījums pasaulē. Zviedri jau no priekšsākumiem ir devuši nozīmīgu ieguldījumu kino attīstībā, pateicoties Morica Stillera un Viktora Šēstrema darbiem. Vēlāk ārzemēs savas karjeras veidoja tāds režisors kā Ingmārs Bergmans un aktrises Grēta Garbo, Ingrīda Bergmane un Anita Ekberga. Daudziem zviedru mūzika saistās ar grupu „ABBA”.
Zviedrijas dienvidi un vidusdaļa ir samērā līdzeni, bet Rietumos no Norvēģijas to atdala Skandināvijas kalni. Zviedrijas augstākā virsotne ir Kebnekaise, tā augstums ir 2123 metri.
Dabas ģeogrāfija. Zviedrijas ziemeļu gals iestiepjas aiz ziemeļu polārā loka. Ziemas tur ir garas, tumšas un sniegiem bagātas, bet vasaras vidū saule vairākas dienas nemaz nenoriet. Tāpēc šo apgabalu dēvē par pusnakts saules zemi. Lielākā daļa valsts atrodas taigā. Zviedrija atrodas mērenajā klimata joslā. Vasarās temperatūra reti paceļas virs +22ºC, ziemā temperatūra noslīd zem – 16ºC. Vidējais nokrišņu daudzums līdzenumos ir no 500-700 mm gadā, bet kalnos no 1500-2000 mm gadā. Zviedrijas lielākais ezers ir Vēnerns. Tā dziļums var sasniegt 100 metrus. Visgarākā Zviedrijas upe ir Torne. Tās garums ir 570 km.
Otra lielākā Zviedrijas pilsēta ir Gēteborga, tai seko Upsala, Malme, Vesterosa, Norčēpinga, Jenčēpinga, Halmstāde, Lūleo un Erebru. Viena no lielākajām un vecākajām universitātēm atrodas Upsalā. Tā ir dibināta 1477. gadā. Vislielākā Zviedrijai piederošā sala ir Gotlande, tā atrodas Baltijas jūrā.
Vēsture. Cilvēku apmetnes Zviedrijas, tāpat kā pārējo Skandināvijas valstu teritorijā, izplatījās daudz lēnāk un vēlāk nekā pārējā Rietumeiropas daļā. Tikai 10 – 19 gs. p. m. ē. Zviedrijas dienvidos, vēlāk arī vidienē, parādījās pirmās mednieku un zvejnieku apmetnes. Podniecība, pastāvīga lauksaimniecība līdz ar lielākiem ciematiem vērojami tikai sākot ar 5 gs. p. m. ē. otro pusi Zviedrijas dienvidu daļā, pakāpeniski izplatoties arī ziemeļu virzienā. Plašākā Eiropas kontekstā pazīstamākais Zviedrijas un citu Ziemeļvalstu vēstures posms ir tā sauktie „vikingu laiki”, kas aptvēra 8 – 11gs. Vikingi bija tirgotāji un jūrasbraucēji. Tieši no Zviedrijas krastiem vikingi devās sirojumos un ierīkoja apmetnes Eiropas ziemeļos laikā no 700. gada līdz 1000. gadam.
Iedzīvotāju nodarbošanās. Zviedrijā dzīvo daudz cilvēku, kuri pārtiek no zvejniecības. Zviedrijā ir biezi skujkoku meži. No skujkokiem zviedri sagatavo kokmateriālus, darina mēbeles un vāra celulozes masu. Tālo ziemeļu pirmiedzīvotāji lapi jeb sāmi Zviedrijas arktiskajos reģionos vēl aizvien pārtiek, audzējot ziemeļbriežus. Tālāk uz dienvidiem – Zviedrijas vidienē fermeri audzē kviešus, auzas un kartupeļus. Zviedru virtuvi pazīst dēļ Smorgåsbord (uzkodu bufete), iecienīta ir arī Baltijas siļķe, zirņu zupa un pankūkas.
Saimniecība. Zviedrija ir ļoti pārtikusi zeme. Tā gūst ienākumus gan no zemkopības un zvejniecības, gan mežsaimniecības un rūpniecības. Zviedrijas rūpnīcās tiek ražoti kuģi, automašīnas, smagās mašīnas, lidmašīnas, mobilie telefoni un mēbeles. Zviedrija ir ļoti bagāta ar dzelzs rūdas iegulām. No tām ražo dzelzi un tēraudu. Zviedrija eksportē vieglos automobiļus, inženiertehniskos izstrādājumus, elektroierīces, sakaru iekārtas un papīra izstrādājumus.
Tūrisma un atpūtas vietas. Valsts galvaspilsēta Stokholma, dēvēta par „Ziemeļu Venēciju”, jo atrodas uz 14 salām. Pilsētā apskates vērta ir Karaļa pils un sardzes maiņa, vecpilsēta, kuģa „Vāsa” muzejs, katedrāle, Rātslaukums, Storykirke, Televīzijas tornis, Aqua muzejs, Nacionālais muzejs, Dabas vēstures muzejs, Zinātnes un tehnikas muzejs, Jūras muzejs, Ridarholmas baznīca. Soderma – viens no skaistākajiem pilsētas rajoniem, kas pārsteidz ar kalnainajiem parkiem, koka ēkām, daudzie restorāni, galerijas un mākslinieku darbnīcas, Katarinahisses 35 m augstais skatu tornis – karaļa vasaras rezidence.
Hackejall – „Elles pagalms”, kur 17.gs. pulcējās raganas, Djurgerdenas sala, Junibacken – A.Lindgrēnes grāmatu varoņu pasaule, Pasaulē pirmais brīvdabas muzejs „Skansens”, izbraucieni ar kuģīšiem pa šērām.
Millesgardena – uz Lidingo salas izveidots Karla Milla muzejs ar skaistu dārzu un 100 gadus senām skulptūrām.
Kolomārdena ir pazīstama ar savu zooloģisko dārzu un safari.
Vestervīka – Keramikas darbnīcas, Lysingsbadet kempings, braucieni ar mazbānīti, sveču liešanas darbnīca, somu pirtis, arhipelāga ūdeņos ir iespējas lieliskai makšerēšanai.
Bjorko sala – Birka Vikingu muzejs.
Vimmerbija ir A. Lindgrēnes zeme, kur tūristus pievilina muzejs – atrakciju parks, kur rūķu izmēra mājiņās var sastapt gan Pepiju Garzeķi, gan Karlsonu, gan Ronju laupītāja meitu.
Sigtūna ir viena no Zviedrijas kādreizējām galvaspilsētām un Gustava Vāsas pilsēta.
Gēteborga – vecpilsēta, Mākslas galerija.
Malme – Sv. Pētera baznīca, Rātsnams, Vēstures mākslas muzejs, Malmehusas pils.
Upsala ir trešā kādreizējā valsts galvaspilsēta – Upsalas katedrāle, pils, universitāte, K. Lineja muzejs, vecpilsēta.
Gotlande ir Zviedrijas lielākā sala, kuru ir iecienījuši daudzi tūristi. Salas galvaspilsēta ir Visbija, kādreizējā Hanzas savienības locekle – vecpilsēta, pilsētas nocietinājumi, mežonīgas pludmales.
Apskates vērts ir vēsturiskais Hall-Hallshuk zvejnieku ciemats, jūras stāvkrasts. Faras sala – vieta, kur var apskatīt dīvainus klinšu veidojumus – „raukaru” laukus salas piekrastē, kadiķu džungļi. Lielākais Gotlandes akmeņu krāvumu kaps – Uggarde Rojr. Krāšņās Vamlingo un Ojas baznīcas. Hoburgas zemes rags salas dienvidos ar stāvām klintīm un „raukaru” Hoburgas trollis. Slites osta, kur atrodas memoriālā baltiešu bēgļu laiva. Āre ir Skandināvijas labākais kalnu kūrorts, kurš piedāvā atpūtu dažādām gaumēm – kalnu slēpošanu, distanču slēpošanu, sniega safari ar motocikliem, suņu pajūgiem vai zirgiem. Līdzīgas izpriecas ir iespējams baudīt vēl vienā kalnu kūrortā Idre Fjall. Funasdalen – kalnu kūrorts ar lieliskām trasēm, slēpošanas skolu, restorāniem, bēriem, diskotēkām un lieliskām atpūtas iespējām.
Ice Hotel Zviedrijā ir pirmā viesnīca, kas veidota no ledus. Šobrīd līdzīgas viesnīcas ir uzceltas arī citur pasaulē, piemēram, Kanādā, bet tieši šī ir jaunā viesnīcu tipa aizsācēja.
Ledus viesnīca atrodas Jukkasjarvi ciemā Zviedrijā, 200 km uz Ziemeļiem no Polārā loka. Torne upes ūdens ir kā izejviela viesnīcas būvei, jo tai tiek izmantots ledus un sniegs. Kā tiek stāstīts, tad tieši Torne upes ūdens ir visdzidrākais un tādēļ arī vispiemērotākais, lai izveidotu šo tik ļoti māksliniecisko naktsmītni un visu, kas tajā atrodas.