Konstitūcija

Konstitūcija

1. Uzraksti konstitūcijas definīciju.

Konstitūcija – noteiktu tiesisko normu kopums, kas regulē valstu un organizāciju darbību. Tajā fiksēti politiskās sistēmas dažādo sastāvdaļu savstarpējo attiecību pamatprincipi. Konstitūciju interpretē un tās ievērošanu uzrauga konstitucionālā tiesa.

2. Norādi, kādi ir konstitūciju nosaukumi. Kad ir veidojušās valstu konstitūcijas?

Dažreiz valsts savu konstitūciju nosauc kādā īpašā vārdā. Piemēram, Vācijā konstitūcija ir nosaukta par Pamatlikumu, Latvijā – par Satversmi (vārdu darinājis A. Kronvalds). Sastopami arī gadījumi, kad ar vārdu „konstitūcija” apzīmē citus dokumentus. Piemēram, Latvija Universitātes uzbūves un darbības noteikumi par Latvijas Universitātes Sa

a
atversmi.

Konstitūcija šī vārda mūsdienu izpratnē radās tikai 1639.gadā, kad tika pieņemti Konektikutas Pamatnoteikumi. 18.gs. beigās savienojoties kolonijām izveidojās ASV. ASV ieguva neatkarību un, sākot ar 1776.gadu, izveidoja un pieņēma vai pilnveidoja līdzšinējos pārvaldes likumus, tāpēc 1787.gadā tika pieņemta ASV konstitūcija. Eiropā pirmā rakstītā konstitūcija tika sastādīta Francijā 1791.gadā, Lielās franču revolūcijas laikā. Pārējās konstitūcijas radās nedaudz vēlāk. Spānijas konstitūcija – 1812.gadā, Francijas harta – 1814.gadā, Portugāles konstitūcija – 1822.gadā, Grieķijas konstitūcija – 1844.gadā, Rumānijas konstitūcija – 1866.gadā, Šveices konstitūcija – 1874.gadā, Japānas konstitūcija – 1889.gadā, Marokas konstitūcija –
1911.gadā, Bulgārijas konstitūcija – 1897.gadā, Latvijas Satversme – 1922.gadā, Itālijas konstitūcija – 1947.gadā, Francijas pamatlikums – 1958.gadā, Spānijas konstitūcija – 1978.gadā.

3. Kādas pazīmes ir līdzīgas un kādas atšķirīgas salīdzinot Latvijas Republikas Satversmi ar citu valstu konstitūcijām.

Vairākums valstu ir pieņēmušas rakstītās konstitūcijas, kurās visai skaidri definēta ka
a
atras institūcijas loma un nozīme. Tomēr dažās valstīs (piemēram, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē) darbojas t.s. nerakstītās konstitūcijas, kas balstās uz precedentiem un tradīcijām. Šāda risinājuma priekšrocība ir konstitūcijas elastīgums un iespējas to visai brīvi interpretēt un pat mainīt. Savukārt rakstītās konstitūcijas nodrošina lielāku noteiktību, stabilitāti un konstitucionālās garantijas gan atsevišķiem pilsoņiem, gan pilsoņu apvienībām.

Lai gan dažādu valstu konstitūcijas atšķiras, tām ir arī vairāki kopīgi elementi. Parasti konstitūcijā vispārīgi tiek aprakstītas nozīmīgākās valsts pārvaldei radītās institūcijas un to savstarpējās attiecības. Konstitūcijā nereti tiek iekļauta arī sadaļa par indivīda tiesībām. Tajā parasti tiek nosauktas cilvēka pamatbrīvības. Tomēr vairāku valstu konstitūcijās, kas pieņemtas pēc Otrā pasaules kara, ir iekļautas arī sociālās tiesības. Šādas konstitūcijas ir, piemēram, Brazīlijai un Vācijai.

Viena no izplatītākajām ko
o
onstitūciju kopīgajām iezīmēm ir valdības atbildības definējums, proti, vai valdība ir atbildīga par visu valsti vai tikai par zināmu tās daļu vai jomu. Konstitūcijā tiek definēts tas, vai valsts ir unitāra vai federatīva.

Gan Latvijas Republikas Satversme, gan daudzu citu valstu konstitūcijas palīdz pasargāt indivīdu, un viņa brīvību pret pārmērīgu valsts iejaukšanos. Konstitūcija iezīmē noteiktus ietvarus valsts ietekmei un valdības darbībai.

Satversmes radīšanai tika izmantota vairāku valstu konstitucionālā pieredze, arī Vācijas, Austrijas un Šveices pamatlikuma normas.

Protams, valsts institūcijas nevar bū
ū
ūt pilnīgi neatkarīgas cita no citas, jo tas var radīt nopietnus konfliktus. Tāpēc parasti visās konstitūcijās ir paredzēta kārtība, kādā tiek saskaņoti lēmumi un novērstas domstarpības.

Valsts Latvija Francija Lielbritānija

Valsts forma Demokrātiska republika Demokrātiska republika Parlamentāra monarhija

Valsts galva Valsts prezidents (ievēl uz četriem gadiem). Valsts prezidents (ievēl uz septiņiem gadiem). Karalis.

Vēlēšanas Saeimu ievēl uz četriem gadiem, tā ievēl Valsts prezidentu, kurš uzaicina sastādīt Ministru kabinetu – valdību. Ievēl prezidentu uz septiņiem gadiem, Valsts prezidents ieceļ Valsts padomi. Pārstāvju palātu ievēl uz pieciem gadiem tiešās pilsoņu vēlēšanās.

Likumdošanas vara Pieder Saeimai, kuras darbu vada Saeimas priekšsēdētājs. Pieder parlamentam, kas sastāv no divām palātām. Pieder karalim un divpalātu parlamentam.

Izpildvara Pieder Ministru kabinetam. Pieder prezidentam un valdībai – Ministru padomei. Pieder premjerministram, kurš sastāda un vada valdību (Kabinetu).

4. Nosauc, kādas galvenās tiesības un brīvības ir ietvertas Satversmē.

Tiesības:

• Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

• Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

• Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.

• Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību.

• Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Ikvienam ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.

• Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties atpakaļ.

• Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.

• Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

• Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Brīvības:

• Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības.

• Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.

• Ikviens uzskatāms par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.

• Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.

• Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.

• Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu (Nepiedienīga uzvedība pret cilvēku ir aizliegta).

• Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.

5. Kā Tu vari izmantot Satversmē dotās tiesības un brīvības? Kāds ir Tavs ieguvums, pētot Satversmi?

Pētot Satversmi es uzzināju dažas tiesības un brīvības, kuras es nebiju zinājis vai arī zināju, bet kļūdīgi.

Katram Latvija dzīvojošam cilvēkam ir jāzina Latvijas Satversme, jo iespējams pret Tevi tiek izmantoti līdzekļi, kas ir nelikumīgi, vai arī izturēšanās pret Tevi neatbilst Satversmē dotajām. Bet nevajag aizmirst arī to, ka Tev pašam nedrīkst rīkoties pretēji dotajam konstitūcija. Cilvēks vai organizācijas ikdienā var risināt dažādas problēmas ar Satversmes palīdzību, ja tiek pārkāptas tiesības vai brīvības.

Izpētot Latvijas Satversmi es secināju to , ka, lai valsts veiksmīgi darbotos un valsts un cilvēku savstarpējās attiecībās rastos pēc iespējas mazāk konfliktu un strīda jautājumu, ir nepieciešama Satversme.

Leave a Comment