G. Repše. „Alvas kliedziens” (2002)
1. Nosaukuma nozīme.
a) nepatikšanu nav.
Mācību spēki – Kutūzova, Trups – pad sistēmas pilnīgi atbalstītāji, jauno padomju pilsoņu veidotāji Alva – „… mīksts, kaļams un stiepjams metāls ar rupji kristālisku struktūru; stieņus liecot kristāliski lūst ar troksni, ko sauc par alvas kliedzienu.”
Kliedziens – protests.
Rugetta – alva.
(Galvenā varone – bērns, kas vēl audzināma, kuras vērtību sistēma vēl nav izveidojusies, tāpēc arī tik viegli liecama.)
2. Vēstījuma forma – romāns rakstīts dienasgrāmatas formā, 1. personā, jo tiek akcentēts subjektīvais skatījums. Tas ir skolnieces Rugettas skatījums uz padomju laiku 70. gadiem, 1 cilvēka redzespunkts.
3. Vēstījuma laiks – 70. gadi. Skola un komunālais dzīvoklis, kurā Rugetta ar ģimeni dzīvo. Komunālajā dzīvoklī pad laikam raksturīga vide – kaimiņš dienām un naktīm dzīro, spēlē ģitāru un dzied, otras kaimiņienes bērni nemitīgi trokšņo un klaigā.
4. Ko tad Rugetta savā dienasgrāmatā apraksta?
b) Savus klasesbiedrus, draudzenes:
• klases zēni – mūžīgie kari, kā jau tīņu vecumā tas parasti ir. Nenoturīgā mīlestība – vēl pirms trim dienām viņu mīlēju, bet šodien vairs ne; pārdomas par zēniem un dzīvi kopumā, arī no pieaugušajiem saklausītas. Skolas vadība cītīgi apkaro jebkādu savstarpēju simpātiju izrādīšanu starp zēniem un meitenēm. Nonāk pat tik tālu, ka mācību pārzine Kutūzova meitenes grib vest pie skolas medmāsas, lai pārbaudītu, „kura sieva, kura – meita.”
• Meitenēm tīnēm raksturīgā dienasgrāmatas rakstīšana. Kādas klasesbiedrenes Kongo bendes iemīlēšanās kinozvaigznē, Alma iemīlējusies estrādes zvaigznē. Rugetta iemīlas Ralfā, vecākā skolas biedrā, bet tas ir tikai vienpusēji.
• Klasesbiedrene Anna, kuras māte ir sektante, visa ģimene kara laikā esot sabombardēta, tāpēc, kā saka skolotāja, „ar viņu nedrīkstot draudzēties”. Viņa esot „pagātnes aptraipīta” – kā saka mācību pārzine Kutūzova.
• Alma – labākā draudzene, kurai Rugetta uzticas, dod lasīt savas dienasgrāmatas, bet kura, Rugettai nezinot, tās tomēr pienes direktoram; Almas tēvs – strādā vadošā amatā pad sistēmā, it kā ir tās paraugs, bet sit Almas māti, Alma mājās nekad nejūtas brīvi
• Kongo bendes tēvs, kurš vienmēr nāk piedzēries mājās no partijas sēdēm (nespējot pārdzīvot tur notiekošo)
• Atlaiž skolotāju, jo viņas biogrāfijā atklājušies „plankumi”
c) Pārdomas par skolas dzīvi – ja notēlo viduvējību, neatšķiras no citiem, tad skolā
Kutūzova: runā par kolektivizāciju, ka visiem jābūt saliedētiem, vienādiem;
Trups – klusi, it kā nemanāmi slīd pa skolu un visus vēro;
d) Slepus sarakstoties ar mammas draudzeni Zviedrijā, uzzina, ka ir arī savādāka dzīve ārpus padomju savien robežām, vēlas tikt ārpus Pad savien robežām; viņa lasa arī aizliegtās grāmatas, Bībeli; ir savādāka nekā citi
e) Pati arī mēģina rakstīt;
f) Rugettas ģimenes locekļi – mammai „Sibīrijas zvaigzne” pierē – senči bijuši izsūtīti, tāpēc viņa jūtas iebaidīta un cenšas meitu izaudzināt par kārtīgu pad pilsoni, kaut sirdī šai sistēmas koncepcijai, īsti nepiekrīt (mājās tiek glabātas savādākas grāmatas, nekā pad pilsonim pieklātos)
g) Viktorija – mammas māsa: pilnīgi pakļāvusies esošajai varai
h) Pārdomas par dzīvi un notiekošo. Vērojot pad sistēmu un tai paklausīgos cilvēkus, Rugetta pamazām nonāk pie secinājuma, ka viņa šai sistēmā neiederas, ka viņa ir atšķirīga. Piem., „Klausos Šūberta solo dziesmas un domāju par savu nākotni. Man tā paies Latvijā. Nabadzīgajā krātiņā.” (tātad pietrūkst brīvības, kultūras sakaru)
• Ziemassvētkus neļauj svinēt.
„Tikai Padomju Savienībā visi strādā un izliekas, ka tie ir tumsoņu svētki. Pat tad, ja tos kādreiz atļautu svinēt, tie pārvērstos skaļos un vulgāros krievu svētkos – šņabis un uzdauzītu acu tūkstoši.”(61)
Par iešanu uz baznīcu ziemassvētkos (Mācību pārzine ir bijusi baznīcā un pierakstījusi, kuru tur ir redzējusi!!) pēc tam ved pie direktora: „Pretpadomju šūniņas tikšot kā ar sērskābi izēstas līdz pamatiem.” (75)
i) Rugettas atziņa: „Tas ir tik grandiozi – sajust pašai sevi! Sajust, ka varu domāt, darīt, ko vēlos, ka varu būt pati sava.” (83) – pad laikam pavisam neatbilstoša domāšana. Alkas pēc brīvības, gara un domāšanas neierobežotības. Viņa šo okupāciju nodēvē par meža kuiļu okupāciju.
j) Rugetta uzdod retorisku jautājumu: „ Vai cilvēks pats nemaz nevar papūlēties pārvarēt aprobežotību, trulu vienveidību un liekulību?”
k) Kārtējais izsaukums pie Trupa, jo Rugetta „padomju iekārtu atļāvusies nosaukt par saglumējušu frikadeļu zupu, kur daži saveļas zilganās bumbiņās, citi peld dillītēs, vēl citi izliekas kā oranžas burkānu ripiņas, bet māksliniekam kastrolī par šauru un elpu sit ciet, tālab viņš savārās garaiņos un katlu pamet.” (113)
l) Pamazām Rugetta lūst sistēmas ietekmē; jūt, ka tajā neiekļaujas, ka viņa ir citādāka. Seko simboliska atdošanās Tūram, kurš ir ietekmīga partijas biedra dēls un tiek audzināts par īstu pad pilsoni, bet konkrētajā brīdī nespēj mīlēties ar Rugettu. Pēc tam seko Rugettas komentārs: „Tādiem jābūt padomju pilsoņiem – impotentiem izšķirošajā, izvēles brīdī.” (130) Rugetta tiek ievietota psihiskajā slimnīcā.
m) Šīs dienasgrāmatas dēļ dažs labs skolasbiedrs tiek izmests no skolas; Ralfam un arī citiem, par kuriem Rugetta raksta, ir nepatikšanas un viņš lūdz Rugettu vairs nerakstīt un nesagādāt problēmas citiem, jo Alma šīs dienasgrāmatas pienes direktoram Trupam. Ralfs iestājas komjaunatnē – arī sava veida nodevība…
Sistēma Rugettu lauž, tai viņa ir centusies pretoties, bet šis glumās frikadeļu zupas katls ir viņai par šauru, turklāt arī tuvākie cilvēki (Alma un Ralfs) viņu ir nodevuši…un viņa izšķiras par pašnāvību… bet Rugettu neatrod (tātad simboliski šādi cilvēki, kas ir savādāki un neatbilst padomju režīmam, neizmirs. Nāks atkal citas rugettas).
5. Romānam apļveida kompozīcija.
6. Romāna sākumā tiek rādīts direktors Trups, kurš ieslēdzas savā kabinetā, kur pie sienas karājas cilvēku iekšu attēls (nav kultūras pārstāvis, orientēts uz fiziskām, piezemētām lietām), lai lasītu Rugettas dienasgrāmatu. Ko viņš dara – ielej šņabi 200 gramīgajā tējas krūzē, apsedz Ļeņina ģipša galvu un ieslidina roku sev biksēs. Simboliski – tātad viņš ir šī laikmeta pilnīgs piekritējs, kas gūst baudu no šīs pusaudzes dienasgrāmatas lasīšanas. Būtībā slims cilvēks. Viņš pārstāv laikmetu, kuram patīk mocīt cilvēkus gan fiziski, gan garīgi.
Romāna beigās atkal attēlots Trups, kurš no darba skolā ir aizgājis, strādā kolhozā kādā lauku nostūrī un pakaras. Simboliska Padomju Savienības likvidēšana. Vai arī paraugs tam, kāds ir padomju paraugpilsonis un pie kā tas noved.
7. Romāna sākumā minēta arī visuma acs, kas it kā no tālienes, ar skatienu skrienot pāri zemei, apstājas pie „aizkostam tauriņam” līdzīgās zemes Latvijas un pamazām koncentrē savu acu zīlīti arvien tuvāk un tuvāk – Rīgai un pēc tam arī komunālajam dzīvoklim.
Romāna beigās šī acs atkal attālinās. Manuprāt, norāda uz to, ka viss šis romāns ir tikai subjektīvi pārdzīvojumi un ka lielajā visumā tas ir tikai viens no notikumiem, viens no režīmiem un viena no daudzo cilvēku dzīvēm.