Koraļļi

Korallis ir gluži mīksts dzīvnieks – polips, kura ķermeni ietver pārkaļķojusies čaula.

Ir sastopamas daudzas koraļļu sugas, kuras veido kolonijas un rada īpatnējas būves vēdekļu, bumbu, koku un dažādās citās formās. Koraļļi mēdz būt ļoti košās krāsās. Gadu tūkstošiem ilgi arvien jauni koraļļu polipi attīstās virs vecajiem, atmirušajiem. No polipu čaulām veidojas koraļļu rifi. Tajos dzīvo brīnumaini skaistas, daudzkrāsainas zivis.

Visslavenākais ir Lielais Barjerrifs, kas stiepjas simtiem kilometru gar Austrālijas piekrasti. Tas ir aizsargājams dabas objekts. Dažas serpulīdu tārpu sugas dzīvo caurumos, kas iz

z
zveidojas mirušos koraļļos. Ar taustekļiem, kas atrodas mutes tuvumā, viņi filtrē barību.

Milzu tridaknas var pārsniegt viena metra garumu. Viņas guļ, noslēpušās starp koraļļiem. Ar ķermeņa mīkstajām daļām viņas izfiltrē no ūdens barību.

Dzelkšņainā jūraszvaigzne ēd koraļļus, izsūcot polipus no čaulām.

Sešstarainie koraļļi (Hexacorallia jeb Zoantharia) ir vieninieki un koloniāli koraļļpolipi ar ļoti daudziem taustekļiem un starpsienām, pie tam to skaits vienmēr ir skaitļa seši daudzkāršojums. Skeleta nav, vai arī tas ir masīvs. Vieninieku sešstarainie polipi jeb aktīnijas izplatītas visās jūrās, koloniālie – galvenokārt tr

r
ropu jūrās.

Lielākā daļa sešstāraino koraļļu ir koloniālās formas ar labi attīstītu skeletu. Starp tiem visplašākā grupa ir madrepora jeb akmens koraļļi. Tie ir ļoti daudzveidīgi un atgādina vai nu zarainu koku, kas dažkārt pat ir vairākus metrus augsts, vai arī ie
e
eapaļu, masīvu veidojumu. Madreporu koraļļiem ir kaļķa skelets, vienlaidus visai kolonijai. Katrs īpatnis atrodas atsevišķā nodalījumā. Skelets sāk veidoties tā, ka atsevišķa īpatņa pēdas ektoderma izdala kaļķa plātnīti. No šīs plātnītes pēc tam skelets it kā ieaug polipā, veidodams kaļķa izciļņus atbilstoši tā starpsienām, kā arī gredzenu apkārt tam. Kad kolonija tālāk vairojas pumpurodamās, atsevišķo īpatņu skeleti saplūst un izveidojas vienots, spēcīgs visas kolonijas skelets. Tādējādi izveidojas it kā iekšējais skelets, kas pārklāts no virspuses ar mīkstajām daļām. Madreporu koraļļiem parasti ir dažāda spilgta krāsa. Tropu jūrās, kur temperatūra nekrītas zemāk par 20°C, tie izaug sevišķi spēcīgi un izveido rifus un salas. Sevišķi daudz to ir Klusajā okeānā. Koraļļi aug samērā ātri. Tā, piemēram, Persijas jūras līcī nogrimušais kuģis pēc 20
0
0 mēnešiem jau bija apaudzis ar 60 cm biezu koraļļu garozu.

Astoņstarainie koraļļi – (Alcyonaria syn. Octocorallia) ir koloniāli koraļļpolipi ar astoņiem taustekļiem un astoņām starpsienām iekšējā dobumā. Skelets sastāv no atsevišķiem dažādas formas elementiem – spīkulām. Tās atrodas mezoglejā. Dažkārt spīkulas saplūst kopā un veido dažādas formas vienlaidu skeletu. Astoņstarainie koraļļi dzīvo galvenokārt tropu un siltajās jūrās dažādos dziļumos. Daži no tiem ir ļoti iespaidīgi kā pēc formas, piemēram, jūras spalva – Pennatularia, tā arī pēc krāsas, piemēram, sarkanais jeb dižais korallis — Coralllum rubrum.

Astoņstarainajiem koraļļpolipiem ir

r
r ļoti daudzveidīgas formas. Starp tiem ir kokveida formas ar cietu ass skeletu, piemēram, sarkanais jeb dižais korallis, kā arī masīvas formas ar cauruļveida skeletu apkārt katram atsevišķam īpatnim, piemēram, ērģeļkorallis — Tubipora musica, un, beidzot, pusmīkstas formas ar atsevišķu spīkulu skeletu, piemēram, ādainie koraļļi — Alcyonium. Dižajam korallim kolonijas ārpuse izklāta ar mīkstu, spilgti sarkanu garozu, tā saukto cenosarku, kurā ir sniegbalti polipi. Garozas mezoglejā atrodas ļoti daudz spīkulu. Kolonijas iekšienē stiepjas nepārtraukta cilindriska kaļķa ass; arī tā ir sarkanā, retāk – sārtā krāsā. Šī ass veidojas, kopā saplūstot atsevišķām spīkulām, kas aizmetas jau kāpura stadijā. Katram atsevišķam ērģeļkoraļļu polipam apkārt veidojas skeleta caurule; šādas caurules savienojas kopā ar horizontāliem šķēršiem. Kolonijai augot, pakāpeniski veidojas jauni «stāvi» un kolonija iegūst saliktu daudzstāvu uzbūvi. Jūras spalvas kolonijai ir pamata ass, kuras augšdaļā ir sānzari. Uz pēdējiem atrodas atsevišķi polipi. Ar apakšgalu kolonija it kā iesprausta gruntī. Daudzas jūras spalvas veido raksturīgas dziļūdens faunas formas, piemēram, lielā, savdabīgā jūras umbelulla – Umbelulla, kas sasniedz l m augstumu, sastopama lielā dziļumā Ziemeļatlantijā un Polārajā baseinā.

Daži astoņstarainie koraļļi ir rūpniecības objekti; no dižā koraļļa skeleta izgatavo dažādas rotas lietas — saktas, krelles u.c. Galvenais dižā koraļļa rūpniecības rajons ir Vidusjūra pie Itālijas, Dienvidfrancijas krastiem un citur.

Leave a Comment