„Krāslavas rajona tūrisma saimniecības raksturojums”

Krāslavas rajons noteikti ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tūrisma saimniecība. Daudzie ezeri (Krāslava tak atrodas Latgalē – zilo ezeru zemē), dažādas dabas takas un parki, muzeji, baznīcas, muižas un pilis. „Tūrisms Krāslavas novadā ir viena no perspektīvākajām nozarēm. Mūsu bagātā daba un kultūrvēsturiskais mantojums piesaista arvien vairāk tūristu no dažādiem Latvijas rajoniem un ārzemēm.” Krāslavas rajonam ir, ko piedāvāt un ir, kas to apmeklēs.
Krāslavas rajonā ir 273 ezeri – tik dažādi pēc lieluma, dziļuma, bet katrs ar savu skaistumu un burvīgumu, aicinot savos krastos atpūtniekus, makšķerniekus un vienkārši dabas mīļotājus. Tieši Krāslavas rajonā atrodas visdziļākais ezers Latvijā un Baltijā – Dridzis (65m), devītais lielākais ezers Latvijā – Sīvers, salām bagātākais Ežezers (36 īstas salas), noslēpumainākais ezers Latvijā – Velnezers. Krāslavas rajonā izveidotas Adamovas ainavu taka Krāslavas novadā un Ūdrīšu pagasta teritorijas dabas parks „Daugavas loki”, Taborē dabas taka Robežnieku pagastā, Piedrujas taka Daugavas ielejā Piedrujas pagastā. Katra rajona unikalitāte ir tā pilis un muižas, Krāslavas rajonā – Grāfa Plātera pils, Krāslavas muiža, un, protams, baznīcas – Krāslavas katoļticīgo un pareizticīgo baznīcas, Dagdas Romas katoļu baznīca, Vecticībnieku lūgšanu nams. Turpat ir arī dažādas pilsdrupas.
Šie resursi ir iesaistīti dažādos tūrisma produktos. Sākt varētu ar Augusta akmeni. Iepretim Augusta ielas 12.namam ceļmalā redzams 2,8 m garais, 2,2 m platais un 0,7 m augstais Augusta akmens- Krāslavas pilsētas(miesta) robežakmens, kas uzlikts 1729.g., pieminot notikumu, kad Plāteru dzimta nopirka Krāslavu. Akmens sānos iekalts kronis un minētais gadskaitlis. Pēc sena nostāsta, pie akmens pēc medībām maltīti ieturējis Polijas karalis Augusts II. Līdz ar to, šāds akmens piesaista tūristu uzmanību. Veiksmīgi izmantos resurss ir nopostītais Krāslavas pilskalns, kura vietā tagad atrodas skatu laukums, no kura pārredzama pilsēta. Dažādās dabas takas dod iespēju izstaigāt Daugavas gleznainos krastus un Krāslavas rajona skaistākās vietas. Krāslavā ir Mīlas kalns, kas ir apvīts ar romatisku stāstu, kas savā ziņā uzlabo šā resursa galaproduktu.
„1838.gadā Krāslavā risinās aizraujoši romantiski notikumi ar nelaimīgām beigām. Vienā no greznajām pils ballēm grāfa Plātera meita Emīlija iepazīstas ar Eversmuižas īpašnieku virsnieku Josifu Karņicki. Jaunieši iemīlas viens otrā. Taču viņiem nebija lemts palikt kopā, jo Plāteri bija iecerējuši savu meitu izprecināt kādam citam bagātākam un dižciltīgākam viņu aprindu pārstāvim. Emīlija un Josifs galīgā izmisumā nolemj doties nāvē. Pēc norunātas zīmes 1838.gadā naktī no 3. uz 4. augustu Josifs nošaujas, bet Emīlija nepaspēj izlēkt no trešā stāva loga, viņu pēdējā brīdī glābj viņas kalpone. Jau 165 gadus virsnieka Josifa Karņicka nāves vietā- vienā no Krāslavas pilskalniem, stāv viņam uzstādītais piemineklis, un nostāts par lielu un uzticīgu mīlestību tiek nodots no paaudzes paaudzei. Līdz pat šai dienai tautā šo pauguru sauc par Karņicka kalnu vai Mīlestības kalnu, bet avotu, kurš iztek no paugura pakājes- par Mīlestības avotu.”
Krāslavas rajonā viens no dominējošiem tūrisma veidiem ir ekotūrisms. Jau iepriekš pieminētās dabas takas, skatu laukumi. Tūristiem arī tiek piedāvāts sportiskākas izklaides – zirgu izjādes un pārgājieni, dažādi ūdens un velotransportu maršruti. Kā jau katrā rajonā, arī šeit pastāv etniskais tūrisma veids – radu apmeklējums. Tā kā šim rajonam ir gājis pāri karš, tas ir atstājis vēsturiskas aprises, kas dod iespēju attīstīties kultūras tūrismam, jo tas daudz piesaista skolēnus un dažādas ekskursantu grupas. Manuprāt, nākotnē vēl vairāk tiks attīstīts tieši ekotūrisms un aktīvais tūrisms. Resursi ir – ezeri, tad kāpēc gan, lai nevarētu izveidot vēl vairāk atpūtas bāzes, lai tūristi varētu relaksēties un izbaudīt jauko ezerus.
Kā jau sākumā minēju, Krāslavas rajons – zilo ezeru zemes iemītnieks, ir pat ļoti nozīmīgs Latvijas tūrisma sistēmā. Ja vienā rajonā ir tik daudz ezeru, tad vienkārši nav iespējams, ka šis rajons būs nepamanāms uz kopējā fona. Uz tādiem ezeriem var aizbraukt tāpat, viens pats, ar ģimeni vai draugiem, vai arī dodoties uz kādu no aktīvā tūrisma bāzes vietām, kur viņiem būtu iespējas izbraukt kādus ūdensceļu maršrutus. To pašu var teikt arī par daudzajām dabas takām, kā ne kā blakus ir Daugava – viens no valsts lepnumiem, bet visapkārt ir krāšņi meži un lauki. Vienvārdsakot, šis Latgales rajons ir bagāts ar tūrisma iespējām jau tagad un ir gatavs attīstīties tālākai nākotnei.

Izmanotā literatūra:

• http://www.kraslava.lv/turisms/
• http://159.148.18.227/avize/avize6_2003.htm
• http://www.kraslavasrajons.lv/index.php?id=5
• http://www.travellatvija.lv/8/20/?pilseta=136
• A.Plaudis „Ceļvedis pa Latviju” Jumava 2004

Scroll to Top