Krasojuma uzdevums ir aizsargat buvkonstrukcijas pret afmosferas iedarbibu, palielinat to izturibu un muzu, uzlabot sanitarhigieniskos un eksplutacijas apstaklus telpa, ka ari darit tas glitakas. Gaumigi izraudzita nokrasa un kvalitativs krasojums izcel ekas arhitektonisko apdari un pieskano to apkartnei. Krasojuma aizsargajosas un dekorativas ipasibas ir atkarigas no izmantoto krasu un laku materialo komponentu(saistvielu,pildvielu,pigmentu,krasvielu), grunsu, spaktelmasu, ka ari sikativu,cietinataju, plastifikatoru, skidinataju, atskaiditaju u.c. atskiriba no paligmaterialu veida un ipasibam.
Krasosanas darbus veic pec visu citu buvniecibas darbu pabeigsanas, kad apmetums ir pilniba izzuvis un ir izlaboti ta defekti. Krasosanas darbus vislabak veikt pavasari vai vasara, jo tad nav nepieciesami papildpasakumi, krasojums zust atrak, ka ari krasojamas virsmas un konstrukcijas ir sausakas.
Krasu izvele telpu apdarei.
Krasas izskir siltas un aukstas. Sarkanas, oranzas un dzeltenas pieder pie siltajam krasam – tas it ka rada siltuma sajutu telpa, bet zilas krasas pie aukstajam.Zila krasa var but silta vai auksta atkariba no ta, vai taja parsvara ir dzeltena vai zila krasa.
Ir pievirzosas un atvirzosas krasas:siltas un gaisas krasas rada iespaidu, it ka krasota virsma atrastos tuvak, neka tas ir isteniba. Virsmas skietami visvairak tuvina dzeltena,nedaudz mazak – oranza krasa, tapec siltas krasas it ka samazina telpu. Turpreti aukstas krasas krasotas virsmas it ka attalina, tapec, ja velaties, lai telpa izskatitos augstaka, sienas janokraso siltas, pievirzosas krasas, bet griesti – aukstas, atvirzosas. Ja grib, lai telpa izskatitos zemaka, rikojas otradi. Ari liels orlaments uz sienam it ka samazina telpu, bet siks orlaments vai vienkrasainas sienas rada telpas plasuma izjutu.
Izskir ari smagas un vieglas krasas. Tumsas krasas ir skietami smagakas, tapec gridu parasti kraso tumsaku par griestiem, ekas virspamatu – tumsaku par sienam. Par vieglam krasas uzskata balto, dzelteno, gaiszalo u.c. gaisas krasas, par smagam – melno, tumssarkano, tumsbruno u.c. tumsas krasas. Krasa liekas viegla vai smaga ari no tas materiala; ellas krasas liekas smagakas par tadam pasam udeni skistosam krasam, rupji faktureta virsma liekas smagaka par gludu virsmu.
Virsmu apdare janem vera ari krasu harmonija; labi harmone sarkana krasa ar zalo, dzeltena ar violto un gaiszilo, tumsi zila ar oranzo, bruna ar gaiszalo, peleka ar bali zilo,bruna ar sarto. Melna krasa harmone praktiski ar visam krasam. Caurstaigajamu telpu apdarei velams izmantot vientonigas krasas, jo tad telpas liekas plasakas, bet izoletas telpas ieteicams krasot dazados tonos. priekstelpas, koridorus, paligtelpas var krasot tumsakos tonos, jo tad gaisakos tonos krasotas dzivojamas telpas liekas stipri gaisakas un plasakas.
Izveloties krasas, janem vera telpas uzdevums ,dabiskais apgaismojums, telpas lielums, ka ari novietojums attieciba pret debespusem. Lai lidzsvarotu enainuma un aukstuma noskanu, telpas, kas ir ziemlu puse, ka ari nepietiekami apgaismotas telpas ieteicams kosas, siltas krasas, piemeram, dzeltena vai sarta. Tadu telpu apdarei, kas atrodas dienvidu puse, var izmantot ari gaismu absorbejosas krasas, piemeram, oranzu vai kiegelsarkanu.
Izveloties krasu, janem vera ari elektroniska apgaismojuma raditais efekts, jo tas maina krasu. Piem., gaisdzeltena un kremkrasa apgaismojuma liekas netira un neizteiksmiga.Elektriskaja apgaismojuma gruti atskirt ari balto no dzeltenas krasas, melno no tumszilas krasas, violeta krasa parversas pupursarkanaja, gaiszila – zalaja un sarkandzeltenigaja krasa.
Sienu apdare ar limes krasam un tapetem rada daudz patikamaku un maigaku iespaidu salidzinajuma ar ellas krasojumu – tas rada nepatikamu, aukstu, darba telpas iespaidu, tapec ellas krasas ieteicams lietot tikai telpas, kur sienas biezi jamazga vai jasarga no mitruma, – virtuve, sanitaraja mezgla, mazgatava.
Krasojuma veidi.
Krasojamas virsmas sagatavosana, apstradasana un krasosana, ka ari operaciju skaits un seciba ir atkariga no virsmas materiala, krasas sastava un krasojuma kategorijas.
Vienkarso krasojumu izmanto pagrabu, saimniecibas telpu, noliktavu u.c.paligtelpu krasosanai.Vienkarsaja krasojuma virsmas sagatavosanu krasosanai neizdara tik rupigi ka parejiem veidiem. Spaktelesanu izdara, tikai lai aizziestu plaisas un iedobumus. Izmantojot vienkarso krasojumu apmestu virsmu apdarei, javeic sadi darbi – janoberz uz apmetuma palikusie smilsu graudini, janospaktele virsma, janolidzina spaktelejuma vieta, jagrunte, javeic krasosana
Uzlaboto krasojumu parasti izmanto dzivojamo telpu apdarei. Izmantojot so veidu, javeic daudz vairak krasojamas virsmas sagatavosanas darbu neka vienkarsa krasojuma gadijuma, piem., apmestu virsmu sagatavosanas darbos ietilpst ari vienlaidu spaktelesana,slipesana un vairakkartiga gruntesana.
Augstvertigajam krasojumam javeic tie pasi virsmas sagatavosanas darbi ka uzlabotajam krasojumam, tikai virsmam jabut seviski gludam, tapec divreiz jaizdra virsmas vienlaidu spaktelesana, slipesana un gruntesana. Individualaja buvnieciba to izmanto loti reti.
Pec so darbu veiksanas, vietas pec ekspuatacijas apstakliem izskir iekseja un areja krasojuma. Areja krasojuma atmosferizturibai un salizturibai izvirza paaugstinatas prasibas. Izskir ari gludo un fakturkrasojumu, kam ir reljefa virsma. Fakturkrasojumu izmanto fasazu, griestu un kapnu telpu krasosanai. Atkariba no spiduma intesitates krasojums var but spozs vai matets.
Krasotaju darbariki.
Vairak izplatitie darba riki ir diametra otas.
Otam saru sejuma vidu ir dobums, ja otu merc krasa, tas piepildas ar krasu, ko krasosanas laika pamazam uzklaj uz virsmas.
Lai jaunas otas nespupotos un krasa labak sadalitos pa otas arejo virsmu, tas ir janosien.
Krasojot ar ellas krasam otas janosien stingrak, neka stradajot ar limes krasam, bet saru darbibas dalu saisinat mazliet vairak.Lai saru gali klutu elestigaki, jaunas otas sakuma ieteicams izmantot virsmas sagatavosanas darbos.Lai nemainitosotas darba garums, kad otas gali nodilusi, nosejuma plaumu nedaudz samazina.
Atkariba no krasojamas virsmas, krasojuma veida un lietojamas krasas krasosanas darbos var izmantot dazadas otas.
Otu vieta biezi izmanto veltnisus. Ja strada ar tiem, darba razigums ir lielaks.
Krasu smidzinataju izmanto krasosanai ar limes un kalku krasam.
Spakteli izmanto plaisu, zaru vietu, nelidzenumu u.c defektu izziesanai un virsmu izlidzinasanai.
Virsmu sagatavosana darbam.
Virsmas sagatavosana ir visatbildigaka krasosanas darba dala, jo no tas ir atkariga krasojuma noturiba un kvalitate. Sagatavosana ietilpst dazadi virsmas attirisanas un virsmas apstrades darbi, kas atkarigi no krasojamas virsmas materiala.
Koka virsmas pirms krasosanas rupigi jaizzave, 2 -3 mm dzili izgriez sveku un zaru vietas un aizziez tas ar ellas spaktelmasu. Ar spaktelmasu jaaizziez visas plaisas un pec tam virsma rupigi janotira ar smilspapiru.
Metala virsmas pirms krasosanas rupigi janotira no rusas ar metala suku un ar lupatu janoslauka putekli. Pec tam notiritai virsmai ar spaktelmasu jaaizziez rusas dobomi un janoslipe to ar smilspapiru.
Kiegelu virsma jaattira no putekliem un javas notecejumiem. Javu visvieglak ir notirit ar spakteli vai metala suku.
Betona un dzelzsbetona virsmam jabut sausam, betona notecejumi janocert, bet plaisas un nelidzenumi jaaizziez ar javu.
Apmestas virsmas pec izzusanas nolidzina ar smilsakmeni, silikatkiegli vai skuju koka klucisa galu, kas speciali ielikti aptvere. Sikas plaisas izlidzina ar spateli.
Pec plaisu apstrades var sakt gruntesanu. Galvenais virsmu gruntesanas uzdevums ir nodrosinat labu sakeri starp virsmu un krasu. Nenogruntetas virsmas krasvielas uzsuc nevienadi, un bez gruntesanas krasojama virsma var but neviendabiga, ar plankumiem vai svitram. Dazreiz gruntesanu var izmantot metala virsmam, lai to pasargatu no korozijas.
Pirms krasosanas ar ellas krasam virsmu ieteicams gruntet ar pernicu vai pernicas un sauso pigmentu. Lai pernica labak iesuktos koka un apmestas virsmas, pirms lietosanas to ieteicams uzsildit.
Lai iegutu vienadu un lidzenu krasojamo virsmu, ta nakosaja diena ir janoslipe.Slipesanu veic ar aptvere iestiprinatu pumeku,smilspapiru vai elektrisko slipmasinu.Puteklu notirisanai izmanto suku,ja izmanto lupatinu putekli noklust spaktela spraugas un tad veidojas sliktaka sakere ar krasas plevi.
Krasotu virsmu apdare.
Kad pamatklajums ir pilnigi izzuvis, tad to var ari izrotat ar dazadiem rakstiem, kurus var iegut ar daudziem panemieniem, piem., ar dekorativajiem veltnisiem, ar krasu sasmeretu lupatinu, ar dadzadiem nospiedumiem, ar sukli, ar otu u.c.
Griestu remonts.
Veicot griestu remontu, vecais balsinajums janomazga, to parasti dara ar krasotaja suku un siltu udeni.Ja griestu apmetuma nav plaisu un veca krasa ir pielipusi pie apmetuma, nomazgatie griesti izskatas ka tikko nobalsinati – tadiem, talaka apstrade nav nepieciesama.
Krasosana ar limes krasam.
Limes krasas lieto tikai iekstelpas apmestu vai ar sausa apmetuma loksnem parklatu grieztu un sienu krasosanai.
Balinasanas krasas lieto greistu un sienu augsdalas krasosanai,ta sastav tikai no krita, ultramagina un limes skidruma.
Krasojot ar limes krasam iespejami dazadi defekti, ko var noverst, ja ir zinams ta iemesls.
Krasosana ar emulsijas krasam.
Emulsijas krasas salidzinajuma ar ellas krasam ir letakas, tas var atskaidit ar udeni un tas atri zust, krasas kartina nedeg, tam ir vienmerigs, matets spidums, bet klajums laiz cauri gaisu un mitrumu. Ar emulsijas krasam nedrikst krasot metala konstrukcijas, caurulvadus, ka ari telpas ar pastavigi paaugstinatu mitruma daudzumu.
Krasosana ar ellas un emaljas krasam.
Pirms krasosanas un darba laika krasa periodiski jamaisa, lai nenogulsnetu smagie krasu pigmenti. Krasojamai virsmai jabut pilnigi sausai un notiritai no putekliem. Ja kraso nenozuvusu kartu, iegust nevienmerigu krasojumu, ta virsma klust raupja,grubulaina un plaisa