SATURS
IEVADS……………………………………………………………………………………………………………………..2
1. Kriminālprocesa pamatnoteikumi un to raksturojums…………………………………………….3
2. Kriminālprocesa pamatprincipi……………………………………………………………………………4
Kriminālprocesa pamatprincipu kopējais loks…………………………………………………4
Kriminālprocesa pamatprincipu raksturojums…………………………………………………5
NOBEIGUMS……………………………………………………………………………………………………………..9
IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI……………………………………………………………………10IEVADS
2005.gada 21.aprīlī Saeima pieņēma Kriminālprocesa likumu, kurš tika izsludināts 2005.gada 11.maijā un stājās spēkā 2005.gada 1.oktobrī. Jaunpieņemtais likums ieviesis būtiskas izmaiņas kriminālprocesa tiesiskajā reglamentācijā un praktiskajā norisē, tādējādi iezīmējot nozīmīgu pavērsienu kriminālprocesa reformā. Tomēr jāapzinās, ka kriminālprocesa reforma nebūt nav beigusies, tā aktīvi turpinās, ko uzskatāmi pierāda divi pieņemtie likumi par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, ar kuriem Kriminālprocesa likums tika grozīts skaitliski daudzās normās un būtiski nozīmīgos jautājumos. Kriminālprocesa likuma pilnveidošana aktīvi noris arī šobrīd.
Šī darba mērķis ir atspoguļot Kriminālprocesa likuma nozīmīgāko būtību jeb apskatīt Kriminālprocesa likuma pamatnoteikumus un pamatprincipus. Autora skatījumā šie divi jēdzieni ir savstarpēji cieši saistīti un veido, tēlaini izsakoties, Kriminālprocesa likuma skeletu, jo tieši uz šo principu un noteikumu pamata bāzējas viss likums.
Lai veiksmīgi īstenotu uzstādīto mērķi, darba autors izvirzīja sekojošus uzdevumus:
1.) iepazīties ar Kriminālprocesa likumu;
2.) noteikt Kriminālprocesa likuma pamatnoteikumus un pamatprincipus un raksturot tos;
3.) izdarīt secinājumus par pieturēšanās nepieciešamību minētiem principiem.
Darbā ir iekļauta viena shēma un viena tabula un tas izklāstīts uz 10 lapām. Tajā ietverti sekojoši saīsinājumi: KPL – kriminālprocesa likums, KP – kriminālprocess, NN – noziedzīgs nodarījums.1. Kriminālprocesa pamatnoteikumi un to raksturojums
Tabula Nr.1 Kriminālprocesa pamatnoteikumi un to raksturojums
KP pamatnoteikuma nosaukums KP pamatnoteikuma būtība
Kriminālprocesa izpratne Kriminālprocess sastāv no: noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas.
Kriminālprocesa stadijas KP stadijas iedalās obligātajās un fakultatīvās stadijās. Pie obligātām stadijām pieder pirmstiesas process (izmeklēšana, kriminālvajāšana), lietas izskatīšana pirmajā instancē (krimināllietas sagatavošana iztiesāšanai — iztiesāšana: tiesas sēdes atklāšana, tiesas izmeklēšana, tiesu debates un apsūdzētā pēdējais vārds, tiesas nolēmuma pieņemšana un pasludināšana), nolēmumu nodošana izpildei un nolēmumu izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšana.
Pie fakultatīvām stadijām pieder: lietas izskatīšana apelācijas instancē, lietas izskatīšana kasācijas instancē, nolēmumu jauna izskatīšana sakarā ar tiesību normu būtisku pārkāpumu, KP atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem [2;11].
Kriminālprocesa tiesību avoti LR Satversme, Starptautiskās tiesību normas un Kriminālprocesa likums
Kriminālprocesa likuma spēks Telpā: KPL nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos, kurus par Latvijas jurisdikcijā esošiem noziedzīgiem nodarījumiem veic tam pilnvarotas personas.
Laikā: KP kārtību nosaka tā KP tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.
Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu KL normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu regulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.2. Kriminālprocesa pamatprincipi
2.1. Kriminālprocesa pamatprincipu kopējais loks
2.2. Kriminālprocesa pamatprincipu raksturojums
Šajā darba punktā autors vēlas tuvāk precizēt Krimināllikumā definētos KP pamatprincipus. Visi šie pamatprincipi atrodami minētā likuma 2. daļā (KPL 2 daļa, 6.-25.pants):
Kriminālprocesa obligātums: šis princips attiecināms uz amatpersonām (autora precizējums: KP virzītājiem), kuras ir tiesīgas (pilnvarotas) veikt KP. Jebkurā gadījumā, kad kļuvis zināms KP uzsākšanas iemesls un pamats, amatpersonas pienākums ir uzsākt KP un novest to līdz KL paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.
Publiskā un privātā apsūdzība: KPL paredz divus apsūdzību veidus: publisko un privāto. Ar pirmo tiek domāts, ka apsūdzības funkciju valsts vārdā īsteno prokurors. Savukārt pēdējā apzīmē to, ka apsūdzības funkciju veic cietušais.
Vienlīdzības princips: KPL nosaka vienotu procesuālo kārtību visām KP iesaistītajām personām, ko neietekmē personas: nacionālā piederība, dzimums, valoda, dzīvesvieta, izglītība, attieksme pret reliģiju, rase, nodarbošanās, sociālais stāvoklis, izcelsme, mantiskais stāvoklis, pilsonība u.c. apstākļi. Citiem vārdiem, jebkuru KP iesaistīto personu ir aizliegts diskriminēt [1;25].
Kriminālprocesuālais pienākums: paredz ikvienas personas, kas iesaistīta KP, pienākumu izpildīt KP veikšanai pilnvarotas amatpersonas procesuālās prasības un ievērot kriminālprocesuālo kārtību. Izņēmuma tiesības attiecībā uz šīs likuma daļas nepiemērošanu ir tikai tām personām, kurām noteikta kriminālprocesuālā imunitāte.
Kriminālprocesuālā imunitāte: pilnīgi vai daļēji atbrīvo personu no piedalīšanās kriminālprocesā, arī no liecību sniegšanas un dokumentu un priekšmetu izdošanas, aizliedz vai ierobežo tiesības veikt tās kriminālvajāšanu, piemērot pret šo personu piespiedu līdzekļus, kā arī iekļūt un izdarīt izmeklēšanas darbības tās valdījumā esošajās telpās.
KP lietojamā valoda: KP pamatnoteikums nosaka kriminālprocesa īstenošanu valsts valodā. Kriminālprocesā iesaistītajai personai, kura neprot valsts valodu, likumā paredzētajos gadījumos izsniedzot procesuālos dokumentus, nodrošina to tulkojumu personai saprotamā valodā. Procesa virzītājs var veikt atsevišķu procesuālo darbību citā valodā, pievienojot procesuālā dokumenta tulkojumu valsts valodā. Kriminālprocesā citā valodā saņemtās sūdzības tiek tulkotas valsts valodā tikai nepieciešamības gadījumā, kuru nosaka procesa virzītājs (KPL 11.p. 5.p.).
Cilvēktiesību garantēšana: Kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē. Cilvēktiesības var ierobežot tikai tajos gadījumos, kad to prasa sabiedrības drošības apsvērumi, un tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā atbilstoši noziedzīgā nodarījuma raksturam un bīstamībai.
Piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, pārkāpt publiski nepieejamas vietas neaizskaramību, korespondences un sakaru līdzekļu noslēpumu drīkst vienīgi ar izmeklēšanas tiesneša piekrišanu [3].
Procesa virzītāja, īpaši pilnvarotā prokurora un izmeklēšanas tiesneša pienākums ir aizsargāt personas privātās dzīves noslēpumu un komercnoslēpumu. Ziņas par to drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja tas ir nepieciešams pierādāmo apstākļu noskaidrošanai.
Fiziskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai krimināllietā netiek iekļautas ziņas par šīs personas pašas vai tās saderinātā, laulātā, vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu, brāļu un māsu privāto dzīvi, komercdarbību un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.
Spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums: KP nedrīkst: pazemot, spīdzināt, šantažēt, draudēt ar spīdzināšanu, draudēt ar vardarbību, lietot vardarbību. KPL konkrētās procesuālās darbības nodrošināšanai paredzētos piespiedu pasākumus tikai tad, ja:
– persona pretojas atsevišķas procesuālās dar…bības veikšanai;
– persona kavē procesuālās darbības norisi;
– ja persona atsakās pienācīgā kārtā pildīt savu procesuālo pienākumu.
Fizisku spēku var pielietot tikai lai pārvarētu personas fizisku pretošanos ar noteikumu, ka minētai personai nevajadzīgi nenodarīs sāpes un nepazemos to.
Tiesības uz KP pabeigšanu saprātīgā termiņā: KP pabeigšanu bez neattaisnotas novilcināšanas ir tiesības pieprasīt ikvienai procesā iesaistītajai personai. Šajā nozīmē prioritārie KP ir divi:
– KP, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem KP [1;30].
– KP pret nepilngadīgu personu saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu.
Saprātīga termiņa neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šai likumā noteiktajā kārtībā.
Tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā: ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā.
Tiesības uz objektīvu KP norisi: Nevienai amatpersonai, kura veic KP, tulkiem un speciālistiem nav tiesību īstenot kriminālprocesu, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt. Procesa virzītājam vai likumā noteiktajām amatpersonām pēc savas iniciatīvas vai uz noraidījuma pamata jāpārtrauc šā panta pirmajā daļā minēto personu līdzdalība procesā, ja tās pašas nav sevi atstatījušas.
Procesuālo funkciju nodalīšana: KP ir nodalītas sekojošas funkcijas:
– Cilvēka tiesību ierobežojumu kontrole pirmstiesas procesā;
– Apsūdzība;
– Aizstāvība;
– Tiesas spriešana.
Procesuālo pilnvaru līdzvērtība: KP iesaistītajām personām ir pilnvaras jeb tiesības un pienākumi, kas nodrošina tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu [1;34].
Nevainīguma prezumpcija: neviena persona nav uzskatāma par vainīgu NN (noziedzīgā nodarījuma) izdarīšanā, kamēr tās vaina NN izdarīšanā netiek konstatēta KPL noteiktā kārtībā. Savu nevainīgumu nepierāda personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību. Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.
Tiesības uz sadarbību: Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Sadarbība var izpausties sekojošos veidos:
– vienkāršāka procesa veida izvēlē;
– procesa norises veicināšanā;
– citu personu izdarītu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā.
Sadarbība iespējama no kriminālprocesa uzsākšanas brīža līdz soda izpildei [3].
Tiesības uz aizstāvību: tās paredz, ka persona zina, par kādu nodarījuma izdarīšanu to tur aizdomās vai apsūdz, un var izvēlēties savu aizstāvības pozīciju. Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicināt aizstāvi (likumā noteiktos gadījumos aizstāvja piedalīšanās ir obligāta). Ja personai trūkst līdzekļu, lai uzaicinātu aizstāvi, valsts par saviem līdzekļiem pilnīgi vai daļēji atbrīvo personu no maksāšanas par aizstāvja darbu.
Tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu: personai, kurai ar NN nodarīts morālais aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantiskais zaudējums, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai [1;38].
Tiesas spriešana: Krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā.
Personas un mantas aizsardzība apdraudējuma gadījumā: personai, kura tiek apdraudēta sakarā ar tās kriminālprocesuālā pienākuma izpildi, ir tiesības prasīt, lai procesa virzītājs v…eic likumā paredzētos pasākumus šīs personas un tās mantas aizsardzībai.
Dubultās sodīšanas nepieļaujamība (ne bis in idem): personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi.
Par atkārtotu tiesāšanu netiek uzskatīts:
1) krimināllietas atkārtota iztiesāšana jebkuras instances tiesā, ja iepriekšējais tiesas nolēmums atcelts likumā noteiktajā pārsūdzības kārtībā pirms tā spēkā stāšanās;
2) krimināllietas jauna iztiesāšana uz jaunatklātu apstākļu pamata likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
Likumā paredzētajos gadījumos krimināllietu ar spēkā stājušos spriedumu var atkārtoti iztiesāt notiesātās personas stāvokļa uzlabošanai.
Sodīšana šā panta izpratnē ir Krimināllikumā paredzētu sodu, piespiedu līdzekļu vai obligātu pienākumu noteikšana nolēmumā, ar kuru pabeigts konkrētais kriminālprocess.
Ja, sodot personu, konstatē, ka tai par to pašu nodarījumu ir piemērots administratīvs sods, šis administratīvais sods ir jāatceļ un jāņem vērā, nosakot kriminālsodu.
Personu nevar tiesāt un sodīt Latvijā, ja tā par šo pašu nodarījumu notiesāta vai attaisnota ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgums par savstarpēju kriminālspriedumu atzīšanu vai līgums par ne bis in idem principa ievērošanu. Ja persona notiesāta citā ārvalstī, atkārtotas tiesāšanas gadījumā sodā ieskaitāma jau izciestā soda daļa.
Ne bis in idem princips nav pārkāpts, ja, sodot juridisko personu, tiek sodīta arī fiziskā persona, kura noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi juridiskās personas interesēs, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālas institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai arī īstenojot kontroli juridiskās personas ietvaros vai būdama juridiskās personas dienestā [3].NOBEIGUMS
Šajā darbā tika apskatīti divi ļoti būtiski Kriminālprocesuālā likuma jēdzieni: tā pamatnoteikumi un pamatprincipi. Šo noteikumu un principu ievērošana garantē likumīgu kriminālprocesa norisi.
Kriminālprocesuālais likums stājās spēkā ar 2005.gada 1.oktobri, bet tas patstāvīgi turpina pilnveidoties.
KPL pamatnoteikumi nosaka, uz kāda pamata darbojas šis likums un no kā sastāv KP. KP tiesību avoti ir ne tikai KPL likums, bet arī LR Satversme un Starptautiskās tiesību normas. KP sastāv no trim daļām: tā izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas. Tam ir obligātās un fakultatīvās stadijas. Obligātās stadijas ietver sevī pirmstiesas procesu, lietu izskatīšanu pirmajā instancē un nolēmumu nodošanu izpildei. Fakultatīvās stadijas parādās gadījumā, ja ir pamats lietas izskatīšanu pirmajā instancē uzskatīt par nepietiekami efektīvu.
KPL pamatprincipu mērķis ir noteikt pilnvaras (tiesības un pienākumus) visām KP iesaistītajām personām. Apkopojoši var teikt, ka galvenās KPL pamatprincipu iezīmes ir: objektivitāte, vienlīdzība un nediskriminēšana jeb, cietiem vārdiem, taisnīgums.
Darba autors uzskata, ka ir panācis izvirzīto darba mērķi un izpildījis visus nozīmētos uzdevumus. Pārskatāmībai un labākai izpratnei tika izveidota viena tabula un viena shēma.IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI
1. Meikališa Ā., Strada-Rozenberga K. Kriminālprocess shēmās. A daļa – Latvijas Vēstnesis, 2007.g. – 15. – 40.lpp
2. Meikališa Ā. Pirmstiesas izmeklēšana – BA Turība, Rīga, 2001.g. – 11.lpp
3. http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=107820