Kūdra ir nogulumiezis, kas sausā veidā satur vairāk nekā 50% organisko vielu un sastāv no augu atliekām, kas nav pilnīgi sadalījušās. Kūdra veidojas purvos sarežģītos bioķīmiskos procesos, palielināta mitruma apstākļu vietās, kur notiek pārpurvošanās, – reljefa pazeminājumos un līdzenumos, kur apgrūtināta virszemes ūdeņu notece, palielināts mitruma daudzums augsnē, augsts gruntsūdens līmenis vai notiek ūdenstilpņu aizaugšana.
Atkarībā no purva veidošanās apstākļiem kūdru iedala trīs tipos: zemā tipa kūdra, pārējas tipa kūdra un augstā tipa kūdra. Katram tipam ir raksturīgi savi kūdras veidi, ko nosaka kūdru veidojušās augu atliekas.
Kūdra satur 0,1 – 0,4% dzelzs, kuras daudzums atkarīgs no kūdras ūdens sastāva. Kūdrai raksturīga liela ūdens ietilpība un neliels blīvums, kas tai izžūstot, samazinās.
Sausai kūdrai ir zema siltumvadītspēja un augsta gāzu uzsūktspēja. Pēc kūdru veidojošo augu sastāva izšķir vairāk nekā 20 kūdras paveidu.
Latvijas klimatiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir labvēlīgi kūdras un sapropeļa veidošanās procesam. Kūdras apjomi valstī nav precīzi noteikti, taču tās apjomu lēš ap 11,3 mljrd. m3 jeb 1,7 mljrd. t.
Kūdras atradne ir kūdras iegula, kuras platība rūpnieciskā dziļuma (0,9 m) robežās nav mazāka par 1 ha un vidējais dziļums rūpnieciskajās robežās nav mazāks par 1 m (nosusinātajās platībās ne mazāks par 0,7 m).
Kūdras galveno vispār tehnisko īpašību rādītāji ir šādi:
Kūdras sadalīšanās pakāpe – sadalījušos vielu (humusa) saturs procentos Latvijā bet pēc von Posta skalas (. Pēc šī rādītāja kūdru iedala: mazsadalījusies augstā tipa un pārejās tipa līdz 20% (H4), zemā tipa līdz 15% (H3), ar vidēju sadalīšanās pakāpi augstā un pārejas tipa no 21% līdz 34% (H5 – H6) ar augstu sadalīšanās pakāpi – 35% (H7) un lielāku.
Kūdras botāniskais sastāvs – norāda kādu augu atliekas veido kūdru. Atkarībā no to procentuālā sastāva tiek noteikts kūdras tips un veids. Botāniskais sastāvs raksturo kūdras agroķīmiskās īpašības un arī tieksmi uz pašaizdegšanos.
Kūdras pelnainība – pelnu saturs procentos attiecībā pret absolūti sausu kūdras masu. Lielāka pelnainība parasti ir zemā tipa kūdrai.
Kūdras mitrums (relatīvais mitrums) – ūdens saturs procentos attiecība pret kūdras kopējo masu. Dabiskos apstākļos kūdras mitrums ir 86% līdz 98%. Lielāks mitrums ir kūdrai augstā tipa purvā.
Kūdru raksturo arī vēl tādi rādītāji kā sadegšanas siltums, mitruma uzsūkšanas spēja, skābums – pH un citi.
Kūdras ieguve
Purvu kopplatība Latvijā sasniedz 6401 km2, jeb 9,9% no valsts teritorijas (Kūdras fonds, 1980.). Kūdras resursi, nepilnīgās purvu izpētes dēļ, nav precīzi noteikti, bet tie varētu būt ap 11,3 miljardiem m3, jeb 1,7 miljardi t. No tiem apmēram 1,1 miljards t ir kurināmā kūdra ar vidējo siltumietilpību ap 5,2 – 5,3 kcal/kg. Diemžēl, liela daļa no šiem resursiem dažādu apstākļu dēļ nebūs izmantojama vai arī to izmantošana būs apgrūtināta, jo tos klāj vērtīgas mežaudzes, tie atrodas zem lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kā arī aizsargājamās teritorijās.
Kūdras fondā ietvertas 5799 kūdras atradnes, no tām 7 ar platību lielāku par 5000 ha, 87 ar platību 1001 – 5000 ha un 109 ar platību 501 – 1000 ha. Lielākā daļa kūdras krājumu koncentrēti Valsts austrumu un centrālajos rajonos (2.6.att.). Atradņu vidējais dziļums ir 2 – 5 m, maksimālais sasniedz 12 m. No kopējās platības 49,3% aizņem zemie purvi, 41,7% – augstie, bet 9% – pārejas purvi. No visām purvu platībām 69,7% atrodas neskartā stāvoklī, 15% ir nosusinātas un tiek izmantotas lauksaimniecībā, 8,4% aizņem nosusinātas mežaudzes, 3,9% izmanto kūdras ieguvei. 1,8% kūdras krājumu ir jau izmantoti, bet 1,2% aizņem ūdenskrātuves. Pēc 1980. gada Kūdras fonda datiem, bet 1,2% aizņem ūdenskrātuves.
Kūdras ieguvei potenciāli izmantojamas 852 atradnes(Kūdras fonds, 1980.), to skaitā 255 atradnes, kas ir lielākas par 100 ha, bet no tām ir izpētītas tikai 92 atradnes. Aptuveni viena septītā daļa no neskartajām purvu platībām (75 tūkst .ha) atrodas Valsts aizsardzībā kā rezervāti un liegumi.
Kūdras atradņu meklēšanas un revīzijas darbi jauna, precizēta Kūdras fonda sagatavošanai ir veikti Tukuma, Talsu, Ventspils, Liepājas, Kuldīgas, Saldus, Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Ludzas, Krāslavas, Madonas, Daugavpils, Rēzeknes un Rīgas rajonos. Bet valsts budžeta nepietiekamā finansējuma dēļ, kūdras atradņu meklēšanas darbi ir pārtraukti.
80-tajos gados kūdras ieguve Latvijā bija labi attīstīta. To veica 9 kūdras rūpnīcas un 22 pārvietojamās mehanizētās kolonas (PMK). Gadā tika iegūts līdz 3,2 milj. t lauksaimniecības kūdras (pakaišiem, kompostiem u.c.) un 1,1 milj. t kurināmās kūdras. Tās ieguve notika 156 atradnēs. 90-tajos gados kūdras ieguve pakāpeniski samazinājās un 1995. gadā tika iegūts tikai 461 tūkst. t, galvenokārt, kurināmās kūdras. Pēc 1995. gada kūdras ieguve sāka pakāpeniski pieaugt un 1999.gadā sasniedza 824 tūkst. t, no kuras ievērojamu daļu eksportēja uz Rietumeiropu.
Kūdras krājumi
Latvijas klimatiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir labvēlīgi kūdras veidošanās procesiem, nodrošinot valsti ar kūdras resursiem. Kopējie izpētītie ģeoloģiskie krājumi sasniedz 864 milj. tonnu (stāvokļa indikators). Saglabājoties 1999. gada kūdras ieguves apjomiem (optimāli meteoroloģiskie apstākļi), kūdras krājumu pietiktu vairāk nekā tūkstotim gadu.
Purvu veidošanās un attīstība joprojām turpinās, vidēji kūdras biezums purvos palielinās
par 1 mm gadā.
1980. gadā sagatavotajā Kūdras fondā izdalītas 5799 kūdras atradnes. Jaunāko pētījumu rezultātā noteikts, ka kūdru atradņu skaits ir lielāks un tas varētu pārsniegt 10 000. Kūdras atradņu skaita pieaugums galvenokārt saistās ar jaunatklātām, mazām 9līdz 10 ha atradnēm. Valsts ģeoloģijas dienesta Ģeoloģijas fondā ir ziņas par 9499 atradnēm.
Kūdras atradnēs koncentrēti 10,8 miljardi m3 jeb 1,7 miljardi t lieli kūdras krājumi pie nosacītā kūdras mitruma 40%. Aptuveni 60% no tiem ir augsta tipa un 35% zema tipa kūdras krājumi.
Aptuveni 15% no kopējā atradņu skaita ir lielākas par 100 ha, bet par 1000 ha lielāki ir 94 purvi. 70% no visām atradnēm ir zemā, 21% augstā un 9% pārejas tipa.
Kopējie detāli izpētītie kūdras krājumi valstī ir 840 miljoni tonnas. Daļa šo krājumu atrodas dažādās aizsargājamās teritorijās, tāpēc izmantot varētu apmēram 700 – 750 milj. tonnas kūdras.
Izplatītāko derīgo izrakteņu krājumi
Derīgie izrakteņi Atradņu skaits Mērvienība Rūpnieciskie krājumi
Kaļķakmens 2 milj. t 75,4
Ģipšakmens 3 milj. t 53,4
Kvarca smilts stikla rūpniecībai 1 milj. t 5,0
Smilts–grants 27 milj. m3 210,8
Kūdra 6763 miljardi m3 11,0
Sapropelis 2000 milj. m3 100,0
Tabulā (augšā) skaidri ir redzams kūdras krājuma salīdzinājums ar citiem derīgajiem izrakteņiem Latvijas teritorijā.
Kūdras izmantošana
Apskatot kūdras jebkādu izmantošanu, noteikti jāņem vērā, ka tas ir vietējais resurss, kura izmantošana sekmē neatkarīgas valsts ekonomiku. Kā izmanto Latvijā iegūto kūdru? Kurināšanai – frēzkūdru lielākos objektos, gabalkūdru – mazākās katlu mājās un dzīvojamo māju krāsnīs. Frēzkūdru ar dažādām īpatnībām izmanto arī lauksaimniecībā, tai skaitā dārzkopībā, gan tīrā veidā, gan kopā ar piedevām un dažādi iepakotu. Šādu kūdru izmanto gan Latvijā, gan eksportē.
Grieztā sūnu kūdra tiek izmantota sevišķi augstvērtīgas produkcijas ražošanai dārzkopības vajadzībām, pārsvarā eksportam.
Kūdras ķīmiskās un termiskās pārstrādes ceļā var iegūt daudz dažādu vielu – humīnskābes, spirtu, aktīvo ogli u.c. Kūdru var izmantot vides aizsardzībā, medicīnā un citur. Pagaidām gan šāda kūdras izmantošana, galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ, nenotiek.
Visus galvenos kūdras produkcijas veidus Latvijā ražo vairāki uzņēmumi, kuri izmanto katrs savu purvu kūdru, kura kaut nedaudz, tomēr atšķiras. Atšķirības var būt arī izmantotajā tehnoloģiskajā iekārtā un ražošanas tehnoloģijā. Līdz ar to arī viena un tā pati, bet dažādu uzņēmumu ražota, produkcija parasti nedaudz atšķiras.
Diemžēl, pagaidām vienam un tam pašam, bet dažādos uzņēmumos ražotam produkcijas veidam bieži ir dažādi nosaukumi. Sevišķi tas attiecas uz lauksaimniecībā izmantojamo produkciju. Piemēram, sūnu frēzkūdra (tāds ir pieņemtais nosaukums) sastopama arī ar nosaukumiem lauksaimniecības frēzkūdra, sūnu kūdra, pakaišu frēzētā kūdra, gaišā kūdra, kūdras pakaiši u.c.
Šobrīd ražotajā produkcijā var izšķirt divas lielas grupas – kurināmā kūdra un kūdra lauksaimniecībai (dārzkopībai). Otrajā grupā vēl būtu izdalāma apakšgrupa – kūdras substrāti. Kūdras substrātu kopēja iezīme ir tā, ka tie tiek ražoti no kvalitatīvas parasti maz sadalījušās sūnu kūdras, kurai pievienoti kaļķošanas minerāli, mēslojums un mikroelementi. Izmantojami kūdras substrāti ir galvenokārt dažādu augu audzēšanai.
Bija mēģinājumi augstā tipa kūdru ķīmiski pārstrādāt, bet tie tik pārtraukti, jo prasīja lielus
Energoresursus; vēl tika ražotas siltumizolācijas plātnes. Ļoti neliela iegūtās kūdras daļa tika eksportēta uz Rietumeiropu.
Krasi samazinājās lauksaimniecībā izmantotais kūdras daudzums. Beigušas pastāvēt lielfermas, un pakaišiem kūdru tikpat kā vairs neizmanto. Aptuveni iepriekšējā līmenī saglabājies siltumnīcās izmantotās kūdras apjoms. Tiek ražots kūdras substrāts.
Ļoti neliels kūdras daudzums (ap 500 t. gadā) tiek izmantots kā dziedniecības dūņas. Tās var iegūt purvos sēravotu izplūšanas vietās. Šobrīd tas notiek Slokas purvā.
Kūdras imports un eksports
Ievērojami ir pieaudzis kūdras eksports uz Eiropas valstīm, jo Rietumeiropā tās resursi ir gandrīz izsmelti. 90-to gadu sākumā eksportēja aptuveni 120 – 130 tūkst. t kūdras gadā. Sākot no 1995. gada ir vērojams stabils kūdras eksporta pieaugums. Eksporta maksimums sasniegts 2003. gadā, kad no Latvijas izveda 718,7 tūkst. t kūdras. 2003. gadā eksporta daudzums pat pārsniedza tās ieguvi, jo iepriekšējos gados bija radīti kūdras uzkrājumi. Var prognozēt, ka kūdras eksports turpinās pieaugt.
Pēdējos gados lielākais eksportētās kūdras daudzums(25 – 30%) nonāca Vācijā, bet nedaudz mazāk Nīderlandē un Itālijā. Pārējo Eiropas valstu daļa ir ievērojami mazāka.
Nedaudz kūdru Latvijā arī ieved, pārsvarā no Igaunijas. 2002. un 2003. gadā attiecīgi 4,8 un 2,1 tūkst. t.
Izmantotās literatūras saraksts
1. Krūzs K. Dabas un otrreizējo resursu izmantošana – Rīga: SIA „Izglītības soļi”, 131. lpp – 32 lpp
2. Latvijas daba : 3.sēj..- Rīga : Preses nams, 1997.- 256 lpp.
3. Latvijas vides pārskats 97.- Rīga : Vides konsultāciju un monitoringa centrs, 1998.- 120 lpp.
4. Resursu patēriņa novērtējums.- Rīga : Latvijas Vides aģentūra, 2004.- 92.lpp.
5. http://mapx.map.vgd.gov.lv/g3inflv/noveroumi/nv08.htm
6. http://www.saldus.lv/Lv/Dabageogr/dab_resursi/kudra.htm
7. http://www.seda.lv/lv/history.htm
8. http://www.lza.lv/ZV/zv000700.htm