1. Pašvaldību raksturojošie elementi.
Demokrātiskā valstī , neatņemama sastāvdaļa ir vietējā pašpārvalde , kuru īsteno iedzīvotāji , brīvprātīgi ievēlot vietēj. administr. Teritor. Pārvaldes orgānus.To funkcijas saistītas ar iedzīvotājiem nepieciešamo pakalp .nodrošināšanu. Lai tā varētu veikt savas funkcijas. Tām piešķir īpašuma , finanšu jeb budžeta funkc. Tiek nodrošināta sociāli ekonomiskās politikas īstenošana: 1) Obligātā izglīt., veselības aizsardz., iedzīvot komunālā apkalp.,ceļu uzturēšanas, uc. nepiecieš. pakalp. nodrošināšana; 2) Ar vietējo finanšu palīdz.valsts mēģina izlīdz.ekonom un sociālās attīst . līmeni, kas ir atšķirīgs.Tādēļ arī darbojas bez centrālās varas.arī pašvaldības .
Pašvaldība-vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs. Minētās intereses tiek izpildītas ar budžeta staprpniecību.
Raksturojošie elementi- 1)noteikta admin.teritorija
2)pastāvīgie iedzīvot. 3)pilsoņu ievēlēt lēmējinstitūc. -Dome vai padome. 4)pilsoņu ievēlēts vai domes iecelts izpildvaras vadītājs 5)patst. Budžets un tiesības iekasēt vietējos nodokļus un nodevas .
2. Deputāta lēmumu pieņemšanas ierobežojumi pašvald. darbībā korupcijas novērš.
3. Aizbildnības nodibināšanas kārtība.
Likumā noteikta forma rīcības nespējīgas personas ( bērna vai garīgi slima cilvēka ) personisko un mantisko tiesību aizsardzībai , šīs aizsardzības realizācija. Bāriņties pienākums nekavējoties , negaidot radu lūgumu , iecelt nepilng. aizbildn., tiklīdz atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, abi vecāki miruši un bērns palicis bez vecāku gādības , kā arī tad ja bērna māte ir nepilngadīga un nav laulībā. Uzrauga aizbildņu rīcību un lemj par tās izbeigšanu. Tā arī lemj par aizbildņa iecelšanu , vai bērna nodošanu audžu ģimenei. Ieceļ aizbildni tiesisku darījumu noslēgšanai starp nepilng. un vecākiem. Aizbildn. lietu bāriņtiesai nosaka pēc personas dzīvesvietas , vai arī pēc faktiskās dzīvesvietas .Var iecelt mantas aizbildn. mantas pārvaldībai. Ja aizbildnībā esošais bērns pārceļas pie cita radinieka , bāriņtiesa turpina pārraudzīt..
4. Starptaut.tiesību dokumenti , kas regulē pašvaldību darbību.
Daudzu valstu uzkrātā pieredze pašvaldību izveidošana un darbībā koncentrētā veidā ir izklāstīta divos starptautiskajos tiesību dokumentos -Vispasaules Deklarācijā par pašvaldībām (pieņemta 1985,g. Riodežaneiro un atjaunota 1993.g. Toronto) un Eiropas Hartā par pašvaldībām (pieņemtai 985.g. Strasbūrā, papildināta 1992.g.), ko parakstījušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis un ratificējušas arī kandidātvalstis. Arī Latvijas Republika 1986.gadā ir pievienojusies Eiropas Hartai. Abi dokumenti pēc satura ir līdzīgi un uzskatāmi kā starptautiskie standarti pašvaldību darbībai.
Interesi izraisa dokumentos noteiktas prasības pašvaldību finansiālajai patstāvībai. Būtiskākās prasības attiecībā uz pašvaldību finanšu nodrošinājumu ir šādas:
• pašvaldību finanšu resursiem jābūt atbilstošiem pašvaldību kompetencei (funkcijām, kas noteiktas likumos);
• vismaz daļu no pašvaldību finanšu resursiem jāveido vietējiem nodokļiem un nodevām, kuru likmes ir tiesīgas noteikt pašvaldības;
• lai aizsargātu finansiālajā ziņā vājākās pašvaldības, jāveido pašvaldību finanšu resursu izlīdzināšanas sistēma;
• finansiālai palīdzībai no valsts nevajadzētu būt ar mērķa raksturu, lai tā neiespaidotu pašvaldību patstāvību.
5. Kāda savstarpējā mijiedarbība starp centrālo vēlēšanu komiteju , pašvaldību vēlēšanu un pašvaldību
Saeimas vēlēšanu , tautas nobalsošanas , kā arī pilsētas domes , rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu sagatavošanai un vadīšanai Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās sanākšanas izveido Centrālo vēlēšanu komisiju. CVK nodrošina Saeimas vēl. Likuma, pilsētas domes, rajona padomes, pagasta padomes vēlēšanu likuma un likuma par tautas nobalsošanu , likuma ierosināšanas izpildi , likumu pareizu , vienveidīgu piemērošanu.
6. Kādas personas var būt par pašvaldības vietējās vēlēšanu komisijas locekli.
To ievēlē pilsētas vai pagasta Centrālās vēlēš ,komisijas kārtībā. No attiecīgām iestādēm ieteiktiem Latvijas pilsoņiem ieceļ komisiju. Komisijā nedrīkst būt mazāk par 3 ne vairāk par 7.Vēlēšanu komisiju veido no Latvijas pilsoņiem , kuri prot latviešu valodu , vispārējā vidējā izglīt. Nevar būt Saeimas, attiecīgās pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes deputāts. Par iecirkņa komisijas locekli nevar būt persona, kura ir pieteikta par deputāta kandidātu vai ir kandidātu saraksta iesniedzēja. Dome (padome) pārbauda vai kandidāts atbilst likumā noteiktām prasībām. Par katru balso atsevišķi. Par ievēlētiem uzskatāmi tie kandidāti, kuri saņēmuši visvairāk balsu, taču ne mazāk, kā nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
7. Pašvaldību vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja funkcijas
Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas darbu vada un komisijas sēdes sasauc tās priekšsēdētājs. Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājs:
1) pārstāv komisiju valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām;
2) pieņem vēlētājus jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās komisijas darbību;
3) rīkojas ar komisijai iedalītajiem finansu līdzekļiem un materiālajām vērtībām;
4) informē augstāka līmeņa vēlēšanu komisiju un attiecīgo pašvaldību par savu darbību;
5) pilda citus ar vēlēšanām vai nobalsošanu saistītus pienākumus.
Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par komisijas darbu kopumā, bet it īpaši par balsošanas rezultātu pareizu aprēķināšanu un to materiālo vērtību saglabāšanu, kas nodotas attiecīgās komisijas rīcībā.
8. Aizgādnība – nodibināšanas kārtība.
Bāriņtiesa, saņēmusi tiesas spriedumu par aizgādnības nodibināšanu personām to gara slimības vai plānprātības dēļ, izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ, ka arī par aizgādnības nodibināšanu promesošā vai pazudušā mantai vai par bezvēsts prombūtnes fakta
konstatēšanu, ieceļ aizgādni.
Bāriņtiesa, saņēmusi tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam, arī testamentārās mantošanas gadījumā, ieceļ aizgādni.
Ja mantinieki ir nepilngadīgi un viņiem nav vecāku, bāriņtiesa mantojuma aizgādņa pienākumus uzliek nepilngadīgā aizbildnim.
Bāriņtiesa uzrauga aizgādņu rīcību mantas pārvaldības ziņā tāpat kā aizbildņu rīcību attiecībā uz nepilngadīgo bērnu mantu, kā arī uzrauga, lai aizgādnis nodrošinātu sevišķu gādību par garā slimu personu.
9. Funkcionālā nozīme bāriņtiesai un pagasttiesai.
Bāriņtiesa ir pilsētas vai novada pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Ja pašvaldībā nav notāra, bāriņtiesa pilda pagasttiesas funkc.- Mantojuma lietu kārtošana, mantojuma apsardzība, izdara apliecinājumus uc. lik. paredz. f-jas.To finansē ( pilsētas ) novada pašvaldība.
Sastāv no priekšsēdētāja un tiesas locekļiem, kuru skaitu nosaka pilsētu ( novada ) dome. To ievēl uz pieciem 5 gadiem.
Pagasttiesa ir pagasta vai novada pašvaldības izveidota iestāde, kura tās teritorijā veic bāriņtiesas uzdevumus, civillikumā paredzētajos gadījumos. Vairāki pagasti var izveidot vienu pagasttiesu .To finansē pagasta pašvaldība.
Abām ir zīmogs ar ģērboni un nosaukumu.
To darbu regulē likums par bāriņtiesām un pagasttiesām, Civillikums un MK noteikumi .
10. Aizbildnības un aizgādnības tiesiskā nozīme.
Personas, kam vajadzīga aizsardzība, kā arī mantu, kas palikusi bez pārvaldītāja, uztic aizbildņu vai aizgādņu gādībai,
kuriem minētās personas un manta jāpārstāv.
Aizbildnību nodibina pār nepilngadīgajiem.
Aizgādnību nodibina:
1) pār personām, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ;
2) pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ;
3) pār promesošu un pazudušu personu mantu;
4) pār mantojuma masu;
5) pār konkursa masu.
Aizbildnības un aizgādnības lietas pārzina attiecīgas bāriņtiesas: pilsētās – pilsētu bāriņtiesas, novados — novadu
Bāriņtiesas un pagastos — pagasttiesas.
11. Bāriņtiesas , pagasttiesas darbības uzraudzības sistēma .
To darbību regulē likums „par bāriņtiesām un pagasttiesām”, Civillikums un MK noteikumi. Metodiski pārrauga Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Apliecinājumu izdarīšanu , mantojuma lietu kārtošanu metodiski vada Tieslietu ministrija. Finansiālo uzraudzību veic pilsētas ( novada ) dome. Lietu paraugrakstus pēc saskaņošanas ar tieslietu ministrija apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.
12. Latvijas pašvaldību savienības manta un finanses.
Dome ( padome ) apstiprina pašvaldības budžetu .Pašvaldībai ir tiesības iekasēt ar likumu noteiktos nodokļus un nodevas , un veidot patstāvīgu budžetu . Tas ir pašvaldības sistēmas finanšu pamats. Ekonomiskais pamats * nodokļi * Valsts budžeta dotācijas *kredīti * budžetā ieskaitītām soda naudām * Pašv. Īpašuma apsaimniekošanas , saimnieciskās darbības * Juridisko , fizisko personu brīvprātīgie maksājumi noteiktiem mērķiem.* citi ieņēmumi. Pašv. Īpašums ir nodalīts no valsts īpašuma .Tas izmantojams admin . terit. Iedzīvotāju vajadzībām ., nododot publiskai lietoš. Ceļi, tilti , parki, ielas , lakumi., Veidojot iestādes kapitālsabiedrības , kuras sniedz iedzīvot. Pakalpojumus ( pārvaldes iest. Veselības aprūpe, izglītība , kultūra, sports)Budžēta un finanšu pārvaldīšanu nosaka likumi.
13. Adopcija – tiesiskās sekas
Iesniegumu iesniedz dzīvesvietas bāriņtiesā (pagasttiesā). Ārvalstnieki iesniedz Bērnu un ģimenes lietu ministrijā . Iesniegumā norāda faktus kas nosaka CL minētos apstākļus un pievieno dokumentus. Adoptētājs piedalās bāriņtiesas sēdē. Citi adopcijas dalībn. savu piekrišanu izsaka personiski bāriņtiesā , vai iesniedz pie notāra, vai pagasttiesā apliecinātu piekrišanu. Adoptējamie māsas un brāļi nav šķirami. Adoptētāju pārbauda, izvērtē dzīves apstākļus, izvērtē vai pēc adopcijas adoptētāja un adoptētā starpā izveidosies vecāku un bērnu attiecības. Adopcijas noteik. izdod MK.
Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina.
Tiesa var atļaut adoptētājus neierakstīt adoptētā dzimšanas reģistrā kā vecākus, ja šāds adoptētāju lūgums ir pamatots.
Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas.
Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli.
14. Pašvaldību amatpersonu deklarācijas, to veidi.
Valsts (pašvaldību) amatpersonai ir pienākums noteiktā termiņā un kārtībā iesniegt šādas valsts amatpersonas deklarācijas:
1) deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;
2) kārtējā gada deklarāciju;
3) deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;
4) deklarāciju, kuru iesniedz pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.
Deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā.
15. Sadarbība un pienākumu sadale starp pašvaldības priekšsēdētāju un izpilddirektoru.
Pilnvaras iegūst art ievēlēšanas brīdi .Priekšsēdētājs : vada domes darbu, koordinē jautājumu izskatīš. komitejās.; domes vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus, pārstāv attiecībās ar valsti; dod rīkojumus administr. darbiniekiem; izskata amatpersonu iesniegumus; Pēc priekšsēdētāja priekšlikuma ieceļ izpilddirektoru. Viņš ir atbildīgs par pašv.iestāžu un pašv. kapitālsabiedrību darbu. Izpilddirekt. nedrīkst būt domes deputāts .Izpildirektors nodrošina pašv.iestāžu un kapitālsab. darba nepārtrauktību domes nomaiņas gadījumā . *organizē noteikumu un NA izpildi * dod rīkojumus pašv. Iestāžu vadītājiem. * sagatavo priekšlikumus domei par pašv. Iestāžu nelietderīgu un nelikumīgu lēmumu atcelšanu. * ierosina atcelt vai iecelt pašv. Iestāžu vadītājus., pieņem un atbrīvo admin.darbin. * noteiktā kārtībā rīkojas ar pašv. mantu, finanšu resursiem. Pašvaldībās kur iedz. Skaits mazāks par 5000, domes prieksšsēdētājs var veikt izpildirektora pienākumus.
16. Kādas personas var piedalīties aktīvajās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās.
Tiesības vēlēt domi ir LR pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no minētajiem ierobežojumiem.1) personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;2) aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums;3) personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā ir atzītas par rīcības nespējīgām. Personai ir tiesības pēc sava ieskata vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā tā ir pierakstīta vēlēšanu dienā, vai arī tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts attiecīgās personas nekustamais īpašums. Personai, kura vēlēšanu dienā nav pierakstīta, ir tiesības vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur ir šīs personas pieraksta pēdējā vieta.
17. Raksturojiet vēlētāju apvienību nozīmi pašvaldības politikā, kā tā tiek veidota.
Vēlētāju apvienību veido tās personas, kuras ir parakstījušas attiecīgo kandidātu sarakstu, kas ir iesniegts vēlēšanu komisijai, kā arī šajā kandidātu sarakstā pieteiktās personas. Par vēlētāju apvienības darbības likumību atbild attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzēji.
Vēlētāju apvienība izveidota, lai strādātu visu sasaukuma laiku. Tās darbība vērsta uz sadarbību ar novada domes deputātiem, skolotājiem, uzņēmējiem, zemniekiem, iestāžu vadītājiem, jauniešiem, skolēniem, bezdarbniekiem.
Izzinot, saprotot vēlētāju problēmas un kopīgi tās risinot, var panākt vēlamo rezultātu. Apvienība apņemas sekot novada domes darbībai līdzekļu sadalē un izlietojumā par labu visa novada attīstībai un iedzīvotāju labklājībai.
(Velētāju apvienības veidošanu nosaka likums „Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.)?
18. Pašvaldības izpilddirektora uzdevumi.
Pēc domes priekšsēdētāja priekšl. dome ieceļ izpilddirektoru. Tas pēc pašv. nolikuma kārtības atbild par pašvald. iestāžu un kapitālsabiedrību darbu. Tas nedrīkst būt domes deputāts. Nodrošina pašvald. iestāžu, kapitālsab.darba nepārtrauktību domes nomaiņas gadījumā.. * organizē domes noteikumu NA (normatīvo aktu) izpildi * dod rīkojumus pašv. iestāžu vadītājiem.* Sagatavo priekšlikumus domei par nelikumīgu, nelietderīgu lēmumu atcelšanu.* iecelt vai atbrīvot no amata pašv . iestāžu vadīt., administrācijas vadītājus.* sniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu, kapitālsab. izveidošanu , reorganizēšanu , likvidēšanu. *Domes noteiktā kārtībā rīkojas ar mantu , finanšu resursiem , slēdz saimniec. darījumus ar jurid. un fiziskām pers.* organizē teritor. attīst. programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimniec. un gada publ. pārskata sagatavošanu. * veic citus pienākumus , kas paredzēti attiec. pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.
19.Pašvaldības ievēlētās patstāvīgās komitejas, to funkcionālā nozīme.
Pēc domes priekšsēdētāja ievēlēšanas no attiec . domes deputātiem ievēlē patstāvīgās komitejas. Tās sagatavo jautājumus izskatīšanai domes sēdē.* sniedz atzinumus jautājumos , kas ir tās kompetencē. * kontrolē pašv. iestāžu darbu, saskaņā ar pašv. nolikumu. * izskata pašv. iestāžu budžetu projektus un iesniedz finanšu komitejai * apstiprina un kontrolē pašv. iestāžu izdevumu tāmes * veic arī citus pienākumus saskaņā ar nolikumu ( pašv. )
Pašvaldība izveido finanšu komiteju un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju. Ja pašvaldības terit. apdzīvo ne mazāk kā ¼ daļa ārvalstnieku, var izveidot arī ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komiteju. Citas komitejas dome izveido atbilstoši pašvaldības nolikumam. Komitejas locekļu skaits ne mazāks par 3, nedrīkst pārsniegt pusi no domes deputātu kopskaita. Katram deputātam ir jābūt kādas komitejas loceklim. Sēdes ir atklātas.
20. Kādas personas var piedalīties pasīvajās pašvaldības domes ( padomes ) vēlēšanās .
Latvijas Republikā tiesības kandidēt domes (padomes) vēlēšanās ir:
1) Latvijas pilsonim;
2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.
Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā, un kura kandidātu saraksta iesniegšanas dienā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
1) tā ir bez pārtraukuma reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus;
2) tā ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nostrādājusi vismaz pēdējos četrus mēnešus;
3) tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Kandidāts, ievērojot šā likuma nosacījumus, Latvijas Republikā var kandidēt tikai vienā domē (padomē).
Domes (padomes) vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē (padomē) nevar ievēlēt personas:
1) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
2) kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;
3) kuras bijušas sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;
4) kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;
5) kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;
6) kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;
Domes (padomes) vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un domē (padomē) nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram tiesības kandidēt un tikt ievēlētam ir liegtas ar tiesas spriedumu Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.
21. Vietējās pašvaldības priekšsēdētājs, tā funkcijas.
To ievēlē no attiec, domes deputātiem., aizklāti balsojot. Pilnvaras iegūst ar ievēlēšanas brīdi. *vada domes darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komit. *pārstāv attiecībās ar valst, un citām pašvaldībām * pārstāv domi tiesā *domes vārdā izdod pilnvaras , paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus * Vada finanšu komiteju darbu *dod rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem * atbild par tiesas spriedumu izpildi kur viena no pusēm ir dome * ierosina jautājumu izskatīšanu domē un komitejās; * sagatavo izskatīšanai domes sēdēs valsts iestāžu amatpers. iesniegumus; *var ierosināt vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju vai amatpersonu atlaišanu; * veic arī citus pienākumus, kas paredzēti likumos MK noteikumos un pašvaldības nolikumā un lēmumos.
22. Pašvaldību nodevu objekti.
Ekonomiskais pamats ir manta , finanšu resursi * fizisko un juridisko personu nodokļu maksājumi pašvaldības budžetā (iedzīvotāju ienākuma nod., nekust. īpaš. nod.)* valsts budžeta dotācijas * aizdevumi * vietējās nodevas, citi maksājumi pašv. budžetā * ieskaitītie naudas sodi * apsaimniekošanas ieņēmumi no pašv. iestāžu saimniec. darbības.* brīvprātīgie maksājumi, citu mērķu sasniegšanai * maksājumi par pakalpojumiem; * atskaitījumi no pašvaldību uzņēmumu peļņas, * ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi.
23. Kā tiek vadīta bāriņtiesas, pagasttiesas sēde priekšsēdētāja prombūtnes laikā, kad pirms termiņa var atlaist bāriņtiesas, pagasttiesas locekli.
Atbrīvo no amata pirms termiņa pēc paša vēlēšanās. Atceļ no amata: *ja pildot pienākumus, rīkojies prettiesiski nolaidīgi * ja ir sodītas *ja ir ievēlētas domē vai padomē * ja to pieprasa bērnu un ģimenes lietu ministrs * kuras ir aizgādnībā; * kuras ir atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem; * kurām ir atņemtas aprūpes tiesības vai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības.
Priekšsēdētāja darbu viņa prombūtnes laikā vada un aizvieto viņa norīkots tiesas loceklis.
24. Pašvaldības darbības ekonomiskais pamatojums.
Veidot pašvaldību iestādes , dibināt biedrības , ieguldīt līdzekļus kapitālsabiedrībās .* iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu * privatizēt pašv, īpaš. Mantu.* slēgt darījumus.* ieviest vietējās nodevas un noteikt to apmērus, * lemt par nodokļu likmēm un atsvabināt no tām.* Ekonomiskais pamats ir manta, kas atrodas pašvaldības valdījumā un lietojumā, finanšu resursi. Pašvaldību īpašuma vienības ir zeme, meži uc. dabas resursi, bērnudārzi, izglītības iestādes, veselības aizsardzības iestādes, kultūras un sporta iestādes, neprivatizētais dzīvokļu fonds, komunālās saimniecības objekti, pašvaldību iestādēm iedalītais īpašums. Pašvaldības savu īpašumu * izmanto vietējo iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai * nodod publiskā lietošanā * sniedz iedzīv. dažādus pakalpojumus.
25.Pagasttiesas notariālās funkcijas
Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra un lauku teritorijās, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas funkcijas. Sniedz CL paredzētos gadīj. palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veicot mantojuma apsardzību, izdara apliecinājumus.* apliecina darījumus starp personām, ja darījuma summa nepārsniedz 1000 Ls* apliecina kopīpašuma sadali * ieraksta testamentus un tos arī saglabā * apliecina pilnvaras (izņemot universālpilnvaras) * apliecina paraksta īstumu uz dokumentiem * apliecina parakstus uz nostiprinājuma līgumiem zemesgrāmatai * Pagasttiesas apliecinājumi juridiskā spēka ziņā pielīdzināmi notariāliem apliecinājumiem.
26. Kādas personas var kandidēt par bāriņtiesas, pagasttiesas locekli, kādā veidā ievēl šīs institūcijas priekšsēdētāju.
Bāriņtiesas priekšsēd. un tiesas locekļus ievēl attiec. Pilsētas vai novada dome ( pagasta padome) uz pieciem gadiem. Var ievēlēt attiec. admin.terit.pastāvīgi dzīvojošas vai strādājošas personas, kuras sasniegušas 25 gadu vecumu, prot valsts valodu, kurām ir pedagoģiskā, juridiskā, medicīniskā, sociālā darbinieka, psihologa izglītība. Ja ir augst. izglīt. citā jomā, var ievēlēt, ja ir saņemta apliecība bērnu un ģimenes ministra un tieslietu ministra par pagasttiesu darbinieka apmācības programmas apgūšanu.
Nevar ievēlēt personas: * ja ir sodītas * ja ir ievēlētas domē vai padomē * kuras ir aizgādnībā; * kuras ir atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem; * kurām ir atņemtas aprūpes tiesības vai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības.
27.Pašvaldību savstarpējie norēķini, to raksturojums.
Pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā pierakstītie iedzīvotāji izmanto citas pašvaldības izglītības iestādes vai sociālās aprūpes iestādes sniegtos pakalpojumus, noslēdz līgumus ar attiecīgajām pašvaldībām par šiem iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu samaksu.
Ja interešu izglītības iestāde atrodas rajona pilsētas vai pagasta pašvaldības pakļautībā, rajona padome nodod attiecīgajai pašvaldībai finansējumu. Kārtību, kādā tiek finansētas interešu izglītības iestādes rajona ietvaros, nosaka rajona padome, pamatojoties uz rajona pilsētu un pagastu pašvaldību savstarpējo vienošanos. Pašvaldību savstarpējie norēķini par interešu izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem ārpus rajona administratīvās teritorijas netiek paredzēti, ja rajona padome nav lēmusi citādi.
Izglītības iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu sniegto pakalpojumu izmaksas aprēķināmas par budžeta gadu, maksājumi izdarāmi ne retāk kā reizi ceturksnī līdz tā pēdējā mēneša piecpadsmitajam datumam. Valsts kase, pamatojoties uz padomes lēmumu, nepieciešamo summu noraksta no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai dotācijām, kas pašvaldībai izmaksājamas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, un informē par to attiecīgo pašvaldību un padomi.
28.Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, viņa ievēlēšanas kārtība .
29. Termiņā nenomaksātā nekustamā īpašuma nodokļu iekasēšanas kārtība
Valsts ieņēmumu dienests, sniedzot pašvaldībām informāciju par īpašuma nodokļa parādiem, norāda parāda apmēru, kā arī katra parādnieka nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un reģistrācijas numuru (personas kodu).Pēc pašvaldības rakstiska iesnieguma saņemšanas par īpašuma nodokļa parādu un ar to piedziņu saistīto funkciju pārņemšanu Valsts ieņēmumu dienests mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas apzina tos nodokļa maksātājus, kuru ar īpašuma nodokli apliekamie objekti atrodas tikai šīs pašvaldības teritorijā.Valsts ieņēmumu dienests 15 darba dienu laikā nodod attiecīgajai pašvaldībai īpašuma nodokļa parādnieku sarakstu. Minētajā sarakstā norāda katra parādnieka īpašuma nodokļa pamatparāda apmēru un aprēķinātā pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas summu, kā arī pēc pašvaldības pieprasījuma — citu ar īpašuma nodokļa parādu administrēšanu saistītu dokumentāciju (deklarāciju, pārskatu kopijas). Pašvaldība pēc īpašuma nodokļa parādnieku saraksta saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta rakstiski informē nodokļa maksātājus par parāda piedzīšanas funkciju pārņemšanu un īpašuma nodokļa parāda apmēru, norādot kontu, kurā ieskaitāmi īpašuma nodokļa parādu maksājumi par iepriekšējiem taksācijas periodiem.
30. Vietējās pašvaldību finansu un saimnieciskās darbības kontrole.
Dome nodrošina finanšu revīziju veikšanu:* Kontrolē finanš. līdzekļu. izlietošanu atbilstoši apstipr. budžetam un tāmēm.* pārbauda pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedr. vadītāju amatpers. finansiālās darbības likumību un lietderību.* kontrolē, vai pašvaldības fin.līdzekļi, kustamā un nekustamā manta tiek apsaimniekota atbilstoši domes lēmumiem un iedzīvotāju interesēm.* reizi gadā uzaicina auditorfirmas un zvērinātus revidentus. Valsts kontrole savas kompetences ietvaros uzrauga pašvaldību rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu.
31.Pašvaldību aizņēmumi, to saņemšanas kārtība.
Pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus, ievērojot LR likumus, kā arī ar domes (padomes) lēmumu. Aizņēmumus drīkst ņemt Valsts kasē. Tā piedāvā 3 veidu aizdevumus.* lai segtu īslaicīgu finanšu deficītu , kas jāatmaksā līdz saimnieciskā gada beigām; * aizņēm. apkures sezonas nodrošināšanai, kas jāatmaksā gada laikā .* ilgtermiņa aizņēmumu investīciju programmu realizācijai .Aizdevumu % likme tiek noteikta pamatojoties uz valsts iekšējā aizņēmuma attiec. termiņa vērtspapīru likmēm, kurām pieskaita 0.5 % .Ja pašv .nenodrošina savlaicīgu izpildi, Valsts kase noraksta līdzekļus no pašvaldību budžeta.
32.Pagasttiesas un bāriņtiesas priekšsēdētāja atsaukšanas kārtība no amata pienākumu pildīšanas.
Atbrīvo pirms laika pēc paša vēlēšanās Atbrīvo no amata, ja: *pildot savu pienākumu rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi.* Ja persona ir aizgādnībā * atzīta par maksātnespējīgu parādnieku.* sodīta par tīšu noziegumu.* Ja ir ievēlēta pašvaldības domē vai padomē. * ja to pieprasa ģimenes un bērnu lietu ministrs .* ja ierosināta krimināllieta* ir atņemtas aprūpes tiesības vai aizgādības tiesības.
33. Kāda ir Latvijas pašvaldību savienības nozīme , kas ir tās dalībnieki.
34. Raksturojiet tiesisko saikni starp vietējo un rajona pašvaldību.
Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde , kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes, tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī likumā paredzētajā kārtībā MK doto uzdevumu un pašv, brīvprātīgo iniciatīvu izpildi , ievērojot iedzīvotāju intereses.
Rajona pašvaldība ir rajonu ( reģionālā ) pārvalde , kas ar vietējo pašvaldību deleģētās pārstāvn.(padomes) un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi , ievērojot valsts un iedzīvotāju inrtereses.
Rajona padome organizē rajona pašvaldības pastāvīgo funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, kā arī likumos noteiktajos gadījumos veic pienākumus, kas saistīti ar rajona pilsētu, novadu un pagastu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un kultūras iestāžu darbību, un sniedz šīm iestādēm metodisku palīdzību.
35. Kā tiek veidota Latvijas pašvaldību savienības dome un valde.
36. Pašvaldību izlīdzināšanas fonda nozīme.
Ekonomisko un vēsturisko apsvērumu dēļ atšķiras teritoriju ekonomiskā attīstība. Līdz ar to pašvaldībās ir nevienmērīgs iedzīvotāju nodrošinājums ar darbu, rodas nodokļu maksātnespēja, kas ietekmē pašvaldību ieņēmumus. Lai novērstu finansiālu atšķirību starp pašvaldībām, 1994. g. tika ieviesta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma. Tās galv. mērķis- nodrošināt pašvaldībām vienādas iespējas pašv. f-ju izpildē, ņemot vērā soc. ekonom. atšķirības. Pašvaldību izlīdzināšanas fonda ieņēmumus veido: * turīgo pašv .diferencētie atskaitījumi (pašvaldības-donori) * valsts budžeta dotācijas. Izlīdzināšanas aprēķins: * aprēķina vidējos pašvaldības ienākumus, aprēķina katras pašvaldības finansiālo nepieciešamību * nosaka vidējo pašvaldību finanšu nepiec. valstī * aprēķina izlīdz. fondā ieskaitāmās iemaksas * nosaka no izlīdzināšanas fonda izmaksājamās dotācijas apjomu * iepriekšminētos datus apkopo, aprēķina dotāciju, kas nepieciešama fondam no valsts budžeta.
37. Pašvaldības deputāta funkcijas .
Deputātu skaitu nosaka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums. Tiesības un pienākumus nosaka likums „Par pašvaldībām” un „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statuss”. Deputātam ir balsstiesības visos jautājumos, kurus izskata domes (padomes) sēdēs. Deputātam ir tiesības: 1) būt klāt, kad valsts pārvaldes iestādēs izskata jautājumus, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses; 2) domes (padomes) vai tās institūciju uzdevumā pārbaudīt pašvaldības uzņēmumu un iestāžu darbu; 3) pieprasīt no valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu amatpersonām, valsts un pašvaldības uzņēmumu amatpersonām, kā arī uzņēmējsabiedrību vadītājiem mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus jautājumos, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses; 4) iepazīties ar valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu, kā arī pašvaldības uzņēmumu dokumentāciju, kas skar attiecīgās pašvaldības intereses, ja tas ar likumu nav aizliegts; 5) iesniegt priekšlikumus un pieprasījumus uzņēmumu un iestāžu amatpersonām; 6) pieprasīt attiecīgajām amatpersonām, lai tās novērš likumpārkāpumus un sauc vainīgās personas pie likumā paredzētās atbildības; 7) rīkot tikšanos ar iedzīvotājiem; 8) realizēt pārējās šajā un citos likumos paredzētās deputāta tiesības. Deputāts savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma, ja nepieciešams, — uzrādot deputāta apliecību.
Deputātam ir pienākums:
1) piedalīties attiecīgās domes (padomes) lēmumu izpildes kontrolēšanā;
2) izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un sniegt atbildi likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;.
3) ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu.
38. Kāda funkcionālā nozīme Latvijas pašvaldību savienības kongresam.
39. Domes, padomes lēmumu pieņemšanas kārtība pašvaldībās .Lēmumus pieņem sēdēs. Tās ir atklātas, ja likumos nav noteikts savādāk. Lēmumi, kā arī domes sēžu protokoli ir publiski pieejami. Lēmumu projektiem, atzinumiem par tiem un izziņu materiāliem jābūt pieejamiem visiem deputātiem ne vēlāk kā 3 dienas pirms kārtējās sēdes un ne vēlāk kā 3 h pirms ārkārtas sēdes. Apspriež tikai tos jautājumus, kas iekļauti sēdes darba kārtībā. Izņēmumi-, ja tam piekrīt ne mazāk kā 2/3 no klātesošajiem deputātiem. Projekti iesniedzami domes priekšsēdētājam. Lēmumu pieņem ja nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem deputātiem. Domes sēdes gaitu protokolē.
40. Dotāciju un mērķdotāciju raksturojums pašvaldībās.
Budžeta izpildes nodrošināšanai pašv. atver budžeta kontu komercbankā, arī valsts kasē.Tur nonāk budžetam paredz. maksājumi. Mērķdotācijas un dotācijas. Dotācijas no izlīdzināšanas fonda (IF), mērķdotācijas no valsts budžeta. To prognozē budžeta tapšanas gaitā, un to apjoms ir redzams likumā par ikgadējo valsts budžetu. Tādēļ pašvaldības nevar apstiprināt savu budžetu, kamēr nav pieņemts likums par valsts budžetu. Dotāciju aprēķinus veic pašvaldības, saskaņo ar Finansu Min. IF dotāciju īpatsvars pašvaldības budžeta ieņēmumos atkarīgs no pašvaldības ekonomiskā stāvokļa. Mērķdotāciju īpatsvars atkarīgs no to funkciju apjoma, kuras tiek finansētas no valsts budžeta (skolot.algas, pašdarbnieku vadīt.algas, specializēto māc. iest. izdevumi uc.).
41. Kāda funkcionāla nozīme rajonu padomēm.
Rajona padome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir rajona pašvaldības pārziņā, turklāt tikai padome var:
1) apstiprināt padomes nolikumu;
2) apstiprināt padomes budžetu, budžeta grozījumus, pārskatus par budžeta izpildi un gada publisko pārskatu;
3) apstiprināt rajona sociālās un ekonomiskās attīstības plānu un teritorijas attīstības plānu;
4) izteikt priekšlikumus un dot atzinumus par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu;
5) apstiprināt rajona sociālās un ekonomiskās attīstības un vides aizsardzības perspektīvās programmas;
6) noteikt rajona simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts heraldikas komisiju;
7) izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus;
8) iecelt amatā un atbrīvot no amata rajona padomes izveidoto iestāžu vadītājus, kā arī citas amatpersonas likumā un padomes nolikumā paredzētajos gadījumos;
9) ievēlēt vai atlaist (atbrīvot no pienākumiem) padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, komiteju locekļus un revīzijas komisijas locekļus;
10) iecelt amatā un atbrīvot no amata izpilddirektoru;
11) noteikt atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu, kā arī šīs atlīdzības izmaksāšanas un ar deputāta darbību saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību;
12) noteikt padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora algu likmes;
13) uzlikt pašvaldību nodevas likumos paredzētajos gadījumos, kā arī noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par rajona padomes izveidoto iestāžu un uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem.
14) apstiprināt saistošos noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu;
15) lemt par rajona pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī par nekustamā īpašuma iegūšanu;
16) noteikt kārtību, kādā veicami darījumi ar rajona pašvaldības kustamo mantu, kā arī kārtību, kādā notiek dāvinājumu un novēlējumu pieņemšana un pārzināšana, aizdevumu, aizņēmumu un citu ekonomisko saistību uzņemšanās rajona pašvaldību vārdā;
17) apturēt un atcelt rajona padomes izveidoto iestāžu vadītāju lēmumus;
18) atcelt padomes priekšsēdētāja un izpilddirektora rīkojumus;
19) lemt par kārtību, kādā izpildāmas šā likuma 82.pantā minētās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi;
20) pieņemt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu;
21) pieņemt lēmumus citos likumā paredzētajos gadījumos.
Padomes darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem.
42. Pašvaldības koplietošanas ceļu raksturojums, to reģistrācijas kārtība.
Koplietošanas satiksmes ceļi un ielas ir valsts un pašvaldību autoceļi un ielas, kurus lietot ir tiesības visiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Visi autoceļi Latvijas Republikā pakļauti valsts reģistrācijai un uzskaitei.
Autoceļu valsts reģistrācija un uzskaite veicama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šī kārtība noteikta MK noteikumos Nr. 346 „Autoceļu valsts reģistrācijas un uzskaites kārtība”. Valsts un pašvaldību autoceļus reģistrē un uzskaita bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas Autoceļu direkcija”. Pašvaldību autoceļu reģistrācijai un uzskaitei pašvaldības iesniedz Latvijas Autoceļu direkcijā pieteikumu, kas saskaņots ar Valsts zemes dienesta reģionālo nodaļu, un šādus dokumentus:
1) pašvaldību autoceļu sarakstu, kurā ir:
autoceļa nosaukums, to parasti veido ceļa sākuma un beigu vietvārdi;
adrese (km), autoceļa garumu norāda ar precizitāti līdz 10 metriem;
svarīgākie autoceļu un tiltu parametri- autoceļa garums un seguma veids un tiltu skaits un garums (ja autoceļa posmi ir dažāda seguma, norāda atsevišķi katra ar atšķirīgu segumu noklātā posma garumu; norādot tilta garumu, summē visu attiecīgajā autoceļā esošo tiltu kopgarumu; segumu klasificē atbilstoši tā veidam- melnais segums un grants (šķembu) segums);
sniedz arī ziņas, ja autoceļa publiska lietošana ir ierobežota un uzstādīta ceļa zīme 301 „Iebraukt aizliegts”, 302 „Braukt aizliegts” vai 303 „Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts ” vai uzstādīta barjera.
2) pašvaldību autoceļu izvietojuma shēmas (mērogs 1:50000).
Latvijas Autoceļu direkcija mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas pārbauda pašvaldību iesniegtos dokumentus un reģistrē tos.
Pašvaldību autoceļu reģistru sastāda divos eksemplāros. Vienu reģistra eksemplāru glabā Latvijas Autoceļu direkcija, otru reģistra eksemplāru — attiecīgā pašvaldība.
Ja Latvijas Autoceļu direkcija atsakās reģistrēt pašvaldības autoceļu, pašvaldība var iesniegt sūdzību Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrija mēneša laikā izskata pašvaldības sūdzību par reģistrācijas atteikumu un paziņo pašvaldībai galīgo lēmumu.
43. Pašvaldību nekustamās mantas piederības raksturojums. Pašvaldības īpašums ir nodalīts no valsts un citu tiesību subjektu īpašuma. Pašvald.pārvalda, lieto un rīkojas likumā noteiktā kārtībā. īpašums izmantojams attiec.admin. terit. Iedzīvotāju interesēs., nododot publiskai lietošanai( ceļi, ielas, parki), veidojot iestādes, kapitālsabiedrības, kas nodrošina iedzīv. tiesības (uz izglītību, veselības un sociālo aizsardzību uc.), sniedz pakalpojumus (siltumapgāde, ūdens un kanalizācijas apg.). Pašvaldības uzņēmumi darbojas pēc bezpeļņas organizācijas principa. To pašvaldību īpašuma daļu, kas nav nepieciešama pašvaldības f-ju veikšanai, pašvaldības var iznomāt, lai saimnieciskā kārtā gūtu ienākumus vai arī nodot privatizācijai.
44. Vietējās vēlēšanu komisijas darbības ekonomiskais pamatojums.
45. Komiteju un komisiju darbs pašvaldībās. No domes deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas .Tās sagatavo jautājumus izskatīšanai domes sēdēs.* pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā kontrolē pašv. iestāžu darbu * izskata budžetu projektus un iesniedz finanšu komitejai * apstiprina, kontrolē izdevumu tāmes .* veic citus pienākumus atbilst. pašvald. nolikumam. * sniedz atzinumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē. Ir finanšu komiteja, sociālo, izglītības un kultūras komiteja.* Komisijas ir izveidotas atsevišķu pašv. funkciju pildīšanai, admin.terit,pārvaldīš. Tās veido no pašv.iedzīvotājiem.To nosaka likumi un domes lēmumi.
46.Jaunievēlētās domes ( padomes ) pirmās sēdes sasaukšanas kārtība un dienas kārtības jautājumi. Jaunievēl. Domes pirmo sēdi sasauc pilsētas, novada, pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Ar pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās domes pilnvaras. Līdz domes priekšsēdētāja ievēlēšanai sēdi vada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un paraksta domes (padomes) lēmumu par domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanu. Domes (padomes) priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgās domes (padomes) deputātiem, aizklāti balsojot. Ikvienam domes (padomes) deputātam ir tiesības izvirzīt kandidatūru domes (padomes) priekšsēdētāja amatam. Domes (padomes) priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja kandidāts saņēmis vairāk nekā pusi no ievēlēto domes (padomes) deputātu balsīm. Pēc domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanas no attiecīgās domes (padomes) deputātiem ievēlē priekšsēdētāja vietnieku un pastāvīgās komitejas. Domes (padomes) priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki. Tikai dome * apstiprina pašv. Nolikumus * apstiprina budžetu , grozījumus, pārskati par budžeta izpildi , saimnieciskā gada pārskati * Apstiprina pašv. Teritor. Attīst. Programmu* lemj par attiec. Admin. Terit.likvidēšanu , robežu grozīšanu ,vai nosaukuma maiņu. * Nosaka simboliku * izveido, reorganizē , likvidē pašv. Iestādes, kapitālsabiedrības , biedrības , nodibinājumus.* ieceļ un atbŗivo no darba pašv. Iestāžu vadītājus .* ievēl vai atlaiž domes priekšsēdēt.vietnieku , komiteju locekļus , revīzijas locekļus * noteikt maksu par īpašuma lietošanu, īri, ūdens, kanaliz lietošanu,siltumu, atkritumiem, licenzes, .Pieņemt centrālās vēl . komis.lēmumus kas saistīti ar vēlēš. Organizēšanu.
47. Ceļa servitūts, tā nodibināšanas kārtība. Tiesības uz svešu lietu., kuru īpašuma tiesība ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Tas ir lietu tiesības. Nedalāma tiesība, tikai lietojuma tiesība ir dalāma. No nekustāmās mantas tiesībām izveidojas ceļa servitūts. Lauku servitūtu ( reālservitūti) ir ceļa lietošanas tiesības. To piešķir kājceliņa (1m) braucamā ceļa ( 4.5m) .Ar servitūta nodibinošo līgumu ceļa platumu var noteikt citādu .Pēc tam kad valdošā zemes gabala īpašnieks reiz ceļu izvēlējies, viņš to nedrīkst mainīt. Lietojuma tiesības, kuras izriet no līgumiem (nomas, patapinājuma) vai citām saistībām (svešas lietas izmantošana bez īpašnieka piekrišanas), par servitūta priekšmetu nevar būt kalpojošās lietas īpašnieka personisks pienākums. Servitūtu izšķir valdošais, kalpojošais (apgrūtinošā lieta), kas lietošanas ziņā ir aprobežota. Kalpojošā nekust. īpašuma īpašniekam jāatvēl servitūta izlietotājam visas blakus tiesības.
48. Valsts brīvās zemes, to saikne ar pašvaldību. Dome izskata jautājumus kas ir attiec.pašvaldības pārziņā: par pašvaldības zemes iznomāšanu un lietošanu, lemj par pirmpirkuma tiesībām par attiec.administr,teritor. pārdodamo nekustamo īpašumu. Pašvaldība pārvalda, lieto savu īpašumu un rīkojas likumā noteiktā kārtībā. Pirmpirk.tiesība, ja tiek atsavināts īpašums un tas nepieciešams lai pildītu pašv.funkcijas .To īpašumu 5 gadu laikā var pārdot atklātā izsolē. To daļu, kas ir pašv. īpašumā var iznomāt, lai gūtu ienākumus vai nodot privatizācijai.
49. Sniegt skaidrojumu, izsakot savu viedokli par “…vēlēšanu likumu 11.11.04” grozījumiem.Grozījumos norādīts deputātu skaits uz iedzīvotāju daudzumu. Domes vēlēšanas notiek marta 2. sestdienā. Vēlēt var arī ES pils., kurš nav pils, bet reģ.iedzīvot.reģistrā.18gv., kurš 90 dienas pirms ir reģ.dzīvesvietā.pašv.terit., vai pers.kurai reģ. īpašums attiec.pašv. Domē var vēlēt ES pils.( kurš nav LR pils.) , bet reģ. iedzīv.reģistrā, Admin.terit.nostrādājusi 4 mēn., vai pieder nekust.īpašums. Deputātus nevar iesaukt armijā. nelieto vairs pieraksta vietu, bet reģistrēto dzīves vietu.sarakstā, drīkst būt par 3 deput. vairāk. Pieņemts drošības naudas lielums uz iedzīvot. skaitu, ko ieskaita vēlēšanu komis.depozīta kontā..Saraksti jāizliek redzamā vietā..Ja nav pietiekams skaits kandidātu, 3dienu laikā Centr.vēl.komis. pieņem lēmumu pagarināt par 10dienām iesniegš, termiņu. Kā glabājamas vēlēšanu zīmes (bojātās). Iepriekšējās balsošanas noteikumi, un laiks kā var nobalsot.3 dienas iepriekš..gaitu novēro2 pilnvaroti novērotāji. Balsu skaitīšana un sadala tos 2 daļās *iepriekšējie balsojumi; galīgie rezultāti. Pamatots un konkretizēts vēlēšanu zīmju grupējums. Visu ieraksta protokolā. Vēlēšanas aizliegts finansēt no pašvaldības budžeta , anonīmiem ziedojumiem. Vēlēt nav tiesību personām: 1) kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām; 2) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās.
50. Raksturojiet pašvaldības autonomās funkcijas . Likuma „Par pašvaldībām” 15. pants. Tās pildāmas MK noteiktos likumos.To organizē un pilda pašvaldība.To pati finansē no budžeta. * organizēt iedzīvotāju komunālos pakalpojumus. * Gādāt par admin.terit. labiekārtošanu, sanitāro tīrību.( ceļu tīrīšana, apgaismošana, parku ierīkošana, atkritumu savākšana, kapsētu uzturēšana) * nosaka kārtību publisko mežu, ūdeņu lietošanā * Sociālā aprūpe * gādā par izglītību (skolu uzturēšana, vietu nodrošinājums skolās un bērnudārzos, ārpuskolas audzināšana) * rūpēties par kultūru un sekmēt kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību * veselības aprūpe* sociālā palīdzība * Aizgādnība, aizbildnība, adopcija * dzīvokļa jautājumi.* bezdarba mazināšana * licenzes komercdarbībai * sabiedrības kārtības nodrošināsana * civilstāvokļa aktu reģistrācija * vēlēšanu organizāciju (tiesu piesēdētāji, deputāti)* sabiedriskā transporta pakalpojumi * bērnu uzskaite un tiesību aizsardzība * pārstāvība slimokasē.
51. Raksturot ceļa servitūta un pašvaldības koplietošanas ceļa tiesiskās sekas. Iedalās valsts ceļi un pašvaldību ceļi. Māju ceļi ir attiec, pašv. vai fizisko personu īpašums. Autoceļus plāno LR Sat. min., ievērojot valsts un pašvaldīb. intereses. Projektus izstrādā būvnoteikumos paredz. kārtībā. Pašv., plānojot autoceļu būvniec.un rekonstrukciju, iekļauj savā attīst. plānā, saskaņo ar attiecīgām ministrijām un resoriem, kas noteikta likumā par autoceļiem. Autoceļu valsts pārvaldi realizē sat. ministr. un valsts ceļu dienests. To kompetenci nosaka MK. Finansēšana notiek no pašvaldības budžeta un valsts līdzekļiem. Piešķirtos līdzekļus, kurus izlieto pašv. ceļu rekontrukc., ieskaita pašv. ceļu fondos. Servitūts ir tiesība uz svešu lietu., kuru īpašuma tiesības ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai zemes gabalam par labu. Vienojās ar zemes īpašnieku par zemes atpirkšanu v ai arī kompensē ar līdzvērtīgu.
52. Pašvaldību mantas atsavināšanas kārtība. Pildot savas funkcijas, pašv.likumā noteiktā kaŗtībā ir tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašuma objektus, slēgt darījumus, racionāli apsaimniekot kustamo un nekust. mantu. Pašv. īpašums ir atdalīts no valsts īpašuma un no citu ties. subj. tiesībām. Tās īpašums izmantojams iedzīvotāju interesēs, nododot publiskai lietošanai. To daļu kas nav izmantojama tādām vajadzībām, to var izmantot saimniec. kārtā, lai gūtu ienākumus iedzīvot. vajadzību apmierināšanai vai, lai likumā noteikt. kārtībā privatizētu vai atsavinātu. Pirmpirkuma tiesības, ja tiek atsavināts īpašums un tas nepieciešams, lai pildītu lik.noteikt. pašvald.funkcijas. Var griezties MK, ja šis īpašums nepieciešams pašv. Publ.lietoš.1) pārdodot izsolē;2) pārdodot par brīvu cenu vai slēdzot maiņas līgumu;3) nododot bez atlīdzības (2) Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. (1) Valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai civiliestādei vai citām valsts civiliestādēm savu funkciju izpildes nodrošināšanai, bet pašvaldību mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgās pašvaldības civiliestādēm savu funkciju izpildes nodrošināšanai.(2) Valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās civiliestādes vadītājs, kā arī institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šo likumu ir tiesīga dot valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanas atļauju.(1) Atļauju atsavināt valsts nekustamo mantu dod Ministru kabinets, bet pašvaldību nekustamo mantu — attiecīgā dome ( padome). (1) Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kura atrodas ministrijas, tās pakļautībā vai pārraudzībā esošas iestādes valdījumā, dod attiecīgais ministrs, bet pārējos gadījumos — finansu ministrs(2) Atļauju atsavināt pašvaldību kustamo mantu dod attiecīgā dome (padome), ja tā nav noteikusi citādus kustamās mantas atsavināšanas noteikumus.
53. Kad tiek pieņemti noteikumi par pašvaldību izlīdzināšanu. Kāda informācija tiek ietverta. (Šī lik. 8., 9. pants.) Atšķirības veidojas ekonomisku, ģeografisku, vēsturisku apst. dēļ. Pašv.ir atšķirīgs iedzīv.nodrošinājums ar darbu, kas sekmē nodokļu maksāšanu budžetos. Lai sekmētu pašv. funkciju izpildi, izveidots izlīdzināšanu fonds. Tā ieņēmumus veido turīgo pašv.atskaitījumi (donori) * valsts budžeta dotācijas Izlīdzināšanas aprēķins: * aprēķina vidējos pašvaldības ienākumus, aprēķina katras pašvaldības finansiālo nepieciešamību * nosaka vidējo pašvaldību finanšu nepiec. valstī * aprēķina izlīdz. fondā ieskaitāmās iemaksas * nosaka no izlīdzināšanas fonda izmaksājamās dotācijas apjomu * iepriekšminētos datus apkopo, aprēķina dotāciju, kas nepieciešama fondam no valsts budžeta. Lai noteiktu pašv. kurai nepiec. Izlīdzināšana, papildus aprēķina finanš. nepieciešamības augšējo (pārsniedz 10% valstī vidējo pašvald. finanšu nepiecieš.) un apakšējo robežu. Ja pašv. vidējie ieņēmumi pārsniedz augš. robežu (110%), tad tā veic iemaksas izlīdz. fondā, ja mazāki –saņem dotācijas.
54. Pašvaldību izlīdzināšanas fonda ieņēmumi un to sadales kārtība. Tā ieņēmumus veido: * turīgo pašv.atskaitījumi (donori- pašvaldības) * valsts budžeta dotācijas. Izlīdzināšanas aprēķins veicams šādā secībā:
1) katras pašvaldības vērtēto ieņēmumu aprēķināšana;
2) katras pašvaldības finansu nepieciešamības aprēķināšana;
3) izlīdzināšanas fondā ieskaitāmo iemaksu noteikšana;
4) no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju noteikšana;
5) nepieciešamās valsts budžeta dotācijas aprēķināšana.
Lai noteiktu pašv. kurai nepiec. Izlīdzināšana, papildus aprēķina finanš. nepieciešamības augšējo (pārsniedz 10% valstī vidējo pašvald. finanšu nepiecieš.) un apakšējo robežu. Ja pašv. vidējie ieņēmumi pārsniedz augš. robežu (110%), tad tā veic iemaksas izlīdz. fondā, ja mazāki – saņem dotācijas, bet ja vidējie ieņēmumi atrodas robežās 80- 100% no vid. pašvaldību finanšu nepiecieš., pašvaldība nav saistīta ar IF (tā atrodas vidējā pašv. grupā).
55. Domes ( padomes ) ārkārtas sēdes sasaukšanas kārtība .Domes ārkārtas sēdes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas. Domes priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt ārkārtas sēdi, ja to pieprasa vismaz 1/3 deputātu * MK pilnvarots ministrs * MK * Iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu, norāda sēdes darba kārtību un pievieno domes lēmuma projektu. Priekšsēdētājs nosaka sēdes norises laiku, vietu, izsludina darba kārtību. Sēde sasaucama ne vēlāk kā 3 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Sēde notiek, ja piedalās puse deputātu (ja nav ieradusies vairāk nekā puse, tad sēde tiek sasaukta ne vēlāk kā nākamajā dienā, negrozot sēdes kārtību). Un tad tiek pieņemts lēmums.
56. Skaidrojiet pašvaldību izdevumu raksturojošos kritērijus, veicot pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķināšanu. Katras pašvaldības finansu nepieciešamību saskaņā ar pašvaldību kopējās finansu nepieciešamības aprēķinu novērtē pēc kritērijiem, kuri raksturo ar pašvaldības funkciju izpildi saistītos izdevumus. Vērtēšana veicama katrai pašvaldībai atsevišķi attiecīgās pašvaldību grupas ietvaros. Katram izdevumus raksturojošam kritērijam tiek noteikts īpatsvars (relatīvā vērtība) pašvaldības kopējos izdevumos. Pašvaldību izdevumus raksturojošie kritēriji ir:
1) pašvaldību grupa (pilsētu pašvaldību grupa – republikas pilsētu pašvaldības; lauku pašvaldību grupa – rajonu, rajonu pilsētu, pagastu pašvaldības);
2) iedzīvotāju skaits;
3) bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem;
4) bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem;
5) darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits;
6) bērnu skaits bērnunamos;
7) iemītnieku skaits veco ļaužu pansionātos un centros.
Kritēriju īpatsvaru (relatīvo vērtību) aprēķina, ņemot vērā:
1) pašvaldību budžeta izpildes rādītājus 2 gadu periodā pirms budžeta sagatavošanas gada;
2) saimnieciskā gada valsts budžeta prioritātes.
Izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvaru (relatīvo vērtību) izmanto vienīgi pašvaldības finansu nepieciešamības noteikšanai, un tie nav uzskatāmi par pašvaldības funkciju finansēšanas normatīviem. Pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķina metodika un pašvaldības raksturojošo kritēriju īpatsvars (relatīvā vērtība) noteikts pielikumā.
57. Pašvaldības koplietošanas autoceļu ikdienas darbu, rekonstrukcijas un būvniecības realizācijas kārtība. Pašv. ceļu un ielu pārvaldīšana, uzturēšana, projektēšana, renovācija, rekonstrukcija un būvniecība tiek finansēta no pašvaldību līdzekļiem un valsts līdzekļiem.
Autoceļa būvniecību un rekonstrukciju veic saskaņā ar būvprojektu, kas izstrādāts atbilstoši MK būvnoteikumiem autoceļu tīklā, III un IV nodaļā noteiktajām prasībām. Autoceļa būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu un būvprojekta sastāvu nosaka pasūtītājs atkarībā no paredzamo darbu sarežģītības un apjoma. Autoceļa periodiskajai uzturēšanai nepieciešamos darbus veic saskaņā ar pasūtītāja izstrādātajiem darbu sarakstiem un specifikāciju. Lai noteiktu atsevišķa autoceļa vai autoceļa posmu būvniecības vai rekonstrukcijas ekonomisko lietderību, izstrādā autoceļa būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu. Tehniski ekonomiskajā pamatojumā nosaka autoceļa trases optimālo variantu, tehniskos parametrus, būvprojekta pamatrisinājumus, svarīgākos būvniecības vai rekonstrukcijas tehniski ekonomiskos rādītājus, autoceļa būvniecības kārtas un kapitālieguldījumu efektivitāti un secību.
58. Domes ( padomes ) priekšsēdētāja rīcības skaidrojums, ja uz kārtējo vai ārkārtējo domes sēdi ieradušies vairāk kā puse deputātu. Ja uz domes atkārtotu ārkārtas sēdi nav ieradies vairāk nekā puse no domes deputātiem, domes priekšsēdētājs informē par to MK pilnvaroto ministru 3 dienu laikā pēc dienas, kurā vajadzēja notikt atkārtotai sēdei, kā arī paziņo nākamo sēdes dienu.
59. Pasūtījumu un iepirkumu organizācijas kārtība .
60. Brīvās valsts zemes, to piešķiršanas kārtība lietošanā.
Brīvā valsts zeme ir lauku apvidu zeme, uz kuru zemes reformas laikā nav atjaunotas īpašuma tiesības, kas nav nodota īpašumā par samaksu un nav piešķirta pastāvīgā lietošanā vai ilgtermiņa nomā fiziskajām vai juridiskajām personām. Pamatojoties uz VZD mājas lapā publicēto informāciju par brīvajām zemēm, personas pašvaldībās var iesniegt pieteikumus par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā.
Informācija par brīvajām zemēm, kas Valsts zemes dienesta (VZD) mājas lapā tiek publicēta katra mēneša pirmajā nedēļā, tiek sagatavota, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā (NĪVKR) esošo aktuālo informāciju. To aktualizē, balstoties uz pašvaldību lēmumiem par zemes ieskaitīšanu brīvajās zemēs, kas iesniegti un reģistrēti VZD līdz katra mēneša 1.datumam.
Pieprasījumi attiecībā uz zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā tiek izskatīti šādos gadījumos: 1) fizisko personu pieprasījumi:
a) ja šīm personām zemes lietošanas tiesības pāriet no citām fiziskajām personām,
b) ja tiek pieprasīta brīvā, valstij piekrītošā zeme;
2) juridisko personu pieprasījumi, ja tiek pieprasīta brīvā, valstij piekrītošā zeme:
a) lauksaimniecības vajadzībām,
b) šīm juridiskajām personām piederošo ēku un būvju (izņemot privatizācijas rezultātā iegūtās ēkas un būves) uzturēšanai.
Zemes pieprasījumi iesniedzami līdz 2006.gada 1.jūnijam pagasta, pilsētas ar lauku teritoriju, novada (turpmāk – pagasta) pašvaldībai, kas pieņem lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. Zemes piešķiršanas noformēšanai nepieciešamo dokumentāciju sagatavo Valsts zemes dienesta attiecīgā nodaļa. Pagasta pārskata plāns, kurā iezīmēti brīvie zemes gabali, ir brīvi pieejams jebkuram zemes pieprasītājam; zemes pieprasītāju saraksts izliekams redzamā vietā pašvaldības telpās. Pieprasījumi izskatāmi ne agrāk kā pēc mēneša no brīža, kad attiecībā uz konkrēto zemes gabalu saņemts pirmais pieprasījums. Ja attiecībā uz konkrēto zemes gabalu saņemti vairāki pieprasījumi, tie apmierināmi atsevišķā secībā.
Ja uz vienu un to pašu zemes gabalu pretendē vairāki vienas prioritātes zemes pieprasītāji, zemes gabala saņemšanas tiesības pagasta pašvaldības noteiktajā kārtībā izšķir lozējot.