Kultūra ir visur, tā līdzīgi gaismai piestrāvo visu, padarot pasauli par atvērtu grāmatu.
(R.Kūlis)
Mācoties kultūras vēsturi un arī agrāk aplūkojot dažādus mākslas darbus es cenšos izprast ko mākslinieks, kas veidojis šo darbu gribēja pateikt. Katrs ar vārdu kultūra saprot kaut ko savu. Šajā esejā es pamēģināšu izprast ziņojumus, ko mākslinieki centušies pateikt veidojot šādus darbus: Vilendorfas Venēru, Reimas katedrāli un slaveno L. Da Vinči gleznu Mona Liza.
Vilendorfas Venēra ir veidota 24-22 gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Šī mazā skulptūriņa ataino tā laika cilvēku skatījumu uz sievieti-māti, mūsdienu cilvēkam šāda sieviete diez vai šķistu pievilcīga, bet tolaik cilvēkiem tāds bija skaistuma etalons. Lai gan man liekas, ka šai figūrai ir ļoti dziļa jēga jo tā attēlo pirmmāti, kā dzīvības radītāju un pasaules auglību, jo ne jau par velti šo figūru pielūdza, tā bija kā simbols auglībai. Bet nezinot ko šī figūra nozīmē cilvēks saskatītu vienkārši resnu, izplūdušu sievieti, kurai nav pat sejas, taču iedomājoties seno paleolīta cilvēku, to kā viņš izprata pasauli, var noprast, ka šai skulptūriņai ir bijusi kāda īpaša nozīme.
Reimas katedrāle atrodas Francijā. Katedrāle pieder pie viduslaiku posma, tā celta gotikas stilā ar visām šī stila iezīmēm. Katedrālei ir šauri, augsti logi, kas liecina par to, ka cilvēki gribēja būt tuvāk debesīm-Dievam. Viduslaiki bija drūms periods cilvēces vēsturē, tādēļ man liekas gotikas arhitektūra liecina, ka cilvēkam gribas mieru, garīgumu, patvērumu, ar to varētu būt izskaidrojamas celtņu logu formas un arkas, kas stiepjas uz agšu. Tā es redzu šo katedrāles ziņojumu.
Renesanses mākslinieka Leonardo Da Vinči darbi ir ļoti populāri it īpaši ‘’Mona Liza’’. Šī glezna ir ļoti noslēpumaina, jo ap to apvijas daudzas mīklas. Skaidri nav zināms kas ir sieviete gleznā, ir daudz versiju kas viņa ir. Bet mani kā gleznas aplūkotāju neinteresē sievietes identitāte, mani interesē kā tā ir uzgleznota un ko es varu nolasīt no šīs gleznas. Sievietei gleznā ir ļoti noslēpumaina, pat mistiska sejas izteiksme, skaidri nevar noteikt Monas Lizas noskaņojumu, domas, bet man šī sieviete liekas laimīga un mazliet norūpējusies. Viņa, manuprāt, varētu gaidīt bērniņu un būt par to laimīga, bet arī mazliet apmulsusi. Es domāju, ka tāds arī bija renesanses laiks, jo tad cilvēks bija reizē laimīgs par saviem atklājumiem, un reizē arī apmulsis par tiem.
Tāds ir mans skatījums uz kultūras pieminekļiem, kurus es apskatīju, lai gan kataram būs savs skatījums uz kultūru un tas ir arī labi, jo uzklausīt dažādus skatījumus uz lietām ir ļoti interesanti, jo tā veidojas viedokļi.
Vilendorfas Venēra
L. Da Vinči
‘’Mona Liza’’
Reimas katedrāle