Kurmju rakumi

Katrs no mums ir redzējis, ko viens mazs kurmītis spēj izdarīt ar regulāri koptu mauriņu. Skats, protams, nav no tiem patīkamākajiem. Kurmis, rokot savas alas, virszemē izveidojis tādas kā zemes čupiņas. Šie rakumi spēj sabojāt pat vispievilcīgākos dabas skatus. Tāpēc mūsu vides projekta mērķis ir noskaidrot pēc iespējas vairāk paņēmienus, kā var cīnīties pret kurmjiem. Noskaidrosim arī, kas tad īsti ir kurmis un kāpēc viņš rada šos neglītos skatus.

Viena no vietām, kurā mēs pamanījām kurmja “nedarbus”, bija apkārtne pie Ta

a
alsu ģimnāzijas. Skolas galā pie pieminekļa kurmītis ir ļoti pacenties. Mūsuprāt, šie rakumi ļoti sabojā visu skaisto skatu uz skolu. Domājam, ka to ir pamanījis ikviens skolnieks un skolotājs, tikai nesaprotam, kāpēc neviens nav ieinteresēts pret to cīnīties. Ceram, ka ar šo vides projektu mēs panāksim kaut kādu interesi par šo nesakopto vietu.

Par kurmi un tā radītajiem postījumiem

Dabā ar kurmi aci pret aci var sastapties ļoti reti. Kurmji mīt augsnē, kas ir bagāta ar kompostu. Tādā labprāt dzīvo sliekas, ka

a
as ir viņu galvenais barības avots. Sausās smiltīs tie nedzīvo. Kurmji labi prot pārvietoties arī pa augsnes virsmu un ūdeni.

Pieaugušiem kurmjiem ir pašiem sava teritorija. Tās lielums atkarīgs galvenokārt no barības daudzuma, gadalaika un dzimuma. Platība var būt no 50
0
0-120 m. Tikai pašas alu sistēmas tālākās malas var pārklāties ar kāda cita kurmja alām.

Dzīvnieciņš čakli darbojas visu gadu, gan dienu, gan nakti. Īsās atpūtas pauzes mijas ar aktīviem rakšanas darbiem un medībām. Viņš pastāvīgi atjauno un paplašina alu sienas. Alu sistēmu veido seklās alas (10-40 cm dziļas) un dziļās (metrs un vairāk), kā arī alu virszemes atveres, ko varam apskatīt arī mēs,- rakumi. Dzīve dziļajās alās norisinās pārsvarā aukstajos gadalaikos. Kurmis seko savai pamatbarībai- sliekām, kad tās, sākoties pirmajām rudens salnām, ierokas dziļāk zemē.

Kurmji rakumi var parādīties arī uz nelielas sniega kārtas.

Atkarībā no gadalaika un augsnes mitruma, kurmju ēdienkartē 50-100% ir sliekas un kukaiņu kāpuri. Dažkārt arī vardes kļūst par kurmju mielastu. Gadā kurmis apēd aptuveni 36 kg dzīvnieku valsts barības. Trūcīgas la
a
aikos viņš pārtiek no krājumiem. Tās lielākoties ir sliekas, ko kurmis sagatavojis glabāšanai. Slieku “konserviem” noteikti jābūt dzīviem. Kurmis tās nekustīgas padara ar kodienu noteiktā nervu centrā.

Čakli racēji dzīvi 2-4 gadus. Mazuļi dzimst vienreiz vai divreiz gadā, parasti pa 3-5 kurmīšiem metienā. Vecākie kurmji rok mazāk, bet jaunajiem kurmjiem jāsteidz izveidot savu alu sistēmu, tāpēc tiem ir daudz aktīvāks dzīvesveids. Galvenā rakšanas sezona ir vasara, jūnijs-jūlijs, kad vecie kurmji jaunos padzen no savām teritorijām.

Kurmju mazuļi jūlijā uzsāk patstāvīgu dzīvi, aiziet no
o
o vecāku teritorijas un kaut kur sāņus veido savu ģimenes ligzdu. Šis periods ir piemērots to nīdēšanai. Tomēr jāņem vērā, ka nav tāda apkarošanas paņēmiena, lai ar vienu reizi kurmi iznīcinātu. Pasākumi jāatkārto regulāri, kad parādās jauni rakumi, jo no indētām platībām kurmji var aiziet, apiet barjeras un slazdus un veidot jaunu dzīves nišu.

Par kurmju kaitīgumu diskutēts vairākkārt, bet dārzkopībā tas vairāk tomēr tiek uzskatīts par kaitīgu, lai gan iznīcina augsnē dzīvojošos kaitēkļus. Sevišķi nepatīkams viesis kurmis ir koptos zālienos, mauriņos, parkos, puķu stādījumos un golfa laukumos. Kurmja alās dzīvo un pa tām pārvietojas arī peļveidīgie grauzēji. Pats kurmis ir ektoparazītu- blusu, ērču- starpsaimnieks. Tas izcilā augsni, bojā sīkās augu saknes. Kā kažokzvēram tam pašlaik nav nozīmes, kaut gan piecdesmitajos un sešdesmitajos gados strādāja speciāli kurmju izķērēji.

Kurmju padzīšana no teritorijām

Vienkārša un droša metode

Primitīvākā metode ir kurmjus izķert, ar lāpstu izmetot tos no alas. Tas darāms no rīta, ejot pa lauku un lāpstu ātri durot vietās, kur bez kāda iemesla redz cilājamies augsni.

Lielās platībās kurmju rakumus likvidē, augsni aparot un kultivējot vai izsviedumu nolīdzinot ar šļūci.

Atsevišķas nelielas platības un vērtīgus augus aizsargā norobežojot- ierokot sietus un dažādas plāksnes. Veidojot zālienu, var augsni sastrādāt, tad nosegt ar speciālu smalku nerūsējošu vai plastmasas sietu, uzbērt 5-8 cm auglīgo augsni un sēt dažādus zālienus veidojošus augus.

Slazdi un lamatas

Vieglāk ir kurmi aizbiedēt, ne iznīdēt. Dzīvnieciņš ir viltīgs, un nav tādas ēsmas, ko, papildinātu ar indi, kurmis ēstu. Jaunākās kurmja apkarošanas metodes balstās uz principa- dezorganizēt tā ožu vai dzirdi, lai tas aizietu no ieņemtajām pozīcijām vai nevarētu atrast pārtiku. Oža un dzirde tur kurmi pie dzīvības, tādēļ ir īpaši labi attīstītas. Lai kurmis nejaustu briesmas, izliekot slazdus ķeršanai, velk gumijas cimdus un pa lauku iet klusu kā pelīte.

Viens no kurmju apkarošanas paņēmieniem ir iekšdedzes motoru izplūdes gāzu ievadīšana alās un alu pārpludināšana ar ūdeni. Tad kurmis izskrien augsnes virspusē. Ja ala ir liela, šis process var būt ļoti ilgs.

Kurmjus izķer ar dažādu tipu sitējslazdiem un tuneļslazdiem. Vienpusīgus tuneļslazdus ejā ievieto pa pāriem- katru uz savu pusi, jo nav zināms, no kura alas gala kurmja kungs nāks. Ir arī garāki tuneļslazdi ar atveri abās pusēs. Novietojot sitējslazdus ar dakšu no augšas vai spailēm no alas sāniem, kurmja eja paliek brīva. Var arī kurmi noķert dzīvu, ierokot zem alas trīslitru stikla burkas.

Skaņu vibrācija un ultraskaņa

Skaņu vibrācijas princips izmantots, veidojot vecās labās vējdzirnaviņas, kuras gan biežāk tikai rāda vēja virzienu, taisa troksni, bet neatbaida ne kurmi, ne putnus. Ja grib sasniegt efektu, rotācijas ass ar zobratu ir jāsavieno ar metāla plāksni, kura gar kārti iestiprināta augsnē un pārnes skaņu vibrācijas. Ierokot augsnē ar kakliņu uz augšu pudeles- lai vējš svilpo un atbaida kurmjus, ir risks pudeles ai mirst un pēc tam aprakt, vai- vēl sliktāk- sasist. Lieto arī uz kārts uzspraustas plastmasas pudeles, kurām izgriesti lodziņi, un tās vējā rotē un rada skaņu.

Ir arī uz akustikas principiem veidoti kurmju atbaidīšanas līdzekļi. Tie ir ultraskaņas ģeneratori, kuri, ievietoti augsnē, atbaida kurmjus, peļveidīgos grauzējus un zemesvēžus. Šādas ierīces, piemēram, “Molehaser”, “Transonics”, “Biotronics”, ir nopērkamas saimniecības veikalos. To darbības lauks ir atkarīgs no ģneratora jaudas. Ziemā, salā, tās izņem no augsnes. Ir arī speciālas- aukstumizturīgas un siltumizturīgas ierīces, kuras peļu un citu dzīvnieku atbaidīšanai atstāj 20-30 cm dziļi augsnē arī ziemā un pārsedz ar kūdru. Ierīces nedrīkst likt ūdenī, vietās, kur būs atkušņi, celsies gruntsūdens līmenis.

Pret kurmjiem un pelēm visbiežāk lieto “Molehaser” ierīces ar 4×1,5V elementiem un 18 m darbības zonu. Ierīce darbojas, ik pēc 10-15 sekundēm radot augsnē vibrācijas, kas iedarbojas uz kurmju dzirdes orgāniem un nervu sistēmu. Baterijas darbojas 4-6 mēnešus, tās var mainīt, ierīci var izslēgt. Dārgākās ierīces (“Transonics”) ar 100-130 m rādiusu vairāk lieto lielās produktu noliktavās grauzēju atbaidīšanai. Par ultraskaņas ierīču efektivitāti dārzkopji ir dažādās domās. Fakts ir tikai tas, ka kurmji un peles šo vibrāciju zonu apies un veidos savu ligzdu citur.

Ķīmiskie līdzekļi

Vēl radikālāka metode dārza pasargāšanai ir kurmju ķīmiska indēšana un atbaidīšana. Ko tik cilvēks ir izdomājis lej vai bāž kurmju alās: vircu, dīzeļdegvielu, petroleju, karbolskābi, lizolu, koncentrētu vārāmās sāls šķīdumu, formalīnu, kamparšķīdumu, siļķu un reņģu sālījumu un marinādi, sasmalcinātus ķiplokus, sīpolus, karbīdu, nedzēstos kaļķus, hlorkaļķi, like košļājamo gumiju, ērkšķaino rožu, ērkšķogu zariņus, plūkškoka zarus, kaņepju lapas un stublājus. Šos tautas paņēmienus ieteicams izmantot tikai tādās vietās, kur augsni nav paredzēts pēcāk apstrādāt.

Profesionāli kurmju apkarošanas līdzekļi ir “Fitorodents-RF” un “Fitekols-2”, “Antivs”, 30% monohlorbenzola šķīdums (arī BioStop), sēra sveces, “Ecars” (kaulu, eļļas un smaržvielu granulas), “Maulwurf Rausch”, “Kreatols”.

“Fitorodents” un “Fitoekols” ir skuju ekstrakti zaķu, stirnu atbaidīšanai dārzos, stādu apstrādei, augu slimību apkarošanai. Tie lietojami arī kurmju atbaidīšanai.

Leave a Comment