1. Apķīlātās kustamās mantas pārdošanas tiesiski – procesuālie aspekti
1.1. Kustamās mantas izsole
No tiesisko attiecību veidošanās viedokļa pārdošana izsolē ir sarežģīts process, kurā sākotnēji tiek izvirzīts priekšlikums. Tajā ir pirkuma priekšmets, bet nav cenas. Tāpēc šo priekšlikumu nevar izskatīt par pirkuma līguma oferti, drīzāk to var uzskatīt par priekšlikumu dot priekšlikumu par pirkuma līgumu, lai ar to, kurš sola augstāko cenu, noslēgtu līgumu izsoles beigās.
Pārdošana izsolē ir priekšlikums tam, kas par atklāti pārdodamo lietu sola dot visaugstāko cenu, noslēgt par to pirkuma līgumu. Izsoles var sarīkot bez pirkuma līgumiem, arī nomas, īres, darba un piegādes līgumiem. “Pēc savas juridiskās dabas pārdošana izsolē nav pirkums parastā nozīmē, bet izsolītāja ofers (priekšlikums), kas pēc akcepta sui generis rada pienākumu noslēgt pirkumu.”
Pārdošanai izsolē no formas viedokļa ir divi veidi: labprātīgā un piespiestā pārdošana. Pārdošana izsolē ir no pārdodamās lietas īpašnieka viedokļa vai nu labprātīga, vai piespiesta. Pirmo drīkst izdarīt, pēc pārdevēja paša ieskata, kā tiesas ceļā, tā arī privātā kārtībā, bet otro katrā ziņā tikai tiesas ceļā. Izsole dod iespēju ieinteresētajiem pircējiem sacensties savā starpā, un tas pārdevējam var dot lielāku labumu, nekā kārtojot pirkuma jautājumus ar atsevišķu iespējamo pircēju.
Vārds izsole (angļu val. auction) ir „atvasināts no latīņu vārda augere, kas nozīmē palielināt (latīņu val. augment)” . Juridisko terminu vārdnīca terminu izsole (angļu val. auction; sale) skaidro kā „pārdošanas veidu vairāksolītājiem vai kādu tiesību piešķiršanu mazāksolītājiem” . Šī izsoles definīcija liecina, ka izsole var būt dažāda – kur izsoles priekšmetu iegūst vairāksolītājs, bet citos gadījumos to iegūst mazāksolītājs, ja ir izpildījušies izsolē īpaši noteikti priekšnosacījumi. Latvijas likumdošanā ar izsoli tiek saprasta iepriekš dotās izsoles definīcijas pirmā puse, kad izsole notiek ar augšupejošu cenu un uzvar lielākās cenas piesolītājs.
„No tiesisko attiecību viedokļa pārdošana izsolē ir sarežģīts process, kurā sākotnēji tiek izvirzīts priekšlikums. Priekšlikumā ir pirkuma priekšmets, bet nav cenas” . To var uzskatīt par priekšlikumu dot piedāvājumu par pirkuma līgumu, lai ar to, kurš sola augstāko cenu, noslēgtu līgumu izsoles beigās.
Parādnieka apķīlāto kustamo mantu pārdot izsolē, ko nosaka CPL 587.pants, vai arī nodot pārdošanai komisijā pēc CPL 583.panta nosacījumiem. Kustamas mantas pārdošana izsolē ir atkarīga no pārdodamās lietas īpašnieka viedokļa. „Piespiedu izsole ir parādnieka apķīlātās kustamās vai nekustamās mantas pārdošana vairāksolīšanā.”
Ar 2003.gada 1.janvāri paplašināta teritorija kustamas mantas nodošanai pārdošanai komisijā. Tiesu izpildītājs apķīlāto mantu var nodot pārdošanai komisijā tirdzniecības uzņēmumos visā tiesu apgabalā, kurā atrodas tiesu izpildītāja amata vieta, bet nevis tikai atsevišķā pilsētā vai rajonā, kā tas bija līdz grozījumiem CPL.
Lai pārdotu apķīlāto kustamo mantu komisijā, jāņem vērā vairāki priekšnosacījumi:
1) ja 10 dienu laikā pēc mantas apķīlāšanas nav iesniegtas sūdzības par tiesu izpildītāja darbībām;
2) ja netika izteikts lūgums pieaicināt ekspertu atkārtotai kustamas mantas novērtēšanai;
3) ja tika iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu, tad pēc atkārtotas mantas novērtēšanas vai minētā lūguma noraidīšanas;
4) kad sevišķu apstākļu dēļ nolēmuma izpildes kavēšanās var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam;
5) piedziņa var kļūt neiespējama, tad manta izņemama un pārdodama nekavējoties.
Jāpievērš uzmanība dažiem mantas pārdošanas komisijā nosacījumiem, kuru ieviešana atvieglotu mantas pārdošanu komisijā:
1) jāprecizē tirdzniecības uzņēmumu veidi. Ieteicams izveidot specializētus komisijas veikalus, kur pārdotu apķīlātās kustamās mantas, vai arī izveidot tirdzniecības vietas sabiedrībai vispieejamākā vietā – tirgū. Piemēram, Centrāltirgū vai Vidzemes tirgū izveidotu tirdzniecības vietas, kur tiktu pārdotas apķīlātās mantas komisijā. Šāds pārdošanas veids būtu pieejams koncentrētam pircēju skaitam, jo tirgus ir tā vieta, kur pircēji iegādājas preces par zemāku cenu;
2) precizēt sevišķos apstākļus dēļ kuriem nolēmuma izpilde var kavēties vai var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam;
3) noteikt par obligātu nosacījumu tiesu izpildītājam rakstiski paziņot izpildu lietas pusēm par vietu, kurā tiek pārdotas apķīlātās mantas, un par mantas pārcenošanu. Šāda informācijas pieejamība nodrošinātu parādnieka vai piedzinēja interešu aizsardzību. Parādniekam pie mantas pārcenošanas būtu tiesības noteikt savu pārdošanas cenu, kas varētu būt mazāka par CPL 583.panta 6.daļā noteikto, t.i. ne mazāku kā par 50 procentiem no mantas sākumcenas. Šī būtu iespēja ātrāk pārdot ieķīlāto mantu, ja vien tiesu izpildītājam nebūtu iebildumu, jo parādnieks ir ieinteresēts, lai viņam piederošo kustamo mantu pārdotu komisijā;
4) izveidot papildus informācijas datu bāzi LZTI padomes mājas lapā ar nosaukumu „Kustamās mantas pārdošana komisijā”, kurā būtu pieejama informācija par visu tiesu izpildītāju noslēgtajiem komisijas līgumiem. Publiskojama varētu būt informācija par komisionāra atrašanās vietu un kustamo mantu. Šāda informācijas pieejamība paātrinātu kustamās mantas pārdošanu.
Ar 2002.gada 31.oktobra CPL grozījumiem tiesu izpildītājam piešķirta alternatīva iespēja, proti: ja pēc pārdošanas divu mēnešu laikā manta nav pārdota un piedzinējs to nepatur par pārcenoto cenu, tiesu izpildītājs šo mantu var arī neatdot parādniekam, bet pārdot to izsolē pēc otrās izsoles noteikumiem.
Tiesu izpildītājam kustamās mantas izsole jāizziņo „vismaz septiņas dienas iepriekš.” Jāprecizē šis izsoles termiņš, jo tādā gadījumā izsoli var izziņot arī divas dienas iepriekš, kas var būt par pamatu, lai tiesu izpildītāja darbības atzītu par ļaunprātīgām, jo potenciāliem pircējiem tas laiks var būt nepietiekošs, lai sagatavotos izsolei. „No šī pienākuma pienācīgas izpildes lielā mērā ir atkarīga pašas piespiedu izsoles veiksmīga norise.” Tāpēc tiesu izpildītājiem jārūpējas, lai izpildu lietā būtu pierādījumi, kas apstiprina viņu darbību izpildi, kuru veikšanu izsoles izziņošanai paredz CPL 584.pants.
Jāmin svarīgākie priekšnosacījumi tiesu izpildītāju darbībai kustamās mantas izsoles izsludināšanai:
1) sastādītais paziņojums par izsoles izziņošanu, tiesu izpildītājam jānovieto savā prakses vietā, pie tās mājas, kur notiks izsole, un vietējās pašvaldības noteiktā vietā;
2) ar 2002.gada 31.oktobra likuma grozījumiem mainīti nosacījumi paziņojuma ievietošanai laikrakstā. Tiesu izpildītājs izsludina izsoli vietējā laikrakstā, ja pārdodamās mantas kopīgais novērtējums pārsniedz vienu tūkstoti latu, „nevis kad šāds vērtējums ir atsevišķiem izsolē pārdodamajiem priekšmetiem (lietām), kā tas bija līdz grozījumiem komentējamā mantā.”
Pēc Latvijas pasta mājas lapā www.pasts.lv publiskoto reģionālo laikrakstu analīzes secināms, piemēram: Ogrē iznāk trīs laikraksti; Krāslavā iznāk laikraksts tikai divas reizes nedēļā; Zemgales reģionā pieejami divi laikrakstā, bet Daugavpilī arī divi.
Pielikums Nr.11
Viss par Alūksni un rajonu ar ieskatu parējās Latvijas pilsētās un Eiropā
Auseklis – Vidzemes piejūrā visvairāk lasītais laikraksts
Rojas pagasta padomes laikraksts publicē pagasta dzīves aktualitātes, atspoguļo kultūras un sporta dzīvi, skolu dzīvi, intervijas ar pagasta cilvēkiem. Laikrakstā ir rubrikas: sludinājumi, viedoklis, karstais telefons, pagasta padomes sēdes, dzīvesziņas. jauku dienu vēlot – laima.
Laikraksts «Bauskas Dzīve» – avīze interesantākai un veiksmīgākai dzīvei! Tā ir sarunu biedrs un padomdevējs ik otrajai Bauskas rajona ģimenei. Auditorija – 35000, Latvijā reģionālo avīžu grupā piektais lielākais abonentu skaits
Laikraksts Vidzemē, kas tiek izdota nevis viena rajona ietvaros, bet visā Vidzemē – Limbažu, Valmieras, Cēsu, Valkas, Madonas, Alūksnes, Gulbenes rajonos un Siguldā. Aktuālākā informācija par notikumiem Vidzemē, Latvijā un Pasaulē, vairāk par 200 dažāda veida privātsludinājumiem.
“Brīvā Daugava” – lielākais un vecākais laikraksts Jēkabpils rajonā. Iznāk latviešu un krievu valodā 3 reizes nedēļā.
“Brīvā Daugava” – lielākais un vecākais laikraksts Jēkabpils rajonā. Iznāk latviešu un krievu valodā 3 reizes nedēļā.
Ceturtdiena – sludinājumu, reklāmas un noderīgas informācijas avīze Jēkabpilī, Pļaviņās, Preiļos un Līvānos, latviešu un krievu valodā. Tirāža 20000 eks.
Druva
Dundadznieks
Viss par Gulbenes rajonu ar ieskatu Latvijā un Eiropā
Informācija par to, kas notiek Krāslavā, Dagdā, 23 rajona pagastos un kaimiņu novados. Ziņas, komentāri, apraksti.
Iznāk otrdienās un piektdienās latviešu un krievu valodā.
Izdevuma mērķis – informēt lasītājus par Iecavas novada pašvaldības lēmumiem un dzīvi novadā.
Laukos lasītākajā laikrakstā līdztekus ziņām ir daudz lasāmvielas pārdomām, nozīmīga vieta atvēlēta lasītāju vēstulēm, savukārt praktiski izmantojamā informācija apkopota iknedēļas pielikumā “Padomnieks”.
Kurzemes Vārds
Kurzemnieks
Jūsu īstā avīze par Latgales cilvēkiem, informācija, notikumi, dažādi viedokļi. Reizi mēnesī – pielikums “Laiks Sēlijai”, “Laiks Krāslavai” un “Laiks Novadam”. Internetā – www.latgaleslaiks.lv
Liesma
Ludzas Zeme
Alūksnes rajona laikraksts ar pielikumiem “Skolā pie Jāņkalniņa”, “Krāce” un
“Alūksnes Domes Vēstis”
Malienas Ziņas + žurnāls Māja
Alūksnes rajona laikraksts ar pielikumiem “Skolā pie Jāņkalniņa”, “Krāce” un “Alūksnes Domes Vēstis” + NRA žurnāls “Māja”
Neatkarīgs Tukuma rajona un Kandavas novada laikraksts
Novadnieks
Vissenākajā, visbiežāk iznākošajā (4 reizes nedēļā: O; C; P; S), visvairāk abonētajā rajona laikrakstā “Ogres Vēstis” ar Rīgas Viļņu Laimīgo Programmu ceturtdien un NRA pielikumu “Māja” piektdien – aktualitātes, juridiskās konsultācijas, praktiski padomi.
4x nedēļā rajona laikrakstā ar “Rīgas Viļņu” krāsainu TV un radio Programmu un NRA žurnālu “Māja” – aktualitātes, juridiskas konsultācijas, praktiski padomi.
Aiz mums – avīzes tradīciju un pieredzes 60 gadi!
“Ogres Ziņas” – krāsains laikraksts 3 reizes nedēļā ar praktisku padomu pielikumu “Padomnieks” un TV programmu. Mēs esam avīze visai ģimenei! Ogres Ziņas (sestdien)
Reklāma Piektdienās Vislielākais sludinājumu laikraksts Latgalē ar 5000 dažādiem sludinājumiem. Laikraksts iznāk krievu valodā.
Rēzeknes Vēstis
Laikraksts dibināts 1944. gadā, tā pirmais numurs iznāk 1944. g. 4. augustā. 60 gadu pastāvēšanas laikā vairākkārt bija spiests mainīt nosaukumu (“Pa Staļina ceļu”, “Ausma”, “Darba karogs” kopš 1992. gada – “Rēzeknes Vēstis”). Iznāk latviešu un krievu valodās. Tirāža svārstās no 12,5 tūkst līdz 14 tūkst. Žurnālistu kolektīvs par galveno uzdevumu uzskata operatīvi informēt lasītājus par jaunumiem politikā, ekonomiskajā, sabiedriskajā dzīvē, sniegt lasītājiem lietišķus speciālistu padomus visās dzīves un darba jomās.
Rīgas Apriņķa Avīze
Rūjienas Vēstnesis
Saldus Zeme
Siguldas Elpa – laikraksts, kas mudina dzīvot, domāt, strādāt, atpūsties ar pozitīvisma elpu!
Informācijas līderis Aizkraukles rajonā. Ziņas, viedokļi, komentāri par notikumiem reģionā, Latvijā. Iznāk 3 reizes nedēļā. Ceturtdienās- pielikums TV Diena.
Madonas rajona laikraksts trīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un sestdienās informē par aktualitātēm Madonas rajonā. Ziņas, reportāžas, ieskats uzņēmējdarbībā un zemnieku saimniecībās, problēmraksti un intervijas ar interesantām personībām. Sestdienās TV programma, rubrikas “Vērtīgie padomi” un “Mana virtuve”. Brīvajam brīdim – regulāri katru nedēļu krustvārdu mīklu konkursi. Stars + NRA žurnāls Māja
Laikraksts visam novadam un novadniekiem. Laikraksts visai pasaulei par dzīvi Talsu rajonā un tā ļaudīm.
Tukuma Ziņotājs + Laimīgā Programma
Balvu rajona laikraksta “Vaduguns” numuros saplūst Balvu rajona ikdiena un svētki, pārtopot un paliekot par liecību vēsturei. Katrs nākamais numurs ir tikpat ierasts un tomēr citāds, kā katra nākamā diena, ko dzīvo balvenieši. “Vaduguns “ ir visilgākās saites ar dzimto pusi tiem balveniešiem, kuri dzīvo citviet Latvijā vai ārzemēs. “Vaduguns” – Balvu rajona un pilsētas vizītkarte. Vaduguns + žurnāls Māja
Ventas Balss
„Vietējā Latgales Avīze” ir krāsains, apjomīgs (24. lpp.) iknedēļas laikraksts ar tematisku pielikumu (8. lpp) vienreiz ceturksnī, kas iznāk Ludzas, Rēzeknes, Preiļu, Krāslavas, Daugavpils rajonā un pie tuvākajiem kaimiņiem Balvu, Madonas un Jēkabpils rajonā.
Zemgale
Zemgales Ziņas Zemgales Ziņas (5 d., 6 d.)
Ziemeļlatvija
“Brīvā Daugava” – lielākais un vecākais laikraksts Jēkabpils rajonā. Iznāk latviešu un krievu valodā 3 reizes nedēļā.
Ventas Balss (iznāk krievu valodā)
Kurzemes vārds (iznāk krievu valodā)
Latgaliešu avīze. Daudz noderīgas informācijas par notikumiem un cilvēkiem. Iznāk divi speciāli pielikumi.
Ludzas zeme
Miljons (iznāk krievu valodā)
Daugavpils informatīvi izklaidējošais izdevums. Iziet 2 reizes nedēļā, 52 lpp. nedēļā. Tirāža 22 000 nedēļā. Pats populārākais reģionālais izdevums.
Jelgavas rajona izdevums
Laikraksts “Rēzeknes Panorāma” ir orientēts uz Rēzeknes pilsētas, rajona un reģionālo ziņu un problēmu apgaismojumu, kā arī privātu sludinājumu un reklāmas publicēšanu.
Informatīvi izklaidējošs laikraksts, iznāk katru dienu Daugavpilī.
Laikrakts par notikumiem Krāslavā, Dagdā un 23 rajona pagastos. Iznāk otrdienās un piektdienās krievu valodā.
reģionālais nedēļas laikraksts; iznāk trešdienās uz 40 lappusēm; pilnīga un objektīva informācija par svarīgākiem notikumiem Latvijā, Latgalē, Daugavpilī.
No CPL 584.panta 3.daļas teiktā nav saprotams, vai tiesu izpildītājam ir pienākums iesniegt sludinājumus par izsoli visos vietējos laikrakstos, kuri tiek izdoti minētajā reģionālajā teritorijā, vai arī pēc tiesu izpildītāja izvēles. Izpildu lietas abas puses vienlīdz ieinteresētas lielāka skaita pircēju iesaistīšanā parādnieka kustamās mantas piespiedu izsolē. Tāpēc likumdevējs noteicis, ka piedzinējs vai parādnieks papildus tiesu izpildītāja oficiālajiem paziņojumiem par izsoli, var ievietot uz sava rēķina vēl citās vietās un citos masu informācijas līdzekļos ziņas par uzsludināto parādnieka mantas piespiedu pārdošanu. Parādnieka vai piedzinēja publicētie paziņojumi par izsoli, tiesu izpildītājam nav obligāti jāiekļauj izpildu lietā.
Salīdzinot likumdevēja noteiktos nosacījumus par kustamās mantas izziņošanu un nekustamā īpašuma izsoles izziņošanu un kārtību, kā arī izvērtējot sagatavotos grozījumus CPL, secināms, ka nekustamā īpašuma izsoles būtība ir precīzāk atrunāta CPL nekā kustamās mantas. Šo CPL 584.panta redakciju būtu vēlams papildināt ar sekojošiem nosacījumiem, un proti, noteikt kas jāiekļauj sludinājumā par kustamās mantas izsoles izziņošanu. Piemēram:
1) norādīt, vai uz kustamo mantu ir reģistrēta Komercķīla;
2) mantas svarīgākos tehniskos parametrus (ar defektiem vai bez);
3) ražojuma vai izlaiduma gadu;
4) izsoles sākumcenu;
5) vai mantas vērtību noteica tiesu izpildītājs vai pieaicināts eksperts;
6) kura pēc kārtas izsole.
Šāds izsoles sludinājuma saturs būtu pietiekošs, lai potenciālajiem pircējiem rastos priekšstats un interese par izsolāmo kustamo mantu.
Tāpat autors savā darba pieredzē konstatēja, ka tiesu izpildītāji pie kustamās mantas aprakstīšanas praktizē mantas nofotografēšanu, izmantojot digitālos fotoaparātus. Šādu fotoaparātu priekšrocība ir tāda, ka iegūtos fotoattēlus var saglabāt datorā. Tāpēc iesakāms, protams, pēc tiesu izpildītāju ieskatiem, sludinājumos par kustamās mantas izsoles izziņošanu iekļaut arī apķīlātās mantas fotogrāfijas. Bez tam apķīlātās mantas nofotografēšana ir kā pierādījums mantas stāvoklim dabā uz aprakstes brīdi. Pilnīgam priekšstatam par pārdodamo mantu potenciālajiem pircējiem būtu, ja arī LZTI padomes mājas lapā ievietotu pārdodamo mantu fotogrāfijas.
Nepieciešams noteikt kustamās mantas pirkuma nodrošinājumu līdzīgi kā to likumdevējs paredzējis attiecībā par nekustamā īpašuma izsoli. Par cik kustamās mantas izsoles sākumcenas amplitūda ir dažāda, tad nodrošinājuma apmēru varētu noteikt šādā veidā – ja manta izsolē tiek pārdota par sākumcenu sakot no Ls 1000, tad personas, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas izsolē, tiesu izpildītāja kontā iemaksā nodrošinājumu 10 procentu apmērā no tiesu izpildītāja novērtētās cenas vai eksperta noteiktās.
Pēc LZTI padomes mājas lapā publiskoto kustamo lietu izsoles sludinājumu analīzes, konstatējams, ka, piemēram, sludinājumos tiesu izpildītāji pēc saviem ieskatiem norāda dažādas ziņas, kuru paziņošanu likumdevējs nav regulējis, un proti:
1) notiek pirmā izsole un norādīti nosacījumi;
2) solīšana otrajā izsolē tiek uzsākta no pirmās izsoles sākumcenas;
3) kustamās mantas izsole tiek uzsākta no tiesu izpildītāja novērtējuma;
4) izsolāmā kustamā manta – automašīna ir bez tehniskās apskates, nav darba kārtībā u.c.;
5) izsolāmo mantu iespējams apskatīt, saskaņojot ar tiesu izpildītāju;
6) dažos gadījumos norādīti piedzinēji.
Tāpēc nepieciešams papildināt CPL normas, kas noteiktu kustamas mantas izsoles kārtību, un tādēļ autors uzskata, ka tikai pilnveidojot likumdošanu attiecībā par kustamās mantas izsoli, tiks nodrošināts tiesu izpildītāju darbību tiesiskums.
4.2. Kustamās mantas izsoles kārtība
Kā pārdevējs parādnieka kustamās mantas piespiedu izsolē uzstājās tiesu izpildītājs, jo CL 2003.pants nosaka, ka „pārdot var katrs, kam ir tiesība pārdodamo priekšmetu brīvi atsavināt; bet pirkt var katrs, kam likums neaizliedz to iegūt.” CPL noteicis to personu loku, kuriem nav tiesību piedalīties izsolē. Savukārt, materiālo tiesību normas nosaka tiesību ierobežojumus, piemēram, „šaujamieroča pārdošana, kā arī atsevišķu personu tiesību ierobežojumi iegūt pirkuma priekšmetu īpašumā.”
Izsole sākas no pārdodamās mantas novērtējuma augstākās summas. Tiesu izpildītājam jānosaka katra pārdodamā priekšmeta izsoles solis, kas nevar būt mazāks par vienu procentu no mantas izsoles sākumcenas. Nepieciešams papildināt CPL 587.panta 1.daļu, ka izsoles solis nevarētu būt lielāks par 10 procentiem. Šāds izsoles soļa apmērs ierobežotu tiesu izpildītāju, nosakot samērīgu un objektīvu izsoles soli.
Pircēju solītās cenas tiesu izpildītājam jāpiefiksē izsoles aktā, kamēr turpinās pārsolīšana. Tiesu izpildītājam jāpieraksta katra solītā cena un pie pēdējās nosauktās, trīs reizes jājautā, vai neviens nesola vairāk, un, ja tad neseko pārsolījums, tiesu izpildītājs izdara piesitienu, kas nozīmē, ka izsolāmā manta ir pārdota. Par izsoles gaitu tiesu izpildītājs sastāda izsoles aktu, saskaņā ar CPL 588.panta nosacījumiem, trīs eksemplāros, no kuriem pirmo tiesu izpildītājs ievieto izpildu lietā, otru izsniedz pircējam, bet trešo – parādniekam. Minētais pants papildināts ar 7.punktu, kas prasa izsoles aktā norādīt ne tikai pircēja vārdu un uzvārdu, bet arī pircēja personu kodu un adresi.
Vērtējama CPL 587.panta 6.daļā norādītā samaksas kārtība, t.i., ka „personai, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, nekavējoties jāsamaksā vismaz piektā daļa no solītās cenas.”
Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības sauca tiesu izpildītāju I.S. par to, ka 2005.gada 6.janvārī tiesu izpildītāja organizēja parādnieka kustamās mantas – divdesmit divu kapitāla daļu otro izsoli, kurā minēto kustamo mantu par Ls 200 368 nosolīja izsoles dalībnieks. Tajā pašā dienā un vietā pie tiesu izpildītājas vērsās minētā persona ar lūgumu atlikt pilnas pirkuma cenas samaksu, kā to paredz CPL 587.pants. Pārkāpjot CPL 589.panta pirmās daļas 3.punkta prasības, kas nosaka tiesu izpildītāja pienākumu atzīt izsoli par nenotikušu, ja pircējs nav samaksājis nosolīto summu, bet, vadoties vienīgi no divu pārējo izsoles dalībnieku iesniegumiem ar lūgumu turpināt izsoli, tajā pašā dienā tiesu izpildītāja pieņēma lēmumu par izsoles turpināšanu, pretēji CPL 587.panta 1.daļas un 590.panta 4.daļas prasībām par izsolāmās mantas sākumcenu nosakot summu Ls 140 368, un tajā pašā dienā un vietā plkst.19.15 tiesu izpildītāja izsoli turpināja, tās rezultātā kustamo mantu par Ls 150 368 Ls nosolīja cits izsoles dalībnieks.
Parādnieks iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā par tiesu izpildītājas darbībām. Tiesa 2006.gada 22.jūnijā pieņēma lēmumu parādnieka sūdzību apmierināt daļēji un atzina, ka tiesu izpildītāja lēmumu turpināt izsoli pieņēma neievērojot CPL 589.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumus.
2006.gada 22.februārī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzina, ka pirmās instances tiesas lēmums atstājams spēkā, bet blakus sūdzības, kuras iesniedza parādnieks un tiesu izpildītāja, noraidīja.
Autore vērš uzmanību uz tiesas skaidrojumu, ka atbilstoši 2005.gada 6.janvāra lēmuma par izsoles turpināšanu, tiesu izpildītājs ir konstatējis ne samaksas faktu, bet nav rīkojies atbilstoši CPL 589.panta pirmās daļas 3.punktam, ko nevar atzīt par vienkāršu nejaušību un attaisnot ar tiesu izpildītājas pieredzes trūkumu.
Minētais strīds izskatīts LR Augstākās tiesas Senātā 2007.gada 28.februārī, kur Senāts izskatīja tiesu izpildītājas blakus sūdzību par LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2006.gada 21.decembra lēmumu tiesu izpildītājas pieteikumā par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2006.gada 21.septembra lēmuma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. AT Senāts konstatēja, ka ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kā apelācijas instances tiesas 2006.gada 21.septembra lēmumu tika atcelts Rīgas pilsētas centra rajona tiesas 2006.gada 22.jūnija lēmums, ar kuru tika atzīta par spēkā neesošu tiesu izpildītājas 2005.gada 6.janvāra rīkotā parādniekam piederošo 22 kapitāla daļu izsole. LR Augstākās tiesas Senāts nolēma Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2006.gada 21.decembra lēmumu atstāt negrozītu, bet tiesu izpildītājas blakus sūdzību noraidīt.
Tātad Rīgas apgabaltiesa norādīja, ka apstāklis, ka izsoles sekas neapmierina kreditoru nevar būt pamats prettiesiskas rīcības attaisnojumam nolūkā nodrošināt piedzinēja intereses, kā to jau savā 2006.gada 22.februāra lēmumā atzinusi Civillietu tiesas kolēģija.
Pēc autores viedokļa, būtu jāpievērš uzmanība sekojošam tiesas lēmumā izteiktajam tiesas viedoklim, ja persona, kura nosolīja kustamo mantu, līdz 2005.gada 6.janvāra darba dienas beigām nebija nomaksājusi izsoles cenu, nedeva tiesu izpildītājai nekādu pamatu pieņemt lēmumu par izsoles turpināšanu, jo faktiski tiesu izpildītāja sarīkoja jaunu izsoli, kura netika izsludināta un novadīta CPL 584., 587., 590.pantu noteiktajā kārtībā.
CPL 589.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka izsole pasludināma par nenotikušu, ja pircējs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, par kuru viņš mantu nosolījis. Šajā situācijā tiesu izpildītājai vajadzēja sagaidīt līdz paiet noteiktais termiņš. CPL nenosaka kārtību, veidu un juridisku atrunu par kustamas mantas izsoles turpināšanu.
CPL 589.panta pirmās daļas 3.punkts „dod tiesības tiesu izpildītājam pasludināt izsoli par nenotikušu un līdz ar to nosolītās mantas pārdevumu – par neesošu tieši tāpēc, ka pircējs nav laikā izpildījis ar CPL 587.panta sesto daļu viņam uzliktās saistības.” Norādītā pretruna starp materiālajām un procesuālajām tiesību normām patiesībā ir tikai šķietama, jo CL 1589.pants izņēmuma veidā pieļauj vienpusēju atkāpšanos no līguma tad, kad to zināmos apstākļos atļauj likums.
Par cik CPL nav regulējis analoģisku situāciju, tad tiesu izpildītājas lēmums turpināt izsoli no pirmās nosolītās summas ir prettiesisks un nepamatots ar normatīvajiem aktiem, jo izsoles sākumcena bija 610 368 Ls, un izsolē, kura tika turpināta, kapitāla daļas tika pārdotas sabiedrībai par summu 150 368 Ls, t.i. tika izdarīts viens solis.
Nav saprotama situācija, kad izsolē piedalās divi dalībnieki, bet tikai viens no tiem izdara solīšanu. Pie tam arī otrs izsoles dalībnieks tiesu izpildītājai iesniedza iesniegumu par to, ka gadījumā persona, kura nosolījusi augstāko summu likumā noteiktā kārtībā – nekavējoties – neiemaksā to tiesu izpildītāja depozīta kontā, tad izsoli turpināt starp tiem pašiem izsoles dalībniekiem, kuri likumā noteiktā kārtībā reģistrējušies uz izsoli, un izsoli turpināt no pirmās nosolītās summas. Jo šādu situāciju var interpretēt kā mākslīgi radītu ar mērķi novadīt izsoli un lai izsolīto mantu par zemāku cenu iegūtu kāda konkrēta persona.
Minētais piemērs norāda uz nepieciešamību precizēt CPL 587.panta 6.daļā noteikto maksājuma kārtību nosakot, ka personai, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, pirkuma summa jāsamaksā 24 stundu laikā no izsoles brīža. Savukārt, ja pirkuma summa pārsniedz Ls 10 000, tad tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt pilnas pirkuma summas samaksu uz laiku līdz septiņām dienām.
Šāda samaksas kārtība izskaidrojama ar to, ka patreizējā likumdošanas redakcija nav veiksmīga kustamo lietu ātrai un efektīgai izsolei. Ja būtu noteikta nodrošinājuma summas iemaksāšana, kā tas paredzēts nekustamā īpašuma izsolē, tad tas tikai veicinātu izsoles dalībnieku aktīvu dalību mantas izsolē un izsoles mērķis tiktu panākts.
Šādu CPL grozījumu ieviešanu autors pamato ar to, ka persona piesakoties uz kustamas lietas izsoli, ir iepazinusies ar izsolāmo mantu, tai ir pieņemama izsoles sākumcena, un piedaloties izsolē pieļauj iespēju to nosolīt. Tamdēļ, lai notiktu aktīva mantas izsole, kuras sākumcena noteikta sākot no Ls 1000, būtu vēlams noteikt izsoles nodrošinājuma summu 10 procentu apmērā no tiesu izpildītāju novērtētās cenas vai eksperta noteiktās.
Apkopojot apakšnodaļā izklāstītos izsoles procesus, var nonākt pie secinājuma, ka likumā ir grozāms iemaksājamās nodrošinājuma naudas apmērs.
Izmantotās literatūras saraksts
1. Sinaiskis,V. Latvijas Civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. R: Latvijas juristu biedrība, 1996.
2. Klemperer P. Auctions: theory and practice.
3. Apinis M. Juridisko terminu vārdnīca. –Rīga: Kamene, 2004.
4. Juridisko terminu vārdnīca. – Rīga: Nordik, 1998.
5. Civilprocesa likums, Tiesu namu aģentūra, Rīga, 2007.
6. Civilprocesa likuma komentāri, trešais papildinātais izdevums, sagatavojis autoru kolektīvs prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, TNA, Rīga, 2006.
7. Civillikums, Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2006.
8. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības, autoru kolektīvs prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. –Rīga: Mans Īpašums, 1998.