Latviešu mūzika

Latviešu mūzika.

Latviešu tautas senākais mantojums.

Mūsu folklora glabā ļoti senas baltu cilšu kultūras pēdas un pat vēl agrīnākas- indoeiropiešu pirmtautas kultūras atbalsis.

Senāko slāņu latviešu tradicionālo mūziku pārstāv teicamās dziesmas. Tās vairāk tiek skandētas nekā “daiļi izdziedātas”. Kad ļaudis sanākuši pulkā teicamās dziesmas parasti dziedātas burdona daudzbalsības veidā. Latviešiem raksturīgas burdona dziesmas ar teicējas, locītājas un vilcējas lomu sadalījumu.

Latviešu tautas senie mūzikas instrumenti ir svilpes, stabules, kokles, dažādi sitamie instrumenti. Latviešu skaņu rīku vidū īpaši jāmin kokle- muzikāli visizteiksmīgākais instruments. To senos la

aaikos uzskatīja par svētu instrumentu. Kaula svilpes un stabules Latvijas teritorijā bijušas izplatītas jau vismaz no IX gs.

Latviešu arhaiskajai (senākajai) mūzikai ir daudz kopīga ar cittautu tradicionālās mūzikas senajiem slāņiem: šaurs melodiju diapazons, daudzkārtējs variēts motīvu atkārtojums, melodiju pakārtojums vārdam, burdona daudzbalsība dziedājuma sasaiste ar skaņurīku lietojumu un teatralizētām rituālu darbībām.

Mūzika Livonijas pilsētās.

Galvenās muzicēšanas jomas Livonijas pilsētās bija divas- baznīcu mūzika un pilsētu laicīgā, sadzīves mūzika.

Garīgās mūzikas dzīves aprūpe bija Rīgas arhibīskapa katedrāles – Doma – pārziņā. Darbojās klosteris un Domskola. Mūziku te

ee mācīja kā zinātni, līdzīgi aritmētikai utt. Drīz vien sāk darboties Doma dziedātāju kapela, kā arī sv. Pētera baznīcas skolas dziedātāju zēnu kapela. Jaunas vēsmas ienes Vācijā aizsāktā Lutera ticības reformācija. Reformācijas idejas apliecina 1527.g. uzvestā luga “Pazudušais dēls” ar bī
īībeles sižetu, kuras autors bija Burkards Valdiss. Šajā lugā bija gan garīgi, gan laicīgi dziedājumi vācu valodā.

Senākā saglabājusies dziesmu grāmata ir “Nevācu psalmi” (1587). Tajā ir 58 dziesmas, citi dziedājumi latviešu valodā. Daļai dotas arī melodijas.

Rīgas baznīcās jau XV gs. sastopamas ērģeles.

Muzicēšanu sadzīvē Livonijas pilsētās pārraudzīja Rīgas rāte. Šī muzicēšana nebija iedomājama bez pilsētas muzikantiem. Muzikanti spēlēja dažādos pilsētas saviesīgos pasākumos un citur. Pilsēta mūziķus nodarbināja arī ar lietišķām vajadzībām: pavēļu izziņotāju (heroldu) vēstījumu pieteica tauru skaņas, Pētera baznīcas tornī torņu muzikanti spēlēja noteiktās stundās.

Kā muzicēja Kurzemes hercogistē un Vidzemē.

“Zviedru laikos” Vidzemē klajā nāk jaunas dziesmu grāmatas latviešu valodā. Attīstās instrumentālā mūzika. Baznīcas tradīcijas savukārt kopj lielāko baznīcu ērģelnieki. Viens no nozīmīgākajiem ir Johans Valentīns Mēders- no 1701.g. Rīgas Doma kantors, komponists un

nn ērģelnieks.

Kurzemes hercogistē atspoguļojas Baroka laikmeta galma mūzikas formas. Tāpat kā Vācijas firstu un hercogu galmos, arī Kurzemes hercogistē gan garīgās, gan laicīgās mūzikas pavedieni satek mūzikas direktora rokās. Bieži mūzikas direktors tiek pieaicināts no ārzemēm. Tāds bija arī Johans Fišers- vācu vijolnieks un komponists. Ir galma orķestris. Ceļojumos hercogus pavada dažādi mūziķi. Ļoti rosīga mūzikas dzīve, bieži notiek dažādas viesības, tajās dejo, dzied. Zemnieki apmeklēja baznīcu, jo tikai tajā viņi sajuta lielās mākslas elpu.

Latviešu mūzikas pirmsākumi.

Latviešu mūzikas pirmsākumi meklējami la

aatviešu tautas atmodas laikā.

Latviešu tautas atmodu rosināja turīgāku lauksaimnieku slāņa veidošanās un dzīves nepieciešamība pēc augstākās izglītības. Atmodas sagatavotāji ir tautskolotāji, bet tautas tiešie “modinātāji” ir tā sauktie jaunlatvieši.

Tautskolotāju devums atmodas sagatavošanā ir nepārvērtējami liels. Viņi ne tikai māca rakstīt, rēķināt un dziedāt, bet arī stiprina mīlestību un cieņu pret latviešu tautu. Ar skolas un baznīcas starpniecību tautā arvien plašāk ieviešas vairākbalsīga dziedāšana. Šajā laikā laukos rodas pirmie kori.

No latviešu mūzikas pamatlicējiem ar jaulatviešiem vistiešāk saskaras Baumaņu Kārlis.

1868. g. tiek dibināta Rīgas latviešu biedrība(RLB).

Latviešu mūzikas kultūras īpatnība ir tās ciešā saikne ar koru kustību un dziesmu svētkiem. Notiek Novadu dziesmu svētki( pirmie Dikļos 1864.g.- starp 6 koriem arī limbažnieki ) un RLB sarīkotie Pirmie latviešu dziedāšanas svētki Rīgā 1873.g.(virsdiriģenti – J. Bētiņš, I.Zīle) Dziesmu svētki dod spēcīgu impulsu latviešu profesionālās mūzikas attīstībai kopumā, jo sevišķi- bagātīgas kora literatūras radīšanai.

Latviešu pirmās atmodas perioda ievērojamākie mūzikas darbinieki un profesionālās mūzikas aizsācēji ir Jānis Cimze (1830- 1912),Jānis Bētiņš (1830- 1912), Baumaņu Kārlis (1835- 1905), Vīgneru Ernests (1850- 1930). Viņi ir likuši pamatus latviešu muzikālajai izglītībai, latviešu atskaņotājmākslai un skaņradei.

Baumaņu Kārļa gaita sākusies un nobeigusies Limbažos, bet mūža aktīvākā daļa aizvadīta Pēterburgā. Jaunībā bijis liels dumpinieks- rakstījis satīriskus rakstus, dzejoļus, lugas, sadarbojies ar jaunlatviešiem. Viņš ir latviešu pirmo solo un kora oriģināldziesmu autors. Dažas no tām jau skanējušas Pirmajos dziesmu svētkos.

Jānis Cimze ir Vidzemē dibinātā skolotāju semināra direktors; viņa vadībā labu muzikālo izglītību guvuši apmēram 400 latviešu un igauņu jaunekļi. Viņš ir pirmā plašākā koriem paredzēta latviešu tautasdziesmu apdaru krājuma(“Lauku puķes”) izveidotājs. Līdz ar to – latviešu kora literatūras pamatlicējs. Viņš bija stingrs, godprātīgs, dievbijīgs- īsts skolmeistars.

Vīgneru Ernesta dzīve sākusies Rendā (Kurzemē). Viņš ir viens no mūsu pirmajiem konservatoristiem- vairākkārt uzsācis studijas Maskavas Konservatorijā. Lieli ir šā cilvēka nopelni mūzikas pedagoģijā- bērnu muzikālajā audzināšanā, kora dziedātāju skološanā, diriģentu mācīšanā. Viņš bija Trešo un Ceturto Dziesmu svētku virsdiriģents.

Jānis Bētiņš ir mācījies, bet pēc tam pats strādājis par mūzikas skolotāju Irlavas skolotāju seminārā, sevišķu vērību veltot instrumentālajai mūzikas attīstībai, orķestra spēlei. Bijis ļoti darbīgs: pats skaņojis, labojis, būvējis ērģeles. Dobeles dziesmu svētku galvenais rīkotājs (1870), Pirmo, Otro, Trešo dziesmu svētku virsdiriģents.

Latvijas brīvvalsts laiks.

Mūzikas māksla , tāpat kā citas nozares, nezaudējot savus iepriekšējo gadu desmitu sasniegumus un saglabājot savas nacionālās mākslas balss “ īpatno tembru”, neatkarības divdesmit gados gūst spožus panākumus kā tautas vispārējā muzikālā attīstībā, tā arī radošajā un atskaņotājmākslā.

Par mūzikas kultūras galvenajiem centriem Rīgā kļūst Nacionālā opera, Radiofons un Latvijas konservatorija.

Par lielu notikumu Rīgas mūzikas dzīvē kļūst pirmo latviešu operu iestudējumi. A. Kalniņa “Baņuta”(1920), J. Mediņa “Uguns un nakts”(1921) un “Dievi un cilvēki”(1922).Vēl pēc dažiem gadiem iepriekšējām operām pievienojas A. Kalniņa “Salinieki”(1926), Jāņa Mediņa “Sprīdītis”(1927) un Jāzepa Mediņa “Vaidelote”.

Pirmais latviešu oriģinālbalets Jānis Mediņš “Mīlas uzvara”. Nākamie – J, Vītoliņš “Ilga”, J. Kalniņš “Rudens” un “Lakstīgala un roze”, A. Kalniņš “Staburags”.

Jānis Mediņš – mūzikas raksturīgākās īpašības ir melodiskais skaistums un orķestra skanējuma krāšņums. Pārmantojis E. Dārziņa mūzikas tiešo emocionalitāti un papildinājis ar latvisku pasaules izjūtu.

Jānis Zālītis (1884- 1943) – 40 kora dziesmas, 40 solodziesmas. Poētiski izsmalcinātas, apgarotas, trauslas kora dziesmas ( “Kad nakts”, “Ceļš uz dzimteni”, “Birztaliņa”), izstaro īpatnu, brīnumainu mirdzumu.

Jēkabs Graubiņš (1886- 1961) – dziļi ar tautasdziesmām “saaudzis”. Mūzikas pedagogs, kritiķis, komponists un folklorists, pētījis un vācis tautasdziesmas, sarakstījis arī mācību grāmatu. Meistarīgi veidojis tautasdziesmu apdares, kopskaitā ap 160, kuras ieņem nozīmīgu vietu mūsu koru repertuārā. Tautasdziesmu apdarēm raksturīgs polifonijas paņēmienu izmantojums un tembrālā daudzveidība.

Pēteris Barisons (1904- 1947) dod jaunu elpu romantiskajai kora dziesmai. Viņa kora dziesmām piemīt daiļa, tīra, bet nekad sentimentāla melodiskā līnija, apbur harmonijas maigās pasteļkrāsas, kas jūtīgi mainās. Tieši kora dziesmās vistiešāk runā mākslinieka dvēsele. Skan arī tautiski optimistiska gaiša stīga apdarēs “Ķēvīte svilpastīte”, “Sniga sniegi”, dziesmā “Dziesmai šodien liela diena” ,“Latvija”.

Latviešu klasiķi.

Pirmie latviešu mūzikas klasiķi ir Jurjānu Andrejs un Jāzeps Vītols.

Vecākā paaudze ( ~50 gadi): J. Vītols, P. Jurjāns, E. Melngailis, Jāz. Mediņš, Alfr. Kalniņš, J. Zālītis, Jēk. Mediņš, J, Graubiņš, Ā. Ābele, P. Līcīte, Jānis Mediņš.

Vidējā paaudze (30-40 gadi):L. Garūta, H. Pavasars, P. Barisons, J. Kalniņš, A. Žilinskis, B. Skulte, J. Norvilis, J. Ivanovs, V. Dārziņš, J. Ķepītis, P. Līcīte, J. Mediņš.

J. Vītols – latviešu kora balādes žanra radītājs. Pirmais ievērojamākas klaviermūzikas komponists. Pirmais Latvijas Konservatorijas rektors(direktors) 1919.gadā. Pirmā stīgu kvarteta autors (1898.g.).Pirmās solodziesmas bērniem. Pirmo instrumentālo tautasdziesmu apdaru autors.

Jurjānu Andrejs – pirmie simfoniskie darbi (svīta “Latvju dejas” u.c.), pirmā koncerta soloinstrumentam- obojai autors. Daudzu tautasdziesmu apdaru autors.

“Dievs , tava zeme deg!”

1943.g. pašā Otrā pasaules kara karstumā tiek uzrakstīta emocion;ali spēcīgākā, skaudrākā kara gadu kompozīcija- Lūcijas Garūtas”Dievs, tava zeme deg!”. Pirmatskaņojums Rīgā 1944.g. Vecajā Ģertrūdes baznīcā. Pēc tam arī citās baznīcās. Tās ir klausītāju pilnas.

Jauno laiku mūzika.

Jauno laiku mūzikā ir pārstāvēti daudz un dažādi mūzikas žanri, ir tapuši darbi, gan izmantojot tautas materiālu, gan arī darbi dažādu mūzikas laikmeta ietekmēs, nav aizmirstas arī tautasdziesmas.

Aldonis Kalniņš (1928.g.) aktīvi piedalījies folkloras muzikālo materiālu vākšanā, veidojis daudzas tautasdziesmu apdares, komponējis daudzus folklorā sakņotus skaņdarbus(“Karavīru dziesmas”, cikls “Ieražu dziesmas”), vairākas latviešu tdz. burtnīcas stīgu kvartetam.

P. Dambis (1936.g.) radījis patstāvīgus un plašus novadu folkloristiskos darbus. Koru cikli “Kurzemes burtnīcas”, “Jūras dziesmas”, “Ganu balsis”, “Danču dziesmas”, kantāte “Ziemas spēles”, u.c. 70.- 80.g. skaņdarbi.

R. Kalsons (1936.g.) radījis vienu no krāšņākajiem folkloristiskajiem orķestra darbiem “Kāzu dziesmas”. Tajā ļoti brīvi izmantotas tautas tēmas.

R. Jermaks (1931.g.) radījis darbu baroka stilā – noktirni “Ir tikai nakts”(1968), tas ir skaņdrabs solistam, korim un ērģelēm.

P. Plakida (1947.g.) darbu vidū ir sastopams smalka, muzikāla humora caurvīts trio flautai, čellam un klavierēm “Veltījums Haidnam”. Šajā mūzikā ir notveramas agrīnā klasicisma stila iezīmes.

M. Zariņš (1910- 1993) ir stila spēļu lielmeistars. Ievērojams viņa skaņdarbs ir “Partita baroka stilā” instrumentālajam ansamblim. Šis cikls ir stāsts par mīlestību. Tajā līdzās klasiskajiem instrumentiem ir arī saksofons, zvani, elektrobasģitāra un džeza sitaminstrumentu komplekts.

Imanta Kalniņa (1941) mūziku pazīst visi. Viņa darbos ir izmantoti rokmūzikas izteiksmes līdzekļi. Viņš ir “bītlu paaudzes” cilvēks. Ievērojami ir viņa darbi “Ceturtā simfonija” un oratorija “Dzejnieks un nāra”.

Muzikas zinas.

Jaunākie albumi:

Shake&Bake debijas albums “Don’t turn away”

Kārlis Lācis “Corners”

Margarita Vilcāne “Karalienes dziesma”

Dāmu pops “.par rozēm”

Dažādi izpildītāji “Superizlase”

Credo “Viss mainās”

Bet bet “Ceļš, kuru iet”

Dažādi izpildītāji “Mēs jūs redzam”

Prāta Vētra “Izlase”

Sagatavošanā:

Ingus Ulmanis&Silvergruve “Silvergruve”

Ziemassvētki ar Rīgas Doma zēnu kori “Tik klusa un svēta”

Atkārtoti tiks izdots Līvu albums “Spoku koks”

Iespējams šogad klajā nāks arī debijas albums Linda Leen “Let’s go insane” un projekts A- Eiropa “A-Eiropa” (latv. val.)