Latviešu valoda

Latviešu valoda

Latviešu valoda pieder fleksīvo valodu klasei. Tai ir raksturīga sarežģīta morfoloģija. Latviešu valodā ir sekojošas vārdšķiras; lietvārdi, īpašības vārdi, skaitļa vārdi, vietniekvārdi, darbības vārdi, divdabji, apstākļa vārdi, prievārdi, saikļi, partikulas un izsauksmes vārdi.

Lietvārdus latviešu valodā var dalīt lokāmos un nelokāmos lietvārdos. Vairums latviešu valodas lietvārdu ir lokāmi. Lokāmie lietvārdi tiek dalīti sešās deklinācijās (pirmā deklinācija, otrā deklinācija, trešā deklinācija, ceturtā deklinācija, piektā deklinācija, sestā deklinācija), kuru nosaka tā dzimte un nominatīva galotne.

Dzimte Galotne

(viensk. nom.) Deklinācija Piemēri Izņēmumi

vīriešu s, š 1 dēls

teļš

vīriešu is 2

22 dēlis akmens ,

asmens ,

zibens ,

ūdens ,

mēness,

rudens,

suns,

sāls

vīriešu,

sieviešu us 3 medus

pelus

sieviešu,

vīriešu,

a 4 meita

puika

pļāpa

sieviešu,

vīriešu e 5 dēle

bende

sieviešu s 6 zivs ļaudis

Atsevišķi latviešu valodā tiek aplūkoti atgriezeniskie lietvārdi, kurus atvasina no atgriezeniskiem darbības vārdiem. Vairums atgriezenisko lietvārdu beidzas ar -šanās, bet daži ar -tājās, -tājies, -ējies, -ājies, -umies.

Locīšana

Atkarībā no lietvārda deklinācijas, lietvārdu lokot, tā celmam tiek pievienota atbilstošā locījuma galotne. Otrās, piektās un sestās deklinācijas lietvārdiem galotnes priekšā ir iespējama līdzskaņu mija.

Locījumu galotnes

Deklin. Skaitlis Nom. Ģen. Dat. Akuz. Lok. Vok. Piemērs

1 Viensk. -s, -š -a -am -u -ā -s Dēls, dēla, dēlam, dēlu, dēlā, dēls!

1 Daudzsk. -i -u -iem -us -os -i Ceļi, ceļu, ceļiem, ce

eeļus, ceļos, ceļi!

2 Viensk. -is, -a -im -i -ī -i Kurmis, kurmja, kurmim, kurmi, kurmī, kurmi!

2 Daudzsk. -i -u -iem -us -os -i Dubļi, dubļu, dubļiem, dubļus, dubļos, dubļi!

3 Viensk. -us -us -um -u -ū -us Medus, medus, medum, medu, medū, medus!

3 Daudzsk. -i -u -iem -us -os -i Ledi, ledu, lediem, ledus, ledos, ledi!

4 Viensk. -a -as -ai -u -ā -a Diena, dienas, dienai, dienu, dienā, diena!

4 Daudzsk. -as -u -ām -as -ās -as Mājas, māju, mājām, mājas, mājās, mājas!

5 Viensk. -e -es -ei -i -ē -e Egle, egles, eglei, egli, eglē, egle!

5 Daudzsk. -es -u -ēm -es -ēs -es Puķes, puķu, puķēm, pu
uuķes, puķēs, puķes!

6 Viensk. -s -s -ij -i -ī -s Govs, govs, govij, govi, govī, govs!

6 Daudzsk. -is -u -īm -is -īs -is Zivis, zivju, zivīm, zivis, zivīs, zivis!

Atgriez. Viensk. -ās -ās – -os – – Satikšanās, satikšanās, -, satikšanos, -, –

Atgriez. Daudzsk. -ās -os – -ās – – Šķiršanās, škiršanos, -, šķiršanāš, -, –

Atgriez. Viensk. -ies -ās – -os – –

Atgriez. Daudzsk. -ies -os – -os – –

3., siev. Daudzsk. -us -u -ūm -us -ūs –

Locījuma galotne atšķiras no tabulā norādītās:

– vīriešu dzimtes lietvārdiem, kuri vienskaitļa nominatīvā beidzas ar -a, vienskaitļa datīvā ir galotne -am;

– vīriešu dzimtes lietvārdiem, kuri vienskaitļa nominatīvā beidzas ar -e, vienskaitļa datīvā ir galotne -em;

– pirmās deklinācijas lietvārdiem, kuri vienskaitļa nominatīvā beidzas ar -tājs, -ājs, -ējs, -nieks nav galotnes vienskaitļa vokatīvā;

– vienskaitļa vokatīvā nav galotnes deminutīviem;

– atgriezeniskie lietvārdi, kuri beidzas ar -umies netiek lietoti ģentitīvā.

Līdzskaņu mijas

Līdzskaņu mija galotnes priekšā ir

• Otrās deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos;

Gulbis – gulbji, dadzis – dadži, lācis – lāči, skapis – skapji, dēlis – dēļi, ezis – eži u.c.

• Piektās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā;

Egles – egļu, rīve – rīvju, zeme – zemju, pērle – pērļu, bite – bišu, villaine – villaiņu, kr

rrūze – krūžu, vāze – vāžu, mirte – miršu u.c.

• Sestās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā.

Govs – govju, zivs – zivju, telts – telšu u.c.

Līdzskaņu mijas nav

– uzvārdiem, kuri beidzas ar -ckis, -skis;

Petrockis, Verbickis, Rozumovskis u.c.

– divzilbju personvārdiem ar -tis, -dis;

Artis, Uldis, Aldis, Sandis u.c.

– dažiem lietvādiem labskanības dēļ, piem. mute – mutu.

Īpašības vārdi

Īpašības vārdiem ir divējādas galotnes: notiektā un nenoteiktā galotne. Īpašības vārdu locīšanas likumus nosaka tā dzimte un galotnes tips. Vīriešu dzimtes īpašības vārdus ar nenoteikto galotni loka tāpat kā pirmās deklinācijas lietvārdus. Savukārt sieviešu dzimtes lietvārdus ar nenoteikto ga

aalotni loka kā ceturtās deklinācijas lietvārdus. Īpašības vārdus ar notiekto galotni loka īpatnēji.

Locīšanas paradigma īpašības vārdiem ar noteikto galotni

Dzimte Skaitlis Nom. Ģen. Dat. Akuz. Lok. Vok. Piemērs

Vīriešu Viensk. -ais -ā -ajam -o -ajā -ais Darītais, darītajā,darītajam, darīto, darītajā, darītais!

Vīriešu Daudzsk. -ie -o -ajiem -os -ajos -ie Nolemtie,no lemto, nolemtajiem, nolemtos, nolemtjos, nolemtie!

Sieviešu Viensk. -ā -ās -ajai -o -ajā -ā Kalsnā, kalsnās, kalsnajai, kalsno, kalsnajā, kalsnā!

Sieviešu Daudzsk. -ās -o -ajām -ās -ajās -ās Lasītās, lasīto, lasītajās, lasītās, lasītajās, lasītās

Locīšanas paradigma īpašības vārdiem ar nenoteikto galotni

Dzimte Skaitlis Nom. Ģen. Dat. Akuz. Lok. Vok. Piemērs

Vīriešu Viensk. -s -a -am -u -ā – Viens, viena, vienam, vienu, vienā

Vīriešu Daudzsk. -i -us -iem -us -os – Divi, divus, diviem, divus, divos

Sieviešu Viensk. -a -as -ai -u -ā – Viena, vienas, vienai, vienu, vienā

Sieviešu Daudzsk. -as -u -ām -as -ās – Četras, četru, četrām, četras, četrās

Īpašības vārdiem ar izskaņu –ējs, lokot ar noteikto galotni, nav paplašināto galotņu.

Dzimmte Skaitlis Nom. Ģen. Dat. Akuz. Lok. Vok. Piemērs

vīriešu Viensk. -ais -ā -am -o -ā -ais Piermais, pirmā, pirmajam, pirmo, pirmā, pirmais!

Vīriešu Daudzsk. -ie -o -iem -os -os -ie Otrie, otro, otrajiem, otros, otrajos, otrie

Sieviešu Viensk. -ā -ās -ai -o -ā -ā Trešā, trešās, trešai, trešo, trešajā, trešā

Sieviešu Daudzsk. -ās -o -ām -ās -ās -ās Ceturtās, ceturto, ceturtām, ceturtās, ceurtajās, ceturtās

Vietniekvārdi

Vietniekvārdu lielāko daļu loka kā pirmās (vīriešu dzimtes) vai ceturtās deklinācijas lietvārdus (sieviešu dzimtē). Īpatnēji loka es, tu, mēs, jūs, sevis, kas, tas, tā, šis, šī, pats, pati.

Nominatīvs viņ-š viņ-i

Ģenitīvs viņ-a viņ-u

Datīvs viņ-am viņ-iem

Akuzatīvs viņ-u viņ-us

Lokatīvs viņ-ā viņ-os

Nominatīvs viņ-a viņ-as

Ģenitīvs viņ-as viņ-u

Datīvs viņ-ai viņ-ām

Akuzatīvs viņ-u viņ-as

Lokatīvs viņ-ā viņ-ās

Skaitļa vārdi

Skaitļa vārdus pēc nozīmes iedala pamata un kārtas skaitļa vārdos. Pamata skaitļa vārdi var būt lokāmi vai nelokāmi. Lokāmos pamata skaitļa vārdus loka kā īpašības vārdus ar nenoteikto galotni, bet kārtas skaitļa vārdus loka kā īpašības vārdus ar noteikto galotni. Īpatnēji loka skaitļa vārdus trīs, pusotra, pustreša, pusceturta. Skaitļa vārdu savienojumos katru tā sastāvdaļu loka atsevišķi.

Nelokāmi ir visi skaitļa vārdi, kuriem nav galotnes:

desmit;

11-19: vienpadsmit, divpadsmit, trīspadsmit, četrpadsmit, piecpadsmit, sešpadsmit, septiņpadsmit, astoņpadsmit, deviņpadsmit;

saliktie skaitļa vārdi ar desmit: divdesmit, trīsdesmit, četrdesmit, piecdesmit, sešdesmit, septiņdesmit, astoņdesmit, deviņdesmit;

saliktie skaitļa vārdi ar simt: simt, divsimt, trīssimt, četrsimt, piecsimt, sešsimt, septiņsimt, astoņsimt, deviņsimt;

saliktie skaitļa vārdi ar tūkstoš: tūkstoš, divtūkstoš, trīstūkstoš, četrtūkstoš, piectūkstoš, seštūkstoš, septiņtūkstoš, astoņtūkstoš, deviņtūkstoš, u.c.

Darbības vārdi

Darbības vārdus latviešu valodā iedala trijās konjugācijās. Pie pirmās konjugācijas pieder vienzilbes darbības vārdi un to atvasinājumi ar priedēkļiem. Pie otrās konjugācijas pieder ar piedēkļiem -ā, -ē, -o, -ī, -alē, -aļā, -elē, -uļo atvasinātie darbības vārdi, kam tagadnes un pagātnes celmā ir vienāds zilbju skaits. Pie trešās konjugācijas pieder ar piedēkļiem -ā, -ē, -ī, -inā atvasinātie darbības vārdi, kuriem pagātnes celmā ir par vienu zilbi vairāk nekā tagadnes celmā. Nevienā no konjugācijām neiederas nekārtnie darbības vārdi: būt. iet, dot.

Darbības vārdiem ir trīs vienkāršie laiki: vienkāršā tagadne, vienkāršā pagātne un vienkāršā nākotne, un trīs saliktie laiki: saliktā tagadne, saliktā pagātne, saliktā nākotne. Darbības vārdam ir piecas izteiksmes: īstenības izteiksme, pavēles izteiksme, vēlējuma izteiksme, atstāstījuma izteiksme un vajadzības izteksme.

Īstenības Pavēles Vēlējuma Atstāstījuma Vajadzības

Vienkāršā tagadne + – + + +

Vienkāršā pagātne + – – – +

Vienkāršā nākotne + – – + +

Saliktā tagadne + – + + +

Saliktā pagātne + – – – +

Saliktā nākotne + – – + +

Darbības vārdu formu veidošanai izmanto tā trīs pamatformas: nenoteiksmi, tagadnes celmu un pagātnes celmu.

Pamatforma No pamatformas atvasinātās formas

Tagadnes celms Tagadnes formas visās izteiksmās, izņemot vēlējuma izteiksmi; vajadzības izteiksme, pavēles izteiksme

Pagātnes celms Īstenības izteiksmes vienkāršā pagātne.

Nenoteiksme Īstenības izteiksmes vienkāršā nākotne, atstāstījuma izteiksmes vienkāršā nākotne, vēlējuma izteiksmes vienkāršā tagadne.

Ciešamā kārta

Ciešamā kārta izsaka darbību, kuras veicējs teikumā nav minēts. Ciešamo kārtu veido, savienojot palīga darbības vārdu tikt un pagātnes ciešamās kārtas divdabi ar -ts. Saliktos laikos palīga darbības vārds (ticis, tieku, utt.) parasti tiek izlaists.

Divdabji

Darāmās kārtas pagātnes divdabji

Locīšanas paradigma divdabjiem, kas darināti no trešajiem darbības vārdiem

Vīriešu dzimte, viensk. Vīriešu dzimte, daudzsk. Sieviešu dzimte, viensk. Sieviešu dzimte, daudzsk.

Nom. -is -uši; -is -us; -i -uš; -as

Ģen. -uš; -a -uš; -u -uš; -as -uš; -u

Dat. -uš; -am -uš; -iem -uš; -ai -uš; -ām

Akuz. -uš; -u -uš; -us -uš; -u -uš; -as

Lok. -uš; -ā -uš; -os -uš; -ā -uš; -ās

Locīšanas paradigma divdabjiem, kas darināti no atgriezeniskajiem darbības vārdiem

Vīriešu dzimte,

viensk. Vīriešu dzimte,

daudzsk. Sieviešu dzimte,

viensk. Sieviešu dzimte,

daudzsk.

Nom. -ies -uš; -ies -us; -ies Uš; -ās

Ģen. -uš; -ās -uš; -os -uš; -ās -uš; -os

Dat. – – – –

Akuz. -uš; -os -uš; -os -uš; -os -uš; -ās

Lok. – – – –

Darbības vārdos, kuru pagātnes celms beidzas ar c vai k, vai g vai dz, pagātnes divdabī ir k vai g visos locījumos, izņemot vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvu.

Ciešamās kārtas pagātnes divdabji

Ciešamās kārtas pagātnes divdabi parasti veido no pārejošu darbības vārdu nenoteiksmes celma ar izskaņām -ts, -ta. Divdabi loka tāpat kā īpašības vārdu: gan ar nenoteikto galotni, gan ar noteikto galotni.

Darāmās kārtas divdabij ar –dams

Darāmās kārtas divdabim ar -dams ir dzimtes formas un abu skaitļu nominatīva locījums. Divdabi veido no nenoteiksmes celma pievienojot -dam- un atbilstošo galotni. Darbības vārdiem, kuru pagātnes saknes beigu līdzskanis ir -t, -z vai d, divdabja izskaņas priekšā t vai d mijas par z.

Dzimte Viensk. Daudzsk. Atgriezeniskias Piemērs

Vīr.dz. -dams -dami -damies Runādams, runādami, runādamies

Siev.dz. -dama -damas -damās Steigdama, steigdamas, steigdamās

Darāmās kārtas tagadnes divdabis ar –ošs

Darāmās kārtas tagadnes divdabi ar -ošs veido no darbības vārda celma vienkāršās tagadnes pirmajā personā, pievienojot izskaņu -ošs. Pirmās konjugācijas ceturtās grupas darbības vārdiem, kuri nenoteiksmē beidzas ar -st, -zt divdabi veido no vienkāršās tagadnes vienskaitļa otrās personas celma. Šo divdabi lieto kā īpašības vārdu: gan ar nenoteikto, gan noteikto galotni.

Darāmās kārtas tagadnes divdabi ar -ošs, kas darināts no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, lieto reti. Šim divdabim dažu locījumu trūkst.

Divdabja, kas darināts no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, locīšanas paradigma

Dzimte Skaitlis Nom. Ģen. Dat. Akuz. Lok.

Vīsiešu Viensk. – -ās – -os –

Vīriešu Daudzsk. -ies -os – -os –

Sieviešu Viensk. – -ās – -os –

Sieviešu Daudzsk. -ās -os – -ās –

Darāmās kārtas divdabis ar –ot

Nelokāmo darāmās kārtas divdabi ar -ot veido gan no tranzitīviem, gan intranzitīviem darbības vārdiem. Tiešajiem darbības vārdiem divdabi veido no tagadnes celma ar piedēkli -ot, atgriezeniskajiem darbības vārdiem – ar izskaņu -oties.

Ciešamās kārtas tagadnes divdabis

Lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis tiek veidots no vienkāršās tagadnes daudzskaitļa pirmās personas, pievienojot -s. Tādējādi tas beidzas ar -āms trešās konjugācijas pirmās un otrās grupas darbības vārdiem un ar -ams citos gadījumos. Divdabi loka tāpat kā īpašības vārdu ar noteikto vai nenoteikto galotni.

Šim divdabim ir arī nelokāmā forma, kur galotne -s zūd. Divdabjiem ar -am, -ām ir arī atgriezeniskās formas ar izskaņām -amies, -āmies.