Indigo

Pirmie atsevišķie Indigo bērni parādījās piecdesmito gadu beigās un sešdesmitajos gados – planētas «izzināšanai», lai, sākot no septiņdesmito gadu beigām, tiem varētu sekot lielākas Indigo grupas. Viņi ir savādāki – izaicinošāki, inteliģentāki, konfrontējošāki, intuitīvāki, jutīgāki, garīgāki – un atsevišķos gadījumos agresīvāki – nekā iepriekšējās paaudzēs. To sākuši pamanīt gan vecāki, gan skolotāji, taču. neapzinoties, kas aiz tā patiesībā slēpjas, neapzinoties, ka mums – ezoteriskajā literatūrā tā sauktās piektās rases pārstāvjiem – līdzās jau aug sestā rase. Daudzus saskarsme ar šādiem bērniem mulsina, izbrīna, biedē, pat sanikno. Un

n
n ir vēl ļaunāk, ja šo bērnu uzvedība un īpatnības tiek nepareizi interpretētas un viņi tiek nodoti mediķu «gādībā».

Kādi viņi ir?

Pēc dabas – «filozofi». Viņi sāk uzdot jautājumus par dzīves jēgu ļoti agrā vecumā, un visbiežāk paši uz tiem vislabāk atbild. Jau no piecgadīga bērna mutes sadzirdēsiet dziļas domas par cilvēka dzīves uzdevumu, par Visumu un Dievu. Spēja redzēt auras un sazināties ar ne–fiziskām būtnēm (kā dēļ apjukušais vecāks aizved bērnu pie «gudra» ārsta, kurš bērnam diagnosticē šizofrēniju), ar augiem un
n
n dzīvniekiem. Telepātijas spējas (domu nolasīšana un pārraidīšana no attāluma) un augsti attīstīta intuīcija nodrošina to, ka šos bērnus nevar «iebarot» ar dogmām vai puspatiesībām. Viņi redz melus, un viņu reakcija uz tiem ir vecākajām paaudzēm stipri nepierasta.

Ārkārtīgi radoši, ar
r
r mākslinieciskiem talantiem. Viņu domu gājiens ir netradicionāls. Viņiem dominē labā smadzeņu puslode, kā rezultātā jau agrā bērnībā daudziem pamanāmas mākslinieciskas spējas visdažādākajās jomās, taču ne vienmēr tās iekļaujas pierastajos standartos. Piemēram, viņi var izkrist mūzikas skolas eksāmenos, jo nespēj iegaumēt gammas, taču pēc skolas, mājās uz sava mūzikas instrumenta viņi var komponēt visbrīnišķīgāko mūziku, vadoties no savas iekšējās izjūtas.

Emocionāli apdāvināti. Bieži uzstājas kā «psihologi», ar līdzjūtību ieklausoties un dodot padomus. Pateicoties Indigo bērnu atvērtībai un spējai nekritizēt, cilvēki viņiem «izkrata sirdis». Šie bērni krasi uzstājas pret netaisnību, aizstāv mazākos, māk nākt talkā pieaugušajiem grūtos, emocionāli smagos brīžos.

Veseli. Indigo bērniem ir daudz stabilāka veselība nekā pārējiem.

Pašpaļāvīgi, ar spēcīgu gribasspēku. Viņi nenodos savas intuitīvās un telepātiskās spējas, izņemot ga
a
adījumus, kad to vardarbīgi piespiež vecāki vai skolotāji vai arī kad šīs spējas tiek noslīcinātas ritalīnā (ķīmisks medikaments).

Dzīvo saskaņā ar savu sirdi un izpratni, paši veidojot savus noteikumus. Viņi ir pārāk aizņemti, sapņojot par veidiem kā glābt pasauli, lai uztrauktos par savas gultas saklāšanu!

Inteliģenti. Taču tas ne vienmēr atspoguļojas viņu skolas liecībās. Viņu īpašās spējas var spīdēt pavisam citās jomās. Indigo jūtas pieauguši jau kopš piedzimšanas: «Es zinu, ka nav jēgas mācīties to, ko man mēģina iemācīt, jo es
s
s to nekad nākotnē nelietošu. Es zinu, ka man uz Zemes ir savs uzdevums. Es zinu, ka ir kaut kas lielāks, un tam ir sakars ar manu dvēseli, nevis manām zināšanām skolā.» Savā veidā Indigo bērni zina daudz vairāk nekā pieaugušie, taču laika un naudas radīto ierobežojumu dēļ izglītības sistēmā viņiem ir ierobežotas iespējas izpaust savus talantus un zināšanas. Viņi zina arī, ka izglītības un veselības aprūpes sistēmas ir neadekvātas, ka valdības un likumdošanas sistēmas ir korumpētas, viņi zina par bezjūtīgo izturēšanos pret dzīvniekiem un vidi. Indigo bērnu misija ir izmainīt šīs sistēmas, jo viņi apzinās, ka tā nedarīšana var novest planētu līdz bojā ejai. Viņu uzdevums ir arī palīdzēt mums kļūt dabiskākiem un intuitīvākiem.

Viņi zina, ka ir savādāki nekā lielais vairums cilvēku. Bieži šie bērni tiek sodīti, rāti un izsmieti – ja ne mājās, tad no skolotāju vai vienaudžu puses. Emocionālā jūtīguma dēļ viņos var attīstīties kauna sajūta no tā, kas viņi ir. Daudzām viņu uzvedības problēmām pamatā ir trauma, ko radījusi šāda izturēšanās un emocionālā «izvarošana». Par laimi, tagad jau Indigo bērnu ir pietiekoši daudz, lai viņi varētu skolās veidot vienaudžu grupas – «buferus», kas spēj atvieglot izsmiekla sāpes un nošķirtības sajūtu. Bez draugu vai ģimenes atbalsta Indigo bērni var sākt ticēt, ka kaut kas tiešām ar viņiem nav kārtībā. Tas var novest pie ārišķīgas, izaicinošas tēlošanas vai arī pie pilnīgas noslēgšanās sevī un izolēšanās.

Tikām pats galvenais.

Indigo bērni ir ārkārtīgi jutīgi

Pirmkārt, pret meliem un integritātes trūkumu citos. Jūs nevarat samelot Indigo bērnam bez sekām. Viņš jums to pateiks acīs vai arī reaģēs ar agresiju vai izolēšanos. Modernajā pasaulē cilvēki melo paši sev un viens otram, pārtiekot no pārstrādātas, konservētas pārtikas un netīra gaisa. Katru dienu viņi iet uz darba vietām, kuras viņi ienīst un pilnīgi izolējas no iekšā esošas dziļas nepiepildītības sajūtas, tam izmantojot TV, seksu, narkotikas, azarta spēles, lubu literatūru u. tml. Pilnīgi pretēji tam, Indigo bērniem nepiemīt spēja disasociēties un melot pašiem sev. Viņiem ir izteiktas telepātiskās spējas un pārāk daudz integritātes, lai viņi nodotu paši sevi. Bērnu fiziskie ķermeņi protestē pret šādu vidi ar alerģijām un pret šādām attiecībām ar agresivitāti, kā spogulī parādot tās sabiedrības seju, kurā viņi atrodas.

Otrkārt, Indigo bērni ir jutīgi pret vides piesārņojumu. Viņi ir «dabiski bērni nedabiskā pasaulē». Viņu imūnās sistēmas (fiziskās, emocionālās un psihiskās) nespēj tikt galā ar piesārņojumiem pārtikā, ūdenī, higiēnas piederumos, mazgāšanas līdzekļos, mākslīgajā apgaismojumā un attiecībās.

Indigo bērniem nepieciešama organiska pārtika. Pārtikas produktiem pievienotās ķimikālijas izraisa alerģijas un padara viņus nemierīgākus, agresīvākus. Diēta patiesībā nozīmē ne tikai to, ko ēdam, bet arī to, ko dzirdam un kas ir mums apkārt. Ļoti daudzu Indigo bērnu ārišķības un agresīvā izturēšanās ir rezultāts tam, ka pār viņiem veļas melu enerģijas gūzmas (tās bombardē bērna centrālo nervu sistēmu) un viņi ir spiesti atrasties situācijās, kas no viņu uztveres viedokļa ir absolūti bezjēdzīgas, nehumānas, manipulatīvas un iznīcinošas. Saprotams, šo bērnu psihi un unikālās spējas graujoši ietekmē disharmoniski trokšņi, skaļa un «tumša» mūzika, nežēlības piesātinātas datorspēles un TV programmas, kā arī fiziski un emocionāli piesārņota vide.

Indigo bērni ir ļoti enerģētiski un aktīvi.

Tas redzams jau no pirmās dzīves dienas. Viņi ir kustīgi kā ūdenszāles un tiecas izzināt visu, kam spēj tikt klāt. Mācību materiālu skolā viņi uztver ātri, un tas noved pie garlaikošanās stundās, kas visbiežāk tiek iztulkota kā koncentrēšanās spēju trūkumus.

Indigo bērniem bieži diagnosticē hiperaktivitāti un uzmanības deficīta sindromu, kam sekas ir ārstēšana ar medikamentiem, parasti ritalīnu. Tā rezultātā bērni pazaudē kontaktu ar savu intuīciju un psihiskām spējām, izzūd viņiem raksturīgās personības iezīmes, kas aktuālas viņu dzīves misijas piepildīšanai. Medikamentus lietot pieradušais bērns, pazaudējis savu dzīves jēgu, kļūst atvērts arī citām atkarībām – alkoholam, narkotikām.

Jā, bērniem ir uzmanības deficīta sindroms – viņiem ir pietrūcis uzmanības no vecāku, skolotāju, sabiedrības puses. Viņiem ir pietrūcis izpratnes un mīlestības. Taču viņi nav slimi – slima ir pasaule, kurai viņus mēģina pielāgot! Tā pildīta ar nedabiskumu un negodīgu manipulēšanu.

Vecāki un skolotāji nemāk tikt ar bērnu galā, un vienkāršāk šķiet viņam parakstīt kārtējos medikamentus – mūsu farmaceitiski orientētajā sabiedrībā pierasts gājiens kā «atrisināt» problēmu. Taču problēma patiesībā neatrisinās, bet tiek tikai padziļināta, dažreiz paņemot pat bērna vai jaunieša dzīvību.

Ir cilvēki, kuri pretojas pārmaiņām, ko šie bērni pārstāv. Viņiem patiktos, ka visas sistēmas paliktu to pašreizējā stāvoklī un ka Indigo bērni viņiem pakļautos. Tā kā nav iespējams piespiest Indigo bērnus darīt kaut ko pretēji viņu intuīcijai un pārliecībai, jo viņi saskata piespiešanu kā spekulatīvu manipulāciju, tad šo bērnu «zāļošana» tiek lietota kā viena no metodēm, lai piespiestu viņus iekļauties tradicionālajos, novecojušos, sabiedrībā vispārpieņemtajos «rāmjos».

Indigo bērni spiesti tikt galā ar savu jutīgumu bezjūtīgā pasaulē, kā arī ar radošu nodarbību un iespēju deficītu. Viņiem ir daudz enerģijas, kuru nepieciešams izpaust. To visvieglāk izdarīt, nodarbojoties ar kaut ko radošu – ar mūziku, rakstniecību vai dzeju, dejošanu, gleznošanu, fotografēšanu u. tml. Šiem bērniem ļoti vajadzīgas fiziskās nodarbības – īpaši piemērotas ir Austrumu formas kā, piemēram joga, taiči, ciguns u.tml., bet noder arī aerobika, dejas un neagresīvi, sporta veidi bez sacensības.

Darbā ar Indigo bērniem un viņu ģimenēm viena no vadošajiem speciālistiem pasaulē ir Dorīna Virta. Viņas grāmatā «Indigo bērnu aprūpe un barošana» (Doreen Virtue, Ph.D. «The Care and Feeding of Indigo Children») integrēta informācija, kura smelta gan zinātniskos pētījumos, gan medicīnā un psiholoģijā, gan ezoterikā, gan pašas ikdienas darbā ar Indigo bērniem un viņu ģimenēm. Autore izklāsta ieteikumus, kuru izmantošana spēj pārvērst atmosfēru no elles par paradīzi kā ģimenē, tā skolā un sabiedrībā, kur Indigo bērnu ierašanās sagādājusi neziņu, apjukumu, sāpes un izmisumu. Autore īpaši pievērsusi uzmanību ritalīna lietošanas alternatīvām.

Ko darīt?

Šobrīd aktuāli ir veidot izglītības struktūras vecākiem un skolotājiem, kur apgūt alternatīvus problēmu menedžmenta veidus darbā ar saviem bērniem, kā arī veidot profesionālus konsultatīvos dienestus Indigo bērniem, kur viņi atbalstošā gaisotnē varētu atgūt savu vērtības sajūtu un iemācīties tikt galā ar viņiem vien specifiskajām problēmām. Dotajā brīdī Indigo bērniem piemērotākās ir Valdorfa skolas un bērnudārzi. Taču to ir par maz, un ir akūti mainīt visu izglītības sistēmu, ja ne no «augšas», tad no «apakšas», jo jau pēc diviem trim gadiem pirmajā klasē solos sēdīsies gandrīz tikai Indigo bērni! Jūsu bērni!