SATURS
IEVADS 2
Latvijas Bankas šodien 3
Latvijas Bankas vēsture 4IEVADS
Kuram gan nav ienācis prātā, ieraugot uz ceļa nokritušu monētu: ja pacelšu, varbūt piepildīsies visas manas vēlēšanās. kuram gan nav bērnībā gadījies zīlēt ar margrietiņas ziedu: mīl, nemīl… Kuram gan nav bijis savā dzīvē jāsastopas ar gadījuma varu, kas tā vien tiecas iečukstēt ausī: ja tu būtu izdarījis citādi, tad viss pārējais arī būtu citādi.
Ne vien ekonomiskā, bet arī kultūrvēsturiskā un politiskā nozīmē nauda uzskatāmi atspoguļo visu civilizācijas attīstības gaitu. Tā bieži vien satur unikālu, nekur citur neatrodamu vizuālo vai precizējošu informāciju par reiz dzīvojušu valdnieku un personu likteņiem, seniem vēstures notikumiem, bojā gājušiem arhitektūras un kultūras pieminekļiem. Nereti tā dod skaidrojumu senām leģendām vai liecina par politiskām pārmaiņām valstī un neapšaubāmi ir pasaules kultūras sastāvdaļa.
Banka ir finansiāla iestāde, kas uzkrāj naudas līdzekļus, apkalpo klientu kontus, izsniedz kredītus, izlaiž naudu un vērtspapīrus, veic dažādus norēķinu pakalpojumus.
Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt visu citu preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai. Parasti to izdod valdība vai kāda finanšu iestāde (banka). Naudas vērtība atkarīga no tās kā apmaiņas priekšmeta noderīguma, savukārt tas atkarīgs no naudas tirgus vērtības.
Naudai var būt pašai par sevi piemītoša vērtība (ja naudas funkcijas pilda kāda prece); izplatīta šādas naudas forma ir valūta ar zelta segumu. Nauda, kurai pašai par sevi vērtība nepiemīt, ir salīdzinoši nesens izgudrojums. Šādas naudas vērtību nosaka likums – valdība naudu izdod un ar likumu nosaka, ka šī nauda jāpieņem kā maksāšanas līdzeklis, turklāt prasa, lai šajā nauda tiktu maksāti nodokļi.Latvijas Bankas šodien
Latvijas Banka ir valsts centrālā banka.
Tā atrodas Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 2a.
Latvijas Bankas prezidents ir Ilmārs Rimšēvičs.
Latvijas Bankas logo ir:
Latvijas Banka un tās prezidents radījuši pārliecību, ka centrālā banka garantē stabilitāti.
Latvijas Banka ir Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece.
Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība ir lats, jeb 100 santīmu.Latvijas Bankas vēsture
Ēkas pamatu svinīgā ielikšana notika 1902.gada 27.jūnijā (10.jūlijā), bet 1905. gada janvārī ēku nodeva ekspluatācijā.
Bankas projekts bija veidots pēc Krievijas Valsts bankas pieņemtajiem tipveida büvnoteikumiem. Bankas telpu funkcionālo plānu izstrādāja pēc Valsts bankas arhitekta R. Goļeņiščeva skicēm. Dzīvojamās ēkas un pagalma ēkas plānu, kā arī fasādes un rotājumus visai būvei veidoja arhitekts Augusts Reinbergs (1860–1908), kuram bija uzticēts vadīt celtniecības
darbus.
Kopš atjaunota Latvijas Bankas darbība, tās darbinieki, piesaistot attiecīgos speciālistus, rūpējušies par ēkas uzturēšanu. Tā pakāpeniski remontēta un pielāgota mūsdienīgas centrālās
bankas vajadzībām, saglabājot senatnes elpu un ar pietāti izturoties pret vecajiem mūriem. Jādomā, ka ēka stāvēs vēl vismaz 100 gadu. Nu jau vairāk kā pirms 100 gadiem celtā Latvijas Bankas ēka dzīvo savu dzīvi, saglabājot savu funkciju un reprezentējot valsts finanšu sistēmas stabilitāti līdz pat mūsdienām.
Likteņa pirksts, likteņa zīmes, liktenīgie notikumi. Tas viss un vēl daudz vairāk ir iekalts, ierakstīts, ieslīpēts naudas zīmēs un monētās (skat. pielikumu) . Tās stāsta par Latvijas vēsturi.
Latvijas Bankas mērķis un uzdevumi
Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī.
Latvijas Bankas uzdevumus nosaka Latvijas Republikas likums “Par Latvijas Banku” un tie ir:
1. noteikt un īstenot monetāro politiku, lai nodrošinātu cenu stabilitāti valstī;
2. emitēt nacionālo valūtu;
3. veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Latvijas Republikā;
4. izsniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, izņemot kredītiestādes, atļaujas (licences) ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai komercdarbības veidā;
5. vākt, reģistrēt un apkopot finanšu un valsts maksājumu bilances datus, kā arī publicēt apkopoto statistisko informāciju;
6. pārvaldīt ārējos aktīvus;
7. darboties kā valdības finanšu aģentam.
Latvijas Banka nav pakļauta valdības vai citu institūciju lēmumiem un rīkojumiem.
Latvijas Banka ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to praktiskajā īstenošanā.
Latvijas Bankas uzraudzību veic Saeima.
Likums “Par Latvijas Banku” valsts centrālajai bankai neatļauj piedalīties uzņēmējdarbībā.
Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un dokumentu revīziju veic revīzijas komisija, kuras personālsastāvu apstiprina Latvijas Republikas Valsts kontrole.
Latvijas Bankai ir savs “Latvijas Bankas ētikas kodeksu”.
Latvijas Banka savā darbībā ievēro Eiropas Centrālās bankas normatīvos aktus un norādījumus atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem.
Personāls un struktūra
Latvijas Bankas neatkarību garantē likums “Par Latvijas Banku”, un visi Eiropas Centrālās bankas noteiktie centrālās bankas neatkarības nodrošināšanas priekšnoteikumi Latvijas Bankas darbībā tiek ievēroti arī praksē. Neviena institūcija vai persona nevar ietekmēt Latvijas Bankas lēmumus.
Latvijas Republikas Saeima ievēlē amatā Latvijas Bankas prezidentu un pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma apstiprina amatā Latvijas Bankas padomes locekļus uz sešiem gadiem. Latvijas Bankas prezidentu, viņa vietnieku un padomes locekļus pirms noteiktā termiņa var atbrīvot no amata tikai tad, ja saņemts personisks iesniegums par atkāpšanos no amata.
Latvijas bankas filiāles
1993. gada oktobrī izveidotas piecas Latvijas Bankas filiāles, kuras atrodas Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Valmierā un Liepājā. 1999.gada 23.jūlijā tiek likts pamatakmens Latvijas Bankas Rīgas filiālei (skat. pielikum).
Pagaidām Latvijas Bankas filiāļu galvenais uzdevums ir operatīvi nodrošināt attiecīgā reģiona kredītiestādes ar skaidro naudu.
Darbinieki Latvijas Bankā
Darbinieku piesaiste
1993. gada beigās Latvijas Bankā strādāja 397 darbinieki (par 205 vairāk nekā pirms gada), bet 2006.gada nogalē strādā 610 darbinieku, tas ir, kopā ar drošības dienesta darbiniekiem un filiā…ļu darbiniekiem.
Secinājums.
Lai piesaistītu darbiniekus Latvijas Banka regulāri maksā algas, pastāv sava prēmēšanas sistēma, darbinieku veselības apdrošināšana, materiālais pabalsts un palīdzība.
Darbiniekiem ir iespēja kopā ar ģimenēm pavadīt brīvo laiku gan sporta zālē, gan sporta sacensībās, kopīgās ekskursijās un pārgājienos.
Darbinieku atlase
Piesakoties strādāt Latvijas Bankā, darbiekiem tiek organizēts konkurss. Konkursa kārtības noteikumi ir noteikti likumā. Darbinieku atlasi veic paši Latvijas Bankas darbinieki.
Lai kļūtu par labu Latvijas Bankas darbinieku nepieciešams:
1. mērķtiecīgums;
2. motivācija;
3. komunikabilitāte;
4. attieksme;
5. aktīvam (sportiskam, atraktīvam, atjautīgam);
6. sadarbīgums;
7. sapratne.
Secinājums.
Ļoti augstas prasības, lai kļūtu par Latvijas Bankas kādu no strādājošajiem.
Darbaspēka nodrošinājums
90. gadu sākumā Latvijā radās jauna sociāla un ekonomiska problēma – bezdarbs.
Latvijas Bankas uzdevumos neietilpst darba tirgus regulēšana, un tās rīcībā nav tiešu instrumentu bezdarba problēmas risināšanai, tomēr centrālās bankas speciālisti veic nodarbinātības un bezdarba analīzi.
Latvijas Bankas galvenais mērķis ir, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī. Sekmīgi īstenojot šo mērķi, centrālā banka rada pievilcīgu vidi arī uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem, tādējādi veicinot nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu.
Līdz 1990. gadam iedzīvotāju nodarbinātība valstī bija viena no augstākajām pasaulē.
Arī šodien bezdarbs pastāv, jo
• notiek darbaspēka aizplūšana uz ārzemēm;
• nepietiekams atalgojums;
• zems pašvērtējums;
• nepietiekama izglītība.
Secinājums.
Tā kā Latvijā pastāv bezdarbs un Latvijas Banka sadarbojas ar Banku augstskolu un citām izglītības iestādēm nelabprāt sadarbojas, tad ar laiku arī Latvijas Bankā varētu rasties nodarbinātības problēmas.
Nodarbināto izaugsmes iespējas
Latvijas Bankas darbiniekiem tiek organizēta profesionālā apmācība un praktisko iemaņu nostiprināšana komercbanku uzraudzībā, norēķinu sistēmas sakārtošanā, naudas un banku statistikā, grāmatvedības uzskaitē, monetārajā politikā, finansu tirgus izpētē, centrālās bankas valūtas operācijās un citos aktuālos jautājumos.
Šīs apmācība notikušas SVF, Pasaules bankas, ASV, Austrijas, Šveices un Vācijas centrālo banku organizētos kursos un semināros.
Latvijas Bankas darbinieki ir papildinājuši zināšanas Kolumbijas (ASV), Aiovas (ASV), Nortvudas (ASV), Lundas (Zviedrija) un Jorkas (Kanāda) universitātēs, kā arī Stokholmas ekonomiskajā skolā (Zviedrija) un Londonas ekonomisko un politisko zinātņu skolā (Anglijā).
Kredītiestāžu uzraudzības, Monetārās politikas u.c. pārvalžu darbinieki papildinājuši savas zināšanas banku grāmatvedībā.
Savukārt Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes darbinieku prasmi veikt banku darbības pārbaudes pilnveidoja SVF pastāvīgais konsultants.
Bankas darbinieki nemitīgi pilnveido arī angļu un vācu valodas zināšanas, kā arī iemaņas datortehnikas lietošanā.
Secinājums.
Darbinieki tiek motivēti pašizglītoties un arī Latvijas Banka nodrošina iespēju izglītoties, iegūt jaunas zināšanas, iemaņas.
Tādēļ arī bankas darbinieki neuzsaka darbu darba devējam un nebrauc strādāt uz ārzemēm.
PIELIKUMI
Pielikums 1
Banka un nauda
Pielikums 2
Latvijas Bankas vēsture
Pielikums 3
Latvijas naudas vēsture
1918. gadu var uzskatīt par Latvijas naudas pirmsākumiem, jo pirms tam valstī bija vairāki likumīgi maksāšanas līdzekļi jeb naudas vienības:
• Ostrubļi
• Ostmarkas
• Vācijas valsts markas
• Cara naudas rubļi un kapeikas
• Domes nauda un kerenkas
1919. gada 22. martā finanšu ministram tiek nodots rīkojums no Latvijas Republikas pagaidu valdības par pirmās Latvijas naudas zīmes ieviešanu, nosaucot to par Latvijas rubli, un tās maiņas zīmi – par Latvijas kapeiku. Turpmāko trīs gadu laikā tika izlaistas 1, 5, 10, 25, 50, 100 un 500 rub…ļu naudas zīmes un kapeikas ar 5, 10, 25 un 50 nominālvērtību. Šo naudas zīmju autori bija mākslinieki: Jūlijs Madernieks, Burkards Dzenis, Vilhelms Krūmiņš, Hermanis Grīnbergs un Rihards Zariņš.
Šie soļi tiek uzskatīti par Latvijas naudas sistēmas pamata likšanu.
1922. gada 3. augustā tiek apstiprināti “Noteikumi par naudu”, kas paredzēja to, ka Latvijas Republikas naudas vienību nosauca par latu un lata simtā daļa tika saukta par santīmu. Bet apgrozībā vēl joprojām atradās Latvijas rublis un tā kapeikas.
1922. gada 7. septembrī Satversmes sapulce pieņēm likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Šis lēmums bija pieņemts, balstoties uz to, ka Latvijas Banka varētu realizēt sekmīgu monetāro politiku. Latvijas Bankai bija piešķirtas emisijas tiesības un tās pirmo reizi tika izmantotas 1922. gada 2. novembrī, kad tā laida apgrozībā 10 latu un 500 Latvijas rubļu pagaidu naudas zīmes.
Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka laiž apgrozībā 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu naudas zīmes.
1923. gadā tiek izstrādāta 100 latu naudas zīme, kuras autori bija mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze. Šī 100 latu banknote tika iespiesta Latvijas Valstspapīru spiestuvē, spiestuves iekārtas nespēja radīt banknotes ar augstu aizsardzības līmeni pret viltošanu, tādēļ Latvijas Banka bija nolēmusi visas izlaistās banknotes iespiest Anglijā. Tas nodrošināja augstāku pretviltošanas aizsardzības līmeni. Neskatoties uz to, finanšu ministrija turpināja izdot valsts kases zīmes ar 5, 10 un 20 latu nominālvērtību un tās tika iespiestas Latvijas Valstspapīru spiestuvē. Pie šīm naudas zīmēm jau atkal strādāja mākslinieki Rihards Zariņš, Kārlis Krauze un Harijs Gricēvičs. Tika arī apgrozībā laistas lata maiņas monētas ar 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu un 1, 2, 5 latu nominālvērtību.
1939. gads. Latvijas Banka izlaida 100 latu banknoti, kas bija izgatavota Latvijas Valstspapīru spiestuvē, un tās autori bija mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze.
1940. gada 10. oktobrī Latvijas Banka vairs nepilda Latvijas centrālās bankas funkcijas, bet gan pāriet PSRS Valsts Bankas pārvaldībā un kļūst par PSRS Valsts Bankas Latvijas Republikānisko kantori. Tādā veidā tiek veikti pakāpeniski PSRS naudas sistēmas ieviešanas pasākumi.
1940. gada 25. novembrī PSR Tautas komisāru padome nosaka lēmumu, kas paredz lata un PSRS rubļa kursa noteikšanu 1 lats = 1 rublis.
1941. gada 25. martā PSRS centrālā banka anulē latu kā maksāšanas līdzekli un PSRS rublis paliek par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī.
Pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un PSRS sabrukuma Latvijas Banka ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 3. septembra lēmumu “Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju” kļuva par reālu centrālo un emisijas banku.
Latvijas Bankas statusu galīgi nostiprināja 1992. gada 12. maijā pieņemtais Latvijas Republikas likums “Par Latvijas Banku”.
Sākot ar 1992. gada 7. maiju, Latvijas Banka laiž apgrozībā pagaidu naudas zīmes – Latvijas rubļus (1, 2, 5, 10, 20, 50, 200 un 500 rubļu), kuri atrodas apgrozībā paralēli PSRS rubļiem attiecībā 1 : 1 (grafiskā attēla autors – Kirils Šmeļkovs).
Ar 1992. gada 20. jūliju PSRS rubļu paralēla apgrozība tika pārtraukta, Latvijas rublis kļuva par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli, bet PSRS rublis – par ārvalstu valūtu.
1993. gada 5. martā tiek laista apgrozībā pirmā atjaunotā lata naudas zīme – Latvijas Bankas 5 latu banknote, kas nonāca paralēlā apgrozībā ar Latvijas rubli attiecībā 1 : 200 (1 lats = 200 Latvijas rubļu).
Latvijas naudas reforma noslēdzās ar Latvijas rubļa izņemšanu no apgrozības 1993. gada 18. oktobrī.
Pielikums 4
Latvijas Bankas filiāles
Rīgā 1999. gada 23. jūlijā
Godātais lasītāj!
Šis vēstījums rakstīts 1999. gada 23. jūlijā un tiks ievietots kapsulā, ko šodien iemūrēs Latvijas valsts centrālās bankas – Latvijas Bankas – topošās naudas glabātavas p…amatos.
Latvija ir neatkarīga demokrātiska valsts, kuras tautsaimniecība balstīta uz tirgus principiem. Latvijas valstiskā neatkarība pasludināta 1918. gada 18. novembrī. Nākamajos divos gadu desmitos Latvija kļuva par tautsaimnieciski attīstītu valsti ar bagātu kultūru un izglītotu nāciju un ieņēma noteiktas aprises Eiropas kartē. Valsts neatkarības un tautsaimniecības stiprināšanā ievērojama loma bija 1922. gadā dibinātajai emisijas bankai – Latvijas Bankai -, kas nodrošināja naudas sistēmas izveidi un Latvijas nacionālās valūtas – lata – laišanu apgrozībā.
Latvijas neatkarība un izaugsme tika vardarbīgi pārtraukta 1940. gadā, kad valstī iebruka Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) karaspēks. Otrā pasaules kara (1939-1945) nestajam postam sekoja okupācijas gadi PSRS sastāvā. 1991. gadā ar demokrātisko valstu atbalstu Latvijai izdevās atgūt neatkarību. Šobrīd jau daudz sasniegts valsts politiskās un saimnieciskās atjaunotnes ceļā un esam droši, ka Eiropa un pasaule trešā gadu tūkstoša sākumā Baltijas jūras krastā atkal redzēs pārtikušu zemi – Latviju.
Jaunās naudas glabātavas atrašanās vieta ir Latvijas valsts galvaspilsēta Rīga – Baltijas sirds, viena no dzīvākajām, arhitektoniski krāšņākajām Eiropas pilsētām. Rīga un tās 806 000 iedzīvotāju pašlaik pošas galvaspilsētas 800 gadu jubilejai. Rīgu dibinājis bīskaps Alberts, kas 1201. gadā ieradās Daugavas upes grīvā ar 400 Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekiem un sāka ar varu pievērst vietējās ciltis katoļticībai. Gadsimtu gaitā mainoties pilsētai, tās iedzīvotājiem, valdniekiem, Rīga nav zaudējusi savu pievilkšanas spēku Rietumu un Austrumu krustcelēs. Izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ un daudzo varu iespaidā Rīga kļuvusi par daudznacionālu kultūras, uzņēmējdarbības un finanšu centru. Latvijas Bankas naudas glabātava, kas reizē būs arī valsts elektronisko norēķinu centrs, taps kā ļoti nepieciešama un ilglaicīga Rīgas būve.
Tūlīt pēc valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā tika atjaunota Latvijas Banka, kura ir 1922. gadā dibinātās emisijas bankas tiesību likumīga pārņēmēja. Valsts centrālā banka ir neatkarīga iestāde, kurai valsts likumdevējs – Saeima – uzdevis, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī, un veikt banku uzraudzību. Latvijas Bankai ir monopoltiesības emitēt Latvijas nacionālo valūtu – latus. Vienā latā ir 100 santīmu. Apgrozībā ir latu banknotes un monētas un santīmu monētas. Lats ir stabila valūta. Kopš 1994. gada februāra tas piesaistīts Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienībai (1 SDR = 0.7997 LVL), un šis atskaites punkts līdz pat vēstījuma tapšanas dienai palicis nemainīgs. Sasniegta arī zema lata iekšzemes vērtības maiņa – gada inflācija jeb cenu pieaugums ir tikai 2% (1992. gadā inflācija Latvijā bija gandrīz 1 000%!). 1999. gada vidū Latvijā darbojas 24 bankas, lielākoties – universālas. Tautsaimniecības attīstības tendences liecina, ka banku skaits drīzumā varētu ievērojami samazināties.
Kā aizvadītais 20. gadsimts, tā arī nākamie gadi un gadu simteņi nesīs pasaulei straujas un nozīmīgas pārmaiņas. Eiropā jau šobrīd izveidojusies un paplašinās jauna saimnieciska un politiska ūnija – Eiropas Savienība, par kuras locekli vēlas kļūt arī Latvija. Līdz ar iestāšanos šajā organizācijā mūsu nacionālo valūtu – latu -, ļoti iespējams, aizstās vienotā Eiropas valūta – eiro. Lati un santīmi kļūs par vēstures daļu, tādēļ kapsula kopā ar šo vēstījumu uzglabās arī 1999. gadā Latvijā apgrozībā esošās sešas papīra naudas zīmes un deviņas monētas.
Einars Repše
Latvijas Bankas prezidents
Ilmārs Rimšēvičs
Latvijas Bankas prezidenta vietnieks
Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs
Pielikums 5
Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas
Jubilejas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības ir mākslas darbs, kas veltīts kādam ar nācijas dzīvi saistītam būtiskam aspektam. Tās parasti izgatavo no zelta, sudraba, citiem dārgmetāliem īpaši augsta kaluma kvalitātē. Atšķir…ībā no apgrozības naudas, jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai, kolekcijām. Minēto iemeslu dēļ šo monētu cena arī ievērojami pārsniedz nominālvērtību.
Šīs un citas monētas cilvēki labprāt iegādājas, tuvojoties svētku laikam, arī ģimenes godos. Valsts institūcijas tās pasniedz viesiem un valsts vizītēs kā lakonisku un skaistu piemiņu par Latviju. Latvijas monētas to augstās kvalitātes dēļ ir iecienījuši arī pašmāju un ārvalstu kolekcionāri.
Ņemot vērā, ka šo monētu vērtības skala ir cita kā ikdienas naudai, tā nemazināsies arī pēc lata aizstāšanas ar eiro. Arī pēc eiro ieviešanas Latvija turpinās izlaist jubilejas un piemiņas monētas ar valstij būtiskiem sižetiem – ar to atšķirību, ka nomināli būs izteikti eiro.
Latvijas naudas vēsturē pirmās jubilejas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75. gadadienu. Šo jubilejas monētu grafiskā dizaina autori ir Aivars Krūklis un Edgars Grīnfelds. Tās izgatavotas Somijas monētu kaltuvē Rahapaja Oy. Nedaudz vēlāk tika sagatavots apgrozības monētu komplekts greznā suvenīriesaiņojumā.
“Likteņa monēta”
Nominālvērtība: 1 lats
Svars – 15.00 g, diametrs – 28.00 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte proof
Averss apzeltīts (999º)
Kalta 2001. g. (datējums – 2002) Austrijas Kaltuvē
Mākslinieki: Ilmārs Blumbergs (grafiskais dizains), Jānis Ronis (plastiskais veidojums)
Kuram gan nav ienācis prātā, ieraugot uz ceļa nokritušu monētu: ja pacelšu, varbūt piepildīsies visas manas vēlēšanās. kuram gan nav bērnībā gadījies zīlēt ar margrietiņas ziedu: mīl, nemīl… Kuram gan nav bijis savā dzīvē jāsastopas ar gadījuma varu, kas tā vien tiecas iečukstēt ausī: ja tu būtu izdarījis citādi, tad viss pārējais arī būtu citādi.
Likteņa pirksts, likteņa zīmes, liktenīgie notikumi. Latvijas Banka laiž klajā likteņa monētu, kurā tas viss un vēl daudz vairāk ir iekalts, ierakstīts, ieslīpēts.
Reversā sudraba laukā, mākonītim novirmojot, aizslīd dilstoša Mēness sirpis. Tas izgaist, aizrit, pazūd, atstājot tumsas, noslēpumainības un iespēju pārpilnas nakts debesis.
Aversā zelta saule valda pār debesu kupolu, tās pilnīgo gaitu iezīmē aplis, kas ir arī pasaules noslēgtības, pabeigtības, pašpietiekamības loģiskā un simboliskā zīme – mūžsenā, visvarenā likteņa čūska. Saules pilnestībā cilvēkam nav izvēles, ir esība kā pakļaušanās, kā labprātīga pazemība un savas sūtības apziņa.
Nacionālās piemiņas monētu programmas “Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības” sērijas “Valsts” monēta “Brīvības cīņas”
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2006. g. Rahapaja Oy (Somija)
Mākslinieki: Ivo Grundulis (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2005. g. Berlīnes Kaltuvē (Vācija)
Mākslinieki: Artis Rutks (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Monēta “Latvijas Nacionālā bibliotēka”
Nominālvērtība: 1 lats
Svars – 31.47 g, diametrs – 38.61 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte proof
Kalta 2002. g. Somijas kaltuvē Rahapaja Oy
Mākslinieki: Arnis Kleinbergs (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)
Piemiņas monēta “Hokeja čempionāts”
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2005. g. Berlīnes Kaltuvē (Vācija)
Mākslinieki: Artis Rutks (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Piemiņas monēta “Straupe”
Monēta izlaista starptautiskās monētu programmas “Hanzas pilsētas” ietvaros.
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2006. g. Rahapaja Oy (Somija)
Mākslinieki: Gunārs Krollis (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)
Monēta vel…tīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām – Straupei.