Latvijas banku salīdzinājums

3 Latvijas banku salīdzinājums

Saturs

Saturs 1

Ievads 2

1. Banku īss apraksts 3

1.1. Latvijas Krājbanka 3

1.2. Hansabanka 4

1.3. Unibanka 5

2. Banku pakalpojumu analīze 6

2.1. Kredīti un kredītlīnijas 6

2.2. Overdrafts 13

2.3. Līzings 13

2.4. Faktorings 19

Secinājumi un priekšlikumi 21

Literatūras saraksts 23

Ievads

Patreiz Latvijā darbojas daudz un dažādas bankas. Latvijai iegūstot neatkarību banku skaits bija daudz mazāks. Tad to skaits strauji pieauga, bet gadiem ejot dažas no bankām nav izturējušas konkurenci vai arī, kādu citu iemeslu dēļ, tagad jau ir bankrotējušo uzņēmumu sarakstā.

Sava darba analīzei esmu izvēlējusies bankas, kuru filiāles atrodas arī Jelgavas pilsētā. Patreiz Jelgavā ir pieejamas tādas bankas kā Latvijas Krājbanka, Hansabanka, Unibanka, Hipotēku banka, Lateko banka. Tā

ā
ālākā darba gaitā tiks analizēti Krājbankas, Hansabankas un Unibankas sniegtie pakalpojumi juridiskām personām. Šīs bankas daļēji izvelējos arī tāpēc, jo firma, kurā es strādāju, arī izmanto šo banku pakalpojumus. Bankas kuru pakalpojumus izmantojam atrodas Rīga, bet, salīdzinot pakalpojumu izcenojumus Jelgavā un Rīgā, to atšķirības nav būtiski lielas.

1. Banku īss apraksts

1.1. Latvijas Krājbanka

Akciju sabiedrība «Latvijas Krājbanka» tika dibināta 1924. gadā kā Latvijas Pasta krājkase, kam bija divas galvenās funkcijas: norēķinu kārtošana starp saimnieciskajām iestādēm un noguldījumu piesaistīšana. Trīsdesmito gadu otrajā pusē Pasta krājkase kļ

ļ
ļuva par ievērojamāko noguldījumu pieņēmēju, šo tirgus pozīciju saglabājot līdz pat mūsdienām. 1939. gada 1. janvārī tajā bija noguldīti 50,5% no noguldījumu kopsummas visās kredītiestādēs.

Latvijas okupācija 1940. gada jūnijā atnesa kardinālas izmaiņas banku darbībā. 1940. gada 22. jūlijā Saeima pieņēma lēmumu par lielo tirdzniecības un rū
ū
ūpniecības uzņēmumu, un banku nacionalizāciju, bet pilnīga kredītiestāžu iekļaušana Padomju savienībā pastāvošajā sistēmā notika 1940. gada beigās. Ar 1941. gada 1. janvāri tika izveidota Valsts Darba krājkašu un kredīta pārvalde. Tā darbojās uz Pasta krājkases bāzes.

Pēc otrā pasaules kara Latvijā visas kredītiestādes tika organizētas jau atbilstoši padomju sistēmai. Latvijā atradās PSRS Valsts Darba krājkašu republikāniskā pārvalde, kuras pakļautībā bija rajonu krājkašu nodaļas. Kontroli pār krājkašu darbu realizēja arī LPSR Finansu ministrija un PSRS Valsts Bankas Latvijas nodaļa.

1987.gadā krājkašu sistēma Padomju savienībā tika reorganizēta. Uz bijušās krājkašu sistēmas bāzes izveidoja PSRS Iedzīvotāju kreditēšanas un noguldījumu banku (PSRS Krājbanku), attiecīgi Latvijā – LPSR Krājbanku.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada augustā LPSR Krājbanka kļuva par Latvijas Republikas Valsts Krājbanku. Pārveidojoties par komercbanku, Krājbankai nācās strādāt spēcīgas ko
o
onkurences apstākļos, ko radīja no jauna izveidotās bankas un noguldījumu pieņēmējas firmas. Krājbankai bija un vēl aizvien ir visplašākais nodaļu tīkls visā valstī un tā joprojām bija galvenā iedzīvotāju noguldījumu piesaistītāja.

1993. gadā, Saeimai pieņemot likumu par privatizācijas sertifikātiem, Latvijas Krājbanka bija viena no bankām, kam tika uzticēta privatizācijas procesa apkalpošana. Bankā ir atvērts 91% no visiem iedzīvotāju sertifikātu kontiem Latvijā.

1994. gadā banka tiek pārveidota par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka”.

Ar Ministru kabineta 1996. gada 18. janvāra rīkojumu VAS «Latvijas Krājbanka» tika iekļauta pr
r
rivatizējamo objektu sarakstā. Līdz ar to bankas akcijas tika nodotas Latvijas Privatizācijas aģentūras pārvaldījumā. Krājbankas privatizācijas pirmajā posmā 1997. gadā bankas kapitāls tika palielināts par trešdaļu, jo tā tika apvienota ar Rīgas Apvienoto Baltijas banku. Tam sekojošā publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem Krājbankas akcijas iegādājās 8,180 Latvijas iedzīvotāju.

Hansabanka

A/s “Hansabanka” – viena no vadošajām Latvijas komercbankām, ir dibināta 1992. gada 8. maijā kā Vācijas – Latvijas banka. 1996. gada jūnijā Igaunijas Hansabank iegādājās 100% Vācijas – Latvijas bankas akcijas, un tā paša gada oktobrī bankai tika mainīts nosaukums uz Hansabank – Latvija. 1998. gadā divi nozīmīgi notikumi iezīmēja jaunu Bankas attīstības posmu: vienas no vadošajām Zviedrijas bankām “Swedbank” kā akcionāra iesaistīšanās Hansabank grupā un Hansabank – Latvija apvienošanās ar Latvijas Zemes banku. 1999. gada jūnijā bankai tika mainīts nosaukums no Hansabank-Latvija uz Hansabanka. Tādējādi banka padara klientiem vieglāku nosaukuma lietošanu un vienlaikus saglabā norādījumu uz piederību Hansabank grupai, kas strādā visās trijās Baltijas valstīs.

Hansabank grupa ir lielākā Baltijas valstu finansu institūcija ar tai piederošajām bankām Hansapank Igaunijā, Hansabanka Latvijā un Hansabankas Lietuvā. Hansabank grupas uzņēmums Hansa Capital ir lielākais līzinga un faktoringa uzņēmums Baltijas valstīs un tas darbojas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Krievijā un Ukrainā. Hansabank grupā ietilpst arī Hansabank Markets, kas darbojas investīciju un apdrošināšanas tirgos. Pašlaik Hansabank grupas kopējais kapitāls sastāda 330 miljonus eiro, savukārt kopējie aktīvi pārsniedz 2.6 miljardus eiro. Līdz ar to Hansabank grupa kontrolē apmēram 20% Baltijas finansu pakalpojumu tirgus.

Par vienu no prioritātēm Hansabanka ir izvirzījusi privātpersonu apkalpošanu, lielu uzmanību pievēršot tieši kredītu izsniegšanai fiziskām personām nekustamā īpašuma iegādei, remontam vai celtniecībai.

Tajā pašā laikā nemainīgs un tradicionāli stabils paliek bankas darbības virziens juridisko personu apkalpošanā, nodrošinot uzņēmumu vajadzībām atbilstošu servisu un, sadarbībā ar stratēģisko partneri “Swedbank”, piedāvājot konkurētspējīgu ilgtermiņa finansējumu kredītiem.

Banka aktīvi strādā pie daudzpusīgu un kvalitatīvu finansu pakalpojumu pārdošanas, izmantojot plašo bankas filiāļu un bankas automātu tīklu. Hansabanka ir izstrādājusi un ieviesusi virkni augsti tehnoloģiski attīstītus pakalpojumus – elektronisko norēķinu sistēmu Hansa Plus, Internetbanka, Telefonbanka, Mobilā banka, kā arī filiāļu pieslēgumu “on-line” sistēmā, kas dod iespēju klientam darboties ar savu kontu reālā laika režīmā jebkurā bankas filiālē. Šie pakalpojumi ļauj bankai efektīgi apkalpot klientus, kā arī dod papildu biznesa apjomu pieaugumu. Hansabankas straujo darbības apjomu palielināšanos veicina arī jaunu pakalpojumu attīstīšana.

Unibanka

Latvijas Unibanka tika nodibināta 1993.gada 28.septembrī, apvienojot pēc Latvijas Bankas reorganizācijas neprivatizētās nodaļas – 21 dažāda profila vairāku banku atsevišķās nodaļas. Unibanka šajos gados kļuvusi par vadošo komercbanku ar plašu klientu loku Latvijā un stabiliem sadarbības partneriem ārvalstīs.

Unibankas attīstība, pateicoties atturīgi konservatīvai pieejai finansu riska jautājumiem, ritējusi ļoti sekmīgi un strauji: dibinot Unibanku, tika izstrādāta stratēģija – līdz 2000.gadam tai būtu jākļūst par lielāko Latvijā, taču šis mērķis tika sasniegts jau bankas darbības otrajā gadā.

1994.gadā jūlijā Unibanka tika nodota Privatizācijas aģentūras valdījumā.

1995.gada oktobrī Unibanka tika reģistrēta kā privāta akciju sabiedrība. Puse akciju piederēja privātajam kapitālam, puse – valstij.

No 1996.gada janvāra Unibankas akcijas sāka kotēt Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā; tajā pat gadā par bankas akciju īpašniekiem kļūst Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka un Swedfund International AB.

Autoritatīvā finansu izdevuma Central European eksperti atzina Unibanku par labāko lokālo banku 1996.gadā.

1997.gadā tika izlaistas Unibankas eiroobligācijas 30 miljonu USD vērtībā. Daudzas Eiropas un Āzijas bankas un investīciju fondi nopirka visas emitētās obligācijas.

1997.gada decembrī Latvijas Unibankas darbībā noslēdzās vēl viens nozīmīgs posms: bankas akcijas sāka kotēt Eiropas nozīmīgākajā vērtspapīru tirgū – Londonas biržā, un starptautiskajā kapitāla tirgū Global Depository Receipt (GDR) programmas ietvaros tika sekmīgi izplatītas Privatizācijas aģentūrai piederošās Unibankas akcijas.

Unibankas GDR ir pirmie kāda Latvijas uzņēmuma vērtspapīri, kas tiek izplatīti starptautiskajos tirgos, un Unibanka ir pirmais uzņēmums Latvijā un visā Baltijā, kura akcijas – GDR kotē Londonas biržā. Kotēšana “SEAQ International” un PORTAL sistēmās pašlaik notiek Londonas un Berlīnes vērtspapīru biržās.

2. Banku pakalpojumu analīze

2.1. Kredīti un kredītlīnijas

Bankas piedāvā juridiskām personām vairākus kredītu un aizdevumu veidus dažādiem mērķiem:

 kredītus jaunu ražošanas pamatlīdzekļu iegādei;

 aizdevumus apgrozāmā kapitāla finansēšanai;

 aizdevumus sezona rakstura izmaksām;

 kredītus nekustamo īpašumu iegādei, celtniecībai un rekonstrukcijai;

 kredītus juridisko personu kapitāla daļu iegādei u.c.

Uzņēmumiem iespējams saņemt:

 īstermiņa kredītus;

 ilgtermiņa kredītus;

 kredītlīnijas.

Šie aizdevumi tiks tuvāk apskatīti.

Lai saņemtu no bankām aizdevumus ir vienotas procedūras, kuras jāizpilda aizdevuma ņēmējam:

1) jāuzraksta pieprasījums. Visām bankām ir sagatavotas speciālas formas veidlapas, kuras jāaizpilda;

2) jāsagatavo un jāiesniedz bankai sekojoši dokumenti:

 uzņēmuma Statūtu, Reģistrācijas apliecības kopijas (notariāli vai bankas apliecinātas);

 Uzņēmumu reģistra izziņa par reģistrācijas dokumentos veiktajiem grozījumiem;

 finansiālās darbības pārskati (bilances, peļņas un zaudējumu aprēķini, naudas plūsmas pārskati);

 nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija;

 izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par to, ka nav nodokļu parādu;

 naudas plūsmas grafiks;

 licence(s), ja uzņēmējdarbībai tā ir nepieciešama saskaņā ar likumdošanu;

 dokumenti, kas apliecina ieķīlātāja īpašuma tiesības uz ieķīlājamo objektu;

 biznesa plāns ( bankas ir iespējams saņemt īsu aprakstu ka noformēt biznesa plānu).

Nepieciešamības gadījumā atbildīgais bankas kredītdarbinieks var lūgt papildu dokumentus.

Tabulā 2.1.1. tiek apskatīti banku piedāvāto kredītu veidi. Pakalpojumu izvērtēšanai tiek izvirzīti dažādi kritēriji, lai precizētu katras konkrētās bankas piedāvājuma iespējas. Tā kā katrai no bankām ir savi specifiski kredīta nosaukumi, tad izvirzītie kritēriji atkārtojas, lai tālākā izvērtējumā un secinājumos nerastos kļūdas.

Visskopākā informācija par aizdevumu izsniegšanu un to nosacījumiem ir Krājbankai. Praktiski uz katru no kritērijiem varētu atbildēt – pieeja katram klientam individuāla, katrs konkrētais gadījums tiek izskatīts atsevišķi. Protams, katrs konkrētais gadījums ir īpašs, bet ir jābūt kaut kādiem pamatnosacījumiem, kurus tālāk ir iespēja mainīt. Katra nopietna firma gatavojoties ņemt aizdevumu bankā noteikti izvērtēs, kura no bankām to darīt ir izdevīgāk. Šajā gadījumā, lai iegūtu informāciju, jau ir nepieciešams tuvāk kontaktēties ar bankas darbiniekiem. Reizēm tas nav vēlams, ne jau katrai bankai tagad būtu jāuzzina, ka firma grasās ņemt kredītu.

Hansabanka piedāvā:

 iespēju kredītu, kurš vairāk ir piemērots fiziskam personām, jo tiek izsniegts mācībām, medicīnas pakalpojumiem, ceļojumiem, mēbelēm, tehnikai, u.c., bet šis kredīts ir paredzēts arī biznesa uzsākšanai, kas būtiski varētu interesēt jaunos uzņēmējus.

 kredīts nekustamo īpašumu iegādei, celtniecībai vai remontam.

 auto iegādei.

Unibankai arī ir iespējams izdalīt atsevišķus kredīta veidus:

 tiešais aizdevums – kredītus jaunu ražošanas pamatlīdzekļu iegādei, aizdevumus apgrozāmā kapitāla finansēšanai, aizdevumus sezona rakstura izmaksām, ieņēmumus nesošo nekustamo īpašumu iegādei un rekonstrukcijai, juridisko personu kapitāla daļu iegādei.

 Hipotēku kredīts – iegādāties vai remontēt nekustamo īpašumu, saņemt naudu citiem mērķiem.

Latvijas Krājbanka izsniedz kredītus nekustama īpašuma iegādei, būvniecībai, remontam, rekonstrukcijai, pamatlīdzekļu iegādei, apgrozāmo līdzekļu papildināšanai u.c.

Izskatot iespējamo kredītu veidus, var secināt, ka uzņēmējam ir iespēja paņemt kredītu jebkurā no šīm bankām dažādiem mērķiem. Taču to darot ir jāpievērš uzmanība rādītājiem, kas tomēr starp bankām ir atšķirīgi. Viens no tādiem rādītājiem ir termiņš. Kredītiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu iegādi, remontu celtniecību u.c. Unibanka piedāvā laiku līdz pat 40 gadiem (skat.2.1.1.tabulu), savukārt Hansabanka tikai līdz 20 gadiem. Minimāla aizdevuma summa, kuru iespējams no bankas

aizņemties, Hansabankai ir 1000 Ls, Unibanka tik mazu summu neizsniedz un ņemot kredītu šajā bankā būs jārēķinās, ka šim mērķim nevar aizņemties zemāku summu par 3000 Ls.

Hansabanka piedāvā arī lielāku aizdevumu summu (70% no nekustamā īpašuma vērtības) nekā Unibanka (60% no nekustamā īpašuma vērtības).

Viens no galvenajiem kritērijiem, ko nepieciešams izvērtēt, ir procentu likme. Bankas piedāvā gan fiksēto gan mainīgo procentu likmi. Unibankas Hipotēku kredītam fiksēto procentu likmi nosaka 2 gadu periodam, mainīgo procentu likmi nosaka reizi 3 mēnešos. Hansabanka mainīgo procenta likmi nosaka: attiecīgās valūtas starpbanku likme + bankas papildus likme. Analīzei izmantotas procentu likmes uz 29.09.2000.

Tabulā 2.1.2. izrēķinātas vidējās procentu likmes kredītiem celtniecībai, nekustama īpašuma iegādei, auto iegādei Hansabankā, hipotēku kredītam Unibankā.

2.1.2.tabula

Hansabankas un Unibankas vidējā procentu likme kredītam uz 29.09.2000

Fiksētā procentu likme Mainīgā procentu likme

Hansabanka Unibanka Hansabanka Unibanka

LVL 14.5 11.40 10.1 9.2

USD 13.5 11.30 11.4 11.32

EUR 12.0 9.90 11.3 9.50

Grafiskajā attēlā 2.1.1.un 2.2.2. skaidri ir redzams ka Hansabankas piedāvātās procentu likmes ir augstākas kā Unibankas. Mainīgā procentu likme nav tik atšķirīga starp bankām, lielāka starpība tomēr ir starp fiksēto procentu likmēm. Krājbankas noteiktās procentu likmes ir atkarīgas no daudziem dažādiem faktoriem, līdz ar to vienošanās notiek ar katru klientu individuāli.

Atšķiras arī aizdevuma minimālā un maksimālā summa, minimālā summa Unibankai ir augstāka par 2000 Ls (3000 Ls), maksimālā summa, ko Unibanka ir gatava aizdot ir par 10% zemāka (60% no nekustamā īpašuma vērtības). Bankas aizdevumu piedāvā galvenokārt latos, ASV dolāros un vācu markās.

Nedaudz atšķirīgāki vērtēšanas kritēriji ir Hansabankas iespēju kredītu salīdzinot ar Unibankas tiešo aizdevumu. Unibanka piedāvā ilgāku aizdošanas laiku, procenti ir jāmaksā tikai no atlikušās summas, kas ir diezgan izdevīgi, maksimālā summa nav stingri nosprausta, tā kā daudz kas atkarīgs no paša klienta.

2.1.1.attēls. Hansabankas un Unibankas fiksētās kredītu procentu

likmes salīdzinājums uz 29.09.2000.

2.1.2.attēls. Hansabankas un Unibankas mainīgās kredītu procentu

likmes salīdzinājums uz 29.09.2000.

Par uzņēmumu kredītlīniju atvēršanu bankā, vispilnīgākā informācija bija pieejama Hansabankai. Katrai bankai ir savi specifiski nosacījumi, kuriem jāizpildās, lai kredītlīniju atvērtu. Informācija ir redzama 2.1.3.tabulā.

Kredītlīnijai bankas procentu likmi nosaka nedaudz savādāk, viena procentu likme ir par izmantoto summu un otra par neizmantoto atlikumu. Kredītresursi klientiem pieejami gan latos, gan arī USD, EUR, DEM, kas noteikti ir svarīgi, ja kredītresursi nepieciešami, lai norēķinātos kādā no valūtām.

Jebkurā no bankām ņemot kredītu vai atverot kredītlīniju ir jārēķinās ar maksu par bankas sniegtajiem pakalpojumiem. Jo lielāks būs aizdevums, jo augstāka maksa par pakalpojumu. Nelieliem patēriņa kredītiem Hansabankā nav jāmaksā par pieteikumu izskatīšanu, tā kā, ja kredīts arī netiks piešķirts, nauda netiks zaudētā. Par tādu pakalpojumu jau savukārt Unibanka prasa kā minimums 30 Ls, un Krājbanka 20 Ls. Taču Hansabankai ir augstāks procents maksai par kredīta noformēšanu.

2.2. Overdrafts

Overdrafts ir bankas īstermiņa naudas aizdevums klientam bez klasiskās kredīta noformēšanas, apmaksājot klienta iesniegtos maksājumu dokumentus vai izsniedzot skaidru naudu no klienta norēķinu konta virs tajā esošo naudas līdzekļu atlikuma, saskaņā ar līguma nosacījumiem un noteikumiem.

Informācija par overdraftu ir diezgan nepilnīga. Banku reklāmas bukletos ir pieminēts, ka šādu pakalpojumu piedāvā, bet nav minēti konkrēti nosacījumi. Par Krājbanku vispār nav informācijas, ka šāds pakalpojums būtu pieejams. Hansabanka overdraftu piedāvā privātām personām izvirzot konkrētus nosacījumus (2.2.1.tabula). Overdraftu ir iespējams saņemt, ja kādu konkrētu laiku jau esi bankas klients. Tā kā, ja uzsāk sadarbību ar kādu no bankām, ir svarīgi zināt kādus aizdevumus banka spēj piedāvāt un uz kādiem nosacījumiem.

Galvenokārt overdrafts tiek izsniegts pamatojoties uz klienta vajadzību, nodrošinājumu, stabilitāti.

2.3. Līzings

Bankas piedāvā šādus līzinga veidus:

Finansu līzings – līzinga termiņa laikā pilnīgi tiek atmaksāta līzinga objekta vērtība, ka arī tiek maksāti procenti saskaņā ar līguma noteikumiem. Beidzoties līzinga termiņam, pirkums pāriet līzinga ņēmēja īpašumā.

Operatīvais līzings – galvenā atšķirība no finansu līzinga ir tā, ka līzinga ņēmējs visa līguma darbības laikā nomaksā tikai daļu no līzinga

objekta vērtības, un beidzoties līgumam līzinga objekts nepaliek līzinga ņēmēja īpašumā. Tomēr līzinga ņēmējam pastāv iespēja pagarināt nomas periodu vai arī izpirkt līzinga objektu samaksājot atlikušo vērtību.

Patreiz līzings Latvija ir ļoti populārs, tāpēc informācija arī ir vispilnīgākā.

Hansabanka piedāvā finansu līzingu auto iegādei (auto līzings), ražošanas līdzekļu iegādei (industriālais līzings), biroja tehnikas, profesionālās darba tehnikas, u.c., iegādei (mazais līzings). Operatīvais līzings iespējams auto iegādei.

Unibanka piedāvā finansu līzingu, operatīvo līzingu un pilna servisa līzingu, t.i., pēc būtības ir operatīvais līzings, taču ikmēneša līzinga maksājumos papildus ir iespējams iekļaut: CASCO un CTA apdrošināšanas izmaksas, a/m tehnisko apkopju izmaksas, diennakts palīdzību uz ceļiem, ziemas riepu komplektu u.c. ar a/m ekspluatāciju saistītās izmaksas.

Unibanka nefinansē nekustamā īpašuma iegādi un nemantiskas lietas iegādi.

Latvijas Krājbanka piedāvā finansu līzingu dzīvojamās mājas, dzīvokļu, ražošanas nozīmes ēkas vai būves, transporta līdzekļu, lauksaimniecības tehniku, ražošanas iekārtu, datortehnikas u.c iegādei.

Izvēloties banku, kurā saņemt līzingu, protams ir jāņem vērā bankas noteikumi (2.3.1.tabula). Termiņi bankām ir visai atšķirīgi, tie atkarīgi no līzinga objekta, kā piemēram, ja līzinga objekts ir nekustamais īpašums, tad termiņš Latvijas Krājbankā ir 15 gadi, savukārt Unibanka nekustamo īpašumu nefinansē. Automašīnu līzingam vislielāko termiņu dod Unibanka.

Bankām līzinga procenti jāmaksā no nenomaksātās vērtības. Unibankai katrai valūtai noteiktais līzinga procents ir savādāks. Krājbankai konkrēts līzinga procents nav minēts, salīdzinot procentus starp Unibanku un Hansabanku augstāks ir Unibankai par 6% (latiem), taču Hansabankai noteiktais 11% ir tikai sākuma likme, tā kā šis procents attiecīgajā gadījumā var būt lielāks. Banku starpā atšķiras pirmās iemaksas apjoms, viszemākais tas ir Hansabankai. Konkrēts piemērs ir auto, kur Hansabanka prasa 15% no auto vērtības, Unibankai tas var būt no 15- 40%, Krājbankai 20%.

Būtiska ir arī minimālā summa, kuru vispār banka finansē. Hansabankā klientiem ir iespējams saņemt finansējumu nelieliem līzingu objektiem, kuru minimālā summa ir 170 Ls. Lielākiem pirkumiem summa jau ir daudz augtāka – auto 3000 Ls. Unibanka finansē līzinga objektu, ja tā summa sasniedz vismaz 4000 Ls. Tā kā, ja uzņēmums vēlas iegādāties par zemāku summu tad tas nebūs iespējams.

Par līzinga nodrošinājumu var kalpot pats līzinga objekts. Ņemot līzingu būs jārēķinās ar maksu par pakalpojumu, kuru summa ir atkarīga no līzinga objekta maksas.

Visas bankas obligāti pieprasa līzinga objekta apdrošināšanu.

2.4. Faktorings

Faktorings – klientu kreditēšanas veids – faktoringa kompānija iegādājas klienta esošos vai iespējamos debitoru parādus, kreditējot klientu 70 – 90% apmērā no parāda, saskaņā ar nolemto avansa likmi.

Iespējas:

 savlaicīgi norēķināties ar piegādātājiem ar iespēju izmantot atlaides,

 iepirkt nepieciešamās izejvielas,

 saņemt atlikušos 10 – 30% (atskaitot aprēķinātos % par izmantoto laika periodu), kad debitors norēķinājies ar faktoringa kompāniju,

 attīstīt uzņēmumu, palielinot apgrozījumu, bez līdzekļu piesaistes no ārpuses,

 palielināt debitoru kontroli, vienlaikus samazinot laika un darba patēriņu, uzskaites un administrēšanas uzdevumus.

Pakalpojuma izmantošanai nepieciešams slēgt līgumu ar faktoru, uzrādot pieprasīto finansu dokumentāciju un līgumu starp klientu un debitoru.

Faktoringu piedāvā gan Hansabanka, gan Latvijas Krājbanka, nav informācijas vai šis pakalpojums ir pieejams arī Unibankā (2.3.1.tabula).

Salīdzinot vērtēšana kritērijus starp bankām, jāsecina, ka noteikumi ir diezgan līdzīgi. Termiņš it ka ir noteikts, bet pusēm vienojoties tas ir iespējams pagarināt abās bankās. Faktoringa koeficienta sākuma likme vidēji ir 80 %, kaut gan Hansabanka ir noteikusi limitu līdz 90%. Nav konkrēti zināma Hansabankas procentu likme, bet katrai valūtai tā ir noteikta savādāk. Komisijas maksa abām bankām ir 0.1 – 1.5% robežās.

Ja uzņēmumam būs nepieciešami banku sniegtie faktoringa pakalpojumi, tad būtībā ir vienalga, kuru no šīm bankām izvēlēties, jo noteikumi un maksa par pakalpojumu atšķiras ļoti minimāli.

Secinājumi un priekšlikumi

1) Meklējot informāciju par Jelgavā strādājošajam bankām, jāsecina, ka visizsmeļošākā informācija par bankas pakalpojumiem bija Hansabankai un visskopākā Krājbankai. Viens no galvenajiem informācijas avotiem bija katras bankas reklāmas lapas un bukleti. Pilnīgāku informāciju varēja iegūt internētā, apskatot katras bankas izveidoto mājas lapu. Lielāko daļu pakalpojumu maksas tarifi kā arī citi nosacījumi starp banku filiālēm Latvijā neatšķiras, tāpēc visi bukleti un internēta informācija ir vienota. Ja ir kādas atšķirības, piemēram, starp Rīgas filiālēm un citām perifērijā esošajām, tad tas ir norādīts. Protams, darbā izmantoti nosacījumi, kas atbilst Jelgavā izveidotajām banku filiālēm.

2) Aizdevumu veida nosaukumi katrai bankai ir specifiski, tāpēc ielikt viena rāmītī un tos salīdzināt ir grūti.

3) Uzņēmējam ir iespēja saņemt aizdevumu jebkurā bankā, bet ar dažādiem nosacījumiem.

4) Noteiktie kritēriji izsniedzot aizdevumus ir atkarīgi no dažādiem faktoriem, kurus nosaka bankas. Līdz ar to bakas uzsver, ka katra klienta prasības tiek individuāli izskatītas un izejot no tām mainās, piemēram, aizdevuma termiņš, procentu likme, u.c.

5) Aizdevumus ir iespējams saņemt arī ārzemju valūtā, tas ir svarīgi klientiem, kuriem ir jānorēķinās par kredīta objektu kādā no valūtām.

6) Minimāla ir informācija par overdraftu. Zināms, ka Hansabanka šo pakalpojumu piedāvā uzņēmuma darbiniekiem, kas nav juridiskas personas.. Krājbankas informācijas avotos nav pieminēts, ka šāds pakalpojums būtu pieejams. Unibankas galvenais nosacījums izsniedzot overdraftu ir, lai klienta konts Unibankā būtu atvērts un strādātu vairāk kā gadu. Tātad tas ir neizdevīgi jaunai firmai, kam nepieciešams šāds pakalpojums.

7) Par overdraftu bankām ir nepieciešams sniegt plašāku informāciju. Šis pakalpojums daudziem vēl ir svešs, tāpēc bankām jārada labvēlīgi apstākļi, lai pievērstu klientus šo pakalpojumu izmantošanai.

8) Jebkurā no bankām ir iespējams saņemt līzinga pakalpojumus. Tā kā līzings Latvijā patreiz ir populārs, informācija ir diezgan izsmeļoša.

9) Izvēloties līzinga pakalpojumus, klientam jāpievērš uzmanība, kādus līzinga objektus bankas finansē. Tā, piemēram, Unibanka nefinansē nekustamo īpašumu, ja klientam ir tāda vajadzība, tad šī banka jau automātiski atkrīt.

10) Attiecība uz līzinga nosacījumiem atšķirības nav sevišķi lielas. Tomēr, izskatot visu banku piedāvājumus, izdevīgāka varētu būt Hansabanka. Hansabankai izvirzītie nosacījumi ir konkrēti un skaidri saprotami, izdevīgāki termiņa nosacījumi, procentu likme un pirmās iemaksas apjoms.

11) Arī faktoringa nosacījumi visām bankām ir diezgan līdzīgi, atšķirības ir minimālas, jo neviens no svarīgākajiem nosacījumiem nav ierobežots un pēc abu pušu vienošanos ir iespējams rast kompromisu.

Viens no galvenajiem iemesliem veicot šo banku analīzi, ir gala rezultātā izvelēties banku kā juridiskai personai, ar kuru sadarboties. Protams tas ir mans subjektīvais viedoklis, bet es izvēlētos Hansabanku. Kāpēc šāda izvēle? Protams daži no pakalpojuma veidiem, kurus Hansabanka piedāvā ir izdevīgi saņemt tieši šai bankā. Par bankas pakalpojumiem ir pieejams plašs informācijas klāsts, gan bukletu veidā, gan arī Hansabankas mājas lapā. Izvēli ietekmē arī bankas reklāmas kampaņas, kas nenoliedzami iedarbojas. Bet šī informācija ir lietderīga, kas reizēm palīdz pieņemt pareizo lēmumu.

Literatūras saraksts

1. A/s “Latvijas Krājbanka” izdotie mārketinga materiāli

2. A/s “Hansabanka” izdotie mārketinga materiāli

3. A/s “Latvijas Unibanka” izdotie mārketinga materiāli

4. Izmantota internēta lapa: http://www.krajbanka.lv

5. Izmantota internēta lapa: http://www.hansabank.lv

6. Izmantota internēta lapa: http://www.unibanka.lv

Leave a comment