Latvijas dibināšanās

Priekšvārds. Katra valsts atzīmē savu proklamēšanas gadadienu. Latvija šo svinīgo datumu atzīmē katra gada 18. novembrī. Nenoliedzami tie ir valsts svētki, bet vai Latviešu tauta novērtē šī datuma simbolisko vērtību?
Gadiem ejot, cilvēki mazāk pievērš vērību atceres dienām, tās uzskatām par pašsaprotamām, bet nespējam izprast datuma nozīmīgumu Latvijas vēsturē. Ko man nozīmē 18. novembris? Vai tā ir tikai diena kalendārā ar sarkano krāsu? Nē! Es esmu Latvijas valsts patriots un tāds būšu vienmēr.
.
Īss tā laika raksturojums. 1917.g.- 1919.g. bija tā saucamie Juku laiki. Valdības nāca un gāja. Brīžiem valdīja vairākas valdības, jo nebija paspējušas nomainīt viena otru. Piemēram, pie vara tikko bija tikusi Latvijas pagaidu valdība, bet padomju valdība arī skaitījās valsts likumu noteicēja. Bieži vien viņu viedokļi nesaskanēja. Ilgas pēc brīvas Latvijas sevišķi spilgti izpauda toreizējie dzejnieki skaistos dzejas simbolos. Auseklis dziedāja par gaisma pili, kas kādreiz nogrimusi, tomēr atkal reiz celšoties. Pumpurs savas ilgas pēc brīvas Latvijas izteica Imantas tēlā, kas neesot viss miris, bet tikai atdusies, tomēr reiz atkal no miega modīšoties un celšoties. Pamatus neatkarīgai Latvijai ir likuši: Valdemārs ar saviem cīņu biedriem, Kronvalda Atis, Maters, un daudzie latviešu biedrību darbinieki.
Tautas atmodas laikmeta atdalīšanos no Krievijas un savas patstāvīgās valsts nodibināšanās likās pilnīgi neiespējama lieta. Toreiz varēja runāt tikai par pašvaldību jau pastāvošos pārvaldes apgabalos, t.i., guberņā un apriņķos. Pēc tādas pašvaldības tad arī visu laiku latviešu sabiedriskie darbinieki centās. Bet tas viņiem neizdevās.
1918.gada 17. novembrī plkst. 22.00 slepena sanāksme Rīgas Latviešu Amatnieku Biedrības telpas 8 (Krājaizdevu kases telpas) latviešu politisko partiju un 1 Latgales pārstāvis, Marģeram Skujniekam prezidējot vienojās par jaunu, politiska orgāna – Latvijas tautas Padomes – izveidošanu, politisko platformu un pagaidu prezidiju, kā arī pagaidu valdību. Vienojās, ka tautas padome, kurai būs suverena vara līdz Latvijas Satversmes Sapulces sanākšanai, piedalīsies politiskas partijas, nacionālas minoritātes un novadi, kuros vēl politisko partiju (Kurzeme un Latgale) .
Par Latvijas pagaidu valdības ministru vienprātīgi izvēlēja Kārli Ulmani, Tautas Padomes priekšsēdi – Jāni Čaksti un viņa biedriem – M. Skujnieku un G. Zemgalu

Latvijas valsts proklamēšana. Latvijas valsts tika proklamēta laikā, kad tās teritorijā atradās vācu okupācijas karaspēks. Tikko bija beidzies 1.Pasaules karš. Runājot laikabiedru vārdiem, “bija sācies skaisto ilūziju laiks” un neatkarīgās Latvijas idejas sludinātāja Latvijas Tautas padome tobrīd vismazāk domāja par jaunās valsts aizsardzību. Veidojot Pagaidu valdību, kara jeb apsardzības ministra postenis nemaz netika izveidots, jo Tautas padome deklarēja miermīlīgas un draudzīgas attiecības ar visām kaimiņvalstīm. Iekšējās kārtības uzturēšanai paredzēja izveidot tautas miliciju Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Tomēr sarežģītā politiskā un militārā situācija, Padomju Krievijas iebrukuma draudi, radīja nepieciešamību aizstāvēt Latvijas neatkarību.
Sākot jau no plkst. 15.00 ļaudis bija sākuši pulcēties. Proklamēšanas akts sākās plkst. 16.30. (kaut gan sākums bija nolikts 16.00) un notika Rīgas pilsētas 2. teātra ( minēts arī kā Latvju operas nams) (tagadēja Nacionāla teātra) telpās. Teātra nams bija rotāts ar nacionāliem karogiem un publikas pārpildīts. Tautas padomes locekļi novietojās uz skatuves. Svinīgo sēdi atklāja un vadīja G. Zemgalis. (Ar telegrammu uz svinīgo aktu no Zemgales bija aicināts ierasties jaunievēlētais Jānis Čakste, bet viņš neieradās – telegrammas nesaņemšanas dēļ.) Ernests Bite nolasīja politisko grupu vienošanā protokolu. Tad G. Zemgalis paziņo, ka valsts vara Latvijā pārgājusi Tautas padomes rokās.
Paziņojumu visi noklausās kājās stāvot. Pirmo reizi, ka Latvijas valsts himna atskan: ’’Dievs Svētī Latviju!’’.
Pagaidu valdība galva K. Ulmanis uzrunā klātesošos. Viņš ziņo par valdības nodomiem un uzdevumiem un aicina tautu atbalstīt jau no valdību tās grūtajā darbā. Grūto darbu uzsakot, viņu stiprina apziņa par Latvijas tautas spēku, un ciešo apņemšanos izvest iesākto lietu līdz galam. Pēc partiju pārstāvju runām Gustavs Zemgalis slēdza sēdi, aicinādams tautu nākt palīgā Latvijas tautas izveidošanas darbā un novēlēdams tai saules mūžu. Pēc tam atkal sajūsmā trīs reizes nodziedāja ’’Dievs Svētī Latviju!’’. Daudziem bija grūti valdīt asaras, un tikai tad izklīda vēsturiskā brīža aculiecinieki.
Vēl tai pašā vakarā tautas padomes un Pagaidu valdības vārdā Ulmanis uz Zemgals griezās pie Latvijas pilsoņiem ar uzsaukumu: ‘’Latvijas pilsoņi! Latvijas Tautas Padome, atzīdama sevi par vienīgo varas nesēju Latvijas valstī.
Pirmo reizi Latvijas vēsturē latviešu tauta apvienojās vienā valstī un kļuva noteicēja zemē, kas bija tās īpašums no neatminamiem laikiem. Latvija bija pēdējais loceklis garajā jauno valstu virknē, kuras bija dibinājušas (Igaunijas, Lietuva, Somija, Polija, Baltkrievija, Ukraina un Kaukāza valstis) Latvijas Tautas Padome uzaicina Latvijas pilsoņus uzturēt mieru un kārtību un visiem spēkiem pabalstīt Latvijas Pagaidu valdību viņas grūtajā atbildīgajā darbā.
Pirmo reizi vēsturē Latvija tika pasludināta par neatkarīgu valsti.
Tai pašā vakarā šur tur neapgaismotājās ielās pie mājām plīvoja steigā darinātie Latvijas sarkanbaltsarkanie karogi.

Simboli sniedzas mūžībā: ģerbonis, karogs, himna.
Kas ir ģerbonis?- Ģerbonis ir pēc heraldikas noteikumiem darināti simboliski attēli, kas reprezentē, kādu valsti, valdnieku, pilsētu, apgabalu, kārtu vai personu. Ģerboņiem ir cieš sakars ar krusta karu bruņiniekiem.
Kas ir karogs?- ir tautas vienības un nacionālas varenības ārējais simbols. Krāsas arī izteic tautas raksturu.
Kas ir himna?- Divas četrrindes, veclaicīgu vārdu, pāris elementāru sekvenču melodija – tas arī viss.

Manas nelielas pārdomas. 1918. gada 18. novembris – Latvijas valsts proklamēšana, tas ir ļoti nozīmīgs datums Latvijas vēsturē. Šajā datumā tika oficiāli pasludināta Latvijas valsts, taču reāli tā vēl nebija izveidota. Proklamētajai valstij nebija ne savas armijas, ne finanšu, ne sava pilsoņu kopuma. Nebija arī konkrēti iezīmētas valsts robežas (militārā vara joprojām piederēja vācu karaspēkam). Daudziem latviešiem nebija konkrēta redzējuma savas jaunizveidotās valsts nākotnei un tālākai attīstībai, viņi to saistīja ar atrašanos Krievijas vai Vācijas sastāvā. Latvijas valsts proklamēšana, manuprāt, nebija vēsturisku apstākļu izraisīta nejaušība, tā bija vēsturiska likumsakarība. Daudz uzslavu tika Ulmanim, Zemgalim, patriotiskajam Čakstei, bet īstie varoņi bija Latviešu Strēlnieki, jo viņi gāja nāvē lai mēs visi dzīvotu brīvā Latvijā. Viņi šo valsti noveda līdz neatkarībai.

Latvijas valsts dibināšanās.

Scroll to Top