Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis.

Eseja.

Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis.

Latvijas Republikas vēsturi un ekonomisko attīstību daudzu tūkstošu gadu garumā noteicis tās ģeogrāfiskais stāvoklis.

Latvijas Republika atrodas ziemeļu puslodē. Latvija ir valsts Ziemeļeiropā. Latvijas teritorija izvietota Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu malā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Latvijas valsts robežas kopējais garums ir 1840 km. Valsts jūras robežas garums ir 490 km, bet sauszemes robeža garums –1350 km. Latvija sauszemes robežu dala ar četrām valstīm: ziemeļos – ar Igaunijas Republiku, austrumos – ar Krievijas Federāciju, dienvidaustrumos – ar Baltkrievijas Republiku un dienvidos ar Lietuvas Republiku.

Latvijas at

t
trašanās mērenā klimata joslā jaukto mežu zonā ir svarīgs dabas daudzveidības faktors. Atrašanās starp taigas zonu un platlapju mežu zonu nosaka, ka Latvijā ir liela dabas daudzveidība, kurā novērojamas gan taigas pazīmes (egļu meži), gan platlapju mežu (ozolu meži) dabas zonas pazīmes.

Latvijas klimatu ietekmē tās novietojums mērenajā joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Valdošie dienvidrietumu vēji no Atlantijas okeāna atnes jūras gaisa masas, kuras izraisa biežas laika apstākļu maiņas. Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 500-1000mm. Vidējā gaisa te
e
emperatūra gadā 0o-10o C.

Garā jūras robeža, neaizsalstošās ostas un Atlantijas okeāna tuvums ar saviem jūras ceļiem ir noteicis un nosaka arī patreiz Latvijas valsts nozīmi Eiropas valstu vidū. Ostu saimniecība un jūras transports ir nozīmīga Latvijas tranzīta sistēmas sastāvdaļa. Latvijā da
a
arbojas trīs lielās ostas – Rīgas, Ventspils un Liepājas un vēl septiņas mazās ostas. Latviju šķērso izdevīgi kravu transportēšanas ceļi, kas savieno Krieviju un citas Austrumeiropas valstis ar Rietumeiropas valstīm.

Plaši izplatītie un samērā labi izpētītie derīgie izrakteņi veido galveno Latvijas minerālizejvielu bāzi. Visbiežāk sastopamie derīgie izrakteņi – smilts un grants, māls, kūdra un saldūdens kaļķieži, ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, kvarca smilts un devona māls, kā arī nafta, ārstniecības dūņas un minerālūdeņi.

Latvijas valsts teritorija bieži ir kļuvusi par lielo kaimiņvalstu strīda objektu, jo tai ir ļoti izdevīgs novietojums Baltijas jūras krastā.

Leave a Comment