Lietoto riepu nākamā dzīve

Lietoto riepu nākamā dzīve
Lietotās automašīnu riepas pieder pie tādiem cilvēku saimnieciskās darbības pārpalikumiem, kam ir tendence uzkrāties arvien lielākos daudzumos un kam dabiskais sadalīšanās periods ir ārkārtīgi liels.
Uzkrājoties tās aizņem milzīgas teritorijas. Statistika liecina, ka automobiļu skaitam Latvijā ir tendence pieaugt, kas attiecīgi izraisa arī nolietoto riepu skaita pieaugumu. Vācijā, piemēram, ik gadu tiek izlietots 81 000 000 automobiļu riepu. Tas ir ap 600 000 tonnu gadā.
Veselas nolietotās riepas izmanto, iebūvējot tās ceļu pamatnē. Tās izvieto automašīnu sacīkšu trasēs, lai pasargātu gan pašus braucamrīkus, gan sacensību vērotājus no negadījumiem, izveidojot tādu kā elastīgu buferzonu. Arī kuģu piestātņu malas un laivu sānus bieži noklāj ar lietotām riepām, lai mīkstinātu triecienus.
Tā kā viena tonna autoriepu aizņem ap 17 m3 telpas, to uzglabāšana kļūst par aizvien augošu problēmu. Tās nav ieteicams apglabāt arī atkritumu izgāztuvēs, jo riepu formas dēļ pēc apglabāšanas to caurumos paliek neizplūdušais gaiss. Tas padara apraktās riepas “peldošas”, un pēc kāda laika tās ” uzpeld “, salaužot augsnes virskārtu. Rodas labvēlīgi apstākļi gāzu izplūdei, lietus ūdens uzkrāšanai, kā arī strauji savairojas insekti. Ir veids, kad automobiļu riepas sadedzina.
Latvijā pašlaik automobiļu riepas tiek dedzinātas Brocēnos.
Nolietoto riepu utilizācijas jauda akciju sabiedrības “Brocēni” klinkera apdedzināšanas krāsnī ir 1,2 – 1,5 tonnas stundā, pašlaik vidēji tiek sadedzināts 36 tonnām diennaktī. Daudziem bija jaunums, ka “Brocēnos” kaitīgās vai izlietotās vielas der par kurināmo cementa ražošanas procesā. Bija iespēja vērot, kā sadedzināšanai krāsnī tiek padotas lietotās autoriepas. Pagaidām netiek pievests sērskābais gudrons, jo grūti to izsūknēt no dīķiem Inčukalnā, taču tā izmantošana ļauj stundā ekonomēt līdz pat 500 kubikmetriem gāzes. Autoriepas kā alternatīvais kurināmā veids. Šis veids cementa ražošanā visplašāk tiek izmantots ASV, Japānā un Šveicē. Aizvietojot ražošanai nepieciešamos energoresursus – mazutu vai akmeņogle – ar riepām. Tās sadedzināšana specializētajās krāsnīs videi nodara mazāku kaitējumu. Šobrīd riepu sadedzināšanas paņēmiens ir pats populārākais un izplatītākais, taču, pieaugot ekoloģiskajām normām, šim paņēmienam nav liela perspektīvu. Apkārtējai videi daudz draudzīgāks ir otrs paņēmiens, kas pasaulē ik gadu kļūst populārāks. Otrā paņēmiena būtība ir riepu mehāniska sasmalcināšana. Pārstrādes procesā tiek iegūts gumijas pulveris, kura iespējamo lietojumu klāsts kļūst arvien plašāks. Būtiskākais kvalitātes rādītājs šim pulverim ir tā daļiņu izmērs. Ja daļiņu izmērs ir pietiekami mazs (180 mikroni), tad to ir iespējams ļoti veiksmīgi izmantot gumijas ražošanā kā pildvielu. Arī rupjākajam pulverim (0,5 – 3mm) ir pietiekami daudz lietošanas veidu. To veiksmīgi izmanto celtniecībā, ceļu būvē, dažādu paliktņu un buferu izgatavošanā, kā arī daudz kur citur. Riepu pirolītiskā pārstrāde augstā temperatūrā bez gaisa pieplūdes sadala tās sastāvdaļās, t.i., kā gala produktu iegūstot gāzveida vielu kondensātu, tehniskos kvēpus un metāla kordu. Iegūtā kondensāta siltumspēja ir analoga mazuta siltumspējai, tādēļ var izmantot kā kurināmo siltumapgādei. Tehniskos kvēpus var otrreiz realizēt kā pildvielu gumijas un plastmasu pārstrādes rūpniecībā, bet metāla kordu – metāllūžņu pārstrādē.