Starp Latviju un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Padomju Republiku (KSFPR) 1920. gada 11. augustā Rīgā tika noslēgts miera līgumu. Miera līgums robežas noteica visumā pēc etnogrāfiskā principa. 1944. gadā Pleskavas apgabalam Krievijas PFSR teritorijā tika pievienota Abrenes pilsēta un seši pagasti. Atdalītajās teritorijās ietilpa Kacēni, Upmale, Unava, Purmale, Augšpils un Gauri. Abrenei tika piešķirts tās krieviskais nosaukums — Pitalova. Senlatvieši pazina šo apvidu ar Pietālavas vārdu. 2005. gada 7.septembrī Sallija Benfelde rakstīja: „Iespējams, drīz var notikt robežlīguma parakstīšana ar Krieviju. Neievērojot juridiskās konsekvences, tas var nozīmēt to, ka Latvija atsakās no sev tik būtiskā 1920. gada Miera līguma un patiesībā atzīst, ka padomju okupācijas nav bijis. Turklāt, ignorējot Miera līgumu, tiek pārkāpta Latvijas Republikas Satversme. Ja parakstām robežlīgumu bez jebkādām atrunām, tad jautājums par Latvijas okupācijas starptautisko atzīšanu zaudē savu jēgu.” Viņa un arī citi cilvēki uzskatīja, ka līguma parakstīšana nav vajadzīga. Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs un Latvijas premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) Latvijas un Krievijas robežlīgumu parakstīja šī gada 27.martā Maskavā. Latvijas Saeima robežlīgumu ratificēja jau 17.maijā, un 29.maijā parlamenta apstiprināto likumprojektu parakstīja toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Krievijas parlamenta Federācijas padome nolēma šī gada 19.septembrī ratificēt Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins likumu par robežlīguma ratifikāciju parakstīja 3.oktobrī. Pēc Latvijas-Krievijas robežlīguma parakstīšanas, šā gada 27.martā, Latvijas Republikas Satversmes tiesā tika iesniegts pieteikums, kuru parakstīja divdesmit viens deputāts. Šā iesnieguma autore Saeimas deputāte, bijusī Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne nevēlējās komentēt iespējamo pieteikuma likteni. Tādēļ laikraksts “DDD” nolēma saīsināti publicēt Satversmes tiesā iesniegtā pieteikuma tekstu, ļaujot lasītājiem pašiem minēt, kādas sekas tas radīs. Šo informāciju var izlasīt laikraksta „DDD” mājaslapā http://www.dddlnf.com/index.php?option=com_content&task=view&id=252&Itemid=26 Savukārt, dažādu valstu pārstāvji par šī līguma parakstīšanu izteicās visai pozitīvi. Piemēram, Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis Kopīgās ārlietu un drošības politikas jomā (KĀDP) Havjers Solana savā paziņojumā saistībā ar parakstīto Latvijas-Krievijas robežlīgumu ir izteicis atzinību par minētā līguma noslēgšanu. Sveicēju pulkā bija arī Dānijas ārlietu ministrs Pērs Stīgs Mellers (Per Stig Moller), Igaunijas ārlietu ministrs Urmasu Paetu (Urmas Paet), Vācijas ārlietu ministrs Valters Šteinmeijers u.c. Taču Latvijas-Krievijas robežlīgums stāsies spēkā tikai pēc sprieduma pasludināšanas Satversmes tiesā. Tātad, atliek tikai gaidīt, kamēr Satversmes tiesa nolasīs spriedumu. Domāju, ka ļoti daudzi cilvēki to gaida ar nepacietību. Lai nu kā, latvieši vienmēr ir bijusi stipra tauta un pārcietuši daudz šausmīgu notikumu. Viss, ko mēs esam darījuši- iestājušies NATO, iestājušies ES u.t.t- ved Latviju tikai uz augšu. Cerēsim, ka arī šis līgums neaizkavēs Latvijas attīstību, bet gan palīdzēs tai attīstīties. Iesim uz priekšu un neskatīsimies atpakaļ!